Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Par pravietošanas dāvanu (16. turpinājums)


   Gordons van Veilens


                                                              
                                                                12. nodaļa
                                                 Spriedze un apmierinātība
                                        Pagātne, tagadne, nākotne un liktenis
                                      Mīlestība un slava; ('kā Dievs mūs redz')

      Kad mēs sākam pravietot, tas ir Dieva ziņā, kādu tematu risināt. Mēs nevaram vienkārši pravietot par kādu konkrēti norādītu tematu. Bieži mūsu pravietiskā vārda saņēmējs vēlas saņemt atbildi kādam konkrētam jautājumam, pat līdz tādam līmenim, kad tiek jautāts: "Vai jūs varat pravietot, vai man būs jauns darbs?"

Parasti es nevēlos iesaistīties šādā lietā. Parasti es cilvēkiem neļauju izstāstīt man viņu stāstu, pirms neesmu pravietojis. Protams, ka tas nav „akmenī kalts”.

Tas, ko es ar to domāju, ir: pravietojums ir runāšana no Dieva sirds. Tāpēc tas vienmēr ir par Dieva prioritātēm konkrētā situācijā. Tā nav vienkārša atbildēšana uz lūgumiem.

Pavisam nesen pastaigājos mežā, runājoties ar un dzirdot no Dieva. Tajā brīdī man bija diezgan daudz jautājumu un, manuprāt, tas bija lēmumu pieņemšanas laiks.

Lai vai kā, viss, ko Viņš man teica, bija - relaksējies, lai izbaudu Viņa klātbūtni un baudītu dabu.

Centos Viņu izprovocēt, sakot: "Bet Kungs, man ir jāzina par manu nākamo 3 mēnešu programmu. Man ir jāiegādājas aviobiļetes, pirms tās sadārdzinās". Bet Viņš atteicās atbildēt uz maniem jautājumiem. "Vienkārši atpūties, izbaudi Manu klātbūtni un šo brīdi. Viss būs labi".

Tāpēc man nācās padoties Viņam ar savu satraukto sirdi. Un es to izdarīju. Viņam tā bija prioritāte. 'Nepieciešamā' informācija atnāca Viņa laikā, dažas dienas vēlāk.

Tāpēc pravietiskajā kalpošanā, necenties izpatikt saņēmējam. Protams, ka tu vari pajautāt To Kungu par to un iespējams Viņš tev pateiks. Taču man patīk sākt ar vienkāršu Viņa prioritāšu pasludināšanu.

Kādas lietas varētu tikt atklātas? Vai varētu jautāt: "Kas ir Dieva sirdī?"

Pagātne

 Ir tāda vispārpieņemta ideja, ka pravietojums būs par nākotni. Esmu ļoti bieži, piedzīvojis, ka tas tā nav. Pagātne Tam Kungam var būt svarīga. Viņš var sniegt atklāsmi par to, kā Viņš interpretē pagātni.

Mums visiem ir sava veida pagātnes pieredžu interpretācijas. Mūsu skaidrojums var būt ļoti greizs, un Dievs vēlas vērst uz to uzmanību.

Mēs tiekam konfrontēti ar neuzticību un nodevību, tāpēc mūsu interpretācija ir: nekad neuzticies nevienam.

Iespējams, mēs devām naudu cēliem mērķiem un atklājām, ka tā netika izlietota pareizā veidā, tāpēc mēs secinām: es nekad vairs neziedošu naudu.

Lai arī mēs lūdzām, nomirst ģimenes loceklis, tāpēc mēs secinām: brīnumi notiek ļoti reti.

Tāpēc pravietojumā Dievs var vērst uzmanību uz to, kā mēs uztveram pagātni un to, kā mēs to skaidrojam.

Atklāsme par vēsturi var būt ļoti nozīmīga tieši 'iekšējai dziedināšanai'. Reizēm Tas Kungs runā par lietām no pagātnes, kuras mēs labprāt aizmirstu. Bet Viņš vēlas šīs sāpes, kas nāk no šīm atmiņām, dziedināt.

Reizēm Kungs vēlas vērst uzmanību uz nereālistisku paša sevis nosodīšana par pagātni. Mēs domājam, ka neesmu bijusi laba māte, jo mani bērni ir nogājuši neceļos. Dievs var teikt mums, ka esi bijusi laba māte, un tādā veidā paņemt prom šīs viltus vainas sajūtas.

Reizēm Tas Kungs vienkārši mums atgādina par pagātnes notikumiem, lai mēs apzinātos, cik labi Viņš mūs pazīst, un kā Viņš par mums rūpējās. Tas var atstāt milzīgu iespaidu uz neticīgajiem, jo viņi apzinās, ka mums pašiem nav pieejama šāda informācija un tam noteikti jābūt Dievam, kas runā.

Atceros, reiz pravietoju pār kādu cilvēku: "Jaunībā tu gandrīz nomiri, bet tiki glābts caur Dieva iejaukšanos". Tūlīt pat saņēmējs iesaucās: "Tā patiešām bija, es iekritu ūdenī, un būtu visticamāk noslīcis, ja vien nebūtu bijis kāds, kas ieleca man pakaļ un izglāba man dzīvību".

Reizēm (ne pārāk bieži) Dievs no pagātnes izceļ kaut ko sliktu un mudina vārda saņēmēju atrisināt to situāciju. Atceros situāciju, kad saņēmējs tika mudināts atrisināt atbildību, kuru viņš bija nolēmis ignorēt. Izrādījās, ka viņam bija ārlaulības bērns. Viņš bija centies šo jautājumu 'atrisināt' ignorējot tā bērna eksistenci, kurš uzauga bez tēva un kurš nekad nebija saņēmis nekāda veida atbalstu.

 Tagadne

 Pravietiskie vārdi var būt par tagadni.

Tas Kungs var runāt par tagadni, jo Viņš vēlas dot virzienu lēmumos vai darbībās, kurus vēlamies tagad pieņemt. Vai Viņš mudina mūs beigt satraukties un atgriezties Viņa mierā un atpūsties.

Viņš var runāt par tagadni, lai mūs iedrošinātu, ka esam uz pareizā ceļa. Vai Viņš var runāt par tagadni, lai pierādītu, ka tas ir Viņš, kas runā. Šis kārtējo reizi var būt ļoti nozīmīgi tieši neticīgajiem, jo mēs runāsim par viņu konkrēto situāciju, vai pat par viņu šī brīža domām. Pašsaprotami, ka mēs nevaram zināt, kādas tās ir.

 Nākotne

 Pravietiskie vārdi tāpat var risināt nākotnes jautājumus.

Man ir jānodala nākotnes fakti ar likteni. Tas Kungs var atklāt (nekavējoties) nākotnes faktus, jo Viņš jau zina, ka tas notiks.

Došu piemēru. Reiz pravietoju pār jaunu vīrieti, ka viņam tiks piedāvāts uzņemties atbildību, kā jauniešu vadītājam, un, ka viņam šis piedāvājums ir jāpieņem, kaut arī viņš nejutās tam kvalificēts šādai atbildībai.

Pēc nedēļas draudzes vecākie nāca pie viņa tieši ar šādu lūgumu. Viņš to pieņēma, un tagad viņš ir izveidojies jauniešu vadītājs. Iespējams, Dievs jau zināja, ka tas jau bija viņa draudzes vecāko prātā.

Cita lieta ir liktenis (vai Dieva plāns, kāda dzīvei).

Ticu, ka ieņemšanas brīdī Dievam jau bija ideja par to, kāds cilvēks (DNS) tu būsi, un Viņam bija kāds plāns ar iespējām tavā dzīvē. Viņš zina, ka tev būs muzikālā dāvana vai arī piedzīvojumu meklētāja daba. Tāpēc Viņš tevi iztēlojās kā nākotnes slavēšanas vadītāju vai misionāru.

Kādā tavas dzīves brīdī Viņš var atklāt tev Viņa idejas par Tevi caur pravietiskajiem vārdiem, vai caur personīgu vadību vai caur dziļu personīgu vēlmi.

Taču lai sasniegtu savu likteni, Tev tik un tā (pirmkārt) ir jāpieņem Jēzus, jābūt piepildītam ar Svēto Garu, tad Tev ir jāpārvar daudz baiļu, jāpieņem svarīgi lēmumi izglītības jomā, jāatrod pareizo savas dzīves partneri u.t.t. Tāpēc dzīves attīstībā daudzas lietas var un noies šķērsām. Tas nozīmē, ka mēs varam nesasniegt savu pilno likteni un varam pilnībā neattīstīt savu potenciālu.

Tāpēc pravietojumi par tuvāko nākotni var būt drošas prognozes, lai mūs sagatavotu. Taču pravietojumi par mūsu nākotnes likteni var būt ar ļoti daudziem nosacījumiem.

Pravietojumi par kādu nākotnes starpposmu var ietvert virzienus un uzdevumus, kas mums ir jāpiepilda. Tas var būt pieprasījums ieguldīt naudu vai laiku, vai iziet kādu konkrētu apmācību. Neizpildot tādu uzdevumu, tas noteikti var bloķēt Dieva plānu tavā dzīvē.

Tas pats attiecas uz Dieva virzieniem, kas ietver piedošanu kādam. Nespēja to darīt noteikti bloķēs Dieva plānu tavai dzīvei.

Zināmā mērā to cilvēku paklausība, ar kuriem esam savienoti Dieva plānā mūsu dzīvē, var ietekmēt notikumu gaitu. Jo īpaši tā ir patiesība, ja mūsu partneris nevēlas (laicīgi) pakļauties Dieva plānam. Reizēm tie cilvēki, kurus Dievs bija paredzējis kooperēt Dieva plānā mūsu dzīvē, var radīt plāna piepildījuma aizkavēšanos. Ticu, ka tas nekad nevar būt izšķirošais. Ja saņēmējs ir nepaklausīgs, Dievs atradīs citus cilvēkus, kuri mums palīdzēs nokļūt tuvāk mūsu liktenim.

Mīlestība

Daudzos pravietojumos pastāv spēcīga Dieva mīlestības pasludināšana. Tas Kungs vēlas izpaust Savu mīlestību uz to cilvēku, un Viņa mīlestība ir beznosacījuma. Viņš vēlas piešķirt jaunus pienākumus un jaunas pilnvaras tiem, kas ir pamatīgi kļūdījušies. Viņš ir jauno iespēju Dievs.

Pat ja mums būtu jāatsakās no personas, Viņš dod jaunu iespēju. Viņš netaisās atkal un atkal mūs nosodīt, tikai kāda iznīcinoša grēka dēļ. Tas ir velns, kurš vienmēr mums atgādina par rūgtajām sekām; nevis Dievs. Viņš ir patiesi piedodošs.

Slava

Līdzās Viņa beznosacījuma mīlestībai ir Viņa labvēlība un slava, ņemot vērā mūsu raksturu un paklausību. Tā ir pavisam cita lieta. Esmu bieži piedzīvojis, Viņa neparasto žēlastību vai labvēlību laikā, kad Viņam kalpoju. Tu varētu to uzlūkot kā tādu atalgojumu, taču tas nepavisam neliekas, ka kaut ko nopelnu. Tāpēc, ka esmu paklausīgs, Dievs mani apbalvo kā partneri (ne kā kalpu) un pret mani tā arī attiecas.

Tas arī atspoguļojas pravietiskajos vārdos. Bieži vien es redzu, ka Dievs slavē cilvēkus viņu rakstura un izvēļu dēļ. Nākot no kultūras, kur nebija pārāk daudz slavas (vienīgi futbola varoņu idealizēšana līdz brīdim, kamēr viņi gūst punktus), biju ļoti pārsteigts, dzirdot Dievu, slavējam cilvēkus, jo viņi demonstrēja mīlestību, līdzjūtību, izturību un bija uzticīgi.


Gordon van Veelen "About the gift of prophesy"

No angļu valodas tulkojis Roberts Vaitkus





Komentāri (0)  |  2016-08-06 21:57  |  Skatīts: 699x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ