Steven J. Anderson
„Mēs ar Stīvenu esam pazīstami un kā kolēģi esam darbojušies kalpošanā vairākus gadus Glāzgovas pilsētā. Ir bijis satraucoši redzēt viņa kalpošanas attīstību viņam sperot soļus ticībā un pieaugot saprašanā un pieredzē par vitālo daļu, kas ir nepieciešama dziedināšanas kalpošanai draudzes liecībā rietumos šodien. Es silti iesaku šo grāmatu, jo tā ir caurcaurēm Bībeliska un pilna ar reālām, praktiskām vadlīnijām. Tā arī godīgi caurskata sarežģītus jautājumus, kas tiek cilāti sakarā ar dziedināšanu šodien. Man personīgi tā šķiet ļoti noderīga, pilna ar cerību un izaicinājumu.”
Edwin Gunn, bijušais vecākais mācītājs (tagad pensijā), Glāzgovas Queen’s Park baptistu draudzē.
Priekšvārds
Daudzu cilvēku dzīvēs ir laiks vai periods, kas viņos radīja dziļu un veidojošu ietekmi. 1980-tie gadi bija tāds laiks man. Kā jauns vīrietis, šīs desmitgades sākumā, es iemīlējos divos cilvēkos, Helēnā, kura drīz kļuva par manu sievu un Jēzū Kristū, kurš ir kļuvis par manu patstāvīgo ceļabiedru, draugu, par manu iedvesmu, par manu Kungu un Dievu, kas piešķir nozīmi visam, ko es daru.
Mūsu dzīves turpmākie pāris gadi aizsteidzās caur vairākiem kāpumiem un kritumiem, dažreiz jūtoties kā nobraucienā pa mežonīgu upi, sastopot izaicinājumus un satraukumu. Pirmais lielais izaicinājums atnāca 1983.gadā. Pēc nedaudz vairāk kā gada pavadīta laika laulībā, es atsaucos uz to, ko es sajutu kā Dieva aicinājumu pastorālai kalpošanai un tiku uzņemts apmācībai Baptistu Koledžā Glāzgovas pilsētā. Tai pašā laikā piedzima mūsu pirmais dēls un līdz šim viss šķita labi. Taču, dienām ejot, Helēna bija ieslīgusi pēc dzemdību depresijā un turpmākajās nedēļās un mēnešos, mēs piedzīvojām lielu ciešanu un sāpju laiku. Ārsti deva maz cerības uz jebkādu atveseļošanos uz ilgu laiku, kāds psihiatrs aprakstīja Helēnas depresiju kā vienu no dziļākajiem depresijas stāvokļiem, kādu viņš jebkad redzējis. Viss šķita tumšs un drūms. Tomēr, daudzi cilvēki lūdza. Pēc pieciem mēnešiem šīs tumsas, Dievs runāja. Tā bija pusnakts, kad Helēna apsēdās, lai pabarotu mūsu dēlu, ar vienaldzīgu skatienu, bez emocijām vai kādām jūtām, kad Tā Kunga balss uzrunāja. Viens vārds, un tas bija viss. Helēna „dzirdēja” to Kungu sakām: ”pietiek!” Tā bija maza, klusa balss viņas iekšienē, bet varena balss, kas ierūca kā pērkons viņas depresijas dziļumos. Tai pašā mirklī iedegās gaismas un viss bija savādāk. Kopš tās dienas Helēna savā dzīvē vairs nav cietusi nevienu dienu no depresijas.
Turpmākajos gados, mums bija jāpieredz pāragras nāves mūsu ģimenēs, zaudējot brāļus viņu divdesmitajos gados. Tomēr cauri tam visam mūsu liecība bija, ka Dievs ir labs un Viņa mīlestība paliek mūžīgi. Patiesi, atskatoties atpakaļ, tad tieši vissarežģītākie brīži bija tie, kas visvairāk attīstīja raksturu un sagatavoja manu dzīvi visam tam, kur Dievs turpmākajos gados mani ieveda.
Arī 80-tie gadi atnesa ļoti dažādas pieredzes. Bija 1985. gads, kad es devos uz konferenci Dienvidanglijā, kur nelaiķis Džons Vimbers (John Wimber) runāja par Dieva Valstību. Ne tikai mans prāts bija atvērts jaunai sapratnei, bet arī mana dzīve bija ļoti ietekmēta ar spēcīgu Svētā Gara pieredzi, atraisot mani un vedot jaunās dāvanu un kalpošanas jomās.
Drīz pēc tā visa, es kļuvu par mazas baptistu draudzes mācītāju, milzīgā dzīvojamo māju masīvā Glāzgovas pilsētā. Turpmākie gadi ietvēra sevī līdzīgus kāpumus un kritumus, bet tam visam cauri mēs sākām aizlūgt par slimajiem un redzēt neskaitāmus cilvēkus tiekot atbrīvotus no dēmoniskām važām viņu dzīvēs. Ievērojami, mēs redzējām daudz lielāku procentu dziedināšanu notiekam, kad mēs kalpojām cilvēkiem, kas nebija draudzē.
Es domāju, ka daudz kas tika izveidots manī tajā laikā, tas turpina mani padarīt par to, kas es esmu Kristū. Man vairāk laika veltot slimo dziedināšanas un apspiesto atraisīšanas jomai, es turpinu sastapties ar noteiktiem izaicinājumiem un dzirdēt par izaicinājumiem un jautājumiem, kas ir daudziem patiesiem cilvēkiem saistībā ar dziedināšanu. Šī grāmata ir mēģinājums ieviest kādu Bībelisku un praktisku sapratni par šiem izaicinājumiem. Tā ir arī sarakstīta, lai būtu par iedrošināšanu visai Kristus Miesai, katram Jēzus sekotājam, lai tas sekotu Viņam pilnībā un darītu to, ko Viņš darīja. Nozīmīga daļa no tā ir atraisīt dziedināšanu mūsu sabiedrībā Viņa vārdā kā zīmi Viņa Valstībai.
Gribu ieviest kādu skaidrību, nevis sniegt vieglas, vienkāršotas atbildes vai veidot ticamus apgalvojumus. Es ķeršos pie jautājumiem, kurus man bieži uzdod vai ar kuriem bieži jāsastopas:
- Kas ar tiem cilvēkiem, kuri šķiet, netiekam dziedināti?
- Ja Jēzus dziedināja tik daudzus, kāpēc mēs redzam tik maz dziedinātus?
- Vai tas viss ir tikai ticības jautājums?
- Ja tā, kāpēc ļaudis, kas netic Jēzum tiek dziedināti?
- Kāpēc daži cilvēki tiek darīti veseli tikai, lai atkal saslimtu?
Šie ir tikai daži jautājumi, kādi tev varētu būt. Es ceru, ka šī grāmata tev var atnest svaigu gaismu, izpratni un cerību.
Atraisot dziedināšanu Jēzus Vārdā
Šīs grāmatas uzdevums ir iedrošināt un apbruņot draudzi atraisīt dziedināšanu mūsu pasaulē, sniedzot dziedināšanas kalpošanai pareizo uzsvaru kā atslēgu, domātu, lai aizsniegtu mūsu sabiedrību ar Valstības Labo Vēsti.
Mums vajag atraisīt dziedināšanu sekojošās jomās:
- No nepareiziem priekšstatiem.
Ir bijuši daudz nepareizu priekšstatu par dziedināšanu; no tiem, kas secināja, ka tā bija tikai Jaunās Derības laikiem un tādēļ mūsdienās nenotiek; tiem, kas ir noraidījuši apbrīnojamo Jēzus dziedināšanas un brīnumu kopumu, kas noņem mitoloģijas plīvuru no Jēzus dziedināšanām un brīnumu darīšanas; tiem, kas nav pieredzējuši dziedināšanu caur lūgšanu un izsecinājuši, ka Dievs nevēlas viņus dziedināt; runām par „dzeloņiem miesā’ un daudz vairāk.
- 2. No kavēkļiem un šķēršļiem.
Jesajas gr. 57:14 ir teikts novākt visus šķēršļus no Manas tautas ceļa. Mums ir jāsaprot, ka ir daudz lietu uz zemes un mūsu dzīvēs, kas bloķē Dieva žēlastību. Nepiedošana pret tiem, kas ir rīkojušies netaisni pret mums, ir viena no visizplatītākajām lietām. Šie jautājumi tiks pilnīgāk izdiskutēti 2. Nodaļā.
- Kā Dieva Valstības zīme.
Kā mums vajag šo lietu satvert – dziedināšanas uzdevums primāri nav draudzei, bet tiem, kas vēl netic. Dziedināšana ir domāta par zīmi, norādot ceļu, un par brīnumu liekot cilvēkiem atspoguļot to, kas ir Jēzus, kura Vārdā viņi tikko ir piedzīvojuši dziedināšanu.
5. nodaļa koncentrēsies uz šo jautājumu.
- No debesīm uz zemi.
Lūgšanas, ko Jēzus mums mācīja, sirds ir „lai nāk Tava Valstība, Tavs Prāts, lai notiek, kā debesīs, tā arī virs zemes.” Tas, kas ir Debesīs, ir atraisošs uz zemes. Bils Džonsons (Bill Johnson) par to ir daudz rakstījis un es ar visu sirdi iesaku viņa grāmatas, lai kur es dotos. Daudziem draudzē ir jāpārstāda savs fokuss no zemes uz Debesīm, lai vispirms dabūtu to, kas ir Debesīs, lejā uz zemi.
Tas uz, ko mēs koncentrējamies tik bieži var tikt pievērsts dzīves problēmām, kas ir ap mums. Tas var novest pie drosmes zaudēšanas un bezcerības. Mūsu perspektīva var tik viegli kļūt par negatīvu un cinisma pilnu. Es ticu, ka Svētais Gars vēlas atjaunot mūsu prātus un redzējumu. Lūkosimies uz iespējām, ar kurām Jēzus vēlas mūs iepazīstināt.
No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs
