Kad Tas Kungs sāka dot man vairāk saprašanas par karu (un uzvaras sasniegšanu), es sapratu, ka sātans ir galējais legālists [vai bauslībnieks- likuma burta kalps]. Viņš uzbruka Ījabam- visreliģiozākajam to dienu cilvēkam, ar likuma argumentu palīdzību.
Dievs ap Ījabu izveidoja aizsargvalni un svētīja visu, kam pieskārās viņa rokas. Taču—kas būtu noticis, ja Dievs būtu viņu pametis?
Sātans paredzēja, ka Ījabs nolādēs Dievu. Ījabam nācās tiesāties ar Dievu Tēvu, Soģi visiem dzīvajiem. Šis stāsts par Ījaba pārbaudījumiem un uzvaru, bieži tiek zinātnieku izskatīts kā viena no vissenākajām Bībeles grāmatām, kas atklāj patiesības par ļaunumu un labo.
Reiz, kad caurskatīju savu personīgo situāciju [un domāju par Ījabu], es nonācu pie atklāsmes un saņēmu redzējumu.
Negaidīti es nonācu tiesas zālē debesīs. Dievs Tēvs- visu cilvēku Soģis, bija aiz galda. Sātans pienāca pie galda, pienesdams apvainojumus pret mani, jo viņš ir brāļu apvainotājs.
„ Man ir tiesības viņu mocīt ar bailēm un paņemt pie sevis verdzībā”, teica velns, norādīdams uz mani. „ Viņu negribēja viņas vecāki. Viņa tika ieņemta ārlaulībā un viņai nav tiesību šeit atrasties”.
Pamata fakts bija acīmredzams- es biju ārpus likuma. Man nebija tiesību būt tur, debesīs.
Kad sātans turpināja mani biedēt, Jēzus pēkšņi ienāca tiesas zālē caur masīvām durvīm. Es pamanīju, ka Viņam rokās bija papīra lapa.
„Tēvs, man ir Adopcijas Akts šim cilvēkam”, Viņš paziņoja,” un tas ir parakstīts ar Manām Asinīm”.
Ar šo paziņojumu Jēzus piecēla mani un pieveda pie galda, nosēdinādams Tēvam klēpī. Kas par cenu!
Adopcijas Akts tiek pielietots, kad dēls vai meita sasniedz noteiktu vecumu un ienāk pilnās valdīšanas pār mantojumu tiesībās. Līdz šim vecumam, viņi neatšķiras savās tiesībās no kalpiem.
Tās ir tās pašas tiesības, kas ir Kungam Jēzum!
Caur Viņa adopciju [pierakstītu un parakstītu ar Viņa dārgajām Asinīm], katrs no mums kļūst par pilntiesīgu īpašnieku mantojumā ar Viņu, pa īstam sēžot Tēvam klēpī.
Tā kļuva par manas atbrīvošanās dienu manā dzīvē, kad es atklāju sevis pieņemšanu kā legālu mantojumu kopā ar Kungu Jēzu. Mana dzīve izmainījās. Bībele runā par tādu adopciju sekojošos pantos:
„Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs!” /Romiešiem 8: 15/
„Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.” /Romiešiem 8: 23/
„ Israēliešiem, kam pieder bērnu tiesa, dievišķā godība, derības, bauslība, kalpošana, apsolījumi, tēvi” /Romiešiem 9: 4/
„lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.
Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs!” /Galatiešiem 4: 5-6/
„Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu” /Efeziešiem 1: 5/
Mūsu adopcija.
Adopcijai, par kuru tiek runāts šajos pantos, ir anoloģiska nozīme tajos laikos gan pie ebrejiem, gan pie grieķiem – dēls un meita nonākoši atbilstošā vecumā.
Iespējams, ka pamata doma mūsu dienās ir mainījusies. Mēs ticam, ka Tēvs ieliek Savu Garu [Savu DNS, ja vēlaties] mūsos, piedzimšanas no augšienes, brīdī, darot mūs par jaunu radījumu. Kad Kungs Jēzus iepazīstina Tēvu ar jums kā adoptētu dēlu vai meitu, tas nozīmē „dēla un meitas pilnīgumu”. Ebreju valodā tas nozīmē „gūt pilnas tiesības uz mantojumu”.
Kā adoptēts Dieva bērns, cilvēks vairs nav kalpam līdzīgs, bet kļūst par īstu bērnu, nodotu Tēvam Viņa vadībā [rīcībā].
Kungs Jēzus ievietoja katru no mums Tēva rokās. Lūk, ko Ebrejiem 12: 7 saka mums: „Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?”
Daudzi Dieva bērni piedzīvo nepatīkamu pārmācību. Mēs uzņemam to, kā kaut ko sliktu, vērstu pret mums. bet, Dievs pieļauj mums būt apstākļos, kuros mēs uzzinām daudzas lietas par sevi.
Par laimi, pagātnes sāpes, tā rezultātā, izbeidzas, un mēs sākam dzīvot brīvībā un, savstarpēju attiecību ar Svēto Garu, svētībā.
Cathy Ots
No angļu valodas tulkojis Sergejs Nazarovs.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
