Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Atraisot dziedināšanu (10. turpinājums).


 Steven J. Anderson





Apustuļu darbos 2. nodaļā ir redzama Gara atnākšana spēkā ar izpausmēm (apbrīnojamām zīmēm), ka mācekļi sāk runāt „nezināmās mēlēs” un citi dzird tos runājam viņu dzimtajās valodās. Tas, protams, bija maiņa (pretējais) tam, kas notika pie Bābeles torņa (1.Mozus 11), kur Dievs izklīdināja ļaudis un sajauca viņu valodu. Brīnumainā zīme Vasarsvētku dienā izraisa kņadu un Pēteris atrod iespēju uzrunāt pūli. Cilvēki klausās un ir Svētā Gara pārliecināti un daudzi nāk pie Tā Kunga, kādi 3000 vīru. Šeit mēs redzam pirmo pierādījumu eksplozīvam pieaugumam.

Līdzīgs modelis attīstās viscaur Apustuļu darbos. Apustuļu darbu 3.nodaļā mēs redzam, ka Pēteris un Jānis iet uz Templi lūgt. Viņi sastopas ar klibo ubagu, kurš lūdz pēc naudas. Viņiem nav naudas priekš viņa, bet tā vietā viņi sniedz viņam Jēzus dziedinošo spēku. Klibais pieceļas uz savām kājām un lēkā apkārt slavēdams Dievu atkal izraisot cilvēkos kņadu. Viņa dziedināšana ir zīme un brīnums. Cilvēki sapulcējas, lai to redzētu un Pēteris atkal izmanto iespēju, lai sludinātu Labo Vēsti, izskaidrodams to, kas tikko notika, tā ir Valstības Labās Vēsts demonstrācija. Un atkal daudzi cilvēki tic vēstij un sāk paļauties uz Jēzu.

Mācekļi šeit piedzīvo savu pirmo nopietno pretestību un ir brīdināti vairs nerunāt par Jēzu (Apustuļu darbi 4). Viņi sanāk kopā, lai lūgtu un sauc uz Dievu pēc vairāk drosmes šo draudu gaismā un viņi lūdz, lai Tas Kungs izstieptu Savu roku, un lai dziedinātu. Viņi jau ir redzējuši un sapratuši, ka tā ir atslēga, kas paver skaidras iespējas un dod drosmi, lai varētu iegūt maksimumu no šiem mirkļiem.

Iesim tālāk uz Apustuļu darbiem 8:4-8, kur Filips dodas uz Samariju. Tas bija vajāšanu rezultāts, ka daudzi ticīgie pameta Jeruzālemi un sāka piepildīt Jēzus pavēli doties uz Jūdeju, Samariju un līdz pašam pasaules galam. Filips šai ciemā pasludina Kristu un kā 6. pantā teikts: „Ļaudis pulkiem uzmanīgi un vienprātīgi uzklausīja Filipa vārdus un skatīja zīmes, ko viņš darīja.” Tās bija zīmes un brīnumi, kas pievērsa cilvēku uzmanību un panāca, ka viņi uzmanīgi un vienprātīgi klausījās Filipā. Un daudzu dziedināšanu rezultātā pilsētā bija liels prieks.

Tālāk, mēs sastopamies ar Pēteri viņa ceļojumā. Apustuļu darbu 9:32-43 viņš nonāk Lidā un Jopē, kur notiek divas brīnumainas zīmes. Lidā, Pēteris pasludina dziedināšanu kādam paralītiķim vārdā Ainejs, kurš astoņus gadus ir gulējis uz gultas. Tūlīt tas vīrs pieceļas un viss ciems pievēršas Tam Kungam. Tai pašā laikā tuvajā Jopē mācekle vārdā Tabita (Stirna) bija tikko mirusi. Draudze sūta pēc Pētera, kurš atnāk un ieiet namā kur viņa bija nolikta. Sekojot tam, ko viņš bija redzējis Jēzu darām Jaira namā, Jēzus izsūta cilvēkus ārā (aizvāc neticības

šķērsli) un viņš lūdz. Es varu iedomāties, ka viņš jautāja Tēvam, ko šeit darīt. Vai viņam vajadzētu un vai viņš varētu Aineju atvest atpakaļ pie dzīvības? Jādomā, ka Pēteris sajuta tādu kā ‘jā’ un uzceļ mirušo sievieti un ved viņu priekšā cilvēkiem. Šis vārds izplatījās un daudzi ticēja Kungam.

Tālāk mēs redzam Pāvila misijas aktivitātes. Vispirms Apustuļu darbu 14:8-20 viņš ir Listrā, kur viņš runā dziedinošos vārdus cilvēkam ar slimām kājām. Tas izraisīja diezgan lielu saviļņošanos tautā, ka pūlis vispirms vēlējās pielūgt Pāvilu un Barnabu un tūlīt pēc tam vēlējās jau viņus nomētāt ar akmeņiem! Brīnumainas zīmes nudien var izraisīt dažādas reakcijas, bet reakcijas bija.

Apustuļu darbos 19:11-20 Pāvils ir Efezā, kur viņš atrod nelielu mācekļu grupu, kuru Pāvils vēlāk kristī un liek viņiem virsū rokas, lai tie saņemtu Svēto Garu un pravietojumus. Pāvils tur pavada vērā ņemamu laiku mācot un 11. pants piemin, ka viņš darīja „neparastus brīnumus”. Un atkal ir kņada un rosīšanās, kur var redzēt lielu atgriešanās no grēkiem notikumu un Tā Kunga Vārda plašu izplatīšanos. Tas nenāk bez reakcijas un sadumpošanās tajā pilsētā.

Mūsu pēdējā Apustuļu darbu 28:1-10 pieturvieta ir Maltas salā. Pāvils šeit ir nonācis kuģa avārijas rezultātā. Šeit notiek divas svarīgas apbrīnojamas zīmes. Pirmkārt, Pāvils tika čūskas sakosts, bet necieta no nekādām saindēšanās pazīmēm. Šīs zīmes rezultāts ir, ka ļaudis pārsteigti. Otrkārt, Pāvils sniedz dziedināšanu salas augstākā ierēdņa tēvam, kurš bija saslimis ar asinssērgu. Vārdam izplatoties visi uz salas saslimušie nāk, lai tiktu dziedināti.

Apustuļu darbu grāmatā mēs varam saskatīt skaidru modeli – notiek brīnumains notikums; tas nostrādā kā zīme un brīnums cilvēkiem, kuri pēc tam ir gatavi klausīties Dieva Valstības vēsti. Ir apbrīnojama atsauksme – bieži, ka daudzi sāk ticēt – un arī dažos gadījumos tam līdzi nāk arī vajāšanas. Agrīnā draudze izskatījās diezgan apmierināta un pavisam noteikti netika nostumta malā dēļ pretestības. (Apustuļu darbi 5:41-42; 1.Korintiešiem 16:8-9).

 

Pieņemot iespējas un sniedzot atbildes.

Kamēr Apustuļu darbi demonstrē agrīnās draudzes spēcīgo un efektīgo liecību, apustuļu vēstulēs Jaunajā derībā ir maz, kas teikts sakarā ar evaņģelizēšanu. Tās nesniedz daudz instrukcijas kā evaņģelizēt. Tas vedina domāt, ka agrīnie ticīgie vienkārši turpināja to darīt – tas bija dabiski – tas bija spontāni. Tomēr ir divi panti, kas sniedz interesantu ieskatu: Kolosiešiem 4:5:  „Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes; izmantojiet šo laiku.”
1.Pētera 3:15-16:  „Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos, tomēr gan ar lēnprātību un cieņu”

Šie panti mūs pamāca būt gudriem, lēnprātīgiem un cieņas pilniem mūsu darbā saskaroties ar cilvēkiem. No pirmā teksta var noprast, ka būs iespējas un otrais pieņem, ka mums tiks kaut kas prasīts.Un tā, šeit ir divi svarīgi jautājumi, ko uzdot:

1) Kas rada iespējas?   2) Ko izraisa tie jautājumi, uz kuriem ir jāatbild?  
No tā, ko jau esam atklājuši Apustuļu darbu grāmatā, ir acīmredzams, ka dziedināšanas un citi brīnumi deva noteiktas un brīnišķīgas iespējas dalīties ar Vēsti. Tāpat kāda Svētā Gara spēka demonstrācija vai patiesa Gara piepildīta un vadīta dzīve panāks, ka cilvēki uzdos jautājumus. Ir svarīgi nebūt pārāk ātriem cenšoties sniegt cilvēkam atbildi. Lai viņi vispirms uzdod jautājumu! 
Dažreiz kristieši savā aizrautībā cenšas sniegt atbildes uz jautājumiem, ko neviens nav uzdevis. Daļa no lēnprātības un cieņas ir klausīties cilvēkos un labi klausīties.

Kādu laiku atpakaļ es runāju draudzē, kur vairāki saņēma lūgšanu par dziedināšanu. Pēc pāris dienām es saņēmu e-pastu, ka kāda sieviete, kas tur bija saņēma dziedināšanu no sāpīgas gurnu problēmas, dēļ kuras viņai bija jāvalkā speciāli viena paaugstināta kurpe. Viss nu bija savā augstumā un viņa varēja valkāt divas parastas plakanas kurpes. Tālāk vēstulē bija teikts, ka viņas darba kolēģes bija sajūsmā par to, kas bija noticis. Tā bija brīnumaina zīme un brīnums viņas darba vietā, kas radīja brīnišķīgu iespēju.

 

Mūsu dienu vajadzība.

Mums ir bijusi privilēģija, ka Brālis Jun, Ķīniešu draudzes līderis, pazīstams kā „Debess Vīrs,” ir bijis ar mums divos gadījumos. Viņš mums teica, ka apmēram 80% no milzīgā cilvēku skaita, kas nāk pie ticības uz Jēzu mūsdienās Ķīnā, vispirms tiek piesaistīti dēļ kāda brīnuma viņu pašu vai kāda viņiem tuva cilvēka dzīvē. Cilvēki grib un tā ir viņu vajadzība redzēt evaņģēliju darbībā. Viņi vēlas zināt vai Jēzus var izdarīt pārmaiņas viņu dzīvē.

Ir bijis interesanti pēdējos dažus gadus piedzīvot interesi par to, ko mēs darām no preses. Vairākas vietējās un pat nacionālās avīzes ir sniegušas labas atsauksmes par dziedināšanām un licībām par mūsu kalpošanu. Ziemeļu Orkney Islands salās, abas vietējās avīzes aprakstīja kādas sievietes stāstu, kura tika dziedināta no hroniska noguruma stāvokļa. Avīzē bija fotogrāfija, kur

viņa bija blakus ratiņkrēslam, kurš nebija viņai vairs vajadzīgs. Viņas liecība tika atstāstīta vārds pa vārdam, skaidri attēlojot Jēzu kā dziedinātāju. Mums ir sniegts skaidrs iespaids, ka pasaule tik gaida, ka draudze atraisīs dievišķo dzīvi pārveidojušo Dieva spēku viņiem. Cilvēki ir piebaroti ar tukšu vārdu solījumu klausīšanos no visiem sabiedrības sektoriem. Daudzi meklē to, kas tiks galā ar viņu sāpēm, vajadzībām vai apmulsumu. Viņiem ir jāredz un jāpiedzīvo Dieva Valstības zīmes un brīnumi.

Kāda pavecāka kundze atnāca uz vienu no mūsu Istabām Glāzgovā. Viņa cieta no osteoartrīta, kas izraisīja daudz sāpju viņas locekļos. Viņai nebija nekādu saistību ar draudzi un tā bija pirmā reize, kad par viņu kāds lūdza par dziedināšanu. Kā jau bieži notiek, kāda asara notecēja pa vaigu, viņai sajūtot Dieva miera un mīlestības pilno klātbūtni. Pēc tam viņa jutās labi un atnāca atpakaļ nākošajā nedēļā, lai paziņotu, ka kopš par viņu ir lūgts viņa vairs nav jutusi pilnīgi nekādas sāpes un pat stāsta cilvēkiem, ka Dievs viņu ir dziedinājis. Viņa pēc tam mums teica, ka viņa bija lūgusi visu nedēļu, lūdzot Dievam vai Viņš viņai var piedot, ka viņa nav devusi Viņam nekādu vietu savā dzīvē.

Mēs izmantojām visu no šīm iespējam dalīties ar Labo Vēsti un viņa pievērsās Kungam, un mēs esam liecinieki, ka tas ir noticis daudzos gadījumos un redzot, ka piemēru daudzums visu laiku palielinās. Dziedināšanas atraisīšanu kā zīmi un brīnumu ir liels efekts. Tas bija tas, kas bieži notika agrīnajā draudzē novedot pie eksplozīva pieauguma un tas ir, kas var notikt šodien ar līdzīgiem rezultātiem. Mēs tiešām esam tikai tik tikko sākuši. Tagad ir laiks ieiet tajā, kas ir daudz vairāk, ko Dievs ir sagatavojis priekš mums.



Steven J. Anderson "Healing Rooms Scotland" direktors

No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs 
 


 

Komentāri (0)  |  2013-09-17 06:48  |  Skatīts: 1636x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ