Varenais Cunami
(Pravietisks Mēnešraksts)
Riks Džoiners
1987.gadā man bija pravietisks pārdzīvojums, kas ilga divas ar pusi dienas, kurā man tika parādīta tuvojošos notikumu panorāma, ko es tiku aprakstījis grāmatā ar nosaukumu „ Pļauja”. Lielākā daļa no tā, ko redzēju, jau ir noticis, bet pats lielākais notikums no visiem, pēdējā gadsimta pļauja, vēl nav notikusi. Un tā tuvojas.
Jēzus teica: „Pļaujamais laiks ir pasaules gals” (Mateja 13: 39). Tā būs vislielākā un varenākā ticīgo sapulce vēsturē, daudz lielāka, kā visas iepriekšējās kopā. Manā redzējumā tas notika divos viļņos. Pirmais vilnis bija liels, bet tas tikai sapulcināja tos, kas aicināti būt par strādniekiem vēl lielākam vilnim, kas tuvojas.
Pirmais vilnis sākās drīz pēc tam, kad man bija dota šī vīzija un ilga gandrīz divdesmit gadus. Šajā laikā pie Kristus atgriezās daudz vairāk cilvēku, nekā visā cilvēces vēsturē līdz tam laikam. Ir tādi, kas novērtē, ka reizēm glābto skaits sasniedza pat līdz 40’000 cilvēku dienā. Bija valstis, kurās cilvēki piedzima no augšienes ātrāk, kā dzimstība vispār. Simti miljonu nāca pie Kristus Āfrikā, Dienvid- un Centrālamerikā, un Āzijā.
Kaut šis vilnis mazāk skāra Ziemeļameriku un Eiropu, šīs valstis ir devušas daudzus evaņģēlistus un darboņus citām varenām atmodām visā pasaulē, un viņu laiks vēl tikai nāks. Pēc tā, es redzēju periodu, kas attiecas uz mieru pirms lielākās no visām kustībām, ko sācis Dievs. Mēs esam tuvu šī laika beigām un drīz pa zemi sitīs vilnis, kāds vēl nav piedzīvots.
Pļaujas varenība.
Kad cunami iet pāri okeānam, uz ūdens tik tikko paceļas urdze, bet, kad vilnis sasniedz zemi, tas uzaug līdz vairāku metru augstumam. Minūtes laikā klusā jūra var pacelties un appludināt visu apkaimi. Pat, ja, liekas, ka esam klusumā, garīgais cunami tuvojas, un mums ir jābūt tam sagatavotiem.
Pati lielākā problēma katrā draudzē būs tas, kā tikt galā ar sprādzienveidīgo izaugsmi. Vīzijā es redzēju, kā mazās draudzes, kurās ir mazāk par simts cilvēkiem, kļuva dažu nedēļu laikā par draudzēm, ar tūkstošiem locekļu. Protams, tā notika arī Vasarsvētku dienā.Tajā laikā tūkstoši nāca pie Kristus vienas dienas laikā. Pat desmitiem apustuļu, ko sagatavojis bija pats Jēzus, tas bija stress. Spiediens radīja jaunas kalpošanas, tādas, kā diakoniju. Draudzes dzīves infrastruktūra izveidoja modeli, kas darbojas līdz pat šodienai, un mums vajag atgriezties pie tās efektīvās vienkāršības, lai spētu noturēt to, kas tuvojas. Esmu redzējis tik lielas draudzes, ka tām vajag īrēt futbola stadionus dievkalpojuma vadīšanai. Simti un tūkstoši sapulcēsies parkos, lai tikai varētu klausīties Bībeles skolotājus, lūgties un slavēt Dievu. Ne tikai veselām pilsētām cilvēki nāks pie Kristus, bet veselas nācijas kļūs līdzīgas draudzēm.
Pirms dažiem gadiem es nolēmu pasekot ziņām pāris stundas dienā vienas nedēļas garumā, lai noteiktu to ziņu daudzumu, kuras varētu uzskatīt par labām. Es tā, arī, neieraudzīju nevienu labu ziņu. Tās viss bija par problēmām, krīzēm, katastrofām un ciešanām. Tas viss notika mūsu lielās labklājības laikā. Šobrīd viss ir daudz sliktāk. Tomēr, nāk arī izmaiņas. Kad šis nākošais vilnis nāks, ziņu raidījumi pasaulē piepildīsies ar labām ziņām. Mēs piedzīvosim notikumus, ka simtiem tūkstoši cilvēku spontāni sapulcēsies uz lūgšanu un pielūgsmi, un tas kļūs par lielo dienas ziņu. Reportieru komandas sekos apustuļiem un evaņģēlistiem tāpat, kā tagad seko politiķiem un uzņēmējiem. Kad Dievs pēkšņi ieies Savā templī, tā kļūs par ziņu, par ko uzzinās visa pasaule.
Būs tādas reportāžas no pasaulīgiem kanāliem, kas vedīs pie Kristus vairāk cilvēku, kā kristīgie kanāli visā to pastāvēšanas laikā. Un, tas nav tāpēc, ka kristīgie kanāli būtu slikti; drīzāk gan cēlonis būs atmodā, kas ieskaus visu. Mēs nokļūstam posmā, kad ziņas par Dieva varenajiem darbiem tiks apspriestas vairāk, kā visas citas ziņas pasaulē.
Atmoda Velsā un Azuzas Ielā parādījās pirmajās avīžu lapās tikai kaut kādos divos gados. Tomēr tas bija tikai iesākums, sēkla, kas iesēta tam, kas vēl tikai tuvojas. Dieva kustība, kas tuvojas, daudzējādā veidā iekļaus sevī daudzas citas pagātnes kustības, bet pamatā, tā būs atšķirīga – tā būs ne tikai Dieva kustība, bet Dieva virzība.
Tie nav tukši vārdi, jo katra patiesa Dieva kustība bija kaut kur Dieva iedegta, un Viņš svētīs arī daudzas citas lietas, ko Viņš nav iededzis. Viņa izpaustā klātbūtne būs tik varena nākamajos notikumos, ka ļaudis nedzīsies pēc individuālām patiesībām un Dieva darbiem, bet sekos Pašam Dievam. Kad Viņš pacelsies, visi būs piesaistīti Viņam; nevis doktrīnām, projektiem un misijām, bet Viņam.
Doktrīnām, noteikti, ir sava vieta, un ir liela vajadzība pēc nesavainotas bībeliskas doktrīnas, kas dodama visiem jaunatgrieztajiem, un visiem citiem neticīgajiem, lai celtu pamatu Viņa patiesībā. Ir vajadzība pēc projektiem un misijām, kas ir Viņa griba, bet galvenā lieta – turēt galveno par galveno. Bet galvenais ir Jēzus. Jēzus no jauna kļūs par Vēsti.
Tas, kas nāk, būs atgriešanās pie apustuliskā evaņģēlija. Ceļš – tā ir Personība. Patiesība ir Personība, un, ja mēs nezinām šo Personību kā savu Dzīvību, tad mēs nezinām Ceļu un Patiesību. Viņš nāk, lai ieņemtu Savu vietu Savā draudzē. Kad Viņš atnāks, draudze pilnībā izmainīsies. Kad Jēzus kļūs par mūsu vēlēšanos, kā tam vajag būt, draudze kļūs par tādu savienību virs zemes, uz kuru tieksies vairums. Nav varenāka piedzīvojuma par patiesu kristīgu dzīvi un nav nekā garlaicīgāka par reliģiju. Reliģiju nomainīs patiesa kristīgā dzīve un lielais piedzīvojums izspiedīs organizēto reliģiju.
Noķer vilni!
Mēs tuvojamies pašiem aizraujošākajiem laikiem cilvēces vēsturē, taču, tāpat, arī, nemierīgiem. Ja mēs nesagatavosimies tam, kas tuvojas, mēs kļūsim par tā upuriem. Šī pasaules mēroga atmoda, kas tuvojas, būs pats lielākais pārbaudījums. Dieva Kustības bieži tiek salīdzinātas ar viļņiem, jo vilnis ir precīza metafora. Sērfotājam pats aizraujošākais brīdis ir „noķert lielo vilni”. Tomēr, ja pa retam nodarbojaties ar sērfošanu, tad šis lielais vilnis, jums par pārsteigumu, būs nekas cits, kā saēsties kaudzi smilšu un sarīties sāļu ūdeni. Atmoda to pašu var izdarīt draudzēs un kalpošanās, kas tai nav sagatavojušās.
„Iejūgt” vilni nav iespējams tikmēr, kamēr nebūsiet ieņēmis pareizo stāvokli. Lai noķertu vilni, jums jāprot saprast, kur tas lūzīs. Pēc tam, jums jāieņem pareizā vieta. Pēc tam jums jāsāk virzīties pareizajā virzienā, kad tas tuvojas. Kaut arī liekas, ka šobrīd viss ir mierīgi, mums ir jābūt sagatavotiem uz to, kas nāk, zinot pareizo stāvokli un jābūt gataviem virzīties pareizajā virzienā, kad tas brīdis pienāks.
Pats svarīgākais, ko mēs varam izdarīt, lai ieņemtu pareizo stāvokli – ir atjaunot un pastiprināt mūsu pirmo mīlestību – Jēzu. Mēs visi dēļ Viņa, ne dēļ labākas mācības, vai, dēļ labākas dzīves, kaut arī tas viss būs. Nav virs zemes nekā lipīgāka par cilvēku, kas tuvinās Dievam. Tie, „ kas bija ar Dievu”, sāks celties kā nekad iepriekš. Mums pieder patiesa garīgā vara tajā pakāpē, kurā atrodamies Ķēniņā, un līderi tam, kas tuvojas, būs tie, kas ir vistuvāk par visiem Dievam.
Tas, kas atnāks, būs ļoti tāls no jebkura cilvēciska līderisma vai kontroles stratēģijas. Tikai Kapteinis spēs vest mūs, un Viņš vedīs. Un lietas būtība nav tajā, lai dzirdētu Kunga vārdus, cik tajā, lai dzirdētu Pašu Vārdu. Galvenā stratēģija tam, kas tuvojas ir apstāklī, ka jāzina Viņa balss un tai jāpakļaujas. Viņš dos personīgus virzienus Savai tautai. Lūk, kāpēc Apustuļu Darbos 2: 17- 18 teikts, ka pēdējās dienās, kad Viņš izlies Savu Garu, tā rezultātā būs sapņi, vīzijas un pravietojumi gan veciem, gan jauniem, vīriešiem un sievietēm. Kas, acīmredzami, iekļauj visus. Viss tas ir vajadzīgs tāpēc, ka mums būs vajadzīga tieši tāda veida vadība tajā, kas tuvojas, un Viņš dos mums to, jo Viņš vienmēr dod tiem, kas Viņu meklē.
Dieva virzība, kas tuvojas, būs varenākais pārbaudījums, ar ko mēs jebkad esam saskārušies, taču tas arī būs mūsu dzīvju lielākais laiks. Tie būs laiki, kurus vēlējās redzēt senie pravieši. Tas Kungs ir saglabājis Savu vislabāko vīnu, un, daudzi, kas šo lasa, ieraudzīs visu laiku varenāko Dieva virzību.
Ir pareizi būt pateicīgam par to, ka ir gods dzīvot tieši šajos laikos. Taču, pareizi ir arī skatīties uz to, kā uz lielu atbildību. No tiem, kam daudz dots, tiks daudz prasīts un pienāk laiks darīt daudz darba. Pie tam, kad mums ir dots Dieva laiks, mēs atradīsim mieru un atspirdzinājumu mūsu darbos, kā mums teikts Mateja 11: 28- 30:
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla."
Jūs ņemat nastu ne tam, lai dotos gulēt, drīzāk jau darbam. Tomēr nav lielāka miera un atspirdzinājuma mūsu dvēselēm par Dieva nastu Viņa darbā. Nav tāda darba vai profesijas, kas mums būtu šajā dzīvē, kas vairāk piepildītu par to, kam mūs Viņš radījis vēl pirms pasaules radīšanas. Tā būs dzīve daudz vairāk aizraujošākā un piepildošākā līmenī, kā kāds jebkad ir zinājis. Pie tam, zināt un atrasties Dieva mierā būs dzīvībai nepieciešami šajā laikā. Cik darba vajadzēs padarīt, tik daudz ticības atnāks, un mums nav jākrīt cilvēciskos centienos. Centieni- ir aizmugures produkts Valstības darbā.
Viņš ir pārdabisks.
Mēs esam radīt savstarpējām attiecībām ar Dievu, kas ir Gars. Tādēļ ir dziļa tieksme pēc garīgā un pārdabiskā katrā cilvēciskā būtnē. Daudzi to ignorē, bet mēs nekad nespēsim būt pa īstam piepildīti, vai gūt mieru, bez garīgām savstarpējām attiecībām ar Dievu. Jāņa 4: 23- 24 Jēzus teica:
„Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.
Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā."
Apustulis Pāvils teica, ka, ja mēs atrodamies mūsu ķermeņos, mēs esam atrauti no Dieva (2.Korintiešiem 5: 6- 9). Mums ir jābūt vairāk garīgajā realitātē, kā dabiskajā tāpēc, ka „jaunais radījums”- ir dzimis no Gara, tas arī kļūs par realitāti tajā, kas nāk. Vēlāk neparasti brīnumi kļūs par parastiem un pat varenie darbi, tādi kā kalnu bīdīšana ar vārda spēku, notiks kā pierādījums, ka Dieva Vārds ir patiess.
Patiesā kristīgā dzīve ir pārdabiska dzīve un tajā, kas nāk, tā būs realitāte. Un tas, ka mēs redzēsim tādus brīnumus, nozīmēs, ka mums tādi brīnumi būs vajadzīgi. Visi būs pastāvīgā uztraukumā un bailēs no tādām varenām lietām, kuras dara Dievs vai pastāvīgās šausmās no tā, kas notiek pasaulē. Apustulis Pāvils teica: „ … caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā.” ( Apustuļu Darbi 14: 22). Tas ir patiesi kā priekš personībām, tā visai pasaulei. Katrā pārbaudījumā ir durvis uz Valstību un pašā pēdējā visas zemes pārbaudījumā, visa zeme ieies Valstībā.
Labā ziņa ir tā, ka ne bēdas turpināsies, bet Valstība. Tie, kas stāv tuvu Dievam, gandrīz nepamanīs, ka iet cauri bēdām. Kādā pravietiskā pārdzīvojumā es atradu sevi stāvam uz kuģa, radara priekšā, kopā ar Pašu Kungu. Radars norādīja uz to, ka „kaut kas” tuvojas tieši virzienā uz mums, tāpēc es pavēlēju pagriezties par 90 grādiem. Kuģis pagriezās, bet radars rādīja, ka šis „ kaut kas” palika mūsu priekšā un kļuva vēl tuvāks. Es pavēlēju kuģi pagriezt vēl reizi, bet radars rādīja, ka tas palika mūs priekšā un bija vēl tuvāk. Es vēl reizi liku pagriezt kuģi, bet rezultāts bija tas pats. Tad es gaidīju sadursmi, bet radara signāls pagāja garām un nekā nebija. Tad es jautāju Dievam, kas tas bija. Viņš teica, ka radara signāls bijis lielo bēdu laiks. Viņš teica, ka tas nāks un neviens no tā neizbēgs, bet, ja mēs paliksim Viņa tuvumā, tad mēs pat nesajutīsim to. Tiem, kas staigā savā aicinājumā, pat lielās bēdas būs mazs notikums. Lielākā uzmanība tiks veltīta tam, ko dara Kristus, nekā tam, ko dara antikrists. Kā mēs lasām Jesajas 60.nodaļā, laikā, kad tumsa pārklās zemi un būs tumsa tautās, Dieva godība būs pār Viņa ļaudīm. Pēc tam, kā mēs redzam 3.pantā, šīs tautas atnāks pie godības. Gaisma uzvarēs! Mums ir jāzina velna plāni, bet patiesā drošība atnāk no zināšanām par to, ko dara Kristus un no savienības ar Viņu priekš Viņa mērķiem. Kā lasām Daniēla 2.nodaļā, tajā pašā laikā visas cilvēku valstības kritīs un kļūs kā putekļi, bet Dieva valstība uzaugs un turpinās augt, līdz piepildīs visu zemi. Tiem, kas paklausīs Viņa bauslim meklēt Viņa valstību ( Mateja 6: 33), būs nepārtraukta izaugsme. Tiem, kas vispirms meklē šīs pasaules lietas, būs bēdas, kas arvien palielinās. Ar katru gadu tas kļūst arvien skaidrāk redzams. Šis ir laiks, kad vispirms jāmeklē Dieva valstība; vairāk par visu citu.
Viena no vissvarīgākajām lietām, ko mēs varam izdarīt, lai ieņemtu stāvokli un noķertu tā vilni, kas nāk, ir zināt Gara dāvanas un kalpošanas, kurās mēs esam aicināti staigāt un sākt tajās staigāt. Efeziešiem 4.nodaļa runā par patiesās Jaunās Derības kalpošanas mandātu stiprināt citus kalpošanas darbam, nevis savam personīgajam. Tie, kas nepakļaujas šim mandātam, drīz izzudīs no līderu vidus draudzē, bet tie, kas sagatavo un stiprina cilvēkus, kļūs par nākošajiem Kristus miesas līderiem. Tie ir tie, kas nav apglabājuši savus talantus, kas viņiem uzticēti, bet ieguldījuši tos un vairojuši. Mēs nevaram izpildīt to, ko mums vajag izdarīt šajos laikos, bez katras miesas daļas, kas dara savu darbu.
Kopsavilkums.
Pēdējo 5 gadu laikā man tika parādītas vairākkārtīgas grūtības, kas nāks un tās precīzi ir piepildījušās. Pie tam, visi šie pārbaudījumu ir atvēruši durvis uz Valstību, caur kurām mums vajag iziet. Tie, kas dzirdēja šo brīdinājumu un sagatavojās, ir darījuši ļoti labi. Sagatavotie uzplauks jebkurā situācijā. Viena no svarīgākajām gatavībām, ko mēs varam izdarīt šiem laikiem būs - vienkāršot dzīvi.
Dabīgo resursu sasniegumi vai zaudējumi nav tik svarīgi šiem laikiem, kā tas, kā būt pareizā vietā, apbruņotiem mūsu mērķim. Visa, kas mums pieder, zaudējums nav tik svarīgs, salīdzinājumā ar tām garīgajām iespējām, kas nāk. Pats vērtīgākais, kas mums var piederēt šīs dzīves ietvaros ir dzirdēt tiesas dienā vārdus: „labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.” ( Mateja 25: 23). Tas ir tas, kā dēļ mēs dzīvojam tagad. Tādi būs paši laimīgākie no visiem cilvēkiem, un šis prieks būs ar viņiem mūžīgi.
MorningStar Ministries
© Tulkojis Sergejs Nazarovs
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
