Franciss Frangipāne
Mums ir tieksme izcelt ticības spēku, tajā pašā laikā mazinot cerības vērtību. Pie tam, „ticība ir mūsu cerību ķīla” [Ebrejiem 11: 1, „Priecīgā Vēsts” tulk.]. Bez dzīvas sāktonējās cerības Dievam, mūsu ticība ir bezjēdzīga. Tieši pirmais transformācijas posms ir cerības pamošanās.
Pat pēc tam, kad esam atnākuši pie Kristus, mēs turpinām krist. Bieži lejupejošā spirāle parādās tad, kad grēks atver durvis nosodījumam, bet nosodījums nomāc cerības balsi. Izskatīsim Izraēla Kānaānas iekarošanas vēsturi. Dievs gribēja darīt bagātus izraēliešus ar kānaāniešu bagātībām, bet tikai, ja ieguvums no viņu pirmās cīņas pie Jērikas tiks pilnībā veltīts Dievam. Tomēr, viens cilvēks, Ahans, neņēma vērā Dieva norādījumu. Viņš paņēma sudrabu, zeltu un babiloniešu apmetni un noslēpa trofejas savā teltī. Viņa grēka rezultātā, 36 izraēlieši krita nākamajā kaujā –viņi tika pie mazas pilsētiņas Ajas sakauti un pazemoti.
Pēc tam, kad Dievs uzrādīja Ahanu par noziedznieku , Jozua ņēma viņu un visu viņa ģimeni, un īpašumus, un aizveda uz ieleju. Tur „Jozua tad sacīja: "Kā tu mūs esi ievedis nelaimē, tā Tas Kungs tagad tevi ieved nelaimē." Un viss Israēls to nomētāja ar akmeņiem, un viņi tos sadedzināja ar uguni un uzkrāva tiem virsū akmeņus. Un tie uzcēla pār tiem lielu akmeņu kaudzi, kas ir palikusi līdz šai dienai. Un Tas Kungs mitējās Savā dusmu karstumā. Šo vietu līdz pat šai dienai tādēļ vēl sauc par Ahoras ieleju.” [Jozuas 7: 25- 26]. „Ahora” nozīmē „nelaime”. Šis vārds sevī nes bēdas, nelaimi un sāpes, ko viena grēks ir nesis daudziem. Noteikti, visbriesmīgākā lieta bija tas, ka Ahana grēks noveda viņa sievu un bērnus nāvē.
Personīga kļūda.
Savā laikā Ahoras ieleja kļuva par smagākā soda simbolu. Tā bija nāves un iznīcināšanas vieta. Šodien, protams, mēs nemetam ar akmeņiem tiem, kas grēko, vai bezatbildīgi noved citus bēdās. Taču, vēl joprojām grēkam ir sekas un, kaut arī mēs varam nebūt ar akmeņiem nomētāti fiziski par mūsu nepareizo rīcību, publiskā nosodījuma efekts var būt tikpat iznīcinošs cilvēka garam. Patiesībā daudzi no mums ir iepazinuši savu Ahoras ieleju, kad mūsu morālā nevērība vai neprāts ir kādu no mums noveduši līdz ciešanām. Iespējams, esat kritis laulības pārkāpšanā, un jūsu otra pusīte, un bērni, ir piedzīvojuši iztukšošanos. Iespējams, jūsu bezrūpība noveda jūs līdz autoavārijai, kā rezultātā kāds stipri cietis, vai pat miris. Vai, varbūt, kristīgā piemēra trūkums ir ietekmējis to, ka jūsu bērni ir atkrituši no Dieva. Iespējamo piemēru nepareizai rīcībai un kļūdām ir neizmērojami daudz, bet rezultāts vienmēr ir apmēram tas pats: sekas kā lāsts gulst pār visu jūsu dzīvi.
Ne tikai jūsu sirds jūs nosoda, bet arī citi, kam ir zināmas jūsu kļūdas, kritikas korī, pārliecina jūs par jūsu bezcerīgo dabu. Publisks nosodījums, vēsi skatieni un tiesa, veido to pašu efektu uz jūsu dvēseli, ko akmeņi uz Ahana ķermeni, tikai jūs gadījumā mirst cerība. Tur, kur jūs reiz skatījāties nākotnē ar gaidām, tagad ir sāpes sirdī un sarūgtinājums aptumšo jūsu skatienu.
Tikai īsta, tīra un spēcīga grēku nožēla var noņemt nosodījuma nastu. Vienīgā pareizā atsaukšanās uz nepareizu rīcību un to sekām ir Svētā Gara darbošanās.
Par nelaimi, ienaidnieks ir saskavojis daudzus kristiešus ar neticību un sevis nosodījumu. Viņi zina, ka ir izdarījuši ko nepareizu un to ienīst, bet nespēj nomest savas vainas nastu. Atcerieties, ka mūsu Izpirkšana sludina atbrīvošanu cietumniekiem (Jesajas 61: 1). Vai Viņš runā tikai par tiem, kas iesprostoti cietumā? Nē, Viņa misija ir priekš visiem mums, kas esam savu personīgo pagātnes problēmu gūstekņi. Dievs grib, lai mēs mācāmies no savām kļūdām, nevis esam savu kļūdu gūstekņi. Jēzus atnāca atbrīvot un atjaunot tos, kuru sapņi izrādījās apglabāti Ahoras ielejā.
Personīga traģēdija.
Nastām, ko nesam, var nebūt nekā kopīga ar morālu rīcību. Tās var rasties pateicoties ikvienai dzīves nelaimei.
Viens no sliktākajiem pārbaudījumiem dvēselei ir tuva cilvēka nāve. Tāds zaudējums var atstāt mūs pagātnes nomāktiem un sagūstītiem. Ābrahāma tēva Teras stāsts dod mums tāda cilvēka tēlu, kurš nespēja sevi atdalīt no tuva cilvēka zaudējuma.
Teram bija trīs dēli: Ābrams, Nahors un Hārans. Bībele mums stāsta, ka „Hārans nomira pirms Teras, sava tēva” [1. Mozus 11: 28]. Paša dēla zaudējums var izsaukt šausmīgas sirds sāpes; redzēt, kā viņš mirst uz tavām rokām, var būt pilnīgi iztukšojošs piedzīvojums.
Tajā laikā Tera ņēma savu ģimeni un devās prom no kaldēju Ūras, jauna likteņa Kānaānā, meklējumos. Pa ceļam Tera gāja garām pilsētai ar skanīgu nosaukumu kā viņa dēlam, Hāranu. Tā vietā, lai turpinātu ceļu uz Kānaānu, Raksti saka, ka Tera apstājās tur. [sk. 31.pantu].
Skumjas pēc aizgājušā tuvā cilvēka ir normāla parādība. Tomēr dzīves traģēdijas saista mūs ar viltus likumiem, kas nedod brīvību mūsu sāpēm. Reizēm, seja lidostā vai dziesma pa radio, pārpilda mūsu sirdi un pēkšņi mēs atrodamies sēru nomākti. Cik gan ātri mēs ieejam šajā bēdu vietā; cik gan viegli ir tur iemitināties!
Un nomira Tera Hāranā. [sk. 32.pantu]. Tera ne tikai palika Hāranā, bet arī tur nomira. Šiem vārdiem ir gan pravietiska, gan jēgpilna nozīme. Iespējams, ka te bija viltus vainas sajūta, kas turēja viņu gūstā: ja vien es būtu rīkojies citādi, tad mans dēls nebūtu miris! Lai kāds būtu bijis iemesls, Tera nebija spējīgs dzīvot pēc dēla nāves.
Mums vajag ieraudzīt arī to, ka, lai kādas nebūtu tuva cilvēka zaudējuma sāpes, mēs nevaram atļaut mūsu pagātnes rētām anulēt to, kas Dievam ir priekš mums nākotnē. Pat, ja mēs iesim klibodami, mums nav jāpaliek pie tā, kas ir ārpus mūsu aicinājuma. Dieva žēlastība ir šeit un tagad. Ar Viņa palīdzību mums ir jāizvēlas iet uz Kānaānu vai arī mēs mirsim Hāranā.
Laiks dziedināšanai.
Šīs divas lietas, personīgās kļūdas un personīgās traģēdijas, var nes sevī briesmīgas nomāktības un vainas nastas uz mūsu dvēselēm. Dieva rīcība attiecībā uz mūsu vajadzībām, pie mūsu grēku piedošanas,ir tāda, ka Viņš ir uzlicis Kristum „visu mūsu grēkus” [Jesaja 53: 6, angļu tulkojumā- noziegumus, nepareizas rīcības].
Šodien atjaunošana notiek dažādās pasaules daļās; Dievs atjauno prieku Saviem cilvēkiem. Daudzi, ko Dievs ir skāris, un ir bijuši noslogoti, tāpat kā jūs, varbūt, vai nu ar normālu rīcību , vai traģēdijām. Katrā vietā, kur trūkst cerības, rodas sirds slimība. Kristus ir šeit, lai dziedinātu salauztas sirdis [Jesaja 61: 1] Tur, kur reiz bija bēdas un smagums, tiks dota galvas rota pelnu vietā, raudu vietā- prieka eļļa, nomākta gara vietā- goda apģērbs [sk. 3.pantu].
Draudzes apmeklēšana vairs nebūs maksa par jūsu kļūdām. No šodienas jūs ieiesiet Viņa pagalmos ar gavilēm un slavēšanu. Katram kristietim, kas cieš no nepanesamām nastām, Dievs saka: „Tu vēl joprojām esi Mana līgava”
Runājot par šo bēdu ieleju, Dievs ir apsolījis: "Tāpēc, raugi, Es viņu vilinādams aizraušu un vedīšu viņu tuksnesī un runāšu laipni ar viņu, un atdošu viņai, tur būdams, viņas vīnadārzus, un Ahoras ieleju pārvērtīšu par cerību vārtiem. Un tur tad viņa būs piekāpīga un dziedās kā savas jaunības dienās, kad viņa izgāja no Ēģiptes zemes.” [Hozejas 2: 16- 17].
Dieva svētības pārpilnība no šīs dienas un turpmāk palielināsies jūsu dzīvē. Un tur, Ahoras ielejā, tavu visdziļāko brūču un dvēseles kļūdu vietā, Dievs novietos tevi uz cerības sliekšņa. Viņa mērķis ir nekas cits, kā tevis atjaunošana, lai tu varētu tur dziedāt kā savas jaunības dienās.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-10-04-5386
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
