Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

DZIEDINĀŠANAS LAPAS (3. turpinājums)


  Irina Belova Smorža



9. diena

 ES, TAS KUNGS ESMU TAVS ĀRSTS. 2. daļa

2.Mozus 15:26:

„…Es, Tas Kungs esmu jūsu ārsts…”

Problēmas risinājuma meklējumos, katra cilvēka priekšā vienmēr, visos laikos ir izvēle: iet dabisko ceļu, vai – pārdabisko. Mēs nemeklējam dabiskos ceļus. Mēs esam iemācīti tos iet kopš bērnības. Tā dzīvo visa pasaule.

Ja jums ir problēmas ar veselību, tad dabiskais ceļš, jautājuma risināšanai, ir meklēt labu ārstu. Pārdabiskais – meklēt Dieva vaigu (seju). Ja jums ir finanšu grūtības, dabiskais ceļš šajā pasaulē – meklēt kredītus. Pārdabiskais – meklēt Dieva vaigu. Ja ir problēmas ģimenē, attiecībās ar bērniem, tad pārdabiskais ceļš arī ir meklēt Dieva vaigu. Meklēt Viņa vaigu ir tas ceļš, ko piedāvā Dievs. Tas vienmēr ir pārdabiski. No mūsu puses tas prasa laiku. Laiku, kas pavadīts Vārdā, lūgšanā, vai vienkārši klusumā ar Dievu. Tas ir laiks, kas pavadīts kopā ar Viņu. Un Viņš atver mums Savu valstību. Un visu, ko meklējam, mēs atrodam Viņā. Ja jūs meklējat Dievišķu dziedināšanos, Dievs atklājas mums kā Kungs – Dziedinātājs, visā Savā varenībā.

Reiz mans vīrs iepazinās ar amerikāni, kas bija atbraucis uz Ukrainu, lai kalpotu cilvēkiem. Viņš lūdza par dziedināšanu, un Dievs dziedināja cilvēkus. Savā dzīvē šis cilvēks ir bijis labs ārsts. Kad viņš atnāca pie Dieva, un ieraudzīja, kā dziedina Viņš, viņš aizgāja no medicīnas prakses un kļuva par Dieva kalpu. Un tagad, kad viņš satiekas ar kādu no saviem bijušajiem kolēģiem – ārstiem, viņam vienmēr ir divi jautājumi, ko viņš uzdod, un, kas liek viņiem aizdomāties. Pirmais: vai eksistē medicīnas vēsturē tāda slimība, ko medicīna ir uzvarējusi pilnībā? Otrais: vai ir bijis viņu ārsta praksē pacients, ko viņi ir izārstējuši pilnībā? Uz abiem jautājumiem pareiza un godīga atbilde ir – nē.  Un pēc tam šis kalpotājs runā par Dievu – ārstu un demonstrē, kā tuvojas Dieva valstība. Viņš liek rokas uz slimajiem, Dieva spēks nāk pār cilvēku, un šis cilvēks tiek dziedināts. Tā tik ir evaņģelizācija!

Kad mēs kalpojām Čerkasā, kāda sieviete palūdza par viņu aizlūgt. Un pirms tam liecināja:

-Dievs mani dziedināja no vēža!

– Aleluja! Kā tas notika?

– Kā? Man visu izgrieza.

– Un jūs domājat, ka Dievs dziedina tieši tā? Un ar ko jūs tagad pie Viņa atnācāt?

– Man ir diabēts.

Diabētu izgriezt viņa nevarēja. Viņai nācāt pieņemt dziedināšanu ar ticību.

Kad gangrēna pārņem pirkstus, tiek amputēti pirksti, lai slimība neizplatītos tālāk pa visu ķermeni. Kad vēzis iemājo iekšējos orgānos – izgriež tos. Un neviens nedod garantijas, ka neparādīsies metastāzes citos ķermeņa orgānos. Bet, kad ir pastāvīga migrēna galvā? Ko tad griezīsim nost? Var visu dzīvi pavadīt uz operāciju galda, bet problēmu tā arī neatrisināt. Ja jūs lasāt Bībeli, tad jūs, tāpat kā es, tur neatrodat nevienu Rakstu vietu, kurā Dievs piedāvātu gulties uz operāciju galda. Gluži pretēji – Viņš piedāvā Savus pakalpojumus.

2.Mozus 15: 26:

„…Es, Tas Kungs, esmu jūsu ārsts…”

Tēvs atklāj mums Savu valstību, kurā priekš mums ir varens mantojums caur Jēzu Kristu. Dieva Valstībā darbojas mūžīgi likumi. Pēc Dieva Valstības likumiem viss tiek radīts, darbojas un eksistē pēc mīlestības ģenētikas. Viss atrodas pilnīgā harmonijā ar Dievu, un pilnīgā atkarībā no Viņa. Neviens neslimo. Nav nespēka. Un ir jēdzieni, kas nav līdzīgi tiem, pie kuriem esam pieraduši mēs. Dievs visos laikos ir pilnīgs Ārsts.  Viņa zāles ir Dieva Vārds. Nevis tabletes, ne ķīmijterapija, ne starošanas, bet Dieva Vārds – viens simtprocentīgs līdzeklis visām slimībām visam ķermenim. Uzmanīgi izlasiet Salamana Pamācību 4. nodaļu:

Salamana Pamācības 4: 20-22:

 Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī!
Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī!
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.”

Ja jums ir Bībele – jums pieder unikālas zāles, lai izveseļotos un paliktu dzīvs. Tām nav blakus efektu. Tām ir uzticama Dieva garantija – nemirsi, bet dzīvosi. Dieva Vārds ir jūsu dzīvība. Vēl jo vairāk – dzīvība pārpilnībā.

Meklējiet Viņa vaigu (seju)! Viņš atklās jums Savu ceļu! Tas vienmēr ir pārdabiski. Vienkārši izvēlieties Viņa ceļu. Viņš izvedīs jūs pa Savu ceļu pat no tām nerisināmajām situācijām, kur nav izejas…

Manā dzimtajā pilsētā Kijevā dzīvoja un strādāja izcils ķirurgs, ko zināja visa pasaule – Nikolajs Amosovs. Viņš veica vissarežģītākās sirds operācijas. Viņš bija ķirurga skalpeļa virtuozs. Viņa, kā izcila, zināma ārsta, padomi ir pietiekami autoritatīvi, vai ne? Jūs varat neklausīties manos, kā arhitektes, padomos. Bet šī kompetentā ārsta padomus ignorēt jūs nevarat. Lūk, ko viņš uzrakstījis savā grāmatā “Veselības algoritms”:

“No N. Amosova grāmatas “Veselības algoritms”.

Nodaļa: “Pārdomas par veselību”.

Esmu izlasījis daudz dažādu grāmatu par slimībām, ieskaitot populārās. Par veselību – mazāk… Uz visu tiek piedāvāti zinātniski, bet reizēm arī pseido zinātniski pamatojumi. Piemēram, ka ziemas peldēšana, vai skriešana, ir spējīgi cilvēku darīt laimīgu. Var būt, ka esmu pārāk prasīgs, bet man šķiet, ka ir vajadzīgs plašāks skatījums uz problēmu. Mēģinu to izdarīt.. Lūk, pašas galvenākās idejas, ko izsniegšu avansā:

  1. 1.       Lielākajā daļā slimību vainīga ir nevis daba, ne arī sabiedrība, bet tikai pats cilvēks. Visbiežāk viņš slimo no slinkuma un skopuma, un reizēm – neprātīguma dēļ.
  2. 2.      Neceriet uz medicīnu. Tā neslikti ārstē daudzas slimības, bet nevar padarīt cilvēku pilnīgi veselu. Pagaidām tā nespēj pat iemācīt cilvēkam, kā kļūt veselam. Vēl vairāk, bīstieties nokļūt ārstu gūstā! Reizēm viņi mēdz pārspīlēt cilvēka vājības un savas zinātnes varenību, rada cilvēkos šķietamas slimības un izsniedz vekseļus, ko cilvēki nevar apmaksāt.
  3. 3.      Lai kļūtu vesels, ir vajadzīgi personīgi pūliņi, pastāvīgi un nozīmīgi. Tos aizvietot nevar ne ar ko. Par laimi, cilvēks ir tik pilnīgs, ka veselību spēj atgūt gandrīz vienmēr”.

2.Mozus 15: 26:

"…Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts."

MANA LŪGŠANA: Kungs, mans Ārsts! Es Tev pateicos! Tu man atklāji Savu pārdabisko ceļu Savā pārdabiskajā pasaulē. Tu devi man spēju būt tuvībā ar Tevi caur Tavu Vārdu un Tavu Garu. Tagad es varu klausīties Tevī, iegaumēt tavus baušļus un dzīvot Dievišķā veselībā. Es zinu, mans Ārsts vienmēr ir man līdzās! Āmen!

 

 

 

10. diena

 

TICĪBA IR PĀRLIECĪBA PAR TO, KAS GAIDĀMS


Ebrejiem 11:1:

„Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”

No R.T.Kendalla grāmatas “Pārliecība Dievā”.

Vēstules Ebrejiem vienpadsmitā nodaļa, kas ir pazīstama kā Bībeles nodaļa par ticību, faktiski apraksta vienīgo eksistējošo veidu, kam piemīt ticības spēks. Ikviena cita ticība, kas atšķirīga no tās, kas aprakstīta vēstulē Ebrejiem 11. nodaļā, ir viltota, un tās objekti – medicīna un melu dievs… Šajā lielajā nodaļā nevar nepamanīt kopīgo principu, kam apzinīgi pievienojas katrs no tās nelokāmajiem sekotājiem. Ja mēs sevi šodien nesaistīsim ar to pašu principu, tad sekas tam būs tas, ka mūsu personīgā ticība pārvērtīsies viltojumā.

…Es vēlos uzmundrināt lasītāju ar laimi nesošu, iespējas iegūt tādu ticību, kas virzītu šos cilvēkus un uzturētu tos, apziņu. Vēstules Ebrejiem vienpadsmitajai nodaļai nebūtu nekādas nozīmes, un tā nebūtu atklāsme, ja būtu neiespējami darīt tādas pat darbības, kādas veica šie cilvēki. Bet, par cik Jēzus Kristus „vakar, šodien un mūžīgi Tas Pats” (Ebrejiem 13: 8)…,šī grāmata ir tādā pozīcijā, ka mēs varam kalpot Tam Pašam Dievam, Kuram kalpoja šie cilvēki, un varam darīt tādus pat darbus, ko darīja viņi…

…Ja mēs gribam iegūt tādu ticību, mums ir jāzina viņu Dievs… Mums jābūt pārliecinātiem, ka esam labi pazīstami ar viņu Dievu… Ja tā nav, tad viss, ko darīja viņi, padarīs viņus mūsu acīs pārdabiskus, (bet viņi tādi nebija). Ja mēs nezinām viņu Dievu tā, kā Viņu zināja viņi, mums atliek vien jūsmināties no tālienes, un vēstules Ebrejiem 11. nodaļa mums nozīmēs nedaudz vairāk kā vaska figūru muzejs. Šie cilvēki ir reāli. Taču, tāpat arī reāls ir viņu Dievs. Šis Dievs ir dzīvs, un Viņš grib uzzināt cilvēkus šodien tikpat tuvu un labi, kā zināja viņus toreiz.”

Dievs Tēvs grib runāt mūsu dzīvē. Un Viņš grib, lai mēs runājam ar Viņu. Viņš grib, lai mēs saprotam Viņa plānus priekš mums, redzam šo plānu rezultātus uz šīs zemes. Viņš grib atvērt priekš mums debesis un izliet svētības līdz pārpilnībai. Viņš grib, lai mēs dzīvojam Dievišķā veselībā. Kurš ir pret? Un tam mums ir vajadzīga ticība.

Ebrejiem 11: 1:

„Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”

Reiz Kapernaumā Jēzus tikās ar kādu galma vīru, kam dēls bija slims uz nāvi.

Jāņa 4:47-53:

Dzirdējis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis uz Galileju, tas nogāja pie Viņa un lūdza Viņu, lai Tas nāktu un dziedinātu viņa dēlu, jo tas gulēja uz miršanu. 
Jēzus viņam sacīja: "Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat." 
Galma vīrs Viņam saka: "Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst." 
Jēzus viņam saka: "Ej, tavs dēls ir dzīvs." Galma vīrs ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja. 
Vēl viņam ceļā esot, viņa kalpi viņam nāca pretī un ziņoja, ka viņa dēls ir dzīvs. 
Tad viņš apjautājās pie viņiem pēc stundas, kad tam kļuvis labāk. Tie viņam stāstīja: "Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstājis." 
Tad tēvs saprata, ka tas bijis tanī pašā stundā, kad Jēzus viņam bija teicis: "Tavs dēls ir dzīvs." Un viņš kļuva ticīgs ar visu savu namu.” 

Vai pievērsāt uzmanību tam, ko galma vīram teica Jēzus? Viņš teica:jūs neticēsiet, ja neredzēsiet zīmes un brīnumus”. Brīnumi un ticība ir savstarpēji saistīt. Tie iet roku rokā. Tādā mērā, kā pieaug jūsu ticība, pieaug brīnumi.

Galatiešiem 3: 5:

„Vai tad nu Tas, kas jums sniedz Garu un jūsos dara brīnumus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?”

Es aicinu  - pieņemsim  mācību ticībā!

No R.T.Kendalla grāmatas “Pārliecība Dievā”.

“Mēs nezaudējām ticību, - reiz teica Bernards Šouvs, - mēs vienkārši esam pārcēluši to no Dieva uz medicīnu.

…Ticība – tā ir īstenošanās tam, ko gaidām… Ticība ir tas, kas liek skatīties uz priekšu ar pārliecību, ka mūs neskars vilšanās. Ticība skatās sev pa priekšu, un nekad sevī iekšā. Ticība vada mūs, atrodoties ārpus mums. Kāpēc? Tāpēc, ka ticības Objekts ir Dievs.

…Pa to laiku, ticība dara brīnumus…, tāpēc, ka tā atbrīvo cilvēka gribu, lai īstenotos tas, kas iepriekš viņam nebija pieejams… Ticības brīnums slēpjas tajā apstāklī, ka tā smeļ spēkus no pārliecības Dievā, bez redzamo lietu esības, taču dara darbus, kas skaidri redzami visiem, kas tos vēlas redzēt.”

No manām liecībām.

“Kad 2005. gadā ārsti pasludināja man diagnozi “vēzis”, es jau biju no augšienes piedzimusi kristiete. Es zināju, ka Dievs dziedina un dara dziedināšanas brīnumus, bet nebiju iemācīta ticēt savai dziedināšanai. Es bieži lūdzos, bet maz zināju par savu varu pār dēmoniem, slimībām un nāvi, ko man atstājis mūsu Kungs. Tāpēc mani centieni dziedināties sākās ar tradicionālo medicīnu klīnikā, kas atrodas Verhovinas ielā, manā dzimtajā pilsētā - Kijevā. Reiz pie manis palātā ievietoja sievieti. Kad medmāsa atnāca izdarīt viņai procedūru, sieviete palūdz mani aizgriezties. Ne tāpēc, ka viņa kautrētos. Viņa baidījās mani izbiedēt. Tas, ko ieraudzīju, bija šausmīgi. Viņas ķermenis, kā to sauc, bija bez muguras. It kā milzīgs dzīvnieks būtu izgrauzis viņas muguru no kakla skriemeļiem līdz pat astes kauliņam. Es nevarēju saprast, kā viņai izdevās tādā stāvoklī pārvietoties.

Es vienkārši nokritu viņas priekšā ceļos un sāku viņai runāt par Dievu, Kurš var dziedināt un darīt brīnumus. Mūs draudzē mācīja, ka, ja tu nenožēlosi grēkus, tad Dievs tevi nedziedinās. Stāvot uz ceļiem, es lūdzos viņu piesaukt Dievu… Viņa paskatījās uz mani, asaru pilnām acīm, un klusi izdvesa: “Es neticu”. Un es apklusu. Tāpēc, ka tad es nezināju kā viņai palīdzēt. Es nezināju ko darīt, un ko runāt. Toreiz šī situācija manās acīs bija traģiska. Sieviete pārliecinoši, manā saprašanā, “nogrieza” sevi ne tikai no Dievišķās dziedināšanas, bet arī no glābšanas. Dziedināšanas brīnumam kaut vienam no mums ir jābūt ticībai. Viņa negribēja ticēt, bet es nezināju, ka arī neglābts cilvēks var saņemt savu jauno muguru no Dieva.

Šodien mēs lūdzamies par ticīgajiem un neticīgajiem. Un Dievs žēlastīgi viņus dziedina. Un jau tad, kad cilvēks atzīst pārdabisko dziedināšanos, mēs sakām, Kurš viņu ir dziedinājis, un viņš ar lielu pateicību atdod savu dzīvi Jēzum Kristum. Cilvēki tic tāpēc, ka REDZ brīnumus”.

Ebrejiem 11: 1:

„Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”

MANA LŪGŠANA: Dārgais Dievs! Es pateicos Tev par brīnumiem, ko gaidu ieraudzīt savā dzīvē. Tāpēc, ka es ticu: Tavs Vārds dziedina mani šodien tāpat, kā pirms 2000 gadiem. Tāpat, kā tas ir dziedinājis vienmēr. Man ir pārliecība par neredzamo, tāpēc es sagaidu brīnumu īstenošanos! Āmen!


11. diena

 

VAI JŪS DABŪJĀT SVĒTO GARU, KAD KĻUVĀT TICĪGI?


Apustuļu Darbi 19:2:

„…Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?..”.

Pirms pacelšanās debesīs, Jēzus uzrunāja Savus mācekļus, kas bija kļuvuši par Viņa draugiem, par šķiršanos. Viņš apsolīja viņus neatstāt bāreņos. Un neatstāja. Viņš nodrošināja viņus ar visuvarenu Dieva ieroci – Svētā Gara spēku.

Apustuļu Darbi 1: 8:

„Bet jūs dabūsit (krievu valodā –pieņemsiet – tulk. piez.) spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.”

Jāņa evaņģēlijā no 14. līdz 16. nodaļai Jēzus atklāj mums Svētā Gara Personu. Jēzus apsola, ka Svētais Gars vienmēr un visur būs mums klātesošs. Vēl vairāk, Viņš būs mūsos pašos.

Jāņa 14: 16- 18:

„Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, 
Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. 
 Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.” 

Svētais Gars tāpat arī ir nosaukts par mūsu Mierinātāju. Viņa uzdevums – mācīt mums visu, ko mācīja Jēzus. Viņš atgādinās mums, un atklās, to, ko sacīja Dievs. Tas nozīmē, ka Viņš audzina mūs uz šīs zemes. Neviens nevar atklāt mums tos noslēpumus, kas glabājas priekš mums Dieva Vārdā, izņemot Svēto Garu.

Jāņa 14: 26:

„Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.”

Svētais Gars nodrošina mums tiešu saikni ar Debesīm. Viņš dod mums viedus padomus. Viņš pavēsta mums nākotni. Viņš atklāj mums pilnīgo Dieva plānu attiecībā uz mūsu dzīvi. Nav nepieciešamības vērsties pie zintniekiem un piedalīties ekstrasensu cīņās. Nav droši arī apmeklēt spiritiskos seansus. Tādi apsolījumi vien atver durvis uz psihiatriskajām klīnikām. Garīgā pasaule ir reāla. Šāda iejaukšanās pārdabiskajā ir bīstama dzīvībai. Bet kopā ar Svēto Garu, jūsu dzīve piepildīsies ar brīnumiem, ja vien tā cieši ir saistīta ar Dieva dzīvību. Šāda, brīnumaina savienošanās jūsu dzīvei ar Dieva mūžīgo dzīvību, notiek caur piedzimšanu no augšienes un kristību ar Svēto Garu. Svētais Gars vēlas atklāt mums nākotni, lai ikviena situācija, ar ko mēs sastopamies, būtu mums saprotama un droša.

Jāņa 16: 13:

„Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.”

Un vēl, Svētais Gars atnes mūsu dzīvē pārdabisku valodu, lai mēs varētu lūgties par visu, kas mūs uztrauc. Bībelē šāda lūgšana tiek nosaukta par mēlēm. Pateicoties šai lūgšanu valodai, Dievs izkārto ar mums tiešos sakarus. Un viss, kas nav pieejams mūsu saprašanai, kļūst pieejams caur Svēto Garu.

Apustuļu Darbu grāmatā mēs lasām, kā Vasarsvētku iestāšanās laikā, 120 cilvēku, kas gaidīja svētnīcā Jēzus apsolījumu pieņemt spēku no augšienes, tika kristīti ar Svēto Garu un ierunājās mēlēs.

Apustuļu Darbi 2: 4:

 Un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”

Pēc tam, Apustuļu Darbu 19. nodaļā mēs lasām par to, kā Apustulis Pāvils, ierodoties Efezā, atrod tur dažus mācekļus – cilvēkus, kas tic Jēzum Kristum, un seko Viņa mācībai. Pāvils uzdod viņiem pirmo un galveno jautājumu:

 "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" (Apustuļu Darbi 19: 2).

Pāvils novērsa nopietnu atstarpi kristiešu dzīvēs – viņš parādīja viņiem nepieciešamību kristīties ar Svēto Garu. Un, kad Pāvils uzlika rokas uz viņiem, visi šie cilvēki tika iegremdēti Svētā Gara spēkā, sāka runāt jaunās valodās – mēlēs – un, pat, pravietot.

Apustuļu Darbi 19: 6:

 „Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.” 

Tagad mēs varam izdarīt secinājumus, ka Svētais Gars tiek dots caur roku uzlikšanu, un vienīgā parādība, kas pierāda kristību ar Svēto Garu, ir lūgšana pārdabiskā valodā – mēlēs.

Kad jūs lūdzaties mēlēs, jūs visbiežāk nesaprotat, par ko lūdzaties, ja vien Dievs nedod jums mēļu tulkošanas dāvanu. Taču, tieši šāda lūgšana ir absolūti pilnīga un nokļūst visdievišķīgākajā veidā tieši tur, kur tā ir raidīta. Šī lūgšana vienmēr tiek uzklausīta, jo to veido Svētais Gars mūsu garā. Viņš par mums aizlūdz! Viņš zina, kāpēc mēs esam nespēcīgi, Viņš zina, kāpēc mēs nevaram pieņemt mūsu dziedināšanu, Viņš zina par visām mūsu vajadzībām, un par mums gādā. Viņš zina visu, mēs – neko. Viņš zina, kā mums vajag lūgties, mēs to nezinām. Viņš vienmēr ir gatavs lūgties caur mums par it visu, kas mūs uztrauc. Viņam nav vajadzības lūgties par Sevi – Viņam viss ir ļoti labs. Viņš lūdzas par mums! Viņš deg ar vēlēšanos mācīt mūs un pamācīt uz katru patiesību, kas dara mūs brīvus.

No Ketrīnas Kūlmanes grāmatas “Varenākais Spēks pasaulē”.

Apstājieties un pasakiet: “Es nezinu par ko lūgties”, un tajā pašā brīdī jūs atdodat sevi Garam, Kurš noliks jūs un jūsu vajadzības Tēva troņa priekšā. Gars zina pilnīgo Dieva gribu un prātu. Tas, Kurš izzina jūsu sirdi un zina visu par jums labāk, kā zināt jūs pats, noliks jūsu vajadzību Dieva troņa priekšā. Jūs nekļūdīsities, kad Svētais Gars lūgsies caur jums. Lūdzu, iegūstiet šo noslēpumu, lūdzos jūs. Absolūti neko nedariet līdz tam brīdim, kamēr nezināt pilnīgo Dieva gribu. Nomierinieties un ļaujiet Svētajam Garam, lai Viņš aizlūdz par jums Dieva troņa priekšā, un Viņš jūs nepievils.”

Apstākļi jūsu dzīvē priekš jums var izskatīties draudīgi, bet reizēm – bezcerīgi. Debesu Tēvs zina, kādiem pārbaudījumiem jūs ejat cauri.Viņš nav atstājis jūs bāreņos. Viņš sūtīja Savu Garu, lai Tas izdara priekš jums to, ko izdarītu Jēzus, atrodoties jums līdzās. Svētais Gars ir gatavs izvest jūs cauri visām vētrām un negaisiem. Jūs neiesiet bojā. bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Jūs iesiet roku rokā ar Svēto Garu un iziesiet no visām savām nepatikšanām spēkā, ko radījis Gars.

Apustuļu Darbi 19: 2:

„…Vai jūs dabūjāt (pieņēmāt) Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?...”

LŪGŠANA PAR KRISTĪBU AR SVĒTO GARU: Dārgais Jēzu! Es lūdzu Tevi kristīt mani ar Svēto Garu un piepildīt ar spēku, ko radījis Tavs Gars, lai man būtu iespējams pretī stāvēt visam nespēkam, slimībām un citiem, šīs pasaules lāstiem. Pamatojoties Lūkas evaņģēlija 11: 13, es ticu, ka Tu dod Svēto Garu visiem, kas Tevi lūdz. Ar ticību es pieņemu kristību ar Svēto Garu un runāšu mēlēs, kā Tu, Svētais Gars, dosi man runāt. Es pateicos Tev, Tēvs, par dārgo dāvanu! Āmen!



Komentāri (0)  |  2014-10-06 06:28  |  Skatīts: 1751x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ