Jēzus nāk drīz

Brennans Mennings.

I daļa. Dzīvojot patiesībā.

„ Nepūlies turēt Dieva roku; ļauj Viņam turēt tavējo.

Ļauj Viņam turēt tevi, bet pats tikai uzticies Viņam”. H. Viljams Bebbs- Peplo

„ Lūk, mans mans noslēpums, vienkāršais noslēpums: tikai ar sirdi var redzēt lietas pareizi: galvenais nav redzams acīm”. Anatuāns de Sent- Ekziperī.

1. nodaļa. Drošībā.

„Pilnībā pārstāj vest rēķinus ar grēkiem un atdod visu sevi ar visu savu grēcību Dievam, Kurš neredz ne rēķinus, ne rēķinu vedēju, bet tikai mazo bērnu, ko izpircis Kristus”. Tomass Mērtons.

„Dzīve izejot no melīgā „es” rada uzmācīgu vēlēšanos  piedāvāt publikai izdeālu tēlu, Lai visi sajūsminātos ar mums un, lai neviens neuzzinātu, kādi mēs esam patiesībā.” B. Mennings.

Ādams un Ieva paslēpās un mēs šajā ziņā esam līdzīgi viņiem. Dievs aicina mūs pārstāt slēpties un iziet pie Viņa atklāti. Kāpēc tad mēs slēpjamies?

Savā grāmatā „Svētlaimības” Saimons Tagvells skaidro: „Mēs vai nu bēgam no īstenības, vai veidojam melīgo „es”, kas lielākajā daļā ir sajūsmas cienīgs, ir labvēlīgs pret sevi un ir virspusēji laimīgs. Mēs slēpjam to, ko patiesībā jūtam attiecībā pret sevi (to, kas mums šķiet nepieņemams un nepievilcīgs) aiz ārienes, kas, kā mēs ceram, ir pietiekami pievilcīga. Mēs slēpjamies aiz maskām, kuras mēs uzliekam citu cilvēku priekšā. Un ar laiku mēs varam pat aizmirst, ka slēpjamies, un mums sāk likties, ka šī maska ir mūsu patiesā seja”.

Dievs ir tēvs, kas izskrēja pretī zudušajam dēlam, kas atgriezās mājās. Dievs skumst par mums, kad mūs sagrābj kauns un naids pret sevi. Dievs mīl mūs tādus, kādi mēs esam patiesībā- patīk tas mums vai nē. Un Viņš sauc mūs, kā Ādamu, iziet no sava slēpņa  drošā vietā. Nekāds daudzums garīgās „kosmētikas” nespēs mūs padarīt pielicīgākus Viņam. „Nāc pie manis tagad,” saka Jēzus. „Nāc un pieņem to, Kas Es gribu būt priekš tevis: par Glābēju ar bezgalīgu līdzjūtību, neizsmeļamu pacietību, neierobežotu piedošanu un mīlestību, kas neizrēķinās ar rīcību”.

Agrāk nekādi nespēju rast mieru, ja neizpildīju savu lomu sabiedrībā ideāli. Neapzināti es pārcēlu uz Dievu šīs sajūtas attiecībā par sevi. Es jutos drošībā ar Viņu tikai tad, kad redzēju sevi cēlu, dāsnu un mīlošu. Bez defektiem, bailēm un asarām. Vienā vārdā- ideālu! Taču, kādā saulainā rītā, atrasdamies vienatnē lūgšanā Klinšu kalnos Kolorado, es izgāju no slēpņa. Jēzus noņēma no manis ideālās uzvedības pārklāju un, piedots un brīvs es skrēju mājās. Jo es zināju, ka mani tur Kāds gaida. Satriekts līdz dvēseles dziļumiem, ar asarām acīs, es beidzot izjutu visus tos vārdus, ko rakstīju un runāju par uzstājīgo un neatslābstošo Dieva mīlestību. Tajā rītā es sapratu, ka šie vārdi nav nekā vērti salīdzinājumā ar Realitāti. No Dieva mīlestības mācītāja es pārvērtos par mana Abbas saldo prieku. Es pilnībā atvadījos no baiļu sajūtas un pateicu „šalom” drošības sajūtai.

Ko nozīmē sajusties drošā vietā? Tajā vakarā es savā dienasgrāmatā pierakstīju:

„ Sajusties drošībā nozīmē pārstāt dzīvot ar prātu un sākt dzīvot ar sirdi, lai sajustu sevi pieņemtu un mīlētu. Man vairs nevajag slēpties un novirzīt savas domas ar grāmatām, televizoru, filmām, saldējumu, tukšām sarunām… Es varu atrasties tagadnē, nebēgot pagātnē un neieskrienot nākotnē, un būt uzmanīgam pret tagadni. Man nav jārada iespaids uz apkārtējiem vai jāizbrīna tie, nav jāpievērš uzmanība sev. Es vairs nenodarbojos ar sevis analizēšanu, un tas ir jauns veids attieksmei pret sevi un pasauli. Esmu mierīgs, pieņemts, pārliecināts par sevi, un tas pats par sevi ir mērķis.

Tēvs,

Paldies, ka Tu sauc mani, kad slēpjos no Tevis un pārējiem, ieskaitot sevi. Paldies, ka Tu esi mani iemīlējis un esi gaidījis manu atgriešanos mājās, kad vēl biju netīrss un nosmērējies. Paldies, ka Tu devi man drošu vietu Kristus beznosacījumu mīlestībā. Āmen!

„Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Korintiešiem 12: 9)

2. nodaļa. Iemīlētais.

„Viens no Viņa mācekļiem sēdēja pie Jēzus krūtīm, … noliecies pie pašas Jēzus krūts…” (Jāņa 13: 23; 25)

„Es zināju, ka bija tikai viena vieta, kurp varēju iet. Es iegrimu sava gara dziļumā un klausījos Rabbi sirds pukstos.” B. Mennings.

No paša pirmā mūsu eksistences brīža mēs tiecamies uz pašu galveno mērķi mūsu dzīvē –„redzēt skaidrāk Viņu, mīlēt Viņu stiprāk, būt pie Viņa tuvāk”. Mēs esam radīti Dievam un nekas cits nespēs mūs apmierināt pa īstam. Pati dziļākā mūsu sirds vēlēšanās ir savienošanās ar Dievu.

Atrodiet īstu gudro- ne to, kas dzird eņģeļu balsis un ko apciemo ugunīgi  ķerubu redzējumi, bet to, kurš ir ticies ar Dievu patiesā uzticībā. Ko jums pateiks šis cilvēks? Grāmatā „Mīlestības apslēptā zeme” Tomass Mērtons atbild uz šo jautājumu: „Samierinieties ar savu nabadzību un atzīstiet Dieva priekšā savu nenozīmīgumu. Saprotat to vai nē, bet Dievs mīl jūs, atrodas jūsos, dzīvo jūsos, ir klātesošs jūsos, sauc jūs, glābj jūs un piedāvā jums tādu sapratni un līdzjūtību, par kādu jūs nekad neesat lasījis grāmatās, neesat dzirdējis sprediķos”.

Mīlošais Tēvs, palīdzi man piedzīvot realitāti tam, ka es esmu tas, ko mīl Jēzus. Āmen!