Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Debesu aicinājums


 Riks Džoiners
Lielais uzdevums.

Vārds nedēļai 33. daļa.
2014.gada 33. nedēļa 
        

       Kad mēs izskatām Dieva beigu nodomu atjaunot zemi, atbrīvojot to no visām grēkā krišanas sekām un atkal to izveidot par paradīzi, kādai tai sākumā vajadzēja būt, mēs redzam, ka šis temats iziet kā sarkans pavediens cauri visam, ko Viņš dara virs zemes. Mēs tāpat to redzam visā tajā, ko Viņš mūsos dara personīgi: pazemojot mūsu grēcīgo dabu caur krustu un atjaunojot mūsu prātus, lai mēs domātu, kā Tas Kungs. Tas, kam ir kristīgais pasaules uzskats redz pasauli tā, kā to redz Kristus.

Tas Kungs atjaunos cilvēku un zemi, bet Viņš to atlika, lai aicinātu no cilvēku vidus tos, kas pārvaldīs un valdīs kopā ar Viņu nākošajā laikā, tajā periodā, kad zeme būs atjaunota. Tie būs «jaunie radījumi», cilvēki, kas aicināti uzvarēt miesu, sātanu un šo patreizējo ļauno laiku un tādā veidā pierādīt, ka viņi ir cienīgi valdīt kopā ar Viņu. Tas ir «Debesu aicinājums», par kuru apustulis Pāvils rakstīja Filipiešiem 3. nodaļā.

Šajā jaukajā Rakstu vietā cilvēks, kurš ir lielākais no apustuļiem, apgalvo, ka neuzskata sevi par to, kas ir aizsniedzis Debesu aicinājumu. Acīmredzot viņš nerunā par glābšanu vai mūžīgo dzīvi, jo viņš to ir saņēmis tajā momentā, kad noticēja atpirkšanai, ko veica Kristus. Pāvils redzēja tik augstu aicinājumu, ka viņš neuzskatīja ka to jau būtu sasniedzis. Tas ir aicinājums būt par Dieva dēliem un meitām, valdīt kopā ar Viņu kā līdzmantiniekiem, Viņa personīgās ģimenes locekļiem.

Tas fakts, ka Pāvils uzskatīja, ka nav sasniedzis, vēl nenozīmē, ka viņš patiesībā nebija sasniedzis. Vēl jo vairāk, tas diemžēl nozīmē, ka šinī dzīvē mēs nevaram zināt, vai esam vai neesam sasnieguši. Kad es Tam Kungam uzdevu šo jautājumu, es sajutu, ka Viņš teica, ka tie, kas ir sasnieguši, nezinās par to šajā dzīvē, jo tad, ja viņi vēl ar vien tik ļoti pārdzīvotu par to, ko ir sasnieguši tā vietā, lai vēlētos, lai Tas Kungs saņemtu balvu par Savu upuri, tad viņi vēl nebūtu aizsnieguši. Bet tie, kas sasnieguši, rūpēsies par to, lai redzētu, kā realizējas Tā Kunga griba, bet nevis par saviem panākumiem.

Taču kamēr mēs esam jauni, ir svarīgi redzēt Debesu aicinājumu, un tajā nav nekā slikta, ja strādā prieka vai balvas dēļ, kas priekšā gaida. Un tomēr patiesais briedums Kristū ir izteikts vēstulē Galatiešiem 2: 20, kad vairs ne mēs dzīvojam, bet Kristus dzīvo mūsos.

Ar ko šis Debesu aicinājums atšķir tos, kam tā ir no visiem pārējiem izglābtajiem, kuriem pieder mūžīgā dzīvība? Ir starpība starp aicinātajiem uz Jēra kāzām un Viņa līgavu. Ir starpība starp ķēniņa kalpotājiem un viņa mājiniekiem (ģimeni).

Mūsu izpirkšana ir dāvana un mēs tur neko nevaram ne pielikt, ne atņemt. Taču mūsu stāvoklis Valstībā būs mūsu lēmumu un mūsu nodošanās līmeņa Viņam rezultāts. Tie, kas upurē ar to, kas viņiem varētu būt šajā dzīvē, tā dēļ, lai atdotu sevi kalpošanai Viņam, pārvarētu pasauli, miesu un sātanu, tiem būs augsts stāvoklis Valstībā. Bet tie, kas neupurēja, kaut arī viņi ir glābti un viņiem pieder mūžīgā dzīvība, šo darbu veiks nākošajā laikā, pār viņiem valdīs, tā vietā, lai viņi valdītu. Tie ir tie, kas «guļ» līdz augšāmcelšanai, un celsies augšā uz zemes cilvēcīgā dabā, bet nevis dievišķā, lai pabeigtu atjaunošanas darbus.

Daudziem ir tāds priekšstats, ka tad, kad Tas Kungs atgriezīsies uz zemes, viss būs pilnīgs. Bet nē. Būs vajadzīgi tūkstoš gadu, lai pilnīgi atjaunotu zemi un cilvēci. Tādēļ Pēteris par to runāja kā par laiku, «kad viss būs panākts» (angļu val. – viss atjaunots, tulka piezīme.) (skat. Ap. d. 3:21). Vai ne tā mūsos notiek process? Mēs esam no augšienes piedzimuši un viss top jauns, bet tas ir tikai pārveidošanās sākums. Lai atjaunotu prātu, uzvarētu pasauli, miesu un sātanu, pieaugtu jaunajā radījumā, ir nepieciešams daudz vairāk laika.

Faktiski tikai nedaudzi sasniedz briedumu, kļūst kā Tas Kungs, dara darbus, kurus Viņš ir darījis. Tādēļ Tas Kungs brīdināja par pasaules galu: «Vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!» (Mateja 24:19). Mēs to varam tā izskaidrot: «Vai tiem, kas tur savus cilvēkus nenobriedušus».

Bez stingra māceklības pamata un veltīšanās tam, lai pieaugtu Kristū, kā mums ir teikts vēstulē Efeziešiem 4:15, mums būs aizvien grūtāk nostāvēt nākamajās dienās. Tie, kas dzīvoja kā īsti mācekļi, pastāvīgi cenšoties kļūt tādi, kā Skolotājs, spīdēs kā zvaigznes tumsā. Un jo biezāka migla, jo spožāk tie spīdēs.

 

MorningStar Ministries

 

Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.

No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace

Avots: www.outpouring.ru


Komentāri (0)  |  2014-10-01 06:18  |  Skatīts: 1793x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ