Bobijs Konners
Bezdibenis, kas piesauc bezdibeni.
Šis ir laiks, kad Dieva svētie atklās, ka patiesā tuvība slepenajā istabā ar Visuaugstāko, ir pārgājusi no vēlēšanās ne tikai atrasties Viņa spēkā, bet arī Viņa dzīvajā klātbūtnē.
Pirmais solis - „Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā” (Psalmi 91: 1) sākas no izmisīgas, izsalkušas sirds. Šī tieksme pievērš mūs patiesas, dziļas tuvības ar Kristu meklējumiem. Var dzirdēt Dāvida sirds ilgas Psalmā 42: 7- 8: „Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu, būdams gan zemēs pie Jordānas un Hermona kalnāja, gan arī Micarkalnā.Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu.”
Dieva mīļotie, tagad ir pats īstākais laiks iedziļināties Dieva Vārdā tam, lai ietu augšup kopā ar Dievu. Dieva Gars dod šo vēlēšanos! Viņš ir uzpūtis greizsirdības uguni Dieva tautas sirdī, lai rezultātā novestu pie dziļām slāpēm ne tikai Dieva spēkā, bet arī dzīvajā Dieva klātbūtnē.
Dāvida karstākā vēlēšanās.
Daudzus mūsu dienās var salīdzināt ar slāpstošo Dāvida sirdi, kad viņš rakstīja Psalmus. Ar šiem pantiem, ar mīlestību uz Dievu piepildītā sirds, kas kliedz, meklē dziļumu personīgās attiecībās ar Dievu. Atkal un no jauna Dāvids izrāda karstu vēlēšanos ciešām, personīgām Dieva zināšanām vairākos līmeņos. Pirmkārt- viņš vēlas iepazīt Dievu vaigu vaigā. Sakarā ar šo es tik augsti vērtēju vārdus:
1) Psalmā 62: 2- 5:
„Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!
Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos!
Cik ilgi jūs māksities virsū visi vienam vīram, vai jūs gribat viņu nogalināt, bruksit visi viņam virsū kā grūstošai sienai, kā krītošam mūrim, kas taisās gāzties?
Patiesi, no maniem augstumiem viņi domā mani nogāzt, viņiem patīk meli; ar savu muti viņi svētī, bet savās sirdīs lād! (Sela.)”
2) Psalmā 42: 2- 3:
„Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!
Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā?”
Dāvida grēku nožēlošana.
Dāvids ieguva zināšanas, no kurām viņš nevarēja rast apmierinājumu dvēselē, viņam ir maz vienkārši zināt par Dievu, viņš vēlas dziļas, ciešas attiecības. Tagad viņš vēlas zināt Dievu līdzīgi kā cilvēku, ar ko viņš var padalīties intīmos jautājumos, pavadot vairāk laika sarunās. Kad Dāvids izdarīja grēku, viņš to nožēloja Dieva priekšā: (Ps. 32: 5) :
„Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: "Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!" Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Sela.)”
Tagad, kad attiecībās ar Dievu ienākusi tīrība, Dāvids ir brīvs no jebkādas vainas un nosodījuma, un viņš var teikt no savas būtības iekšienes: „Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)” (PS. 32: 7).
Dāvids nonāca pie sapratnes, ka tikai Dievs var apmierināt viņa dvēseles tieksmes. Viņš pilnībā atdevās Dievam.
Dāvida mērķis.
Dziļas grēku nožēlas rezultātā Dāvids vēlas zināt Dievu kā To, Kam viņš var pilnībā un bez ierunām uzticēties. Psalmā 56: 13 viņš saka:
„Uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?”
Cik drosmīgs un skaidrs Dāvida paziņojums uzticības izteiksmē uz Dievu, un kāda dzīvība šajos vārdos, kā tie izlejas no viņa sirds mīlestībā, atzinībā un pielūgsmē. Ar tīrām rokām un tīru sirdi Dāvids atklāj, ka viņš ir ticis pārcelts tuvības ar Dievu jaunā līmenī, Dievs runāja ar viņu un nodeva šo ļoti svarīgo paziņojumu:
"Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.
Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis." (Ps. 32: 8- 9)
Dāvida nožēla noveda viņu tādā intīmā tuvībā ar Dievu („ Es vadīšu tevi, Mans skatiens ir pār tevi”), ka Dāvids saprata, ka Dievam ir vēlēšanās būt ar viņu, un tie ir ne tikai vārdi. Lai pieņemtu Dāvidu vēl tālāk patiesajā tuvībā, Dievs aicina viņu būt lokanam un paklausīgam: „Neesi kā mūlis un zirgs”.
Kā Kristus sekotājiem, mums nav jābūt patvaļīgiem, kā zirgs, mums nav jābūt ietiepīgiem kā mūlis. Mūsu mērķis ir kļūt par viegli vadāmiem, un ātri jāpakļaujas. Vēloties pilnībā sekot Jēram, lai kurp Viņš ietu.
Nesatricināma vēlēšanās.
Mums izmisīgi ir vajadzīga gara skaidrība, vadība un aizsardzība, ko piedzīvoja Dāvids. Pasaulē, kur valda spiediens, juceklis un reliģiozas aizraušanās, mums vajag būt paklausīgiem pamācībai Vārdā, un bez ierunām jādara mūsu darba daļa; jāpaļaujas uz Dievu, jo Viņš vienīgais ir mūsu nesatricināmā klints un patvērums. (sk. Ps. 59: 16- 17)!
91.Psalms apsola patvērumu un uzvaru bēdu laikos tiem, kas atrodas Dieva klātbūtnē. „Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt visuvarenā ēnā”. Tā ir slepenā vieta, nošķiršanās vieta, kur mēs varam atteikties no līdzdalības mūsu ikdienas dzīves veidā. Te mēs spēsim precīzi dzirdēt ar mūsu garīgajām ausīm, pēc tam vārdi nonāk mūsu garā, „pārvārās” un kļūst par personīgu realitāti mūsu iekšienē. Tikai tad, kad mēs iemācīsimies stāvēt Vārdā, Dievs mūsu dzīves sāks transformēt un veidot patiesas pārmaiņas tajās. (sk. Jēkaba 1: 22).
Ir daudz novirzošu aizraušanos, kas tiecas novirzīt mūs no patiesas padevības Dievam. Šiem spēkiem nav absolūti nekādas varas vai kontroles pār mums, ja mēs neļausim viņām to izdarīt. Mums iekšēji jābūt aktīvai pretestībai pret visu, kas traucēs mūsu laikam sarunām ar Dievu. Tieši tad, kad mēs pretosimies velnam, viņš no mums bēgs (Jēkaba 4: 7).
Dievs nevadīs mūsu gribu, Viņš aicinās mūs un pamudinās, bet izvēlei ir jānāk no mūsu sirds. Viņš vadīs mūs, bet mums ir dota izvēles brīvība katrā mūsu dzīves sfērā. Mums pastāvīgi ir jābūt jūtīgiem izvēles jomā, lai atbildētu uz Viņa aicinājumu mūsu sirdīs un jābūt gataviem bez vilcināšanās iet uz šo vietu- slepenā tuvība ar Viņu.
Mūsu dvēseles ienaidnieks darīs visu, kas atkarīgs no viņa, lai novērstu mūs no atrašanās slepenajā istabā. Pretinieka stratēģijas ir daudzveidīgas: domas par tieksmi pēc veiksmes, pēc atzīšanas un drošības šīs pasaules lietās, un tajā, ka ar mums nekas nevar notikt. Ja atļausim visām šīm lietām iziet kaut uz vienu soli uz priekšu, tad ar to pietiks, lai noēnotu Jēzu. Mūsu mērķis ir patiesi meklēt visupirms Dieva Valstību (sk. Mateja 6: 33). Kad tas kļūs par mūsu tieksmi, tad viss pārējais stāvēs tam paredzētajā vietā mūsu dzīvē.
Mums nav jāaizmirst Viņa apsolījums Jāņa evaņģēlijā 16: 33 „Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!" Te Jēzus saka: „Nebīsties, mieru Es jums dodu…”. Viņš apsolīja gādāt par mums, Viņš ir mūsu Labais Gans. Par cik mums ir ticība, mēs varam brīvi pasludināt visu, ko Viņš ir uzvarējis krustā un devis mums (Rom. 8: 32- 37)!
Skatieties augstāk .
Ja mēs nesaņemam Viņa gādību par mums un aizsardzību, tas nozīmē, ka mēs esam izvēlējušies nepareizo atrašanās vietu. Vai esam novirzījuši mūsu mīlestību uz kaut ko citu, nevis uz Jēzu Kristu, mūsu Ķēniņu. Kad tas notiek, Viņš pacietīgi gaida, gatavs palīdzēt mums, kad mēs, beidzot, vērsīsimies pie Viņa.
Viņa Vārds priekš mums ir tas, ar ko mēs ieejam slepenajā vietā, kur Viņš dzīvo tam, lai vēlāk to padarītu par mūsu realitāti. Dāvids uzstādīja telti Ciānas kalnā, lai Dievs tur dzīvotu, bet Dāvida sirds kļuva par mājvietu Dievam. Dievs apsola apbalvot tos, kas Viņu meklē. Šī balva ir Pats Dievs. Nekas nespēj līdzināties šī mūžīgajam dārgumam!
Vēstulē Romiešiem 8 mēs sastopamies ar aicinājumiem, apsolījumiem un brīnišķīgiem vārdiem, ka viss nāk par labu tiem, kas mīl Dievu (tiem, kas Viņā ir uzbūvējuši savas slepenās mājvietas). Tad vēl mums ir cerības piepildīti vārdi: „Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?”
Uzvara ir garantēta tad, kad mēs paļaujamies pilnībā uz Kristu Jēzu un ieejam atdusas vietā Viņa klātbūtnē 9 sk. Ps. 16: 11). Kad mēs to izdarīsim, mēs būsim mūžīgi pateicīgi un apmierināti! Atrodoties Kristus klātbūtnē atnāk miers, kas pārspēj jebkādu saprašanu.
Bobby Conner „Eagles View Ministries”
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-04-05-6011
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
