Riks Džoiners
Vārds nedēļai.
Dzīves ceļš, 45.daļa.
Šis gads var kļūt par vislabāko mums, ja mēs augsim mūsu mīlestībā uz Dievu un tuvosimies Viņam. Nav nekā lipīgāka par cilvēku, kas tuvojas Dievam, un tas ir pats labākais, ko varam izdarīt priekš saviem tuvajiem, pievelkot viņus visas cilvēces gala mērķim- mīlestībai uz Dievu un kalpošanu Viņam.
Katru gadu mēs aizejošajam gadam sakām: „Laimīgu taciņu!” un ar cerību griežamies pie jaunā gada. Ja mūsu cerība ir Kungā paliek Viņā, tad nebūsim vīlušies šajā gadā.
Kā esmu jau izklāstījis iepriekš, turpinās otrais septiņu gadu periods manā dzīvē, kad saņemu ne pārāk daudz pravietisku atklāsmju. Pēc pirmā perioda saņēmu vislielāko pravietisko atklāsmi, ko aprakstīju grāmatā „Pļauja”. Pēdējo reizi, ejot cauri šādam periodam, saņēmu pļaujas vīziju, taču tajā reizē man tika pateikts, ka es noteikti redzēšu Pļauju. Kļūst arvien skaidrākas iezīmes vēl kādai Lielai Atmodai. Un 2013. gadā tās kļūs vēl skaidrākas.
Es solīju, ka beigšu pārspriest prezidenta pēdējās vēlēšanas ASV formātā „Vārds nedēļai” šonedēļ. Domāju, esmu paglabājis pašu galveno mācību nobeigumam. 1. Vēstulē Tesaloniķiešiem 5: 16- 18 teikts:
„Esiet priecīgi vienumēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.”
Nešaubos, ka daudziem ir grūti pateikties par 2012.gada vēlēšanām, taču Rakstos teikts „Par visu”, un tas nozīmē par visu. Ir daudz kas, par ko mums vajag pateikties Dievam. Neviens prezidents, cik atceros, tā arī netika pamodinājis draudzi, kā to izdarīja Obama. Bet viņa ievēlēšana uz otro termiņu kļuva par vēl lielāku šoku, kā pirmā.
Neskatoties uz to, ka šīs vēlēšanas novedīs mūs pie daudzām grūtībām mūsu valstī, tās ienesīs arī daudz iespēju. Apustuļu Darbos 14: 22 mums teikts, ka apustulis Pāvils staigāja, nostiprinot mācekļu dvēseles, pamācot turēties ticībā un mācot, ka caur daudzām bēdām mums nāksies ieiet Dieva Valstībā. Katrā pārbaudījumā, katrās bēdās ir durvis uz Valstību. Nobriedušie priecājas par pārbaudījumiem un bēdām tāpēc, ka viņi zina šo patiesību. Kad uznāk pārbaudījumi, nobriedušie kristieši sāk meklēt durvis uz Valstību. Viņi arī zina, kā šie pārbaudījumi stiprina mūs, palīdz mums pieaugt Dievā, un tas ir daudz vērtīgāk par jebkādām zemes bagātībām.
Daži pārbaudījumi, ar kuriem sastopas mūsu valsts, ir daudz lielāki, kā jebkad, tāpēc tos vajag uzskatīt par lielākajām durvīm uz Valstību. Daudz svarīgāk ir, lai cilvēki nāktu Dieva Valstībā, nevis uz vēlēšanu iecirkņiem, un mums šajā sfērā atveras brīnišķīga iespēja.
Mēs nerunājam vairs par to, ka 2012.gada prezidentu sacīkstes rezultāts bija Dieva gribā. Viņš ļāva tam tā notikt, jo „Debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš devis cilvēku bērniem” (Psalmi 114: 24). Tāpēc, Dievs neko nedarīs uz zemes, kamēr mēs nesāksim lūgt. Mēs varam nodomāt, ka daudzi ticīgie lūguši par šīm vēlēšanām, bet viņu lūgšanas nav saņēmušas atbildi. Kāpēc?
Vai var būt tā, ka daudziem no tiem, kas lūdzās, vajadzēja rīkoties, palīdzot apgaismot kristiešus un stimulēt viņus uz balsošanu? Bez šaubām lūgšana ir daudz efektīvāka, kā jebkura vēlēšanu urna. Taču, mēdz būt tāds laiks, kad vajag pārstāt lūgt un, jāsāk rīkoties. Kristus Miesai kopumā ir jālūdzas vairāk, kā jebkad, bet daži lūdzas pārāk daudz laikā, kad ir kaut kas jādara.
Mēs varam pateikties Dievam par to, ka daudzi, kam jālūdzas, ir sākuši to darīt, jo tas viņus ir aizskāris. Tādā veidā daudzi, kam vajag rīkoties, ir pārliecinājušies par to un sākuši rīkoties. Uz 2014.gada vēlēšanām jau mobilizējas neticams cilvēku skaits. Es pieņemu, ka šīs vēlēšanas var būt vēl svarīgākas, kā pagājušās, īpaši ASV Senātam. Senātam vajadzēs ratificēt federālos tiesnešus, Augstākās tiesas tiesnešus, un apstiprināt līgumus. Šobrīd ANO piedāvā līgumus, kas ir draudīgi dažām pamata brīvībām. Pēc ievēlēšanas Senātā 2004.gadā (viņš toreiz tika ievēlēts ASV Senātā), Obama nesamazināja savu kampaņu, bet otrādi- viņš atstāja vairāk kā 5000 cilvēku visā valstī, jo īpaši šaubīgajos štatos. Tas atmaksājās. Bet, kur bija draudze? Iespējams, vienīgā konservatoru cerība šāda mērķa sasniegšanā bija draudzes mobilizācija.
Daudzi gavēja un lūdzās par vēlēšanām, un pēc tam domāja, ka nav saņēmuši atbildi uz savu lūgšanu. Taču viņi nelūdzās veltīgi. Pat, ja rezultāts neattaisnoja gaidīto. Dievs nekad neies pret cilvēku brīvo gribu. Bet amerikāņi, acīmredzot, grib to, kam paši nepiekrīt. Taču tas nenozīmē, ka mums nav bijusi taisnība, lūdzot un gavējot par vēlēšanām.
Ārsts nevar palīdzēt pacientam, kamēr nav izzinājis viņa stāvokli. Un Amerikas stāvoklim tagad vajadzētu būt skaidram, ja agrāk ne viss bija saprotams. Neatkarīgi no tā, ko ievēlēja par prezidentu, īstais ļaundabīgais audzējs, kas kaitē mūsu valstij, nevar būt uzveikts pie vēlēšanu urnas. Mums ir vajadzīga vēl viena Lielā Atmoda, vai mēs vairs ilgi nenoturēsimies kā republika.
Pašreiz risinās ārkārtīgi svarīgi dzīvības un nāves, brīvības un tirānijas jautājumi. Mēs atrodamies Risinājumu Ielejā, un katram uz zemes būs jāizvēlas, kam kalpot. Šīs vēlēšanas, 6.novembrī, nebija noslēdzošās. Katra diena ir izvēles diena. Tagad Amerika izvēlas nāves un ļaunuma kultūru, atraidot dzīvi un taisnību Dieva acīs, par ko Viņš tik skaidri runā Rakstos.
Amerikai ir vajadzīga jauna piedzimšana, nevis tikai pārliecība, kā pareizi nobalsot. Tagad, kad mēs skaidri zinām, kāds ir planētas stāvoklis, mēs varam kaut ko izdarīt. Tagad mēs varam fokusēties uz to, kas patiesi var izmainīt Amerikas sirdi- Valstības evaņģēliju.
Mums arī vajag padomāt par to, ka Obama atrodas vislabākajā pozīcijā, lai pievērstu valsti Dievam. Mums teikts lūgt par līderiem, ne tikai par labiem līderiem, bet par tiem, kas ir. Un šobrīd, Obama ir mūsu līderis. Izskatīsim dažus punktus „ja nu kas”:
Ja nu Obamam ir bijusi tikšanās ar Dievu un Svētā Gara pārmācība ir nākusi pār viņu, sākot viņu vest pie patiesības? Padomājiet par to. Viņam nevajag vairāk bēgt. Viņš vairs nav saistīts ar pienākumiem pret kaut kādu cilvēku grupu.
Mums ir jāpieņem lēmums un jālūdzas par Obamu, tagad vairāk kā jebkad. Kas var zināt, ko Dievs spēs caur viņu izdarīt? Ja mēs lūdzam par to, lai Dievs pagriež visas valsts sirdi uz Sevi, kāpēc gan nesākt ar lūgšanu par līdera sirdi, ko šī valsts ir ievēlējusi, un kurš ataino valsts stāvokli?
Pats galvenais ir pavērst mūsu sirdis uz Dievu, palīdzot ar to citiem izdarīt to pašu, kamēr mūsu valsts no jauna kļūs par to, kas pagodina un mīl Dievu un atver savu sirdi pretī Viņam.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” president.
No angļu valodas tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
