Riks Džoiners
Dzīves Ceļš, 6. daļa
Vārds nedēļai
Svētais Gars ir „Palīgs”, nevis „Izpildītājs”, un Viņš bez mums nedarīs neko."
Biju liecinieks vēl kādam pravietiskam piedzīvojumam, no kura, domāju, var gūt nopietnu mācību. Tas notika, kad pilotēju lidmašīnu, kas piederēja mūsu Misijai, kad lidojām uz Nešvilu. Lidmašīnā bija daži mūsu muzikanti, viņi gatavojās veidot ierakstus. Pēc tam, kad lūdzām nosēšanos, lidostas darbinieks, kāda meitene, novirzīja mūsu lidmašīnu uz vajadzīgo joslu. Kad izkāpām no lidmašīnas, kāda muzikanta sieva, viņai, garām iedama, teica: „Jūs saprotaties ar dzīvniekiem, labāk kā ar cilvēkiem, jums bija jākļūst par veterināri”. Meitene bija ārkārtīgi izbrīnīta, un es nespēju iedomāties, ka šī uzruna viņu nevarēja aizskart.
Mūsu komanda aizbrauca uz skaņu ierakstu studiju, mašīnā, kas mūs jau gaidīja. Pirms aiziešanas es pasūtīju pie administratora degvielu, un tajā pašā brīdī ienāca tā pati meitene un iesaucās: „Vai šī sieviete ir ekstrasenss?” Es atbildēju: „ Nē, kāpēc jūs tā jautājat?” un viņa man pastāstīja, ka tad kad gatavoja mūsu lidmašīnu, viņa esot domājusi par to, ka saprotas ar dzīvniekiem labāk kā ar cilvēkiem un ka labāk būtu mācījusies par veterināru. Un tieši šos pašus vārdus viņai šī sieviete bija pateikusi.
Tas bija mazs termināls, bet mūsu saruna bija pietiekami skaļa, un visi vērīgi uz mums skatījās. Es paskaidroju, ka šī sieviete ir kristiete, ka Kristus mīl visus cilvēkus un , ka priekš katra Viņam ir plāns, un reizēm Viņš saviem kalpiem dod tāda veida informāciju, lai viņi var apstiprināt Viņa gribu kāda cilvēka dzīvei. Šī meitene bija dziļi saviļņota un nolēma nopietni izturēties pret to, ka ir aicināta kļūt par veterināri un to sasniegt.
Vēlāk arī citi termināla darbinieki sāka iztaujāt, vai šī sieviete atgriezīsies, lai arī viņi varētu saņemt tādu vēstījumu. Tas noveda līdz tam, ka turpmākos dažus mēnešus mēs daudz kalpojām šajā terminālā, kad lidojām uz ierakstu studiju. Tajā laikā mums vēl nebija pravietisku komandu, taču, ja mums tāda komanda būtu toreiz, es to nosūtītu turp , lai apmestos uz kādu laika periodu, kamēr tur būtu vieta kalpošanai. Šī situācija palīdzēja mums ieraudzīt vajadzību pēc šāda veida kalpošanas, un tagad mēs varam ātrāk reaģēt uz līdzīgu vajadzību.
Gandrīz katra no tādām atklātām iespējām, kas rezultātā deva daudz augļu, bija rezultāts tam, ka kāds vienkārši spēra soli uz priekšu un ņēma iniciatīvu savās rokās. Mums ir jāatceras par to, ka Svētais Gars ir „Palīgs”, nevis „Izpildītājs”. Un Viņš bez mums nedarīs neko, un mums nevajag vēlēties darīt kaut ko bez Viņa. Ticība, pamatā, satur vēlēšanos un gatavību uzņemties iniciatīvu, pat , ja konkrētais rezultāts nav zināms sākumā. Tieši tāpēc patiesa ticība nav ticība rezultātam, bet ir ticība Personībai, Kurai mēs uzticamies. Mums vajag meklēt vien to, ka izpildām Dieva gribu, nevis gaidām rezultātu, jo rezultāts var radikāli atšķirties no tā, ko gaidām. Brīnums, kas atstāja spēcīgu iespaidu, citā situācijā var vispār neiedarboties. To pašu mēs redzam arī Paša Kunga Jēzus kalpošanā.
Jūs, varbūt, arī ļoti gribat precīzi dzirdēt no Dieva un pieskarties cilvēku dzīvēm tāpat, kā šī muzikanta sieva. Patiesībā, jūt to varat, un, iespējams, jau dzirdat, tikai, pagaidām, to neapzināties. Mēs saņemam iespaidus no Dieva, bet domājam, ka tā ir mūs personīgā iztēle, vai kas cits, un tāpēc neko neuzsākam. Daudzi cilvēki, kas apmeklē mūsu konferences praviešu sagatavošanai, dzird tur no Dieva un apzinās, ka ir dzirdējuši jau sen, tikai nav atpazinuši Viņu. Mēs nevaram iedot cilvēkiem pravietiskas dāvanas, bet mēs varam palīdzēt atpazīt viņiem dotās dāvanas un tās attīstīt. Katram kristietim ir spēja dzirdēt no Dieva.
Būtu brīnišķīgi, ja zināšanas (atziņas) vārds atmodinātu kustībai veselu pilsētu, kā gadījumā ar Jēzu un sievu pie akas, vai ar evaņģēlistu Filipu Apustuļu Darbu 8. nodaļā. Acīmredzami, ka Filips izmantoja zināšanas vārda dāvanu, jo Apustuļu Darbu 8. nodaļā mums ir teikts, ka „ļaudis pulkiem uzmanīgi un vienprātīgi uzklausīja Filipa vārdus un skatīja zīmes, ko viņš darīja”.[6.pants].
Pēc tam Svētais Gars pateica Filipam atstāt lielo atmodu un doties tuksnesī, lai pasludinātu evaņģēliju tikai vienam cilvēkam - etiopietim, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgam galminiekam. Tāda paklausība evaņģēlistam, kam bija panākumi cilvēku pūļos, ir gandrīz brīnums, gandrīz tāpat, kā aizraušana Garā. Tomēr, pēc vairākiem simtiem gadu, kad pētnieki pirmo reizi bija Etiopijā, viņi bija pārsteigti par to, ka kristīgā ticība bija viņus apsteigusi. Mēs nekad neuzzināsim, līdz nebūsim nonākuši debesīs, cik cilvēku atgriezās caur Filipa paklausību, kā par to nevarēja zināt arī pats Filips.
Būtība tāda, ka mēs nevaram spriest un tiesāt par augli šeit uz zemes- mums vienkārši vajag sakoncentrēties uz paklausību Svētajam Garam. Viens vienīgs zināšanas vārds var atmodināt veselu pilsētu, aviācijas terminālu, vai tikai vienu cilvēku, un šis viens cilvēks var nest vairāk augļu, kā visi pārējie kopā. Esiet paklausīgi.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” president
Diānas Kirsanovas tulkojums.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
