Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

DZIEDINĀŠANAS LAPAS (2. turpinājums)


  Irina Belova Smorža



6. diena

 

CELIES, ŅEM SAVU GULTU UN STAIGĀ!

Jāņa 5: 1- 5:

„Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi. 
Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm. 
Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu. 
Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība. 
Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.” 

Ir acīmredzams, ka cilvēks, kas bija slimībā 38 gadus, ļoti gribēja būt vesels. Un viņa vēlēšanās bija stabila. Un, lūk, kas ir interesanti. Viņš gulēja pie zintnieka durvīm. Viņš negulēja savā gultā pidžamā, sapņodams, ka viss pats par sevi nokārtosies. Viņš arī nedomāja par kontrakta parakstīšanu ar apbedīšanas biroju, letāla iznākuma gadījumā. Viņš nebija samierinājies ar slimību ķermenī. Viņš atradās pareizā vietā, lai dziedinātos – vietā, kur Dieva Eņģelis mēdza parādīties, sakustināja ūdeni, kā rezultātā notika dziedināšanas brīnumi. Un visi cilvēki, kas cieta no slimībām, gaidīja Eņģeli, kas sāks savu darbu. Bet tikai vienam cilvēkam no visa tā ļaužu pūļa, bija dota iespēja piedzīvot šo dziedināšanās brīnumu. Tam, kurš pirmais nokļuva ūdenī, tā kustēšanās laikā. Viens Eņģelis – viens brīnums. Tā, lūk! Izredžu būt pirmajam bija pavisam maz.

Un tas cilvēks, par kuru vēsta Evaņģēlijs, izskatās, ka ticēja savam brīnumam īpašā veidā. Kas varēja piespiest Eņģeli paiet garām tādam lielam slimo, aklo, klibo, izkaltušo, tizlo daudzumam, kā rakstīts, lai izvēlētos vienu hroniski slimo? Mēs nezinām. Man liekas, viņš ticēja neiespējamajam. Un Dievs pievērsa tam uzmanību. Un kādu dienu Jēzus apstājās tieši pie šī cilvēka, lai uz visiem laikiem izmainītu viņa dzīvi.

Jāņa 5: 6- 9:

„Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?" 
Slimais Viņam atbildēja: "Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens tiek sakustināts; bet, kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā." 
Jēzus viņam saka: "Celies, ņem savu gultu un staigā!" 
Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt.”

Slimais gaidīja cilvēku, kas varētu viņam palīdzēt fiziski un ātri. Un Dievs sūtīja viņam Vārdu, un dziedināja viņu. Par atbildi, uz problēmu ar 38 gadu stāžu, bija vārds: Celies, ņem savu gultu un staigā!. Šie vienkāršie vārdi kaut kādā, visu varošā plūsmā, vienā mirklī sarāva slimības važas, kas bija turējušas ķermeni paverdzinātu daudzu gadu garumā. Šķita, ka cilvēks to vien gaidīja, lai pār viņu izskanētu šie vārdi, kā komanda uz atveseļošanos.

Jāņa 5: 9:

„Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt.”

Un, lūk, kas ir interesanti. Šis cilvēks pat nesāka runāt pretī aicinājumam: “Celies!”. Viņš varēja iebilst un teikt: “Ko, tu, mīļais Cilvēk, vai tad neredzi, ka pēc visiem dabas likumiem es nevaru piecelties kājās? Lūk, medicīniskais slēdziens – nevaru celties kājās”.

Viņš varēja tajā brīdī pieņemt, ka Dievam labpatīk caur šīm ciešanām viņu pamatīgi pārmācīt, un tāpēc nav ko pretoties tādai gribai…

Viņš varēja paskatīties pa malām un vadīties no tā, ko dara visi pārējie cilvēki. Viņš varēja teikt: “Kā nu es tā celšos, kad visi pārējie vēl guļ? Tas nav loģiski! Tas nav pēc noteikumiem! Eņģeļa vēl nav. Tad kad ūdens sakustēsies, tad es būšu gatavs celties. Bet tagad – nav īstais laiks kļūt veselam. Ej vien garām, netraucē. Vai neredzi – es gaidu Eņģeli?”

Tā nenotika. Šis cilvēks neuzsāka meklēt padomus pie savas miesas un asinīm. Viņš neskatījās uz apkārtējiem. Viņš izdzirdēja piedāvājumu, no kura nevarēja atteikties. Tā bija viņa “zvaigžņu stunda”. Un viņš nepalaida garām šo gadījumu. Viņš piedzīvoja savu brīnumu. Jo

Jāņa 5: 9:

„tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt.”

Ja tu patiešām gribi būt vesels, tev nāksies ievietot sevi vienīgajā pareizajā vietā, kur dziedināties. Un būt pacietīgam. Jums nenāksies gaidīt ilgi, ja esat gatavs spert ticības soli, lai ieietu šajā burbuļojošajā, dziedinātājā plūsmā.

Vai gribi būt vesels? Šo pašu jautājumu Kungs grib uzdot jums arī šodien. Jo Dievs nemainās un Viņā nav liekulības. Viņa griba attiecībā uz jūsu dziedināšanu arī nemainās. Un Viņš grib, lai jūs par to zināt.

Ja jūs šodien esat pieslēgts gultai, vai invalīda krēslam, ja jūs guļat tik ilgi, ka jūsu ķermenī jau ir radušies izgulējumi, un liekas, ka citādāk vairs nebūs – šķirieties no šīm domām. Tās nav jūsu domas. Tās ir atnākušas no tās pašas vietas, no kurienes atnāca slimība un nespēks.

Jēzus atnāca uz šo zemi, lai sagrautu velna darbus jūsu dzīvē. Un Viņš to izdarīja. Dievs priekš jums personīgi ir sagatavojis privāto ūdeņu kustēšanos. Viņam nekas nav neiespējams. Viņš ir visu varošs Dievs. Ieejiet Viņa klātbūtnē. Iegrimstiet Viņa klātbūtnē. Un saņemiet dziedināšanu Viņa klātbūtnē. Jūs varat iegremdēties Viņa klātbūtnē ar visu galvu tieši tagad. Viņš nomazgās jūs, un attīrīs (šķīstīs). Tā ir Viņa patiesā kristība. Tā ir augšāmcelšanās un dzīvība. Tā ir dziedināšanās un  dvēseles miers. Tā ir jaunības atjaunošanās. Tas ir Pats Kungs Jēzus – dziedinošais Vārds, ko mums sūtījis Dievs.

Psalmi 107: 20:

„Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas.” 

Tieši tāpat, kā Dievs sūtīja Vārdu cilvēkam, kas gaidīja dziedināšanos pirms 2000 gadiem Efezdas dīķī, Viņš sūta Vārdu priekš jums šodien. Iedziļinieties Viņa Vārdā, esiet pastāvīgi Viņa Vārdā, un gaidiet no Viņa Vārda. Un, tiklīdz izdzirdēsiet savā garā aicinājumu: “Celies!” – negaidiet, kamēr kāds paskaidros jums, ka tas nav iespējams, ka tā nemēdz notikt, ka jums nekas nesanāks, ka visi, kas to ir mēģinājuši darīt, ir vīlušies… Atslēdziet savu loģiku un atbrīvojiet savu ticību. Lai jūsu dvēsele ienirst mutuļojošajās, dziedinošajās straumēs. Šīs straumes pacels jūs pāri pār ikvienu nespēku un slimību. Tās pārraus nāves ceļu. Un nekāda slimība nespēs jūs noturēt verdzībā, ja jūs paceļ varenais Dieva Vārda spēks:

Jāņa 5: 8:

"Celies, ņem savu gultu un staigā!"

MANA LŪGŠANA: Dārgais Kungs Jēzu! Pagremdē mani Savās dziedinošajās straumēs! Nomazgā mani un šķīsti! Atjauno mani un stiprini!

Lai Tavs dzīvais Vārds izmazgā no manis to neticību, kas līdz šim mani turēja nost no dziedināšanās brīnuma. Es būšu uzmanīgs pret Tavu Vārdu, kad Tu vērsīsies pie manis. Es atbrīvoju savu ticību. Lai Tavas dzīvā ūdens straumes aprij mani. Es atdodu sevi Tev. Pateicos Tev, Jēzu!


 7. diena

 

KAD MĒMAIS SĀKA RUNĀT

Mateja 9: 33:

„Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: "Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas."”

Vai esat bieži bijis klāt tādām parādībām, kad mēmais sāk runāt?

Reiz mēs kalpojām kādā pilsētā… klāt nāca cilvēki ar lūgumu aizlūgt par dziedināšanu. Mums pieveda sievieti, kas nevarēja parunāt. Viņa raustīja valodu un tas bija tik spēcīgi, ka viņa nevarēja izrunāt nevienu vārdu. Es sāku lūgt: “Jēzus Kristus vārdā, es aizliedzu tam spēkam, kas traucē viņai runāt, darboties viņas ķermenī. Es izdzenu šo nomācošo spēku ar Jēzus varu”. Viņas mute plaši atvērās un, šķita, nekas nepiespiedīs tagad mainīt viņas jauno stāvokli. Mēs uzlikām viņai rokas, un es no jauna atkārtoju pavēli. Un sieviete ierunājās ļoti ātri un pārliecinoši, vienā elpas vilcienā: “Pateicos manam Kungam Jēzum Kristum, kas mani atbrīvoja no ikviena spaida, jo ar Viņa brūcēm es tiku dziedināta” utt., utjpr. Cilvēki apkārt sāka kliegt aiz prieka, jo zināja, ka šī sieviete runāt nevarēja.

Pagāja laiks. Mēs vadījām dziedināšanas skolu citā pilsētā. Viņa atbrauca, lai satiktu mūs un liecinātu cilvēkiem. No viņas staroja prieks! Bet mēs raudājām – tās bija pateicības un mīlestības asaras brīnišķīgajam Dievam. Tikai tagad, pusgadu vēlāk, mēs uzzinājām viņas dzīves stāstu. Viņa pastāstīja, ka būdama mazs bērns, bijusi čūskas izbiedēta. Un šīs izbailes turēja viņu verdzībā visu dzīvi. Tās negrasījās labprātīgi viņu atbrīvot. Bet Dievs atbrīvoja viņu, kad mēs pielietojām Jēzus vārda varu.

Mēs vienmēr gaidām Dieva brīnumus. Un mēs tos redzam. Dievs vēl joprojām atbrīvo nomocītos: atbrīvo mēmos, kurlos, un dod redzēt aklajiem… Redziet, viss ir tāpat, kā:

Mateja 9: 32- 33:

„…pie Viņa atnesa mēmu, ļauna gara apsēstu cilvēku. Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt. Tad ļaudis brīnījās un sacīja: "Tādas lietas Israēlā vēl nekad nav notikušas."”

Tur, kur nav Jēzus, tur nav nekādu parādību. (Bībele šādus brīnumus dēvē par parādībām). Šīs parādības turpinās un notiek arī šodien. Tāpēc, ka Jēzus turpina Savu darbu.

Visi, apbrīnas vērtie, stāsti Bībelē ir ievietoti tam, lai mēs salīdzinātu līdzīgas situācijas savā dzīvē. Un ticētu, ka, ja tāda situācija ir Dieva atrisināta toreiz, tad tas ir iespējams arī mūsu dienās. Ja Dievs darīja šo brīnumu kādam citam, un Dievs nav liekulis (kā stāv rakstīts), tad Viņš to izdarīs arī man. Rodas cerība. Tai seko ticība. Lai cik neatrisināmi izskatītos problēma, lai cik briesmīgi izklausītos ārsta diagnoze, ticība rada tādu apbrīnojamu stāvokli, kurā jūs kļūstat spējīgs neskatīties uz redzamo, bet ļaut Dievam iejaukties situācijā, un izmainīt visu. Ja mēs nākam pie Dieva pēc atbildes uz savu vajadzību, Viņam vajag ticēt.

Ebrejiem 11: 6:

 Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” 

Ja ir rakstīts, ka mēmais sācis runāt, tad tā ir absolūta patiesība. Visi Bībeles stāsti ir reāli. Tie ir vēsturiski notikumi. Mēms cilvēks ir nebrīvs cilvēks. Viņš nav spējīgs runāt. Akls cilvēks ir nebrīvs cilvēks. Viņš nevar brīvi pārvietoties bez citu palīdzības. Kurlais nevar baudīt mūziku – tā ir nebrīve… Tas viss ir nebrīve. Dievs grib redzēt Savu radījumu brīvu. Dievs cilvēku radīja pilnīgu. Un viss, ko radīja Dievs, “ir ļoti labs”. Tas ir Viņa personīgais vērtējums. Ja radījums nevar runāt, dzirdēt vai redzēt, tas nozīmē, ka kaut kas ir sabojājies šajā organismā. Un tā tam nav jābūt. Dievs vēlas to salabot. Kā? Viņš māca mūs caur Savu Vārdu. Viņš iedeva mums ticību šim Vārdam. Ko Viņš izdarīja gadījumā ar mēmo cilvēku? Viņš neuzaicināja viņu uz operāciju zāli, lai ķirurģiski iejauktos. Viņš nepaņēma koku, lai izsistu ārā no mēmā nešķīsto garu. Stāv rakstīts, ka Jēzus izdzina nešķīstos garus ar Vārdu. Viņš vienkārši pavēlēja tiem, un tie gāja ārā. Reizēm kliegdami.

Mēmā dziedināšana minētajā gadījumā notika caur atbrīvošanu no nešķīstā gara: Un, kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt.” Nešķīstais neļāva cilvēkam runāt. Par iemeslu slimībai nebija fiziska trauma, bet dēmona iejaukšanās (tāpat, kā gadījumā ar sievieti, ko bija sabaidījusi čūska).

Jēzus izdarīja brīnumu mēmajam pēc tā paša principa, pēc kura Dievs rada visu. Viņš pielietoja vārda spēku. Viņš neizoperēja mēmo. Viņš viņu dziedināja ar Vārdu. Jēzus sūtīja vārdu problēmas virzienā. Problēma atradās garīgajā dimensijā, nevis fiziskajā. Un Jēzus par to zināja.

Ja cilvēks nevarētu runāt, piemēram, tā iemesla dēļ, ka viņa kaklā iesprūdis kauliņš, tad tā nebūtu garīga problēma. Ko parasti cilvēki dara šādos gadījumos? Pēc palīdzības vēršas pie ārsta, lai kauliņu izņemtu. Tā ir cilvēciska metode.

Ko darītu Jēzus? Es domāju, ka Viņš pavēlētu ķermenim atgrūst svešķermeni. Saprotat? Dievs visu dara ar vārdu. Pat tad, kad Jēzus lika rokas uz ķermeni, Viņš vienalga atbrīvoja vārdu dziedināšanai. Viņa Vārdā ir vara, un visa garīgā pasaule par to ļoti labi zina.

No kurienes Jēzus uzzināja iemeslu tam, kāpēc mēmais nevarēja runāt? Viņš bija savienots ar Tēvu Viņa Garā. Svētais Gars parādīja Jēzum, ka cilvēka ķermenis atradās zem nešķīsta spēka iedarbības, un tāpēc mēmais nevar runāt. Jēzus zināja Kas Viņš ir. Viņš zināja Savu varu pār nešķīstajiem gariem. Un nešķīstais gars, kas turēja savā varā mēmā lūpas, zināja, Kas atrodas viņa priekšā. Kad runā kāds, kam ir vara, nešķīstie gari pakļaujas, un iet ārā. Tā arī notika. Tā notiek joprojām:

Jāņa 14: 12:

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” 

Svētais Gars arī šodien atklāj iemeslus, kuru dēļ cilvēki atrodas nospiestībā un slimībās. Viņš atklāj šos noslēpumus tiem, kas Jēzus vārdā turpina izpildīt Viņa lielo Rīkojumu.

Mateja 10: 7- 8:

„Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.”

Un šodien ar prieku mēs redzam, kā klibie dejo, kurlie dzird, un mēmie runā. Jēzus Kristus ir Tas Pats! Aleluja!

MANA LŪGŠANA: Kungs! Es pateicos par ticību, kurā varu dzīvot brīvs no nespēka, slimībām un ikvienas nomāktības. Es pasludinu savu brīvību. Jēzus Kristus, mana Kunga, varā, es aizliedzu jebkādam spaidam turēt manu ķermeni pakļāvībā! Es izdzenu ārā Jēzus vārdā ikvienu iemeslu, kas ietekmē veselību manā ķermenī un dvēselē. (pielietojiet šos vārdus konkrēti jūsu situācijai). Es pasludinu savu brīvību garā, dvēselē un miesā! Un es ticu šī vārda iedarbībai. Es pateicos Tev, Kungs! Āmen!

8. diena

 

ES, TAS KUNGS, ESMU TAVS ĀRSTS

2.Mozus 15: 26:

„Un sacīja: "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts."” 

Dziedināšana radās pirms Jēzus kalpošanas. Dievs vienmēr nodrošināja Savu tautu ar dziedināšanu. Bībele ir pilna ar brīnumainiem stāstiem par Dievišķām dziedināšanām. Visi tie ir reāli, vēsturiski notikumi. Dievs rādīja Sevi kā Varenu ārstu un Savā Vārdā parādīja: Es, Tas Kungs, esmu tavs ārsts.

Dievs grib izdziedināt, atbrīvot un augšāmcelt uz dzīvi un mūžīgo dzīvību slimnīcās, psihiatriskajās klīnikās, supermārketu ēkās, sabiedriskajā transportā, baznīcās un draudzēs,… visur, kur ir tam nepieciešamība. Viņš neizvēlas Saviem darbiem īpašas vietas. Tās izvēlas cilvēki. Ikviens cilvēks, kas piesauc Dievu kā Dziedinātāju, nokļūst Viņa dziedinošajās straumēs. Viņa dziedināšana atklājas jums. Taču, ja jūs meklējat Viņa dziedināšanu, tad nedariet to tur, kur nav Viņa klātbūtnes. Dievs neatrodas tur, kur izrāda interesi uz “ekstrasensu cīņām”, okultiem rituāliem, spiritismu, buršanos… Bet, ja jūs iesiet pēc dziedināšanas pie “tautas dziedniekiem”, tad Dievs nesāks jūs atturēt no sadraudzības ar tumšajiem spēkiem. Viņš visiem mums un katram personīgi devis Savu Vārdu, kas saka:

2. Mozus 15:26:

„…Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts.”

Tieši jums, nevis Dievam, vajadzēs izlemt, ko nosaukt par savu ārstu – dziedinātāju, un pie kā iet pēc dziedināšanas. Jums ir izvēles brīvība.

No Ketrīnas Kūlmanes grāmatas “Es ticu brīnumiem”.

…”Ārsts, kas ienāk istabā pie slimnieka… var kalpot vajadzībās nonākušajam vien ar zinātniskās medicīnas dabiskajiem instrumentiem. Viņa ticība augstākajam spēkam dara visu pārējo.

Ārsts var savienot salauztu kaulu, taču saaugs tas tikai zem dievišķa spēka iedarbības. Ķirurgs var izdarīt vissarežģītāko operāciju, viņš var būr īsts skalpeļa meistars, un izmantot visjaunākās zināšanas, bet viņam ir jāgaida, kamēr augstākais spēks veiks reālo dziedināšanu. Cilvēkiem nav dota spēja dziedināt.”

Visas dziedināšanas atnāk tikai un vienīgi no Dieva. Dievs ir Liels Ārsts. Un Viņa zāles ir Dieva Vārds. Šīm zālēm ir 100% dziedināšanas rezultāts, un tām nav blakusparādību. Tās nokļūst tur, kur nevar iekļūt neviens ķirurga skalpelis. Šīs zāles sasniedz slimības saknes, un nogalina tās ar savu patiesības gaismu.

Salamana Pamācības 4: 20- 22:

 „Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī!
Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī!
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.”

Dieva zāles nav līdzīgas tam, ko mēs esam paraduši saukt par zālēm: tabletes, injekcijas, ķīmijterapija… Dievs nav ieplānojis, radot cilvēku, ka viņa vēnās cirkulēs indīgas ķīmiskas vielas. Šīs “zāles” grauj vēnas un nogalina imunitāti, pateicoties kam organisms pats pretojas slimībām un nāvei.

Reiz uz dievkalpojumu atnāca sieviete ar lūgumu aizlūgt par to, lai, pēc skaita 17. ķīmijterapija, noritētu veiksmīgi. Ārsts viņai bija pateicis: “Jāpasteidzas, kamēr vēl ir vēnas”. Es nelūdzos par indīgām potēm.

Es gribu, lai jūs aizdomājaties lūk, par ko – reiz zāļu preparāti pārtrauks savu darbību, teiksim, no tā, ka organisms pierod pie tiem. Eksistē liels daudzums slimību, ko medicīna dēvē par neārstējamām. Es gribu teikt: tas nenozīmē, ka jūs esat nolemts. Tas nozīmē, ka no šī brīža jums nāksies dzīvot ar ticību. Tas nozīmē, ka ir pienācis brīdis uzticēties Dievam kā Pilnīgam ārstam un paļauties uz Viņa kompetenci un visuvarenību.

“No Dziedināšanas Istabu stāstiem.

Reiz uz mūsu Misijas sapulci kāda sieviete no Konotopas atveda savu vīru, lai par viņu aizlūgtu. Pēc ārstu slēdziena, viņas vīram bija gaidāma ārkārtīgi sarežģīta sirds operācija. Tās izmaksas bija 32 000 grivnu (kas varētu būt ap 4 000 dolāri). Operācija bija ieplānota dienu pēc mūsu tikšanās. Šādas naudas ģimenei nebija. Es domāju, ka, ja tāda nauda būtu bijusi, tad šie cilvēki nebūtu uzzinājuši, cik tuvs un reāls ir Dievs – Dziedinātājs.

Sieviete raudāja, bet vīra sejas izteiksme nerunāja neko. Šķita, priekšā stāvošie notikumi viņu neskar.

Mēs lūdzāmies par viņu. Pēkšņi, es savā garā ieraudzīju dīvainas lietas: sniegs un tumsa. Es nezināju, kā to izskaidrot, un vīrietim jautāju: “Sakiet, vai tas jums ne par ko nerunā – sniegs un tumsa?” Viņa sejas izteiksme izmainījās, un viņš sāka nevaldāmi raudāt un atkārtot: “Jēzu, piedod man! Lūdzu, piedod! Es biju tik tālu no tevis!...” Tas bija tik aizkustinoši! Mēs sapratām, ka šis cilvēks bija ticies ar Dievu pa īstam. No Gara garā ieplūda Dieva mīlestība. Un mēs tam bijām liecinieki. Dievs parādīja cilvēkam, ka  zina par viņu, un atvēra sirds slimības iemeslu, kas noveda pie operācijas nepieciešamības.

Vīrietis pastāstīja savu dzīves stāstu, un tad mums viss kļuva skaidrs. Lūk, tas. Agrā pavasarī, kad sāka kust sniegs, viņš izgāja no savas mājas, un, nepaspējis aizvērt aiz sevi nama durvis, nokļuva zem sniega lavīnas, kas vienkārši noslīdēja no mājas jumta, un pārsedza viņu no galvas līdz kājām. Viņš nevarējis pakustēties, un, sev par šausmām, sapratis, ka ir apglabāts dzīvs. Bailes atnāca un iegāja viņā, un viņu pārņēma.

Par laimi, viss beidzās labi. Negaidīti atbrauca meita, un, ieraudzījusi atvērtās durvis, sāka tēvu meklēt; intuitīvi sapratusi, ka viņš ir zem sniega. Cilvēki palīdzēja, atraka. Bet šis stress atstāja sekas. Sirds kaiti. Ķermenī iznīcinošais spēks ienāca caur bailēm. Kad kalpojām šim cilvēkam lūgšanā, mēs Jēzus vārdā izdzinām baiļu garu (saskaņā ar Marka 16: 17 – Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs) un, uzliekot rokas slimajai sirdij, pasludinājām dziedināšanos (saskaņā ar Marka 16: 18 – lieciet rokas uz slimajiem un tie kļūs veseli – un Mateja 10: 8 – dziediniet slimos).

Šodien šis cilvēks ir dzīvs un vesels. Operācija nebija vajadzīga. Nauda operācijai vairs nebija vajadzīga. Dievs Pats, kā ķirurgs, izdarīja Savu operāciju. Cilvēks ieguva vairāk kā dziedināšanos. Dievs izārstēja viņa dvēseli, un cilvēks atdeva Viņam savu sirdi, ko Dievs sargā. Viņš ir Dievs, viņa Ārsts”.

2.Mozus 15-26:

„Es esmu Tas Kungs,  jūsu ārsts.” (krievu valodā – Es, Tas Kungs, esmu jūsu ārsts! – tulk. piez.)

MANA LŪGŠANA: Kungs Jēzu! Es nāku pie Tevis lūgšanā, kā pie sava dziedinātāja, un visu savu paļāvību lieku uz Tevi. Atklāj man Savu dzīvo Vārdu, lai es uzzinu Tavu gribu manis dziedināšanai, un to saņēmis, varu Tevi slavēt un godināt. Tu, Kungs, esi mans Ārsts! Āmen!


Komentāri (0)  |  2014-10-03 06:18  |  Skatīts: 3431x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ