Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Atveseļoties un palikt dzīvam


Komentārs:

agita* - 2015-05-18 21:10
Dievs ir suverens,liels un varens un nekad nemelo,ja ticesi tad redzesi.









IRINA BELOVA-SMORŽA

Atveseļoties un palikt dzīvam

Irinas Belovas- Smoržas, kas tika dziedināta no vēža 3.stadijā tikai ar Dzīvā Dieva Vārda spēku, grāmata; veltījums jautājumiem cīņā ar nedziedināmām slimībām.

 

Kā es izgāju no kapa.( mana liecība).

Ecēhiēla 37: 13- 14: Tad jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es veru vaļā jūsu kapus un vedu ārā jūs no jūsu kapiem, Mana tauta. 
Es likšu jūsos ieiet Savam Garam, ka jūs topat dzīvi, un jūs aizvedīšu atpakaļ jūsu zemē, un jūs atzīsit, ka Es, Tas Kungs, to apsolīju un arī izpildīju," - tā saka Tas Kungs.

2005.gadā manā ķermenī tika atklāts vēzis. Mani atzina par neoperējamu, jo vēzis bija atklāts kaulos. Vēl bija laiks, lai piebremzētu nāvi ar tradicionālām terapijas metodēm.

Tas notika manu kāzu priekšvakarā. Garais aicināto viesu saraksts tika aizstāts ar ārstu un zāļu sarakstu. Pēc manas diagnozes izziņas uzrādīšanas rajona dzimtsarakstu nodaļā, mūs ātri sarakstīja. Tajā dienā ar mums kopā nebija ne vecāku ( viņus vēl vajadzēja sagatavot nopietnām pārmaiņām mūsu dzīvē), ne radu un tuvinieku. Nebija ne kāzu kleitas, ne dekorētu mašīnu… mēs uz dzimtsarakstu nodaļu atbraucām pa tiešo no onkoloģijas centra, maršruta autobusā, kā bijām- džinsās, bet ar ziediem un lielu vēlmi dzīvot. Vienīgais cilvēks, kam mēs piezvanījām un palūdzām būt blakus, - tā bija mūsu mācītāja. Uz mums paskatīties sapulcējās visi dzimtsarakstu nodaļas darbinieki: kuri ir tie, kas  vēlas laulāties pirms nāves? Man par lielu pārsteigumu, mūs izveda cauri visam svētku tradīciju ciklam (mēs to nebijām apmaksājuši!)…

Pēc tam sākās cīņas ar nāvi un patiesības atziņas ceļš. Ne pret ko šo ceļu nemainīšu! Tas ir mans! Un es to nogāju roku rokā ar Dievu! Bībelē teikts: „ Un atzīsiet patiesību un patiesība darīs jūs brīvus!”. Redziet, Dievs arī ir šī Patiesība. Šodien esmu brīva. Tas nenotika 24 stundu laikā. Tas nenotika 24 mēnešu laikā. Patiesības atzīšana – tas ir ilgstošs ceļš. Šaurs, grūts, bet visbrīnišķīgākais.

Kad mani ievietoja klīnikā, man līdzi bija divas grāmatas: Bībele un F.F.Bosforta „ Kristus- Dziedinātājs”. Ārsti cītīgi darīja savu darbu, un Dievs- Savu. Bībelē es meklēju Rakstu vietas par dziedināšanu un atzīmēju tās ar dzeltenām grāmatzīmēm, lai ne reizi vien pie tām atgrieztos. Es paļāvos uz Visuvareno Dievu. Mana Bībele sāka aizaugt ar dzelteniem ieliktnīšiem. Es tajā meklēju atbildi, jo ārstu atbildi jau biju saņēmusi.

Kad kārtojām dokumentus manis hospitalizēšanai un gāju cauri vajadzīgajām pārbaudēm, ārste paveda manu vīru Dimu maliņā un ieteica nelolot nekādus plānus nākotnei. Pēc viņas prognozēm, viņam drīz bija jākļūst par atraitni. Maniem vecākiem „uzdāvināja” citu vārdu: „ Šeit viss jau cauri. Bet mēs pacentīsimies kaut ko izdarīt”.

Izgāju cauri visai tradicionālās medicīnas metožu „ gaļasmašīnai” un labprātīgi ļāvu pilnīgi un galīgi izpostīt savu ķermeni. Vienkārši, tajā brīdī vēl nezināju to, kam ticu šodien. Es nebiju garīgi sagatavota tādam notikumu pavērsienam. Kaut sapratu, ka Dievs dziedina, par cik Viņa roka jau reiz bija apturējusi nāvējošu slimību manā ķermenī.  Bet uz to brīdi, Dieva žēlastības zināšanu pieredze izrādījās nepietiekama, lai stātos pretī vēzim.  Ārsti šaubījās par to, vai es saprotu stāvokļa nopietnību , jo viņi mani redzēja nepārtraukti smaidām. Es staigāju pa klīnikas koridoriem un aizlūdzu par slimajiem. Neviens no viņiem mani neatgrūda. Es mierināju cilvēkus un stāstīju viņiem, kā Dievs kaut kad izārstēja mani no nedziedināmas slimības. Es viņiem tagad teicu: „ Cerība ir!” cilvēki klausījās manī ar patiesu uzmanību. Bet kādam vienmēr radās absolūti pamatots jautājums: „ Meit, bet kāpēc tu esi šeit?” un tad es nezināju ko atbildēt. Neko labāku nevarēju izdomāt, kā pateikt: „ Laikam jūsu dēļ! Lai nestu jums cerību un ticību tam, ka Dievs dziedina arī šodien”.

Sāku iet ceļu… Četri smagu procedūru cikli tika pārtraukti ar īsiem pārtraukumiem nedēļas garumā.  Un tad atkal, vēža līdz galam neapēsto ķermeni indēja ar ķīmiju, galēja ar radioaktīvu apstarošanu, vārīja…

Strauji vājēju. Manas kājas smagi kustējās. Es nevarēju ēst, bija ļoti spēcīga organisma intoksikācija….

Kādu reizi starp tādiem cikliem mani atveda mājās. Bija vēls rudens. Mūsu māja toreiz bija parkā. Bija tik daudz košu lapu! Es palūdzu mani ielikt ar kājām lapu „kupenā”. Es tās smaržoju, centos ieelpot šo rudeni, saprazdama, ka tas var būt pēdējais manā dzīvē. Manī norisinājās pilnīga vērtību pārvērtēšana. Protams, manī nebija baiļu, lai cik tas arī nebūtu dīvaini…

Pajautājiet jebkuram ticīgam cilvēkam: vai viņam ir bail no nāves? ( es runāju par patiesi ticīgiem cilvēkiem, kas ne tikai zina, ka ir Dievs). Es domāju, ka visbiežāk jūs dzirdēsiet noliedzošu atbildi. Kaut kādā, mums nesaprotamā, veidā Dievs mums dod pārliecību par neredzamo. Ar katru savu šūniņu, es sajutu, ka Viņš mani nav pametis. Es lūdzos, iedziļinājos Bībelē, no jauna lūdzos, lasīju par Dievišķu dziedināšanu… es visu savu īso , ārstu atvēlēto, dzīves laiku mācījos Dieva Vārdu un Viņa attieksmi pret manu situāciju. Manī pieauga ticība neredzamajam un neiespējamajam.  Varbūt, skan dīvaini, bet tas bija apbrīnojams laiks. Dievs bija tik tuvu! Manā vājībā īstenojās Viņa spēks.

F. F. Bosforta grāmatā „ Kristus – Dziedinātājs” es izlasīju, ka Dieva Vārds ir sēkla tai augsnei, kas esam mēs. Es sāku citādāk uztvert Bībeli. To sauc par Dzīvības Vārdu. Es sevī sēju dzīvību.

Pēdējo reizi, izejot no ārsta kabineta, es izdzirdēju: „ Brīnumi nenotiek”, uz ko atbildēju: „ Jūs būsiet ārkārtīgi pārsteigts…” es biju pārliecināta, ka vairs neatgriezīšos šinī teritorijā nekādā gadījumā.

Mani izrakstīja tikai viena iemesla pēc: „Viņa vairāk nespēs izturēt”.  Un vēl: „ Ejiet noformēt invaliditāti”. Par invalīdi sevi neatzinu, kaut, faktiski, neviens nekļūdījās. Mani iekšējie orgāni izrakstīšanās brīdī bija viens vienīgs biezenis. Ķermenis dalījās, kā saka, „pa šuvēm” un, dažās vietās ādas pārklājuma vispār nebija. Visas tās funkcijas, kas pretojās nāvei, bija nogalinātas. Spēku nebija palicis vispār. Un es sapratu, ka, izņemot Dievu nekas un neviens nespēs palīdzēt.

 Mājās gaidīja ne mazāks cīniņš. Radioaktīvās apstarošanas sekas ir neprognozējamas. Pa visu mutes dobumu nolobījās āda. It kā tā būt noņemta dzīva. Pūstoši krāteri, necilvēciskas sāpes… Es negulēju, neēdu un, gandrīz, nedzēru. Jebkurš asins pieplūdums, pagriežot galvu, izsauca ķermenī ārprātīgas sāpes…. Pretsāpju līdzekļi nelīdzēja.

Tādā stāvoklī atrados vairāk kā septiņas diennaktis. Es lūdzos visu laiku. Man tik ļoti bija vajadzīga Dieva iejaukšanās! Kad mans vīrs devās uz nakts lūgšanu, par mani lūdza visa draudze. Tajā naktī es, beidzot, iemigu. Un pa miegam, kaut kādā veidā, es sapratu: „tas” ir atkāpies. Bet no rīta pamanīju, ka rētas sākušas aizvilkties.

Dievs mani nebija pametis. Viņš veda ārā mani no nāves stāvokļa.

Mūsu datorā bija uzstādīts tūneris un televīzijas pārraides mēs varējām skatīties datorā. No pirmdienas līdz piektdienai kanālā NTN 7: 30 no rīta skatījāmies Kenneta un Glorijas Kouplendu pārraides „ Ticīgo uzvaras balss”.

Katru dienu sprediķis, un, bieži, par Dieva brīnumainām dziedināšanām. Šīs pārraides no rītiem ierakstījām, bet dienas gaitā es klausījos tās no jauna. Atvēru Bībeli vietās, par kurām runāja pārraidēs, „ieniru” ar galvu Dieva klātbūtnē, pārdomāju, atkārtoju… Ticēju. Un pienāca diena, kad izmetu maisiņu ar visām zālēm atkritumu spainī. Es pārstāju redzēt jēgu to pielietojumam. Tas notika vēl pirms bija pārgājušas sāpes. Kaut kas izmainījās manī! Mana ticība Dievam izauga augstāk par to, ko es varēju ieraudzīt vai sajust.

Pakāpeniski es sāku celties kājās, atgriezties pie darba, sēsties pie rasējumiem…

… Šodien es nezinu, kur atrodas mana poliklīnika. Es neizmantoju ārstu pakalpojumus un nelietoju zāles. Visi mana ķermeņa orgāni funkcionē labi. Esmu vesels cilvēks. Esmu laimīgs cilvēks. Esmu tā, kas tic Dievam, Viņa Visuvarenībai un vienkārši brīnumiem. Esmu Dieva iemācīta, kā stāties pretī šīs pasaules sāpēm un slimībām. Pēc visiem likumiem šī pasaule jūk un iet bojā. Un cilvēki iet bojā līdzi ar to. Ir likumi ne no šīs pasaules, kas ļauj mums dzīvot pēc citas dabas: bez vājumiem un slimībām, bez sakāves un kaut kāda trūkuma. Lai tas būtu reāli ir nepieciešams tam iemācīties no Tā, Kas šos likumus ir izdeidojis. Viņš ir Ārsts, kas ir gatavs izdziedināt visas slimības, nomierināt visas sāpes, gatavs radīt jaunas nieres, acis, zobus… Viņš ir Radītājs. Ticiet, es zinu par ko runāju! Lūdzos jūs- tikai noticiet!

Ar aizlūgumu par jūsu dziedināšanos divkārt augšāmceltā no mirušiem

 

Irīna Belova- Smorža.




KĀPĒC BIJA JĀDZIMST ŠAI GRĀMATAI?

Priekšvārds.

Salamana Pamācības 24: 11: „ Glāb tos, kurus nevainīgus taisās nonāvēt, un neatraujies no tiem, kurus paredz nomākt un nožņaugt.

Jāņa 3: 16: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,

1.Pētera 2: 14: Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai: ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.

Šī grāmata domāta tiem, kurus ārsti ir aizsūtījuši nomirt mājās ar vārdiem: „ Mēs izdarījām visu iespējamo” .

Šī ir grāmata cilvēkiem, kas saprot , ka ir bezspēcīgi augšāmcelt dzīvei savus radus un tuviniekus ar neizārstējamām diagnozēm.

Šī ir grāmata cilvēkiem, kas ir noguruši no zālēm un bezgalīgiem gājieniem un poliklīniku.

Šī ir grāmata cilvēkiem, kas daudzus gadus iet uz draudzi, bet tomēr turpina savā ķermenī nēsāt slimības, turpina staigāt pie ārstiem, turpina tērēt naudu operācijām un, kam nav atklāsmes par to, ka tam tā nevajadzētu būt.

Šī ir , arī, grāmata cilvēkiem, kas neiet draudzē, bet vēlas būt veseli, pat, ja tā dēļ vajadzēs vērsties pie Dieva.

Šī ir grāmata tiem, kas vēlas iemācīties dzīvot veseli un palikt veseli: bez slimībām, sāpēm, bez izmisuma un bezizejas, bez uztraukuma par to, kāda jauna gripa ar neārstējamām sekām nāks nākamajā ziemā.

Es runāšu par to Vienīgo, Kas šodien dziedina.

Tā, kā esmu piedzīvojusi Viņa augšāmceļošo spēku darbībā, man ir grūti par to klusēt. Es negribu, lai cilvēki mirtu briesmīgā nāvē, kad ir izeja no ikvienas neārstējamas slimības. Tā nav pasaka, tā ir žēlastības patiesība. Par to runāju visur: avīžu lapās, radio, draudžu sapulcēs. Mācu to, kam esmu iemācīta . Es joprojām mācos.

Jūs turat rokās, cīņas ar slimībām, rokasgrāmatu. Te ir apkopots viss, par ko stāstīju, rakstīju vai sludināju radio slimajiem un, palīdzību meklējošiem, radiniekiem un tuviniekiem. Te ir mana liecība par to, kā es gāju ārā no kapa, kā arī, daži stāsti no, man pazīstamu, cilvēku dzīvēm. Tāpat esmu izmantojusi izvilkumus no grāmatām, kuras šai pasaulei pēc sevis ir atstājuši Dieva ģenerāļi : Smits Viglsvorts, Kennets E. Heigins, Orals Robertss, Katrīna Kūlmane… un arī Dieva dziedinošā spēka mācītāji un liecinieki mūsdienās: Kennets un Glorija Kouplendi, Mahešs Čavda, Bennijs Hinns… Viņu varenais darbs un ticības varoņdarbs kardināli ietekmēja arī manu augšāmcelšanos. Bet tomēr pamatā šai grāmatai ielikti Bībeliskie sižeti un Rakstu vietas. Tik īsā laikā, es nevarētu un arī nepaspētu patstāvīgi uzzināt par Jēzu, kā par Dziedinātāju. Man nebija tik daudz laika, pa kuru kļūst par ticības milžiem. Nāves process bija sācies. Tam pretī stāvēt varēja tikai ar nostiprinātu ticību. Un ticības nostiprināšana arī ir process. Es sen eju uz draudzi, kur daudz esmu iemācījusies un daudz uzzinājusi. Esmu redzējusi dziedināšanas brīnumus ar Svēto Garu. Bet mums draudzē nebija DZIEDINĀŠANAS SKOLAS. Mēs nebijām iemācīti patstāvīgi skriet pie Dieva patiesībām, lai noturētu sitienu un dotu pretsparu visādām slimībām un vājumiem. Šodien es turpinu to mācīties un pateicos Dievam par cilvēkiem, kas ietekmēja mani Viņa dziedinošā spēka patiesības izzināšanā!

Ticu, ka rakstu pieejamā valodā. Faktiski tā arī ir rokasgrāmata cīņā ar slimībām, kuras izmantojot es izgāju no nāves stāvokļa ( uz iziesiet arī jūs!) un pretendēju uz Dievišķo veselību. Jo tāda ir Dieva griba. Es sludinu jums Labo Vēsti par patiesu dziedināšanu caur Jēzu Kristu, jo visi šie principi nāk no Dieva Vārda, no Bībeles. Ticiet, visi pārējie meklējumi tam, kā palikt dzīvam no neārstējamām slimībām, gala rezultātā noved pie bezizejas. Laiks pazaudēts. Nauda iztērēta. Spēka nav palicis. Tāda dzīve nomoka visus- mūs pašus, mūsu radiniekus, kas mūs aprūpē…

Dievs piedāvā jums vērsties pie Viņa paša kā pie Ārsta, Dziedinātāja. Viņam ir sagatavotas atbildes uz jebkuru jūsu problēmu. Viņš tik ļoti vēlas dziedināt Savus bērnus tāpēc, ka tik ļoti mūs mīl! Viņš jau sen ir pārrāvis aizkaru starp Sevi un cilvēku. Šodien mums viss ir pieejams. Taču, ja jūs par to nezināt- jūs nevarat pieņemt no Viņa to, ko Viņš jums ir sagatavojis. Jums ir nepieciešams no Viņa pieņemt, no Viņa rokām Viņa Vārdu – Bībeli.

Viss, par ko rakstu, pamatojas ne tikai manās personīgajās zināšanās. Ir vienīgais patiesības orientieris- Dieva Vārds. Mums apkārt, tiešām, ir cilvēki, kas zina par to vairāk. Viņi var palīdzēt jums, lai jūsu ceļš par jūsu Radītāja un Dziedinātāja izzināšanu būtu skaidrs. Neviens no mums nav cēlies no pērtiķa. Un mūsu Radītājs nav pieļāvis kļūdas. Viņš nav radījis ciešanas, sāpes, slimības un iznīcinošus lāstus priekš jums. Viņš radīja mūs ļoti labi. Ja mēs esam „ sabojājušies”, Viņš ir gatavs mūs salabot. Viņš ir Tēvs. Un Viņš negrib, lai slimības mūs iznīcina. Dievs mīl darīt mūs laimīgus. Un es varu šodien palīdzēt jums izdzīvot, izstāstot to, ko zinu par to ne „ pa ausu galam”. Kā nekad agrāk, es ticu tam, ka, tad, kad skan Evaņģēlija dziedināšanas sprediķis, šis vārds kā magnēts piesaista Dieva dziedinošo spēku. Uz katru , vārda par Dievišķo dziedināšanu, skaņu, atnāk brīnumi. Dievs nemainās nekad. Kā Viņš dziedināja pirms 2000 gadu, tā Viņš dziedina arī šodien. Kā Viņš augšāmcēla- tā Viņš ceļ augšām šodien.  Atbrīvo. Mierina. Glābj. Aizsargā… Pēc Savas žēlastība, bet tādā mērā, kā mēs ticam. Savu ārsta darbu Viņš izpilda ļoti labi.  Mūsu uzdevums- uzticēties Viņam. Jūs varat tieši tagad dot Dievam vietu savā dzīvē. Un Viņš izdziedinās jūs. Vai, jūs varat atlikt malā šo grāmatu un rīkoties pēc tradicionālajām metodēm. Tomēr, ja jūs uzdrošināsieties ticēt Dievam par jūsu dziedināšanu, jūsu dzīvē ienāks brīvība no jebkādas kaites, sāpēm, slimībām un nāves. Lai ticētu Dievam, ko neredzi, vairāk, kā simptomiem, ko jūti, ir nepieciešami iepazīt Viņu kā dziedinātāju. Iepazīt tuvu. Jā, tas nebūs vienkārši. Tas, iespējams, nenotiks ātri. Tas ir liels darbs un laiks. Taču, ticiet, tas ir dzīvības vērts.

Kādam sportistam, ar kuru mans vīrs bija kopā peldēšanas sacensībās Zviedrijā, uz sporta krekla bija uzraksts: „ Pašdisciplīnas sāpes ir vieglākas par vilšanās sāpēm”. Ja disciplinēsiet sevi, lai trenētu savu garu pēc Dieva Vārda, un būsiet šajā nodarbē pastāvīgs, nekāda slimība nespēs noturēties un palikt jūsu ķermenī. Tā atkāpsies, ja jūs neatkāpsieties.

Galvenais, kas mums ir jāsaprot – dziedināšana, tāpat kā citi brīnumi, nāk tikai un vienīgi no Dieva.

Lai viss sākas ar lūgšanu pie Viņa.

„Debesu Tēvs! Piedod man visus manus grēkus! Piedod, ka esmu tik ilgi dzīvojis bez Tevis! Ienāc manā dzīvē, Jēzu! Es  pasludinu Tevi par manu Kungu un Glābēju! Esi mans Dziedinātājs! Man tik ļoti Tu esi vajadzīgs! Es ticu, ka Tu nomiri Krustā par mani un augšāmcēlies no mirušiem trešajā dienā. Es ticu, ka Tavas asinis ir nomazgājušas mani no grēkiem un slimībām un, ka ar Tavām brūcēm es esmu dziedināts. Es atdodu Tev savu dzīvi. Es atdodu Tavās rokās savu garu, dvēseli un miesu. Un, es pateicos Tev, ka Tu pieņem mani tādu, kāds esmu; piedod man un dziedini manu dvēseli un manu miesu. Ticībā es pieņemu no Tevis, tieši tagad, dzīvi bez slimībām un sāpēm, un dzīvi mūžīgu. Paldies, Tēvs!”

Ja jums nav Bībeles, iegādājieties to!  Ne vecticībnieku valodā, bet mūsdienīgā, jums saprotamā valodā. Bībelē ir jāienirst ar visu galvu! Tas ir tas vārds, kas jūs izdziedinās. Kad ieraudzīsiet tekstā Rakstu vietas par dziedināšanu, veriet vaļā savu Bībeli, meklējiet šos vārdus, ieejiet viņos… Tas ir brīnumus darošs process. Es jums palīdzēšu. Esiet gatavi dziedināties un dzīvojiet veseli!

Jēzus Kristus Vārdā!

raku-net.ucoz.ru
grāmata krievu val.:
https://books.google.com/books?id=ySD5gq50HdoC&lpg=PA1&hl=ru&pg=PA1#v=onepage&q&f=false 

 © No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.


Turpinājums sekos



Dziedināšanas Istabas Rīgā
Starptautiskā Dziedināsanas Istabu Asociācija (IAHR, Spokane, USA)
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/



Pasūtiet Ирина Белова-Сморж „Выздороветь и остаться в живых” grāmatu pa tālr. 27175728 vai E- pastu: gaisma.j@inbox.lv



Komentāri (6)  |  2011-10-29 03:13  |  Skatīts: 12213x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Vivita* - 2012-10-09 02:29
Slava mūsu varenajam Dievan un Jēzus upurim pie krusta.ŠIS stāsts aizskāra mahu sirdi.Man ari ir nepieciešama dziedināšana,bet tikai kaulu slimībām un centrālajai nervu sistēmai.Lai mūžam slavēts mūsu DIEVS.

Sivila* - 2014-10-03 21:57
Ticiet man- onkoloģiskiem slimniekiem izkrituši zobi neizaug !

Aivars* - 2014-10-06 03:34
Es vairāk ticu Dieva vārdiem, kas saka: "Es visu daru jaunu". Es personīgi pazīstu cilvēkus, kurus Dievs pārdabīgi ir dziedinājis no vēža, un radījis jaunus orgānus.

agita* - 2015-05-18 21:10
Dievs ir suverens,liels un varens un nekad nemelo,ja ticesi tad redzesi.





...* - 2017-03-21 22:44
Es ticu, ka Dievs no jauna radīs manus zobus un tad es par to liecināšu, es vienkārši tam ticu

AIVARS L.* - 2023-01-19 05:22
GODS ,SLAVA UN PATEICĪBA DIEVAM !!!


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ