Riks Džoiners
Lielais uzdevums
Vārds nedēļai 10. daļa.
2014.gada 10 nedēļa.
Ir divi grieķu vārdi, kurus parasti Jaunajā Derībā tulko kā draudze. Mēs pagājušajā nedēļā sākām runāt par koinonia, kas apzīmē īpašu saikni starp svētajiem svētās attiecībās. Cits vārds – ekklesija apzīmē draudzes kārtību, struktūru un vadību. Lai kļūtu par tādu draudzi, kādu esam aicināti būt, un lai mūsu starpā būtu tādas attiecības, kādas Dievs ir paredzējis, ir jābūt abām sastāvdaļām.
Pirmkārt, var savākt kopā labākos cilvēkus, labākajos apstākļos, ar labākajiem plāniem un nodomiem, ar labākajiem centieniem, un nesasniegt koinonia. Lai rastos koinonia, ir vajadzīga Tā Kunga klātbūtne. Viņš ir cements, kas mūs satur kopā. Ne ar ko citu to nevar aizstāt. Kā mēs redzam 133. psalmā, tikai tad ir iespējama vienotība, kad mēs lejam eļļu uz Galvas, bet tā notek lejā un pārklāj visu pārējo miesu.
Koinonia ir vitāli svarīga patiesai draudzes dzīvei, tā ir patiesas kristietības izpausme. Bez tam, koinonia var kļūt par elku, ja mēs to meklēsim pirms Tā Kunga. Var būt brīnišķīga sadraudzība un noteikts vienotības līmenis, bet koinonia nav iespējama, ja Tas Kungs nav sapulces centrs un mērķis. Mums visi ir jāatgriež pie Kristus nevis pie koinonia. Koinonia ir rezultāts tam, ka grupa ir savienojusies ar Kristu. Ja nav pievienošanās Таm, tā nav iespējama. Tur, kur es sākumā sajutu koinonia, es arī redzēju, kā tā pazuda, kad mūsu veltīšanās īpašām attiecībām un vienotībai sāka aizēnot veltīšanos Tam Kungam.
Cik bieži Pīters Lords saka: «Galvenais, lai galvenais paliktu galvenais». Bet pats galvenais ir tas, ka mēs visi augam Kungā. Starp citu, 1.Jāņa vēstulē 1:7 mums ir teikts: «Bet ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaisma, tad mums ir sadraudzība (grieķu val. koinonia) savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem». Ja mēs patiesi staigājam gaismā, mums būs koinonia. Mēs nevaram pienācīgā veidā savienoties ar To Kungu, ja neesam pienācīgā veidā savienojušies ar Viņa Miesu. Ja mēs pienācīgā veidā esam savienoti ar Galvu, tad mums arī būs koinonia.
Bet kā ar 50% kristiešu, kuri jau vairs nepiedalās draudzes dzīvē? Pirmkārt, populārā mūsdienu draudzes dzīves forma ir tālu no tās, kādai vajadzēja būt vietējās draudzes dzīvei. Daudzi aizgāja no draudzes vīlušies vai saņēmuši ievainojumus. Citi aizgāja tīri garlaicības dēļ, neatrazdami ne Tā Kunga klātbūtni, ne koinonia, pēc kā patiesi tiecas katrs kristietis. Nebūs atdalīšanās saņemto ievainojumu, vilšanās, garlaicības vai tukšuma dēļ, ja būs patiesa koinonia. Draudzes dzīvei ir jāmainās, ja mēs gribam, lai patiesā dzīve atgrieztos draudzē, kā tas iesākumā bija paredzēts.
Daudzas, ja pat ne lielākā daļa no draudzēm ir uzceltas uz viena cilvēka kalpošanas. Šis cilvēks var būt izcils skolotājs vai sludinātājs, un brīnišķīgi, ka tik daudz izsalkušo saņēma barību, bet ja kaut kas notiek ar šo cilvēku, uz kura viss ir uzcelts, tad cilvēki pazūd, paliek ļoti maz. Ja mēs gribam, lai mūsu darbs saglabājas, tad visam, ko mēs darām, jābūt būvētam uz Kristus. Pat labākie no Viņa kalpiem nevar aizstāt Viņu Pašu.
Teoloģiskais princips, kuru sauc par „pirmās pieminēšanas principu” pēc būtības nozīmē, ka priekšmeta fundamentālais pamats ir tur, kur par to pirmo reizi minēts Rakstos. Tas nav vienmēr tā, jo tas ir tikai princips un nevis likums. Bet ļoti bieži tā arī ir. Tāpēc arī ir taisnība, ka lielāko daļu no tā, ko mums vajag saprast attiecībā uz draudzes dzīvi, mēs saņemsim, iepazīstoties ar pirmā gadsimta draudzi. Protams, mēs esam 21.gadsimta draudze, bet nevis pirmā, bet draudzes dzīves pamati, kādi tie bija paredzēti, tika ielikti pirmajā gadsimtā. Sākumā tā balstījās uz kristiešiem, kas pulcējās lielās grupās tempļos, lai klausītos, kā apustuļi māca. Pēc tam viņi pulcējās pa mājām mazākās grupās. Veselīgai draudzes dzīvei mums ir vajadzīgs gan viens, gan otrs, kur būs vieta koinonia.
MorningStar Ministries
No krievu valodas tulkojusi Ilze Plakane
