Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Pravietojums par Dieva Draudzi


Pulcējas Dieva armija

Pulcējas līdz šim vēl iepriekš neredzēta armija. Tā būs vienlaikus neuzveicama un neizkustināma. Tā gūs uzvaru visur, kup dosies. Kurp tā apmetīsies, tur paliks. Armijas pulcēšanās ir zīme, ka šī laikmeta beigas ir tuvu un ka tas Kungs drīz nāks iedibināt savu Valstību. Ir pienācis laiks sataisīt tam Kungam ceļu.

 

Tie, kuri pulcējas, lai sataisītu tam Kungam ceļu, ir tie, kuri redz Viņu. Viņi redz to, ko citi nespēj. Ja mēs patiešām redzam Dievu, tad mums ir jāloka ceļi Viņa priekšā. Ja mēs patiešam redzam Dievu, tad būsim paklausīgi Viņa priekšā. Tāpēc mēs bieži saskaramies ar jēdzienu „pakļautība ticībai” (Rom. 16:26).

 

Daudzi domā, ka kristietība ir augstprātīgākā no reliģijām, jo tā apgalvo, ka ir vienīgā, kas ir saistīta ar Dievu. Patiesībā, ja Dievs sūtīja savu Dēlu, lai Viņš mums palīdzētu izlīdzināties ar Tēvu, bet mēs Viņu atraidām, ticēdami, ka to varam paveikt ar paša nopelniem, gudrību vai spēku un ka mums nav vajadzīga Viņa palīdzība, tad mēs esam augstprātīgākie no visiem. Vislielākā augstprātība ir neliekt ceļus Viņa priekšā. Patiesībā kristietība ir vispazemīgākā no reliģijām, jo pieņem un atzīst mūsu nepieciešamību pēc Viņa kā Glābēja un Kunga.

 

Varenā Dieva armija tiek pulcināta tūkstoš vietās. Tā šobrīd apgūst pamata prasmes. Pamudinājums apgūt ticības pamatus nāk no Svētā Gara. Ja mēs nebūsim spēcīgi šajā vietā, tad būsim viegli sakaujami. Tomēr tie, kuru pamati ir stipri, drīz varēs tos apbūvēt. Mēs virzāmies tālāk. Visas Svētā Gara dāvanas un kalpošanas pacelsies jaunā līmenī. Tā Kunga uzticēšanās kristiešiem šogad vairākkārt palielināsies.

 

Būt par vadītāju Viņa draudzē ir ļoti nopietna lieta. Nedrīkst vieglprātīgi uztvert situāciju, kad Dievs uztic savus bērnus. Ja es uzticētu kādam savus bērnus, lai par viņiem parūpējas un pēcāk atgriežoties atrastu viņus slimus, izsalkušus un netīrus, es nebūtu priecīgs. Tas, ka Dievs uztic kādam savus bērnus, ir vislielākā privilēģija, bet tajā pašā laikā arī vislielākā atbildība. Ir ļoti svarīgi, lai Viņa tauta tiktu sagatavota nākamajiem laikiem. Šogad Viņa līderi kļūs daudz apņēmīgāki un nopietnāki, kas kalpos kā liels stiprinājums Viņa tautai.

 

Jēkaba vēstulē 3:1 ir teikts „Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā.” Sods, ko saņems viltus mācītāji un viltus gani ir daudz bargāks nekā tas, ko saņems viltus pravieši. Protams, mēs nevēlamies būt ne vieni, ne otri. Tādēļ mums no sirds jānododas patiesībai un godprātībai un jau sākumā jāapņemas, ka gadījumā, ja Dievs mums uzticēs savas avis, mēs noliksim savu dzīvi viņu priekšā. Mums jāapņemas sniegt viņiem tikai labāko mācību un garīgo barību.

 

Šogad piedzīvosim, ka vairosies zīmes, kas vēstīs, ka patiesības atzīšana pārveidos zinātni. To redzēsim arī baznīcā. Pastāv daudzas doktrīnas, kas apgalvo, ka veselas kustības ir bāzētas uz Svētajiem Rakstiem, bet patiesībā sakņojas uz lēmumiem, kuri ir kā reakcija uz vilšanos vai citām problēmām baznīcā. Arī šie cilvēki atgriezīsies un saplūdīs ar Dzīvības straumi. Mums jāuzceļ tilts pār zemi, kas mums ir kopēja ar pārējo Kristus Miesu un jāizturas pret cilvēkiem, kas atzīst vismaz kristietības pamata doktrīnas, kā pret dēliem un meitām, kuru tēvs ir Ķēniņš, kurš prasa vislielāko cieņu.

 

Es reiz staigāju apkārt Bekingemas pilij Londonā, kad izdzirdēju Dieva balsi man vaicājam, ko es darītu, ja nejauši sastaptu karalieni. Es saņēmu sevi rokās, jo domāju, ka šim jautājumam bija mani jāsagatavo īstenībā satikties ar karalieni, bet es nezināju, kāds ir protokols. Es nospriedu, ka izturēšos pret viņu ar maksimālu cieņu. Tad tas Kungs lika man atcerēties, ka Baznīca ir Viņa karaliene, pret ko allaž jāizturas ar vislielāko cieņu un respektu. Es sapratu, ko Dievs vēlējās pavēstīt. Pat ja tev nākas norādīt karalienei uz kādām kļūdām, tev tas ir jādara ar vislielāko cieņu. Viņa ir tā Kunga līgava – Viņa karaliene.

 

Būt daļai no Viņa Baznīcas ir neizmērojams gods, un vēl lielāks gods ir būt tās kalpotājam vai mācītājam. Baznīcu iespējams šobrīd nomāc daudzas problēmas, bet tā joprojām ir Viņa mīlētā līgava. Iestājoties šiem laikiem, Baznīca kļūs varena. Dievs mājo Baznīcā. Tā ir Viņa templis. Einšteins uzskatīja, ka ir vērts veltīt dzīvi centieniem saprast kaut vai nelielu daļiņu no saprāta, kas izpaužas dabā. Bet mums ir dots daudz vairāk. Pravieši vēlējās kaut spētu saprast tikai nelielu daļiņu no Dieva noslēpumainajām zināšanām, kas ir dotas vismazākajam no svētajiem. Mums ir arī sacīts, ka šis lielais noslēpums ir Dieva apvienošanās ar Viņa līgavu – Baznīcu. Šis noslēpums sagūstīs arvien vairāk sirdis un piepildīsies pie Viņa tautas.

 

Līgava vienlaikus ir arī armija. Viņa ir varena karaliene. Iespaidīga un skaista un pieaug mīlestībā pret savu Ķēniņu. Tāpat viņa kvēli nodosies patiesībai un bibliskajiem tikumības un godīguma principiem. Viņa zinās, kā turēt savu kausu pilnu ar godu un cieņu, kāds piemīt īstai karaļa varai uz zemes. Viņa staigās „svētā glītumā”, kas ir tik neatvairāms, ka visa cilvēce viņu apbrīnos un nāks pie viņas un viņas Ķēniņa.

 

Apņemsimies šogad nodoties Dievam, lai Viņam pateiktos par pestīšanas dāvanu, būtu par Viņa līgavu un būtu nomodā kalpot Viņam šajā ievērojamajā laikā. Viņš ir pataupījis labāko vīnu pēdējiem. Tie, kuriem ir redzīgas acis un dzirdīgas ausis, kļūs radikāli atšķirīgi no pārējiem. Mums jābūt pietiekoši drosmīgiem, lai atšķirtos un nekad neizietu uz kompromisiem ar nekļūdīgo Dieva Vārdu un Viņa ceļiem. Ja mēs neatšķirsimies, tad neiestāsimies par patiesību. Šogad lielās atšķirības īpaši izcelsies.

 

Viens no veidiem, kā izpaudīsies atšķirība starp patiesiem Dieva kalpiem un viltvāržiem, slēpsies garīgajā barībā, ko ēdīsim. Saka, ka armijas spēks iet caur vēderu jeb, citiem vārdiem, armijai ir jābūt labi paēdušai, lai virzītos uz priekšu. Šogad Dieva armija saņems vēl labāku un bagātīgāku garīgo barību, un tie, kuri atrodas tajā, saņems to katru dienu. Pārējie kļūs arvien vājāki un paliks iepakaļ.

 

Dievā pieaug tikai tie, kuri patiesi nododas šim procesam. Šiem cilvēkiem ir pietiekoši svarīgi dzīties pēc tā Kunga un garīgās barības, ar ko Viņš tos nodrošina. Tie, kuri nevēlēsies to darīt, šogad paliks tālu iepakaļ. Viņi paši jau sevi ir nodevuši ar to, ko patiesībā pielūdz un kam nododas. Šogad šī atšķirība kļūs vēl skaidrāka. Ar katru dienu attālums starp tiem, kuri patiesi seko Dievam un tiem, kuri to nedara, kļūs lielāks. Kur atradīsimies mēs?

 

Vai tas izklausās pārāk sarežģīti? Pārāk nopietni? Mums labāk sākt pie tā pierast. Garīgie uzraugi tiek pulcināti, lai sagatavotu armiju cīņai. Jo mazāk jums patiks garīgo uzraugu apmācība, jo vairāk jūs būsiet tiem pateicīgi kaujas laukā. Vai jums tas patīk, vai nē, bet sāk iezīmēties kaujas aprises. Paklausīgie ir nodrošināti ar uzvaru, bet tie, kuri neseko tam Kungam, maksās šausmīgu cenu. Sekojiet tam Kungam!

 

Rick Joyner

 

 

 

Komentāri (0)  |  2011-06-01 03:08  |  Skatīts: 2282x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ