Rūta Estere.
Visiem šalom! ….
Šodien atpūtos un nodomāju par to, ka sen neesmu ievietojusi rakstus, un prātā sāku pārskatīt, par ko varētu uzrakstīt… un ienāca man sirdī daži temati, un kad padomāju par to, lai uzrakstītu par to, kā sadzirdēt Dieva balsi, izdzirdēju, kā Dievs uz mani runāja: „Laba doma, uzraksti par to… tāpēc, ka nav nekā svarīgāka, kā dzirdēt Mani un Manī klausīties”.
Un tā, iesākumam vēlos visiem pateikt, ka dzirdēt Dievu nav ne sarežģīti, ne tas ir kas neparasts, kas dots tikai izredzētajiem. Ikvienam ticīgam cilvēkam piemīt spēja dzirdēt Dievu un būt ar Viņu sarunās…
Vispirms vērsīsimies pie Rakstiem, pie Dieva Vārda, kas ir patiesības pamats.
Jāņa 10: 3: „Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā.”
1.Korintiešiem 1: 9: „Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā.”
Salamana Pamācības 3: 32: „Jo Tā Kunga acīs likuma pārkāpējs ir neganta lieta, bet ar sirdsskaidrajiem Viņam ir sadraudzība.”
1.Jāņa 1: 3: „...ko esam redzējuši un dzirdējuši, to pasludinām arī jums, lai arī jums būtu sadraudzība ar mums. Un mūsu sadraudzība ir ar Tēvu un Viņa Dēlu Jēzu Kristu.”
2.Korintiešiem 13: 13: „Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” Āmen!
Raksti viennozīmīgi norāda uz to, ka tie, kas sākuši ticēt Jēzum Kristum, kā savam Kungam un Glābējam, ir aicināti uz sadraudzību ar Dievu Tēvu, Dēlu Jēzu Kristu un komunikācijai ar Svēto Garu. Sadraudzība nozīmē- dialogu no divām pusēm. Ne monologu, un arī ne, informācijas noklausīšanos. Mūsu ar jums ir AICINĀJUMS ir pastāvīgi atrasties sadraudzībā, [sarunās, saskarsmē – tulk. piez.] ar Dievu. Ja jūs nezinājāt uz ko esat aicināts… tad šī ir atbilde priekš jums.
Pieņemts uzskatīt, ka lūgšana, Dieva Vārda lasīšana ir sadraudzības ar Dievu laiks. Kaut kādā mērā tas ir pareizi. Taču īstenībā, ja jūs apzināties, ka Dievs atrodas jūsu iekšienē, tad sapratīsiet, ka jūsu sadraudzība ir iespējama 24 stundas diennaktī, nevis tikai kādā noteiktā laikā. 1. Kor. 3: 16: „Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” Ja Dieva Gars dzīvo jūsos, tad jums nav vajadzības diennaktīm izsisties kaut kur, lai sarunātos ar Dievu…. Viņš ir jūsu iekšienē un Viņš nekur projām neiet… Viņš ir iemājojis jūsu sirdī un tur dzīvo….
Bieži var dzirdēt;”Meklējiet Dieva seju”. Vai zināt, ka šis aicinājums bija tikai Vecajā Derībā, tiem, kas nebija piedzimuši no augšienes? Ja jūs centīsieties atrast šo aicinājumu Jaunajā Derībā, tad jūs tur to neatradīsiet. .. Jūs vien atradīsiet – meklēt Dieva Valstību. (tas ir- Dieva gribu uz šis zemes). Meklēt var to, kas mūs ir atstājis vai pazudis, bet uz Dievu tas nekādi neattiecas, jo „Viņš pats ir teicis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu…” Ja Dievs to ir apsolījis, tad par to mēs varam būt pārliecināti. … Un tā, mums ir 24 stundu pieeja Dievam, Viņa žēlastības tronim…(Ebr. 4: 16 - „Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.”).
Es pamanīju, ka daži ticīgi cilvēki krīt divās galējībās. Viņi lūgšanas laikā stājas Dieva priekšā un sniedz Viņam monologu: visu pēc kārtas, pa punktiem- slavēja, nolasīja vajadzību sarakstu, pateicās un aizgāja… Citi, gluži otrādi, viņi lasa Rakstus, pieņemot to kā Dieva Vārdu, un netraucē Dievu ar savām vajadzībām un problēmām…
Taču- ko var nosaukt par sadraudzību [saskarsmi, sarunu]?
Šodien bieži dzirdams, ka ticīgie saka:
- Bet ar mani Dievs nerunā. Atbild uz lūgšanām, svētī, bet nerunā.
- Dievs runā, protams, ne uz visiem, tikai uz izredzētajiem traukiem, vai kad Viņam ir jāpasaka kas ļoti svarīgs.
- Dievs runā, bet nekad neuzrunā tos, kas grēko vai dzīvo grēkā, jo ir rakstīts, ka grēciniekos Dievs neklausās, un mēs ar jums neesam pilnīgi, lūk, sanāk, ka Dievs runā tikai dažiem (Jāņa 9: 31- „Mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neklausa, bet, ja kāds ir dievbijīgs un dara Dieva prātu, to Viņš klausa.”).
Bet, vai tad te ir rakstīts, ka Dievs šajā laikā nerunā uz cilvēku?! Neklausās? –iespējams, bet nav rakstīts, ka nerunā!!!
Ja uzmanīgi lasām Rakstus, tad ieraugām, ka Dievs to vien dara, kā sauc uz grēcinieku un runā uz viņu… Ja Dievs runā uz grēcinieku, tad jo vairāk Viņš runās uz to, kas salīdzinājies ar Viņu caur Kristus Asinīm… Kad cilvēks vērš savu sirdi pie Dieva, tad Dievs vienmēr runās uz viņu…
Es neredzu nevienu iemeslu, lai Dievs uz mums nerunātu…
Es bieži saku un ticu tam, ka lai izietu no jebkuras situācijas, mums vajadzīgs tikai vārds no Dieva, uz kā nostiprināsies jūsu ticība. Raksti saka, ka ticība atnāk no Dieva Vārda. Un tāpat, mēs visi zinām, ka Dievs vienmēr reaģē uz ticību. Tāpēc mums ir svarīgi pieņemt Vārdu no Dieva problēmas atrisināšanai.
Tad rodas jautājums, kāpēc, tad, kad cilvēkiem jautāju „ko Dievs saka tev minētajā situācijā, kā Viņš to redz?” …bieži cilvēki no šī jautājuma krīt apjukumā; pirmkārt, tāpēc, ka viņus situācija ir apklājusi, ka viņi nav pat prasījuši Dievam par to. Otrkārt- ja arī viņi ir runājuši ar Dievu par šo situāciju lūgšanā, tad tikai palūguši pēc palīdzības, bet pilnīgi nemaz nav veltījuši laiku, lai paklausītos, ko Viņš atbildēs un kāda ir izeja no radušās situācijas…
Mums ir svarīgi iemācīties SARUNĀTIES ar Dievu, un tas palīdzēs mums atrisināt daudz mūsu problēmu, un no lielākās daļas to, izvairīties. Man bija gadījumi, kad nokļuvu problēmā, skrēju pie Dieva un saucu: „SOS! Dievs, glāb!” un Viņš runāja”kaut kā neatceros, ka būtu tev teicis turp iet”… Un nācās nožēlot un pēc tam vērot, kā Dievs mainīja visus apstākļus, un izvilka mani no turienes, kur pati, miesas vadīta, biju ielīdusi. Kaut, ja es būtu ņēmusi laiku un pajautājusi Dievam par to iepriekš, tad nekas nebūtu noticis.
Šodien interneta plašumos ir liels daudzums pravietojumu par to, kas mūs gaida, kam jānotiek, un cilvēki alkatīgi visu lasa…
Bet es ticu, pati galvenā vēsts Kristus miesai šajās dienās ir- iemācīties dzirdēt Dieva balsi! Būt ar Viņu uz līnijas, lai gūtu personīgo vadību mūsu dzīvēs, lai Dievs varētu mūs virzīt Savos ceļos… Protams, vienkārši dzirdēt- nepietiek, vajag vēl arī paklausīt un izdarīt to, ko Dievs saka, tomēr iesākumā- vispirms izdzirdēt…
Un tā, ja Dievs dzīvo mūsu iekšienē, mums ir iespēja sarunāties ar Viņu 24 stundas diennaktī, tad kāpēc, daži tajā nedzīvo? Kāpēc cilvēki ir pārliecināti, ka viņi nedzird Dievu, vai , ka Dievs uz viņiem nerunā? Un tērē laiku lai lasītu citu atklāsmes no Dieva un citu vēstījumus, kas reizēm nebūt nav no Dieva…
Es domāju, ka iesākumam vajag vienkārši saņemt atklāsmi, ka Dievs uz mums runā, un pat nepieļaut domu, ka neesam spējīgi Viņu dzirdēt… Jautājums vien ir mūsu spējā dzirdēt.
Kādā no nodarbībām Bībeles institūtā, Dievs apmeklēja mūsu kursu īpašā veidā. Dieva Godība nonāca pār visiem, kāds raudāja, kāds stenēja, kāds gulēja… es sēdēju uz krēsla un garā redzēju kā Jēzus pienāca un apsēdās man blakus… un visu vēroja… pēc tam es izdzirdēju kā kalpošanas spīķeris teica: šobrīd zālē ir cilvēki, kas nepiedzīvo tikšanos ar Dievu un Viņa pieskārienu… un es teicu: Kungs, ko darīt? Tik ļoti žēl šo cilvēku. Un tad Dievs sāka man runāt… Viņš pateica dažas lietas, kas attiecās uz mani personīgi, taču ko īpaši atceros, Viņš teica:
Man ir atslēga uz katru sirdi un Es satikšos ar viņiem tajā līmenī, tādā vietā, kur viņi atvērs Man savu sirdi. Es nevelku cilvēkus savā līmenī, bet Mana labestība un žēlastība nonāk pie jums.
Es gribu jums pateikt, ka, lai iegūtu saskarsmi ar Dievu, un dzirdētu Viņa balsi, nevajag gaidīt daudzus gadus, sagaidot kaut kādu līmeni savam garīgumam, vai īpašu situāciju. Dievs nonāks pie jums Savā mīlestībā, labestībā un žēlastībā, lai būtu ar juma saskarsmē… Vienkārši atveriet savu sirdi…
Varu stundām liecināt par to, kā Dievs runā uz mani jebkurā laikā un jebkuros apstākļos. … kad esmu ticībā, un pat, kad esmu bankā; burtiski nesen bija situācija, ka manam dēlam vajadzēja vienam braukt no Haifas uz Jeruzālemi uz skolu… un es ļoti pārdzīvoju, kā viņš pats turp nokļūs, mēs ar vīru iesēdinājām viņu starptautiskajā autobusā un galā viņam bija jāņem taksis un jāaizbrauc līdz skolai… Un pēkšņi es dzirdu, kā mans vīrs sāk viņu pa telefonu koordinēt, kurā autobusā ir jāiekāpj, un uz kuru jāpārsēžas (tur vajadzēja braukt ar pārsēšanos cauri visai Jeruzālemei) un es vienkārši kritu panikā (galvā sāka lidot domas, sākot ar vārdu „nomaldīties” un beidzot ar vārdu „terora akts”). Pēc tam, kad viņš bija bijis avārijā, iespējams, es sāku viņu pārmēru aprūpēt. Visas šīs panikas vidū es vienkārši sāku lūgties: „Kungs! Tev kaut kas ir jāizdara!!! Bērns pirmo reizi brauc uz Jeruzālemi bez vecākiem” un tā tālāk…Par ko es mīlu Dievu, tad par to, ka Viņš vienmēr pacietīgi uzklausa. Un pēc tam, Viņš vienkārši pateica: „Neuztraucies, Es pie rokas viņu aizvedīšu uz skolu…” un es nomierinājos, taču, ja godīgi, ne pilnībā))). Jau pēc 10 minūtēm zvanīja mans dēls un teica, ka, tiklīdz viņš iesēdies autobusā, tā nākamajā pieturā iekāpis viņa audzinātājs no skolas (viņiem uz katru klasi ir 2 audzinātāji, bez skolotājiem) un viņš viņu pie rokas izsēdināja un pārsēdināja citā autobusā un aizveda līdz skolai….SLAVA DIEVAM!!! Kāds var nodomāt- kam vajadzēja tā nervozēt (Mans vīrs, piemēram, arī uzskata, ka nav jēgas nervozēt). Bet tāda nu esmu mamma- ebrejiete un Dievs nonāk manā līmenī, un Viņš zina, ka priekš manis tas ir svarīgi, un Viņam nav sarežģīti izdarīt līdzīgas lietas, lai es vienkārši neuztrauktos…. Kaut arī zinu cilvēkus, kas tādu sīkumu dēļ Dievu pat netraucē… Esmu pārliecināta, ka Dievs nav liekulis un Viņam, dažādās situācijās, ir priekš katra no mums Vārds un palīdzība. Tas ir tikai mūsu darbs- atvērt savas ausis, un ticēt tieši Dievam, kas mūs mīl un ir gatavs izliet pār mums Savu žēlastību un rūpes katru dienu.
Ja jūs ticēsiet, ka Dievam nav gar jums nekādas daļas, un Viņš uz jums nerunā, tad jūs nekad neatvērsiet savas ausis, lai Viņu dzirdētu…
Ja piekritīsit man, ka Dievs ar mums runā jebkurā garīguma līmenī, jebkurā stāvoklī (kritiena laikā, vai pēc tā), jebkurā diennakts laikā, tad iespējams, problēma ir tāda, ka cilvēki nedzird Dievu tāpēc, ka viņi vienkārši nezina, kā skan Viņa balss…
Un, ar Dieva palīdzību, es pamēģināšu tagad dalīties ar to, kā runā Dievs, no manas personīgās sadraudzības ar Viņu… Saprotu, ka tēma ir ļoti plaša, bet pacentīšos nodot galvenos momentus….
Tātad, kā skan Dieva balss? Tā skan kā jūsu iekšējā balss, kā jūsu domas!!!
Mēs ar jums esam gars un mums ir fiziskais ķermenis… Mēs varam dzirdēt kā ar mūsu fiziskajām ausīm (gadās, ka Dievs runā ar dzirdamu balsi, kā tas bija Jēzus kristību laikā Jordānā), tā arī mums ir garīgās ausis, un Raksti saka, ka mums ir svarīgi dzirdēt Dievu Atklāsmes 2: 7 –„Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm: tam…” Dieva Gars runā uz mūsu iekšējo, garīgo cilvēku….
Atkārtošos vēl reiz, ka mēs dzirdam Dieva balsi savā iekšienē, un mums ir svarīgi to atpazīt… ņemot vērā, ka Dieva balss skan tāpat kā mūsu iekšējā balss, kā mūsu domas, tad mums ir svarīgi atšķirt vienu no otras. Man patika, kā pravietiskā seminārā, Skatts Letrops runāja, ka mums ir svarīgi iemācīties atšķirt „dvīņus”… man ļoti patika šis piemērs. Kad mātei piedzimst dvīņi, tad viņa nevar viņus atšķirt uzreiz, bet vēlāk, jau pēc kāda laika, viņa zina, kā kurš no bērniem uzvedas, un viņa sāk atšķirt vienu no otra.
Arī mums prasīs laiku, lai mēs iemācītos atšķirt Dieva balsi no mūsu domām, un, lai jūs nebiedē, iespējams, jūs kļūdīsieties, taču tas nenozīmē, ka ir jāaizver savas ausis un vispār jāatmet centieni dzirdēt no Dieva.
Ebrejiem 5: 14: „Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kas ir vingrinājuši uztveres spējas atšķirt labu un ļaunu.”
Esmu dalījusies ar to, kā atšķirt Dieva balsi no viltus balsīm, un no svešām- DAUDZ LAIKA ATRASTIES DIEVA VĀRDĀ. Piesūcināt sevi ar Dieva Vārdu un to garu, tajā klātbūtnē, kas atrodas šajā Vārdā… ir zināms stāsts, kā gatavo bankas darbiniekus. Viņus ievieto istabā un dod viņiem naudas paciņas pārskaitīšanai…. Un visas banknotes tur ir īstas, nevienas viltotas. Un lūk, viņi ilgu laiku ar rokām skaita šīs banknotes, un pēc tam, kad viņu rokās nonāks viltojumi, tad viņi jau pēc taustes atšķir viltotu banknoti tāpēc, ka tā atšķiras no tām, ko viņi vienmēr ir skaitījuši. Tas patiešām tā ir…. Mans vīrs līdz grēku nožēlai bija valūtas speciālists… un pēc tam strādāja par dzīvokļu tirdzniecības brokeri…un viņu bieži lūdza pārskaitīt valūtu (mašīnīšu tad nebija, bet summas par dzīvokļiem bija lielas) un viņš pēc taustes vienmēr nekļūdīgi, atmeta no paciņām viltotās banknotes. Un, kad es viņam jautāju „Kā tu tā zini?” viņš atbildēja: „ es nezinu, vienkārši, es ņemu to rokās un it kā iekšā kaut kas nostrādā, ka tās atšķiras no pārējām”. Jūtas iemācītas ar pieredzi…
Mums ir svarīgi to saprast un daudz laika atrasties Dieva Vārdā, lai, kad sveša balss, vai meli, papūlēsies atnākt gaismas veidolā, mūsu iekšienē nostrādātu tas zvaniņš un mums parādītu, ka tas nav no Dieva, kaut ārēji ir līdzīgs Dieva Vārdam.
Reizēm Dievs runā caur iekšējo informāciju, vienkārši iekšēji atnāk zināšana vai kāda aina. Kad tikko biju glābta, bija moments, ka es gatavojos uz baznīcu un tajā brīdī iedomājos ainu, it kā mūsu mācītāja sievai ir dzimšanas diena un es dāvinu viņai ziedus. Un es nodomāju: kāpēc gan es pēkšņi, ko tādu iedomājos? Paraustīju plecus un vīram teicu: vajadzēs uzzināt, kad mācītāja sievai ir dzimšanas diena. Un kāds bija mans izbrīns, ka, tad kad mēs atbraucām, viņai tiešām bija dzimšanas diena. Un visi viņu sveica! Un pār mani nāca apskaidrība, ka Dievs uz mani runāja, ka viņai ir dzimšanas diena! Taču tas izskatījās tikai kā manis izdomāta aina prātā. Tie bija tie brīži, kad Dievs mani mācīja. Tādu gadījumu ir bijis ļoti daudz un kādu laiku vēlāk, es jau sāku pievērst tiem uzmanību, un reaģēt uz to, kā uz Vārdu no Dieva, un pateicoties tam izvairījos no liela daudzuma problēmu.
Mums ir svarīgi atnākt pie Dieva un Viņam pateikt: Kungs, esmu atvērts, lai dzirdētu un klausītos Tevi, runā uz mani, māci mani dzirdēt Tavu balsi!” Un noskaņojieties uz dzirdēšanu. Agrāk es nekad netiku domājusi par to, ka Dievs uz mums runā caur sapņiem un nepievērsu tiem uzmanību, taču kādā brīdī, es sapratu, ka Dievs var uz mums runāt tādā veidā, ka Bībelē ir daudz tādu Rakstu vietu, kur Dievs vērsās pie cilvēkiem sapņos. Es palūdzos un teicu: esmu atvērta, Kungs, pret Tevi caur šo kanālu. Runā uz mani caur sapņiem, ja Tu vēlies. Un pēc tam Dievs sāka uz mani runāt sapņos.
Es zinu, ka daudzi to nepieņem, tomēr, ļoti daudzas lietas Dievs parāda man tieši caur sapņiem. Kad mēs guļam, Dievs var parādīt mums dažus momentus, par kuriem ārpus sapņa mēs pat neiedomātos. Piemēram, Dievs mani brīdināja sapnī, ka uz mani tiks vērsti melīgi apvainojumi, un ka Viņš ir manā pusē, un, lai es par to nedomāju un nepārdzīvoju. Pagāja 4 mēneši un viss notika precīzi tā, kā bija sapnī. Apvainojumi bija tik ļoti pārliecinoši, ka, ja Dievs mani nebūtu brīdinājis, tad es pati būtu noticējusi, ka man ir lielas problēmas. Reizēm Dievs koriģē mani sapņos un dod žēlastību uz nožēlošanu. Vienā no tādiem sapņiem Dievs paņēma mani pie rokas un ieveda istabā, kur stāvēja daudz cilvēku, sapnī es visus viņus zināju , taču, kad pamodos, tad aizmirsu. Dievs nolika mani viņu priekšā un teica, ka visiem viņiem bija iespēja man palīdzēt grūtā brīdī, bet to neizdarīja. PIEDOD VIŅIEM! Un sapnī es sāku raudāt un lūgt Dievam piedošanu par to, ka biju uz viņiem apvainojusies. Kaut arī patiesībā es nekad nedomāju, ka attiecībā uz šiem cilvēkiem esmu bijusi apvainojusies un manī ir bijusi nepiedošana. Vai mazums tādu, kas varētu palīdzēt un nav palīdzējuši? Aizmirsu un devos tālāk… Bet Dievs ieraudzīja šo nepiedošanu, kaut kur manas sirds pagalmos, un deva man žēlastību uz nožēlošanu.
Es zinu vienu, ka Dievs grib un meklē iespēju runāt ar katru no mums, un mums ir svarīgi veltīt tam laiku un mācīties dzirdēt Dieva balsi, un atšķirt to no citām balsīm. Dievs brīdināja, ka pēdējos laikos būs daudz ciešanu, taču tāpat Raksti saka, ka: „Daudz ciešanu ir taisnajam un no visām Tas Kungs viņu izglābj” (Psalmi 34: 20). Kādā veidā Dievs mūs pasargās? Viņš runās, kā rīkoties un ko darīt. Taču, kā mēs par to uzzināsim, ja nebūs mums šīs spējas dzirdēt Viņu? Vai skriesim meklēt internetā pravietojumus, ko saņēmuši citi cilvēki? Un, ko darīsim, ja internets būs atslēgts? Šodien aicinu visus, kas vēl tikai mācās dzirdēt Dieva balsi, vai ir domājis, ka nevar to dzirdēt, iedalīt tam svarīgu vietu savā dzīvē. Tas ir tas, kas glābs jūs un jūsu tuvos. Noskaņojieties uz Dieva raidvilni, atveriet savas ausis, lai dzirdētu Dievu, vienkārši noticiet tam, ka Dievs tieši šobrīd grib runāt uz jums. Lūdziet par to, lai Svētais Gars vada jūs tajā un māca jums atšķirt Dieva balsi. Dievs gaida jūs, ir palikusi vien jūsu vēlēšanās un atvērtā sirds.
Lai Dievs jūs svētī saskarsmē ar Viņu!
https://outpouring.ru/news/2012-12-08-5666
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
