Dženifera Leklēra
Žurnāla „Harizma” ziņu redaktore Džennifera Leklēra ceļ trauksmi ar precīzu pravietisku direktīvu pamest holivudisko kristietību, spilvenu praviešus, labklājības evaņģēliju „Uzplaukums man”.
Atrados ilgstošā braucienā no Dievidu Floridas, lūdzoties Garā, un lūdzot Dievam parādīt dažas pravietiskās izpausmes 2013.gadam. Lūdzos Garā divas stundas, pirms izdzirdēju šos vārdus: „Atgriešanās Antiohijā”.
Manā priekšā vēl joprojām bija garš, tumšs šosejas posms, tāpēc nevarēju iedziļināties Rakstos, lai saprastu, ko Svētais Gars cenšas man pateikt. Tāpēc turpināju lūgties Garā un pārdomāt šos vārdus: „Atgriešanās Antiohijā”.
Kad atvēru Apustuļu Darbu 14.nodaļu, sāka nākt pravietiskas atklāsmes Kristus Miesai, īpaši tās vadībai:
Kad Pāvils un Barnaba kopā kalpoja misināru laukos, viņi no jauna atnāca uz Listru, Ikoniju un Antiohiju. Atgriešoties Antiohijā viņiem bija precīzs mandāts: „Stiprināt mācekļu dvēseles un pamācīt tās palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva Valstībā”. (Apustuļu Darbi 14: 22).
Man patīk kā šo pantu ataino „Paplašinātā Bībele”: Nostiprinot un nocietinot dvēseles un sirdis mācekļiem, aicinot un brīdinot, un mudinot viņus stingri stāvēt ticībā [runāt viņiem], ka caur daudzām grūtībām un nebūšanām mums ir jāieiet Dieva Valstībā” [tulk. no krievu valodas. ]
Arī „Bībeles vēstījumi” par to saka tā: „Pielietojot muskuļus un cīpslas mācekļu dzīvēs, aicinot viņus pieturēties pie tā, kam viņi sākuši ticēt, un nepamest, dodot saprast viņiem, ka tas nebūs viegli: „Ikvienam, kas padodas Dieva Valstībai, ir jāiziet cauri daudziem grūtiem laikiem”.
Kad pārdomāju šo pantu, kļuva absolūti acīmredzams, cik ļoti atšķiras apustuļu paziņojums no tā, ko mēs dzirdam vairumā vietējo draudžu, un vairumā kristīgās televīzijas kanālu šodien. Apustuļi saprata, ka atrodamies garīgajā karā pret valdībām, pret varām, pret tumsības pasaules valdniekiem, pret ļauniem gariem pasaules telpā (sk. Efeziešiem 6: 12). Apustulis aicina un brīdina ticīgos iesaistīties labajā ticības cīņā, nevis mašīnu un māju, un lielu kalpošanu dēļ, bet tīrā ticībā uz Kristu, kas atsakās iet kompromisa evaņģēlija ceļu. Un apustuļi izskaidroja, ka tas nebūs viegli.
Mums ir „jāatgriežas Antiohijā”. Mums ir jāatgriežas pie veselīgas mācības, kas stiprina mācekļu garu un dvēseles, aicina viņus uz patiesu ticību un atsakās izskaistināt kristīgo dzīvi. Mums vajag atgriezties Antiohijā un jāpamet Holivudas kristietība, spilvenu pravieši, Evaņģēlijs- „uzplaukums priekš manis” un citas muļķīgas prakses, kas ir iezagušās draudzē 21.gadsimtā, laikā, kad mēs gulējām. Mums ir jāatgriežas Antiohijā un jāstaigā ar Kristu, lai ko tas mums maksātu. Kad Dievs atgriezīsies, Viņam mūs jāatrod uzticīgus.
Apustuļi zināja, ka lielā atkāpšanās bija realitāte. Šodien, es domāju, ka mēs redzam lielās atkāpšanās ēnas, un daži līderi Kristus Miesā vada savus mācekļus caur durvīm, kas ved uz kompromisu. Daži runā melus, liekuļo. Dažiem no viņiem ir sadedzināta sirdsapziņa. Citi māna, māna un māna citus.
Kad apustuļi atgriezās Antiohijā, viņu vēstījums bija skaidrs. Un viņu vēsts skan kā patiesība arī šobrīd tāpat, kā pirms 2000 gadiem: „Mums ir pāpārcieš daudzas grūtības, lai ieietu Dieva Valstībā”. No tā nekur nesprukt, lai ko jums teiktu pazīstami telvīzijas mācītāji. Tāpēc, līderi, lūdzu jūs atgriezties Antiohijā. Stipriniet ticīgos. Pamudiniet viņus turēties patiesā ticībā, nevis sakropļotā ticībā „dod- dod”, kas ir tik ļoti izplatīta rietumu kultūrā.
Lūdzu, atgriezieties Antiohijā. Āmen!
No anglu valodas tulkoja Svetlana Ņikiforova.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-01-11-5790
