Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Dieva tiesas 14. daļa


Dieva taisnā tiesa pie krusta kļūst par žēlastību grēciniekiem.

 Mēs nevaram saprast Dieva ceļus, ja neizprotam viņa tiesas, tomēr, šī ir visvairāk ignorētākā  no bībeliskajām mācībām mūsdienās. Un viss tāpēc, ka daudzi uzskata Dieva tiesas par nosodījumu un /vai nopostīšanu. Patiesībā nosodīšana un sagraušana ir ļoti reta parādība kā sekas Viņa tiesām, bet no jauna nepiedzimuši cilvēki tiecas domāt galējībās. Nav iespējams saprast Dieva Valstības atnākšanu, bez Viņa tiesu izpratnes tāpēc, ka Raksti skaidri pasaka, ka Viņš nāks un tiesās zemi. Tāpat, Raksti skaidri pasaka, ka tas ir labi, un ka no tā nav jābaidās, ja vien mēs neesam ļauni. Paskatieties pirmajā atgādinājumā par Dieva tiesām Rakstos:

Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām. /2. Mozus 6: 6/

Izraēla atbrīvošana bija Dieva tiesu rezultāts. Tāpat arī mūsu atbrīvošana. Tiesas, kas atbrīvoja Dieva tautu no Ēģiptes, bija vērstas pret ēģiptiešu dieviem, tāpat, tiesas, kas atbrīvos Dieva tautu laiku beigās, būs vērstas pret šīs pasaules dieviem. Viltus dievs ir viss, kam mēs dodam priekšroku, kas aizēno mūsu pieķeršanos Dievam, vai tas, uz ko mēs liekam savu paļāvību tā vietā, lai uzticētos Dievam. Vēstulē Ebrejiem 12 ir teikts, ka lielā satricināšana, kas nāks uz zemi, nāks, lai tas, ko var manīt (sašūpot), tiktu sašūpots. Un vēl tur ir teikts, ka, nesatricināmais pastāvēs. [Ebrejiem 12: 26- 28].  Satricināšana nāks, lai parādītu to vienīgo, kas ir stingrs pamats, uz kura mēs varam pastāvēt- paļāvība uz Dievu, Viņa Valstību un Viņa varu. Ja esam savu dzīvi cēluši uz tāda pamata, mēs netiksim satricināti, kad tiks satricināts viss pārējais.

Taisna tiesa, būtībā, pieprasa sodu par noziegumu. Un tomēr, Dieva žēlastība attieksmē pret mums nav rezultāts tam, ka Jēzus lūdzas Tēvu mūs neiznīcināt, Viņa žēlastība nāk no Dieva taisnīguma tiesas, kas atzīst to faktu, ka Jēzus tika sodīts par mūsu noziegumiem. Tāpēc, būtu netaisnīgi, ja arī mēs būtu sodīti, jo tādā gadījumā iznāk, ka ar Jēzus upuri nav bijis pietiekami.  Krusts ir pēdējā taisnās tiesas instance, kur tika parādīta pēdējā taisnā tiesa noziegumam. Un kad mēs redzam krustu un šausmīgās grēka sekas, un ticam, ka ar Dēla upuri ir pietiekami mūsu noziegumu dzēšanai, tad šī ticība pārvērš taisnu tiesu žēlastībā.

Mēs esam pelnījuši sodu par mūsu noziegumiem, bet Jēzus nesa uz Sevis mūsu sodu. Tāpēc mēs stāvam, un vienmēr stāvēsim, Viņa taisnības un Viņa upura, ko Viņš nesa, taisnībā, nevis savā upurī. Visas mūžības garumā mēs godināsim Viņu, kā Jēru, kas samaksājis par mūsu glābšanu. Bez taisnas tiesas žēlastība nav iespējama, bet būtu netaisni, ja mēs ciestu sodu par mūsu noziegumiem, ja, reiz, jau Jēzus par tiem ticis sodīts.

Kristiešus bieži vaino augstprātībā tāpēc, ka viņi paziņo, ka krusts ir vienīgais ceļš pie Dieva. Tomēr, uzskats, ka Dievs sūtīja Savu Dēlu krustā- ciešanās un par upuri, ko Viņš nesa mūsu glābšanai, bet pēc tam pateicis, ka mums tas nav vajadzīgs, ka mēs varam to sasniegt ar savu personīgo taisnīgumu kaut kādā citā veidā, patiesībā ir galēja, krituša cilvēka  augstprātības forma. Lepnība bija sātana krišanas iemesls, un tāpat arī gandrīz katras citas krišanas kopš tiem laikiem.  Lepnums paturēs cilvēku krišanas stāvoklī, un tikai tā, ko Jēzus izdarījis priekš mums, pilnas pieņemšanas pazemīgums, var atbrīvot mūs no mūsu kritušā stāvokļa un samierināt ar Dievu.

Jēzus ir samaksājis cenu par visas pasaules grēkiem, un ikviens cilvēks var būt pilnībā atbrīvots no savu noziegumu sekām, ja viņš vienkārši paļausies un Jēzus krustu, kā pamatu, lai iepazītos ar Dievu. Un tie, kas Viņa upuri atraida, tie cietīs no saviem noziegumiem – un tādu izvēli izdara daudzi.  Lai viņi to sauc kā grib, bet tieši lepnības galējā forma ir iemesls glābšanas atteikumam, ko nodrošinājis Dievs.

Tas Kungs negrib, lai kāds ciestu no savu grēku sekām, tomēr izvēlei ir jābūt. Nevar būt  patiesas paklausības, ja nav brīvība nepaklausīt. Nevar būt patiesas pielūgsmes, ja nav brīvības nepielūgt. Tādā gadījumā, Dievam vienkāršāk būtu bijis radīt robotu, kas Viņu pielūgtu, Viņš to ieprogrammētu un radītu tam. Tad nebūt nekādu noziegumu, bet cik reālas būt tādas attiecības?

Šī iemesla pēc, brīvība ir pamats patiesai Dieva pielūgsmei. Viņš meklē tos, kas pielūgs Viņu Garā un patiesībā, nevis piespiedu kārtā. Tieši tāpēc evaņģēlijam ir jābūt vēstītam māla trauku nespēkā, kam pašiem ir vajadzīga atbrīvošanās, ko viņi sludina. Spēks, kas pavada evaņģēliju, nāk mums par atbrīvošanu no Krišanas sekām- slimībām un nespēku-, bet, ja evaņģēliju pavadītu pārāk daudz spēka/ varas, tad cilvēkiem nāktos pakļauties tam, un nebūtu izvēles, kas liecinātu par patiesu veltīšanos.

Tieši Dieva spēks pārvilka debesis pār zemi, kā telti. Kad Kungs pāršķēla Sarkano jūru priekš Mozus, eņģeļi garlaikojās- viņi bija redzējuši lietas, kas daudz varenākas par šo. Ja Dievs būtu gribējis rādīt vairāk Sava spēka, lai piespiestu cilvēkus kalpot Viņam, Viņš varētu uzrakstīt ar zvaigznēm savu vārdu debesjumā. Vara/ spēks, ko Viņš deva Savai tautai, lai tā tajā staigātu, nav vajadzīgi, lai pierādītu Viņa varu, tā vajadzīga, lai pierādītu Viņa mīlestību,- ka mēs Viņam neesam vienaldzīgi, ka Viņš negrib, lai mēs ciestu. Patiesībā, Viņš mīl mūs tik stipri, ka nāca, lai nestu mūsu ciešanas, lai mums tas nebūtu jādara. Un viss, ko mums vajag darīt, izvēlēties uzticēšanos Viņam, paklausību Viņam, vai arī, mums nāksies ciest no mūsu lepnuma un noziegumiem.

Aicinu jūs - stingri izlemsim, ka slavēsim Viņu katru dienu par Viņa lielo mīlestību uz mums un par to cenu, ko Viņš samaksājis mūsu vietā par mūsu noziegumiem. Tas, kurš samaksājis tādu cenu, ir pelnījis mūsu pilnīgu veltīšanos Viņam- un tas ir taisnīgi. Taisnīgi arī būs, ja mēs izplatīsim evaņģēliju, šīs lielās mīlestības stāstu katru dienu, jebkādā veidā, lai Viņš varētu gūt balvu par Savu upuri- cilvēkus, ko Viņš tik ļoti iemīlējis, ka ir piekritis samaksāt šo cenu par viņiem. Taisna tiesa pieprasa, lai mēs dāsni dalītos ar to, ko paši esam saņēmuši bez atlīdzības.

Stingri izlemsim, ka Jaunajā gadā mēs dalīsimies ar visu, ko vien varēsim, šo vareno dārgumu, kas mums uzticēts- Labo Vēsti.

Riks Džoiners MorningStar Ministries senior pastor

Tulkojusi no angļu valodas Diāna Kirsanova.

No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.

Avots: https://outpouring.ru/news/2011-12-23-4150

 

 

Komentāri (0)  |  2011-12-28 04:48  |  Skatīts: 2335x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ