Riks Džoiners
Dzīves Ceļš, 5. daļa
Vārds nedēļai
Mans mīļākais zināšanas (atziņas) vārds šķita man ļoti dīvains, kad to saņēmu. Es, par pārsteigumu, pretojos un negribēju to dot tālāk. Sapulces laikā, mēs lūdzāmies par kādu pāri un viņu četrpadsmitgadīgo meitu. Un es dzirdēju, kā Gars pateica: „Pasaki meitai, ka viņas nākšana pasaulē nebija nejaušība”. Tūlīt pat nodomāju par to, cik gan neveikli jutīsies no šiem vārdiem gan meita, gan viņas vecāki, kas atradās visas lūgšanu sapulces priekšā. Es pieņēmu, ka viņa bija no tiem bērniem, kuras ierašanās ir bijusi vecākiem pārsteigums, un es negribēju samulsināt ne meiteni, ne viņas vecākus. Tad Gars teica: „Pasaki”. Kad paklausīju un pateicu, gan meita, gan vecāki izplūda asarās, viņi praktiski gaudoja. Pārdzīvojot, ka esmu viņus ļoti sāpinājis, es jautāju, ko viņiem tas nozīmēja. Viņi teica, ka viņu meita ir izvarošanas auglis, un uzzinājusi par to, viņa jutās tā, it kā viņai nemaz nevajadzējis piedzimt.
Šī ģimene bija jauna šajā draudzē un viņi zināja, ka es šādas detaļas nevarēju zināt. Un šis viens zināšanas vārds izdziedināja dziļu rētu šinī ģimenē. Šī meitene no sapulces aizgāja ar domu, ka Dievs ZINA viņu, un ka viņa nav „nejaušība”, ka Dievs viņu mīl un, ka Dievam ir nodoms viņas dzīvei. Bet vecāki bija dziļi aizkustināti ar to, cik Dievs ir tuvu un rūpējas par viņiem, un viņi varēja gavilēt uzvarā visā šajā situācijā. Dievam, protams, nebija nodomu uz šo izvarošanu, bet Viņš ir tik ļoti labs, ka izmantos pat tik ļoti šausmīgu gadījumu, lai radītu ko labu. Es biju novērotājs, bet šī situācija mainīja arī mani, tāpēc ka tas bija pavisam jauns līmenis saprašanai, cik gan brīnišķīgs ir mūsu Dievs.
Cilvēki brauc no visas pasaules uz mūsu draudzi tāpēc, lai viņiem kalpotu mūsu praviešu komanda. Un tāpēc, mēs bieži dzirdam līdzīgus stāstus. Patiesībā, šie stāsti ir kļuvuši par tik parastu lietu, ka tie jau kļūst paredzami. Es domāju, tā ir parasta kristietība. Tieši to runāja apustulis Pāvils par pravietojumu. Ja neticīgais ienāks sapulcē, kur tiks atklāti viņa sirds noslēpumi, tad viņš kritīs uz sejas pie zemes, pasludinot, ka Dievs patiešām ir mūsu vidū. (1. Korintiešiem 14: 24- 25). Pastāvīgas trīsas un sajūsma par Dieva darbiem, ko nekādi nevar piedēvēt cilvēkam, ir parasta jaunās derības draudzes dzīve.
Ja jūsos mostas pravieša dāvanas, tās ir vairāk vērtas par visiem zemes dārgumiem, tāpat, kā viss, kas nāk no Dieva. Kā mums teikts 1. Korintiešiem 14: 1, „Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot”. Attīstiet savu dāvanu. Pievienojieties citiem cilvēkiem, kas arī pieaug šinī dāvanā. Apmeklējiet praviešu konferences, pieredzes apmaiņa šādās konferencēs var būt īpaši noderīga, ja ir sakari ar cilvēkiem, kam tāda pati dāvana. Parasti mēs pavadām, kā minimums, divas konferences gadā, kur jūs ne tikai spēsiet ieraudzīt šo dāvanu darbībā, bet arī kļūt par tādu komandu daļu un saņemt praktisku pieredzi. Protams, ir daudzas citas draudzes, kas arī to dara, kas ir vajadzīgs, lai veicinātu dāvanas cilvēkos. Tuvākajos laikos, pati vērtīgākā dāvana, kādu vien ir iespējams iegūt, būs Dievs balss zināšana.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” president
Diānas Kirsanovas tulkojums.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avoti: https://www.morningstarministries.org/res…
https://outpouring.ru/news/2012-03-30-4681
