Riks Džoiners
Vārds nedēļai.
Dzīves ceļš. 20.daļa.
Kā redzam Atklāsmes grāmatā, dažas valstis kļūs par Dieva valstībām, kas nozīmē pārveidošanos tam, lai kļūtu par Viņam piederīgām. Jesaja 60: 1- 3 tāpat runā, ka laikā, kad tumsa pārklās zemi un krēsla tautas, Dieva godība tiks parādīta caur Viņa tautu. Kā apstiprina nākamais pants: „Tautas staigās tavā gaismā … spožumā, kas uzlēcis pār tevi.” Tāpēc, tauta, galarezultātā, nāks pie gaismas. Un tālāk nodaļā teikts, ka viņi nesīs savas bagātības, un savus dēlus, un savas meitas. Mums ir pravietisks vārds, ka, neatkarīgi no tumsas biezuma, gaisma vienalga uzgavilēs.
Tieši šī pārveidošanās ir kļuvusi par pamatu doktrīnai „acīmredzamais liktenis” jeb „likteņa manifests” (vikipēdijā dots šāds skaidrojums: acīmredzams liktenis jeb likteņa noteikšana [angl. Manifest Destiny]- spārnots teiciens, kas tiek lietots amerikāņu ekspancionisma attaisnošanai. Ienācis valodā 19.gs. Domāju, runa ir par misonāro diktrīnas pusi, kuras domas pamatā ir tas, ka Amerikai ir „uzticēts” nest evaņģēliju pa visu pasauli un paplašināt Dieva valstības robežas, manā skatījumā- tulka no angļu valodas, piezīme). Šī doktrīna motivēja daudzus pirmos uz ASV pāceļojušos. Tā vēl joprojām ir par pamatu kristīgajai kultūrai Amerikā. Saskaņā ar šo doktrīnu, Amerika ir īpaša vieta Dieva nodomos un tāpēc tā ir svētīta. Acimredzamā likteņa doktrīna vijas ar sarkanu diegu cauri visai mūsu vēsturei un ir ierakstīta mūsu visvērtīgākajos dokumentos, tādos kā Neatkarības Deklarācija, Konstitūcija, Tiesību Bils. Tāpat, tā ir ierakstīta arī Augstākās Tiesas lēmumos. Vai tā ir patiesība? Vai Amerika ieņem īpašu vietu Dieva nodomos?
Rakstos ir atšķirība starp tiem, kam ir derība ar Dievu un tiem, kas bijuši veltījušies Dievam. Dievs ir Savu derību iniciators, bet liecību par to, ka Dievs bijis iniciators īpašai derībai ar Ameriku nav. Tomēr, eksistē daudz pierādījumu tam, ka Amerika ir bijusi veltīta Dievam no to cilvēku puses, kas atradās varas pozīcijās, lai to izdarītu, un ka Viņš ir pieņēmis šo veltīšanos. Tāpēc, kāda atšķirība?
Vienīgā tauta Rakstos, kam ir derība ar Dievu ir Izraēla un svētā tauta, ko bieži dēvē par „garīgo Izraēlu” – draudze. Un tomēr- viss, kas veltīts Dievam ir svēts, un to jau vairs nevar izmantot pasaulīgiem mērķiem, citādi uz tiem kritīs lāsts. Tieši tāpēc Amerika, kas bija veltīta Dievam, un šī veltīšanās tika apstiprināta no Tēvu Dibinātāju puses, nevar izvairīties no soda par to, kas citām tautām nebūtu pieskaitīts par grēku.
Daudzi kristieši uzskata, ka tautu sagrāve ir neizbēgama un, ka tā, faktiski ir Dieva griba. Jā, šāda sagrāve ir pravietota tādās Rakstu vietās, kā Daniēla 2, un tāpēc mēs varam būt droši, ka, gala rezultātā, tas ir neizbēgami. Varbūt Amerika arī ir veltīta Dievam, un ir svētīta līdz tādai pakāpei, ka mēs ejam Viņa ceļus, ko Viņš ir paredzējis visām tautām, bet tomēr, šī mūsu veltīšanās svētība var pārvērsties lāstā, ja mēs novērsīsimies no Dieva ceļiem, un Amerika ar to vien nodarbojas pēdējo pusi gadsimta. Mūsu atšķiršanās no Viņa ceļiem ātrums arvien palielinās. Taču- ir vēl laiks mainīt mūsu līdzšinējo trajektoriju, tāpat, kā ir vēl laiks, lai kļūtu par Dieva aizsargātu un no jauna svētītu tautu.
Ja Amerikā nesāksies vēl viena Lielā Atmoda, kas pacels Viņa tautu un atdzīvinās, līdz tā kļūs par sāli un gaismu, uz ko tā ir aicināta, tad Republika drīzumā var tikt pazaudēta. Tomēr, pirmās pazīmes vēl vienai Lielajai Atmodai jau ir redzamas. Cerība ir un mēs nedrīkstam to zaudēt. Tomēr, mums vajag godīgi izvērtēt, kur mēs atrodamies un kurp virzāmies, ja nemainīsim virzienu.
Es aicinu atcerēties arī par to, ka, ja arī mūsu Republika tiks zaudēta, bet mūsu tauta cietīs sakāvi, kā visas citas tautas, kas cēlušas uz pamata, kas nav spējīgs izturēt šodienas triecienus, tomēr Dieva Valstība briest- un tā arī ir mūsu īstās mājas, ja vien mēs esam Kristū.
Pirms 25 gadiem savā grāmatā „Pļauja” es rakstīju to, kas man tika parādīts: tautas, kas toreiz bija zem komunisma jūga, baudīs lielāku brīvību arvien vairāk, tajā pat lakā, kad tautas, kas jau zināja brīvību un demokrātiju, arvien vairāk kritīs važās. Tas jau notiek. Amerika pirmajās Obamas 100 valdīšanas dienās zaudējusi vairāk brīvības, kā pēdējo 100 gadu laikā. Kopš jaunā likuma par veselības aizsardzību stāšanās spēkā, katram amerikānim nāksies nest smagu jūgu, ko uzlikusi valdība.
Par to mēs vairāk runājam savos biļetenos un rakstos priekš „The Oak Initiative”, un šajā rakstā es negribētu aizņemt pārāk daudz vietas sīkiem skaidrojumiem, taču Amerika zaudē brīvību daudz ātrāk, kā jebkad varētu likties iespējams. Opozīcija ir, taču līdz šai dienai nav atradies tas drosmīgais un spēcīgais līderis, lai apturētu un kontrolētu šo procesu. Pa visu valsti tā arī nav atrdies līderis, tāpēc nosliece uz leju turpinās praktiski ar katru jaunu likuma projektu.
Tajā pašā laikā, tie, kas aug Kristū, kļūs brīvāki, kā jebkad agrāk. Nav iespējams izkustināt tos, kas patiešām ir brīvi Garā un Patiesībā. Robežšķirtne starp brīvajiem un vergiem kļūs arvien skaidrāka un spilgtāka tuvojošajos laikos. Pati galvenā atšķirība būs redzama starp tiem, kas paļaujas arvien vairāk uz valdību un tiem, kas aug ticībā uz To Kungu.
Pie tā arī apstāsimies. Vairāk - nākamajā nedēļā, turpinot sekot tam, kā mums vajag gatavot ceļu Dievam un Viņa Valstībai.
Rick Joyner „MorningStarMinistries” president
Diānas Kirsanovas tulkojums no angļu valodas.
https://outpouring.ru/news/2012-07-18-5114
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
