Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 8. un 9. daļas.
Eņģelis, kas viņus atbrīvoja no cietuma, viņiem teica: „Ejiet, nostājieties Templī un vēstiet tautai visus šīs dzīvības vārdus!” (Apustuļu darbi 5: 20). Mācekļa galvenā veltīšanās ir visu šo Dzīvības vārdu zināšana un paklausīšana tiem.
Māceklis ir kaut kas vairāk kā students. Māceklis dzīvo tam, lai mācītos no sava skolotāja, lai kļūtu kā viņš. Katrs Kristus māceklis dzīvo tādēļ, lai mācītos no Viņa un kļūtu tāds, kā Viņš, darot darbus, ko darīja Viņš. Kā mēs jau esam pārrunājuši, viena no kristietība lielākajām kļūdām ir Lielās pavēles novešana līdz tam, lai vienkārši atgrieztu neticīgos pie kristīgas ticības tā vietā, lai darītu viņus par mācekļiem. Tam, lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu šī laikmeta beigās, šai attieksmei ir jāmainās, un mums ir sevi jāveltī tam, lai kļūtu par mācekļiem un darītu par tādiem citus.
Atgriezt cilvēku pie ticības ir tikai sākums, bet mūsu kļūda ir tā, ka mēs nepiegriežam vērību tālākai rīcībai, lai darītu no jaunatgrieztā Jēzus Kristus mācekli atbilstoši šī vārda jēdzienam, ko dod Viņš Pats. Saprast šo jēdzienu ir pirmais šīs mācības mērķis. Tāpēc mēs sākam ar to, ka izskatīsim, ko Viņš teicis par Saviem mācekļiem.
Pirmo reizi vārds „māceklis” tiek izmantots Jesajas 50: 4
„Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.”
Mācekļi zina, kā vājo stiprināt ar Vārdu. Vai tas nav pamats tam, ko darīja Jēzus, un Kas Viņš ir? Viņš ir Dieva Vārds, un Viņš atnāca pie novājinātās pasaules ar vislielāko cerības vēsti nākotnei no visām, ko bija dzirdējusi pasaule, vai jebkad dzirdēs. Tātad, pamats tam, lai būtu māceklis ir cerības klātbūtne, kas stiprina, un spēja to nodot tālāk citiem.
Tāpat vajag piezīmēt, ka māceklis vienkārši atmostas, lai saņemtu no Dieva. Tas nozīmē, ka no Dieva saņemtais ir galvenais mācekļa mērķis visai dienai. Mēs sākam dienu ar to, ka meklējam Viņu, un ja mēs tā sākam dienu, tad mums ir vairāk izredžu sekot Viņam visas dienas garumā.
Pēc tam Jesaja turpina citus māceklības aspektus 5. un 6. pantos:
„Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem.”
Kristus māceklības pamats- mūs vajās, kā Pats Kristus skaidroja Mateja 10: 24- 25, kas ir pirmā Rakstu vieta, kur Viņš runā par to, ko nozīmē būt Viņa māceklim:
„Māceklis nav augstāks par savu skolotāju, nedz kalps par savu kungu. Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa skolotājs un kalps kā viņa kungs; ja tie nama saimnieku saukuši par Belcebulu, tad jo vairāk viņa ļaudis.”
Ja gribam būt Viņa mācekļi, tad vajāšana būs mūsu dzīves pamata sastāvdaļa. Tie, kas saprot, kas ir šis laikmets savā būtībā, saprot arī to faktu, ka šīs vajāšanas ir pieļautas tikai viena no vissvarīgākajiem Dieva mērķiem dēļ- padarīt pilnīgu Kristus Līgavu. Tas padara vajāšanas par lielāko nodomu un vislielāko godu, ar ko varam tikt pagodināti šajā dzīvē. Galvenais jautājums, kas mums ir jāuzdod, kad iestājamies šajā varenajā nodomā – sekot Ķēniņam- vai mēs mīlam Viņa patiesību vairāk, kā cilvēku labvēlību?
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-03-04-5927
Dzīve kā upuris.
Dītrihs Bonhofers (vācu luterāņu mācītājs, antinacisma disidents, daudzu grāmatu autors) reiz rakstīja: „Kad Kristus aicina cilvēku, Viņš aicina viņu uz nāvi”. Tas ir ļoti precīzs māceklības, uz ko esam aicināti, vērtējums. Ir arī priekšrocības un tās ir daudz brīnišķīgākas, kā mēs spējam iedomāties. Un tomēr, patiesa kristietība ir dzīve- upuris, kad mēs vairs nedzīvojam sev, bet Viņam.
Kad Jēzus aicināja cilvēku, Viņš sāka ar to, ka paziņoja vissmagākās prasības, nevis priekšrocības. Pēc būtības, Viņš praktiski nekad nepieminēja priekšrocības, kamēr cilvēks nebija kļuvis par Viņa mācekli. Daži cilvēki, acīmredzot, domā, ka var labāk par Pašu Kungu, pārliecināt cilvēkus Viņam sekot, paziņojot visas priekšrocības. Taču tas var būt par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc kristietība nonākusi tādā pagrimumā, un kāpēc patiesie Kristus mācekļi ir tik reti sastopami.
Pirmais mūsu Kunga izteikums, kas pierakstīts Rakstos par māceklību, bija par to, ka Viņa mācekļus vajās, tāpat kā Viņu Pašu. Un nākamais Lūkas evaņģēlijā 14: 26, skan tā:
„Ja kāds nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.”
Vārds, kas šajā tekstā ir iztulkots kā „ienīst”, nav tik spēcīgs; precīzāk - tas jātulko kā „mīlēt mazāk”. Un tomēr, šī Rakstu vieta noteic, ka mūsu sevis veltīšanai Kristum ir jābūt spēcīgākai, kā visām citām attiecībām dzīvē. Kungs būs Kungs pār visu, vai- nebūs mūsu Kungs vispār. Mēs kalpojam tam, kam paklausām. Tā tam ir jābūt tāpēc, ka tieši tie, kas mums ir vistuvāk, izdarīs uz mums lielāko spiedienu, lai sagrīļotu mūsu pilnīgo veltīšanos Kristum. Visdrīzāk, pirmais tests, kas mums kā mācekļiem būs jāiziet, būs sekojošais: vai mēs jebkuras citas attiecības vērtēsim augstāk par Kristu. Un ļoti daudziem tas būs lielākais tests viņu kristieša dzīvē. Dievs skaidri runā šajā Rakstu vietā, ka tie, kas izkritīs šajā testā, nevar būt Viņa mācekļi.
Kad cilvēks pievēršas Kristum no jebkuras reliģijas, tad, visdrīzāk, viņa ģimene no viņa novērsīsies. Daži pat tiek pakļauti nāves riskam par nodarīto negodu ģimenei. Tā ir noticis ar daudziem jaunatgrieztajiem kristietībā visas vēstures garumā. – tādas lietas notiek arī mūsdienās. Kā mēs varam žēloties, ja vien draugi un tuvinieki mūs atraida un mūs izsmej? Tie, kas meklē māceklību Kristū nes dzīvē krustu, un gandrīz vienmēr viņus vajā un dzen ārā no savas sabiedrības tuvākie draugi un radinieki.
Mēs izdarām lāča pakalpojumu tiem, kas grib sekot Viņam, kad nepaskaidrojam viņiem visu to, tāpēc, ka augsto cenu vienmēr vajag maksāt tūlīt pēc tam, kā cilvēks kļuvis par mācekli. Pietiesā kristīgā dzīve ir lieliskākais piedzīvojums uz zemes, tas nes apmierinājumu, taču arī ir vissmagākā. Viens no acīmredzamiem iemesliem, kāpēc tik maz ir mācekļu starp tiem, kas sauc sevi par kristiešiem un uzskata sevi par godbijīgiem, ir tāds, ka ticīgie ļaudis slēpj patiesību par kristietības grūtībām. Cilvēks var būt godbijīgs un dievbijīgs, bet nesekot Kungam un Viņam nepakļauties.
Kristū mēs sākam kā vergi, tad varam pieaugt līdz drauga statusam, un pēc tam pat kļūt par dēliem un meitām. Ja neieliksim pareizo pamatu kalpa statusa laikā, tad mūsu patiesā garīgā izaugsme palēnināsies, neatkarīgi no tā, cik zināšanu mēs iegūsim, vai cik labu darbu paveiksim. Esmu saticis daudzus cilvēkus, kas paziņo, ka ir izauguši līdz dēliem, bet bija redzams, ka viņi ir pārlēkuši pāri pirmajām divām brieduma fāzēm. Varbūt ne visi, bet vairākums no viņiem vēl joprojām ir ieciklējušies uz to, ko viņi ir sasnieguši, kas viņi tādi ir tā vietā, lai fokusētos uz Kungu, un to, cik godājams ir Viņš. Tas pauž izaugsmes trūkumu pat priekš kalpa, par dēlu nevar būt ne runas.
Eksistē, acīmredzams, augstāks Dieva aicinājums, vai tādas Rakstu vietas, kā Filipiešiem 3, nav jēgas. Tomēr, pats augstākais, ko varam sasniegt- gūt spēju pateikt, kā teicis apustulis vēstulē Galatiešiem 2: 20: „Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus;”. Patiesie mācekļi kļūst tādi paši kā mācītājs, bet mūsu Mācītājs iztukšoja Sevi, lai kļūtu par vergu visa tā laika garumā, ko Viņš staigāja pa zemi. Ir ceļi, kā mēs saņemam virzību mūsu draudzībā ar Dievu, par kļūstam par dēliem, bet tas nenoliedz faktu, ka uz šīs zemes, šajā dzīvē mēs esam aicināti būt par vergiem.
Šīs mācības mērķis ir vest uz patiesu, bībelisku māceklību. Un pati lielākā liecība būs tad, ja mēs nedzīvosim sev, un pat ne balvas iegūšanai, bet priekš Viņa, lai Viņš iegūst apbalvojumu, par ko ir samaksājis tik augstu cenu. Mēs nevaram vienā mirklī kļūt nobrieduši, un pat Kungs izcieta krusta ciešanas dēļ godības, kas Viņu gaidīja priekšā, tāpēc arī ir vieta tam, lai pieņemtu un novērtētu apbalvojumu. Mēs parunāsim arī par to, bet mūsu mērķis ir tāds, lai tam būtu mazāka nozīme, bet galvenais mērķis un galvenā nozīme ir tāda, ka Viņam ir jāsaņem Savs apbalvojums- tautas un līgava bez traipa un vainas.
Rick Joyner „MorningStar Ministries”
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-03-15-5953
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
