Reta Makfērsone
Bībele ir Dieva pierakstītais Vārds. Ješua izmanto Bībeles mācības kā Vārdu, lai šķirtu dvēseli un garu. Mums ir jāpakļaujas Ješuam un visam, ko Viņš māca mums Savā Vārdā, ja mēs vēlamies iet pa pareizo ceļu.
Dieva plāns priekš tevis ir pakļaut savu dvēseli Svētā Gara varai, un pēc tam ieiet Viņa mierā [atdusā]. Pēc tam, kad tava dvēsele pilnībā ir nodota Svētajam Garam, tu ieiesi vietā, kur tu esi pakļauts un pilnībā atkarīgs no Dieva.
Iepriekš mēs bijām nemiera un stresu pilni, bet tagad, kad esam padevušies, mēs saņemam Viņa mieru savā sirdī. Iepriekš mēs apmierinājām savas personīgās vēlēšanās, sapņus, plānus, ambīcijas, cerības- tagad mēs meklējam Dieva gribu un zinām, ka tas ir pats labākais priekš mums. Jo vairāk mēs paklausām Viņa balsij, jo vairāk prieka un miera mēs sākam saņemt; un esmu atklājusi, ka ar pilnu atdevi ienāk pilnīgs miers. Pārbaudiet savu sirdi- tiklīdz jūs sajutīsiet nemieru, jūs varat zināt, ka turaties pie savām problēmām un neatdodat visu Dievam. Mateja 6: 33 saka „Meklējiet pa priekšu Dieva valstību un Viņa taisnību, tad jums visas pārējās lietas taps piemestas”. Tajā ir padevības svētība: ja mēs atdodamies Dievam, mēs varam sakoncentrēt mūsu uzmanību uz Dievu un Viņa valstību, zinot, ka Viņš nodrošinās mūsu ikdienas vajadzības. Padoties nozīmē atdot visu sevi: pašcentriskumu, izdevīgumu, lepnumu un visus savus plānus. Kad mēs padodamies, mēs sakām: „Tēvs, viss, kas es esmu- pieder Tev. Es pilnībā nododos Tavās rokās”.
Padošanās kļūst par jūsu dzīves Kristū daļu tieši tāpat, kā nemiers bija jūsu iepriekšējās dzīves daļa. Atškirība tāda, ka tagad jūsu seja vienmēr ir vērsta Dieva virzienā, nevis problēmu un grūtību virzienā. Mēs redzēsim, kā Dievs nodrošinās mūsu vajadzības. Tas sāks notikt pats par sevi tāpēc, ka Svētais Gars, kas ir mūsos, ved mūs soli pa solim. Es sapratu, ka dvēsele, ko vada Svētais Gars ir ticīga, uzticēties spējīga, nomierināta dvēsele.
„Kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.
Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.
Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur”. [Psalmi 63: 7- 9].
Mēs esam saņēmuši daudz smagu mācību dzīvē, īpaši šoziem, bet vissvarīgākā mācība ir tas, ka es nekad nedrīkstu rīkoties neatkarīgi no Dieva- nevienā dzīves jomā: gara, dvēseles vai miesas. Kad mēs pakļaujamies Svētajam Garam, mēs dodam Dievam iespēju vadīt mūs un mūs virzīt.
Kā jau pieminēju, Aldo (vecākais dēls, kurš bija cietis autoavārijā- red. piezīme) pagājušajā pirmdienā pārcieta operāciju, kad viņam izņēma to, ko mēs uzskatījām par cistu. Rezultātā tika atklāts, ka tā nebija cista, bet mazs plastikas babaliņš un daži diegi, kas nebija līdz galam izņemti, kad pirms trim gadiem ņēma ārā drenas. Viņa brūce bija pakļauta infekcijai un puva. Bet tā izrādījās tikai aisberga virspuse, un neviens no mums pat nespēja iedomāties, ka tas būs, plastikas caurulītes no drenas, gabaliņš.
Fiziskās parādības vienmēr bija uz vietas tāpēc, ka brūce tā arī nedzija līdz galam un pastāvīgi tika pakļauta infekcijai. Līdz dienai, kamēr mēs visu neatlikām un nepateicām „pietiek!”, mūsu labs draugs, doktors Šalks, kas piedalījās daudzās operācijās ar Aldo, piedāvāja izdarīt operāciju savā ofisā, nevis slimnīcā. Mēs par to nopriecājāmies, jo tas ļāva mums būt blakus un lūgties par Aldo. Alelujā! Mūsu Dievs valda! Kārtu pēc kārtas, soli pa solim, mēs ejam turp.
Tēvs, lūdzu, parādi mums saknes mūsu garīgajā pamatā, kas līdz šim inficē mūs, no kā mums nav pilnīgas brīvības un mēs esam spiesti cīnīties.
Šodien mēs dosimies uz fermu pie mūsu draugiem un mēs sarīkosiem tradicionālo "braazi" (grilēšanu brīvā dabā dienvidāfrikāņu gaumē- tulkotāja piezīme). Un mēs barosim jērus ar pienu.
Es mīlu Tevi ar visu, kas manī ir. Paldies Tev, paldies, paldies Tev.
Ar mīlestību Reta un ģimene.
"...Jo visas lauskas tavā dzīvē nav nekas vairāk kā tavas nākotnes skaista mozaīka"
Fragments no Retas autobiogrāfijas.
Retah Mcpherson Ministries
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-07-02-5073
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
