Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Koinonija


 Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 9. daļa.
 


        Turpinot tēmu par mācekļu veidošanu, kas saistīta ar to, kā garīgā vara pamatojas mīlestībā, parunāsim par vienu no veidiem, kā uzzināt, ka esam aicināti palīdzēt kādam kļūt par mācekli. Tas ir veids – mīlestība uz viņiem, kādu Dievs dod jums. Ja nejūtu īpašu mīlestību pret cilvēku, tad es necentīšos viņu mācīt. Es uzskatīšu, ka Dievs ir aicinājis kādu citu viņam palīdzēt. Tas pats attiecināms uz tautām.

Es neeju pie kādas noteiktas tautas vienkārši tāpēc, ka esmu saņēmis ielūgumu. Es iešu tikai pēc tam, kad Dievs dos man īpašu mīlestību pret šo tautu, un kopā ar to, dos man kaut ko, ko es spēšu iedot tai. Kad sāku izjust pievilkšanos pret kādu tautu, tad sāku studēt tās kultūru, vēsturi, utt. Un tomēr es neeju, kamēr nesajūtu, ka Dievs devis man vēsti, kas var palīdzēt viņiem un atstās paliekošu augli.

Kad es biju jaunatgrieztais, es biju tik ļoti Dieva iedvesmots un sagūstīts, ka pastāvīgi staigāju uz visādām sapulcēm, kas varētu man iemācīt kaut ko lielu par Viņu. Pirmos divus, savas kristieša dzīves, gadus es apmeklēju vidēji vismaz piecas sapulces nedēļā. Vienkārša priekšnojauta par to, ko es apgūšu, kad pilsētā iebrauks īpašs skolotājs vai sludinātājs, bija priekš manis labāk par Ziemassvētkiem, un man reti nācās vilties. Tas mani ieveda mājas draudzē. Tā kā biju piedzimis no augšienes un kristīts ar Svēto Garu tieši mājas draudzē, tad īpaši interesējos par citas tādas draudzes apmeklēšanu. Tā sapulce bija tik piesātināta, ka es turpināju iet uz turieni no jauna. Un tad es pirmo reizi uzzināju, kas tas ir – koinonia.

Koinonija ir grieķu vārds, kas bieži tiek tulkots kā „sadraudzība” vai „līdzdalība” Jaunajā Derībā. Neviena no šiem vārdiem patiesībā nav pietiekoši, lai nodotu tālāk jēgu, ko patiesībā nozīmē koinonija. Tas iekļauj sevī to stingro saikni, kas veido vienu veselumu tā, ka atdalīšana kļūst neiespējama. Patiesajai draudzes dzīvei vajadzētu būt tik stiprām saitēm, taču ja šī saikne nav balstīta Kristū, tā kļūs vien par slogu, važām. Ja saites ir veidotas Kristū, kā Galvā, tad citas šādas attiecības un sadraudzība uz zemes vairs nebūs atrodamas.

Šī mājas draudze, kur es pirmo reizi piedzīvoju koinoniju bija Ričmondā, Virdžīnijas štatā. Tā bija nedaudz saistīta ar mājas draudžu grupu Vašingtonas rajonā. Kad es iepazinu šo grupu tuvāk, man tika parādīts vilsielākais redzējums tam, kādai ir jābūt Kristus Miesai, no visiem, kādus biju dzirdējis. Šis redzējums tika parādīts arī tajās draudzēs. Katrs šīs grupas loceklis darbojās Gara un kalpošanas dāvanās. Tas viss bija tuvu Efeziešiem 4. piepildījumam neko tamlīdzīgu es vairs neesmu sastapis.

Sadraudzība šajās mājas draudzēs bija brīnišķīgākais par visu, ko biju redzējis iepriekš, pat labākas par īpašajām brāļu attiecībām kara daļā armijas dienesta laikā. Un lietas būtība bija ne tikai tajā, ka mēs cilvēcīgi kļuvām tuvāki viens otram, bet tajā, ka Dievs bija klātesošs tur, kad mēs sapulcējāmies. Neatkarīgi no tā, cik labas bija mūsu mācības, kalpošana vai saskarsme, katra sapulce pārvērtās par tikšanos (inkaunteri) ar Dievu. Mēs zinājām, ka Viņš ir mūsu vidū. Un tas savienoja mūs tā, kā nekas cits.

Tāda bija bagāta, aizraujoša un baudu nesoša draudzes dzīve. Mēs nevarējām sagaidīt, kad sapulcēsimies kopā. Tā bija bībeliska koinonija. Es pavadīju tikai divus gadus šajās mājas draudzēs, un pēc tam tiku sūtīts pasaulē. Un tomēr, līdz pat šai dienai, kad redzu kādu no šīm draudzēm, tad izjūtu īpašu saikni ar viņiem.

Kad pārcēlos no Ričmondas uz Roli, tad tūlīt pat sāku meklēt mājas draudzes tur. Viņu bija daudz. Un no jauna man izveidojās saikne ar tās locekļiem, līdzīga tai, kāda bija Ričmondā un Vašingtonā, un reizēm pat lielāka. Kopš tā laika es kļuvu par locekli veselai virknei draudžu un kopienu, apmeklēju un sludināju neskaitāmā daudzumā tādu. Daudzās ir brīnišķīga sadraudzība un vienotība, bet, es domāju, ka patiesā draudzes dzīve – koinonija – tāda, kādu nodomājis Dievs – ir ļoti reti sastopama.

Kā mums teikts 1. Korintiešiem 10:11, šī koinonija ir svarīga veselīgai, uzplaukstošai kristīgajai dzīvei. Tai ir jābūt atjaunotai, lai draudze varētu ieiet savā pilnīgajā aicinājumā. Mēs nekad nespēsim sasniegt to, vienkārši apmeklējot sapulces pāris reizes nedēļā, kur mēs sēžam un skatāmies viens otra pakausī. Šadas kalpošanas var būt ļoti derīgas mācībai, redzējuma veidošanai, kopīgai pielūgšanai utt., bet mēs nekad nesasniegsim koinoniju bez draudzes dzīves izveides mazajās grupās. Šo atslēgas tēmu mēs apspriedīsim nākošajās nedēļās.

Rick Joyner  "Morningstar Ministries"

Diānas Kirsanovas tulkojums
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa



Komentāri (0)  |  2014-05-02 07:48  |  Skatīts: 1391x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ