28. 11. – Kennets Kouplends
Ebrejiem 13: 7: „Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu, sekojiet viņu ticībai!”
Bez lūgšanas un Dieva Vārda, nekas vairāk jums nepalīdzēs, kā vērošanas un līdzināšanās patiesajiem ticības cilvēkiem. Es to ļoti labi sapratu pirms daudziem gadiem, kad mācījos Orala Robertsa universitātē. Būdams lidmašīnas, kurā, uz dziedināšanas dievkalpojumiem, lidoja Orals Robertss un viņa štata darbinieki, pilota palīgs, man bija iespēja iepazīt tuvumā pašu Oralu Robertsu. Es staigāju viņam pa pēdām. Es klausījos, kā viņš sludināja. Es vēroju, kā viņš lika rokas uz slimajiem.
Nekad neaizmirsīšu to dienu, kad man radās iespēja pielietot dzīvē to, ko biju no viņa iemācījies. Biju pabijis tikai dažās kalpošanās. Garīgajā plānā, es biju pavisam „zaļš”. Tomēr, man uzticēja palīdzēt cilvēkiem, kas atradās telpā „priekš slimajiem”. Sagatavoties brāļa Robertsa atnākšanai, kad viņš liks uz tiem rokas. Es tur stāvēju pirmo reizi. Man apkārt bija nespēks un vājums, un slimības, kādas vien bija iespējams iedomāties. Un, kad ienāca brālis Robertss, tad, tā vietā, lai pats liktu rokas uz slimajiem, viņš paķēra mani aiz piedurknes un teica: „ Tu lūgsies. Tu liksi uz viņiem rokas”.
Es sajutu, kā visa asins noplūda no manas sejas, jo nekad savā dzīvē nebiju lūdzies par ko tādu. Es varētu aizlūgt par galvassāpju vai nopietnu ienadža dziedināšanu, bet neko vairāk!
Pirmajai sievietei, pie kuras mēs piegājām, bija kuņģa vēzis. Viņa svēra mazāk par 36 kilogramiem un bija pašas nāves tēls. Es piegāju pie viņas, un pirms atvēru muti, es dzirdēju, kā balss man aiz muguras teica: „ Jēzus vārdā, ņem savu gultu un staigā”! Viņa tūlīt pat izspļāva savu vēžveidīgo audzēju zemē. Pēc tam pielēca no savas gultas un iekliedzās: "Esmu izdziedināta!” un sāka skraidīt pa telpu.
Teikšu godīgi- šis mirklis mani mainīja pilnīgi. Kad piegāju pie nākamā cilvēka un pacēlu savas rokas, es varēju redzēt, kā atnāk dziedināšana. Es redzēju, kā Jēzus dziedināja caur Oralu Robertsu, un savā prātā es varēju redzēt, kā Viņš dziedina caur mani.
Jūs varat darīt to pašu. Atrodiet kādu, kas operē ticībā un spēkā vairāk, kā jūs un mācieties no viņa. Vērojiet Jēzu viņos un sekojiet viņam, atkārtojiet viņu. Agrāk vai vēlāk, citi cilvēki sāks ieraudzīt Jēzu jūsos.
Rakstu vieta: 2. Ķēniņu 2: 1- 15:
„Kad Tas Kungs Eliju vētrā gribēja uzņemt debesīs, tad Elija ar Elīsu bija ceļā no Gilgalas.
Un Elija sacīja Elīsam: "Lūdzu, paliec šeit, jo Tas Kungs mani ir sūtījis uz Bēteli." Bet Elīsa atbildēja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu!" Kad tie abi nogāja uz Bēteli,
tad tie praviešu dēli, kuri bija Bētelē, iznāca laukā pie Elīsas un viņam sacīja: "Vai tu arī zini, ka šodien Tas Kungs paņems pāri tavai galvai tavu kungu un aizvedīs projām no tevis?" Un viņš atbildēja: "Es zinu gan, tik cietiet klusu!"
Tad Elija viņam sacīja: "Elīsa, lūdzams, paliec šeit, jo Tas Kungs mani ir sūtījis uz Jēriku." Bet tas atbildēja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu!" Kad viņi abi gāja uz Jēriku,
tad tie praviešu dēli, kas bija Jērikā, piegāja pie Elīsas un viņam sacīja: "Vai tu arī zini, ka šodien Tas Kungs paņems tavu kungu pāri tavai galvai un aizvedīs projām no tevis?" Un viņš atbildēja: "Es zinu gan, tik cietiet klusu!"
Tad Elija viņam sacīja: "Lūdzams, paliec šeit, jo Tas Kungs mani ir sūtījis uz Jordānu." Bet tas atbildēja: "Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs un tava dvēsele dzīva, es tevi neatstāšu!" Tā tie abi gāja tālāk.
Un piecdesmit vīri no praviešu mācekļiem gāja un nostājās iztālēm viņiem pretī; un tie abi stāvēja pie Jordānas.
Tad Elija ņēma savu apmetni, satina to un sita ar to ūdeni, un ūdens pašķīrās uz abām pusēm, tā ka viņi abi pa sausu zemi izgāja cauri.
Kad viņi bija cauri izgājuši, tad Elija sacīja Elīsam: "Lūdz, ko man būs tev darīt, iekāms es tieku paņemts projām no tevis!" Un Elīsa atbildēja: "Es lūdzu, lai tavs gars man tiktu dots divkārt!"
Un Elija atbildēja: "Tu esi lūdzis grūti izpildāmu lietu; ja tu mani redzēsi, kad es no tevis tikšu aizrauts, tad lai tev tā notiek, bet, ja ne, tad tas nenotiks."
Un, kamēr viņi iedami tā sarunājās, redzi, piepeši nāca ugunīgi rati un ugunīgi zirgi, kas tos abus vienu no otra atšķīra; tā Elija vētrā aizbrauca uz debesīm.
Kad Elīsa to redzēja, tad viņš skaļi kliedza: "Mans tēvs, mans tēvs! Israēla rati un viņa jātnieki!" Kad viņš to vairs neredzēja, tad viņš sagrāba savas drēbes un saplēsa tās divos gabalos.
Un viņš pacēla Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, griezās atpakaļ un nostājās Jordānas malā.
Un viņš ņēma Elijas apmetni, kas tam bija nokritis, un sita ūdeni un sacīja: "Kur ir Tas Kungs, Elijas Dievs?" Un viņš sita ūdeni, un tas pašķīrās uz abām pusēm, un Elīsa pārgāja pāri.
Kad praviešu mācekļi, kas bija Jērikā, viņu iztālēm ieraudzīja, tad tie sacīja: "Elijas gars dus uz Elīsas." Un viņi devās tam pretī un noliecās viņa priekšā līdz zemei.”
Kenneth and Gloria Copeland Ministries
https://www.kcm.org.ua
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
