Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

DZIEDINĀŠANAS LAPAS (6. turpinājums)


  Irina Belova Smorža


 
 18. diena

 

JŪSOS IEPLŪDĪS DZIEDINĀJUMS NO ŠĪS SAULES SPĀRNU GAISMAS

Maleahija 3: 20:

„Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.”

Šie vārdi vērsti ne uz tiem, kas ir vienaldzīgi, bet uz tiem cilvēkiem, kas izturas labvēlīgi pret Dieva īpašvārdu. Ja tas esat jūs, tad šie vārdi ir priekš jums. Un šie vārdi ir nomierinoši. Priekš jums ir sagatavota dziedināšana. Tā atklājas Viņa taisnības – Viņa Patiesības - saules staros. Patiesība ir Dieva Vārds, kas ierakstīts Bībeles lappusēs. Tas ir nemainīgs, tas ir - mūžīgs. Uzzinot Patiesību, jūs iepazīstat Dievu. Un jūs iemīlat Viņu tāpēc, ka Dievs ir mīlestība. Viņš grib, lai jūs uzzināt, cik spēcīgi Viņš jūs mīl.

Jāņa 3: 16:

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis Savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.”

Pret Dievu nav iespējams palikt vienaldzīgam. Par Dievu nav iespējams nebūt sajūsmā. Viņa priekšā nevar nebūt godbijīgs. Ja jūs pietiekami ilgi būsiet Viņa Vārdā, piesūcināsieties ar Viņa patiesību, arī jūs sapratīsiet, cik ļoti liels ir Viņa nestais upuris. Kādas mocības Jēzus uzņēmās uz Sevi par katra grēkiem. Viņš bija tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām” (Jesajas 53: 3). Viņš nesa sodu par katru mūsu grēku. Pat par to, kuru mēs vēl tikai izdarīsim, vai nodomāsim izdarīt. Viņš likvidēja mūsu slikto pagātni, nomazgājot atmiņas par to ar Savām Asinīm (izpērkot mūsu dvēseles). Viņš atdeva uz nāvi Savu ķermeni (izpērkot no slimībām mūsu ķermeņus). Viņš tika apglabāts kopā ar mūsu grēkiem un slimībām. Viņš augšāmcēlās mūsu attaisnošanai. Viņš deva mums Sava Vārda varu, Savu dabu, Savu mantojumu, Valstību.

Atklāsmes 1: 5- 6:

„…Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!”

Mēs arī esam attaisnoti, mēs esam izpirkti. Mēs esam kļuvuši bagāti, un mēs esam dziedināti ar Viņa brūcēm.

1.Pētera 2: 24:

„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”

Ja jūs par to domāsiet, jūs nonāksiet godbijības stāvoklī Viņa vārda priekšā. Ja jums tas atklājas, tas nozīmē, ka aust taisnības saule arī priekš jums. Šīs taisnības atziņas mērā jūs tiekat izgaismots ar dziedinošiem stariem, un jūs atveseļojaties. Viņa gaisma sasniedz jūsu apziņu (prātu). Arī jūsu dvēselē notiek apgaismošanās. Atbrīvojas ticība. Jūs pieņemat savu dziedināšanos. Un izejat no slimībām, kā, labi baroti ar patiesību par savu dziedināšanu, teļi. Jūs piepilda prieks (Rakstīts, ka lēkāsiet). Un jūs esat godbijības stāvoklī Sava Glābēja priekšā… un pēc tam dziedināšana atspoguļojas jūsu ķermenī.

Maleahija 3: 20:

„Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi.”  

Savās, veltīšanās Dievam, 40 dienās, Mozus piesūcinājās ar Viņa stariem tik ļoti, ka viņa seja sāka starot.

2.Mozus 34: 29:

„Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas liecības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.” 

Mēs lasām par to, ka Dievs runāja ar Mozu vaigu vaigā tik tuvu, kā runātu ar savu draugu. (sk. 2.Mozus 33:11). Jēzus bieži kāpa Eļļas kalnā, lai būtu vienatnē ar Tēvu. Un atgriezās Viņa gaismas spēkā. Viņa gaismas staros ir dziedināšana.

Es Dziedināšanas Istabās bieži novēroju, kā cilvēki, kas atnākuši pie Dieva pēc palīdzības, pirmo reizi piedzīvo dzīvo tikšanos ar Radītāju. Viņi tiek dziedināti Viņa klātbūtnē un tuvībā. Mēs lūdzam, lai Dievs atklāj Sevi kā Dziedinātāju. Un Kungs atklājas. Vienmēr notiek kaut kas īpašs. Viņi nevaldāmi raud. Citi stāv godbijībā Viņa klātbūtnē… Es jautāju: “Kas notiek?” Un bieži dzirdu, ka Dievs viņiem parādījis Golgātu, krustā sišanu. Savā garā cilvēki redz ainas un darbības, kas notika pirms 2000 gadiem, kad Jēzus devās Krustā un pieņēma mocības katra no mums vietā.

Jesajas 53: 4- 5:

„Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” 

Kad Svētais Gars atklāj cilvēkiem, kādā veidā Jēzus izcieta šo sodu, atnāk personiska atklāsme par vareno Kristus upuri, saprašana, ko tas nozīmē konkrēti katram cilvēkam, un viņa dzīvei. Viņu sirdis pāri plūst ar patiesu pateicību. Cilvēki momentāni saņem dziedināšanu, vai atbrīvošanos, un brīnumainas atklāsmes, kas izmaina viņu dzīvi.

Šie cilvēki uz visiem laikiem paliek Dieva priekšā pateicīgi. Tas, ko jums personīgi atklājis Dievs, uz visiem laikiem kļūst par daļu no jums. Atklāsme kļūst par jūsu miesu. Kad jūs ar visu savu sirdi sapratīsiet, ka par jūsu dziedināšanos ir jau samaksāts, jūs spēsiet to pieņemt ticībā, kā dāvanu. Jūs ieraudzīsiet un noticēsiet, ka Dievs ir ieguvis dziedināšanos priekš jums par Savu brūču cenu.

Pie Dieva nevar nākt kā pie ekstrasensa, vai zintnieka. Viņš ir mīlestība.

Kā man būt godbijīgam Viņa vārda priekšā? – jūs jautāsiet. Es atbildēšu: atdodiet Viņam jūsu laiku, gaidiet Viņa klātbūtni. Atsakieties no visa, kas traucē jums atrasties gaidīšanā… Lūdziet garā un nenovērsieties... Viņš pieskaras ar Savu mīlestību… Uznāk trīsas un maiguma asaras. Kad jūs ļaujat Viņam ietīt sevi Viņa mīlestībā, jūs piedzīvojat godbijības stāvokli. Viss notiek Viņa klātbūtnē. Jums vajag ļoti to gribēt – gribēt atrasties Viņa klātbūtnē. Un Viņa visuaptverošajā klātbūtnē  jūs aizmirstat, kāpēc esat pie Viņa atnācis, jo šajā smalkajā brīdī jums vajag tikai vienu: palikt ar Viņu tuvu, tuvu, un lai nekas netiktu izjaukts šajā debešķīgajā tuvībā, un lai katra jūsu būtības šūniņa, katra pora jūsu ķermenī, piesūcinātos ar šo debešķīgo mieru un prieku… un tajā brīdī jums jau vairs nav tik svarīgi: iegūsiet jūs dziedināšanos vai nē, jo par vissvarīgāko priekš jums kļūst dzīvībai svarīgā nepieciešamība nosargāt to, ko jūs ieguvāt šajā tuvajās attiecībās ar Viņu, kamēr meklējāt Viņu kā dziedinātāju…Tā ir godbijība Viņa priekšā. Šajā laikā jūs piesūcināties ar Viņu. Viņa gaisma izspīd jums cauri. Jūs, kā atkailināts vads, izlaižat caur sevi Viņa spēku un Viņa mīlestības enerģiju… un kādā brīdī pamanāt, ka vispār esat dziedināts.

Maleahija 3: 20:

„Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi…”

MANA LŪGŠANA: Kungs! Es mīlu Tevi! Viss, kas man ir vajadzīgs, tas ir – atrasties Tavā klātbūtnē. Es gribu atklāties Tev. Piepildi mani ar Savu spēku! Ienāc manās domās. Pārņem mani. Lai Tavas gaismas staros es dziedinos. Āmen!



19. diena

 

AR VIŅA BRŪCĒM JŪS ESAT DZIEDINĀTI

1.Pētera 2: 24:

„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”

Mateja 8: 17:

„ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas.”

Pēc kompetenta ārsta – onkologa konsultācijas, pie kura atnācu pēc vienošanās, es uzdevu tiešu jautājumu: “Ko teiksiet, dakter, dzīvosim, vai kā?” Kompetentais ārsts atbildēja uz jautājumu ar jautājumu: “Vai jums teikt taisnību, vai kā?” Un viņas taisnība nebija dzīvības pusē. Šī ārste noveda manu vīru maliņā un ieteica netērēt daudz naudas ārstēšanai. Un neprecēties.

Otrā kompetentā daktere kļuva par manu ārstējošo ārstu onkoloģiskajā centrā. Kad visas iespējamās metodes nobremzēt nāvējošo slimību bija izsmeltas, vīram tika pateikts: “Vairāk viņa neizturēs”. Bet man: “Brīnumi nenotiek”. Taču brīnums manā dzīvē notika. Dievs mani dziedināja. Bet abi kompetentie ārsti nonāca zem diagnozes “vēzis” un kļuva par šīs klīnikas pacientiem. Zinot par vēzi visu: kā ārstēt, kā novadīt profilaksi, …viņas nespēja pasargāt sevi no šīs briesmīgās slimības ielaušanās viņu dzīvēs. Kā tā?

Cīņā ar nedziedināmām slimībām, medicīna var izrādīties bezspēcīga. Zināšanas par slimību nepasargā. Bet pasargā Jēzus Asinis. Ar Viņa brūcēm mēs tikām dziedināti. Ikviena dziedināšana ir pamatota Jēzus brūcēs. Tas ir likumīgs pamatojums mūsu dziedināšanai. Ir svarīgi saprast, ka dziedināšana JAU ir notikusi, tas ir fakts. Jēzus samaksāja par mūsu dziedināšanos ar Savām fiziskajām ciešanām. Ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.

Tiklīdz priekš sevis pieņemsiet lēmumu, ka Dieva Vārds ir vienīgā patiesība, jums būs viegli piekrist tam, ka jūs jau esat dziedināts. Jūs nepiekritīsiet tam, ko saka jūsu ķermenis. Visdrīzāk, tas runās pretī patiesības Vārdam. Bet, ja jūs piekritīsiet tam, ko saka pravietis Jesaja (53. nodaļa), Apustulis Pēteris (1. Pētera 2: 24), Evaņģēlists Matejs (Mateja 8: 17) un Jēzus Kristus, Kurš nostiprināja Savu darbu uz zemes ar vārdu: “Piepildīts” (Jāņa 19: 30), tad jūsu ķermenis nonāks atbilstībā Dieva Vārdam – ESAT DZIEDINĀTS.

Jesajas 53: 1- 5:

 Kas tad nu tic mūsu sludināšanai, un kam ir atklājies Tā Kunga elkonis?
Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē. Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī kāda skaistuma, lai mēs to ar labpatiku uzlūkotu; tur nebija arī nekā ārēji redzama, lai mēs viņā būtu atraduši ko patīkamu.
 
Taisni otrādi, viņš bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām.
 
Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.
 
Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

Pravieša Jesajas grāmatas 53. nodaļa. Tas bija, iedarbināts, cilvēces izpirkšanas plāns. Ar Dieva roku. Tā ir katra no mums izpirkšana. Pravietis Jesaja pravietoja šos notikumus vēl 800 gadus pirms Jēzus, Dieva Jērs, bija mums dzimis. Viņš piedzima, lai kļūtu, katram no mums, par aizvietojošo upuri. Katrs no mums tika izpirkts no grēka ar Viņa Asinīm. Bet, pirms nomirt par mūsu grēkiem, Jēzus pieņēma 40 sitienus Savā miesā, bez viena. Viņa ķermenis bija sarētots un sakropļots līdz nepazīšanai. Nepalika nevienas slimību saknes, par kuru Viņš nebūtu saņēmis sitienu ar briesmīgo, miesu plosošo, pletni. Nebija “kulturālas” krustā sišanas, kuras ilustrācijas mums demonstrē gleznu galerijās. Viņa ķermenis bija sarauts joslās. Viņš uzņēma sitienus un bija satriekts mūsu vietā par vēzi, leikēmiju, AIDS, diabētu, hepatītu, epilepsiju, šizofrēniju, … Viņš ievainots bija mūsu grēku dēļ… Visas sāpīgās mocības un ciešanas Viņš uzņēmās uz Sevi. Visas dziedināšanas ir izpirkšanas daļa.

Karrijs Bleiks. Dievišķās dziedināšanas tehniskais seminārs.

“Mēs tikko izlasījām Jesajas 55. nodaļu, un es gribu izdarīt uzsvaru uz sekojošām lietām: 1. Mozus grāmatas pirmajā nodaļā mēs lasām, kā Dievs radīja zemi. Un vienā vietā (Karaļa Jēkaba tulkojumā angļu valodā) Dievs saka: “Lai top gaisma”. Oriģinālajā ebreju tulkojumā teikts citādāk. Dievs teica: “Gaisma! Esi!”. Un gaisma parādījās. Cik reižu Dievs lika gaismai parādīties? Vienu. Viņam nevajadzēja atkārtot, Viņam nevajadzēja turpināt runāt, Viņš no rīta nepamodās un neteica: “Gaisma, parādies atkal!”. Viņš to pateica vienreiz, un gaisma turpina būt vēl šodien. Dievam nav vajadzības atkārtot, Viņam vajag tikai pavēlēt. Un tas notiks no tā laika brīža, kad Viņš to pateica, un līdz laikam, kamēr Viņš pateiks apstāties. Jesajas grāmatas 53. nodaļā, Dievs teica: “Ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti”. 1. Pētera 2: 24 Viņš to pasaka šādā veidā: “Ar Kura brūcēm mēs bijām dziedināti”. Tātad, no tagadnes laika formas Jesajas grāmatā, līdz pagātnes laika formai Pirmajā Pētera vēstulē. Mateja Evaņģēlijā 8. nodaļā, tiek teikts, ka Jēzus dziedināja visus, kas pie Viņa atnāca. Tur teikts: “Viņš dziedināja visus, lai tiktu piepildīts vārds, ko teicis Jesaja – Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas. Tātad, mēs saprotam, ka Dievs teica: ar Viņa brūcēm mēs tikām dziedināti. Draudzē mēs sākām ticēt, ka Dievam vajag pateikt “jā” uz katru individuālo dziedināšanos. Es atklāju Dieva Vārdā, un pārliecinājos par to, ka Dievam nevajag pateikt “jā” uz katru dziedināšanos. Viņš jau ir devis Savu jāvārdu katra cilvēka dziedināšanai. Kad Viņš to pateica Jesajas grāmatā, un kad Jēzus nesa mūsu vājības un sērgas, Viņš pateica: “Piepildīts”. Un tas ir noticis. Nenozīmē, ka izbeidzies, bet nozīmē, ka tika nostiprināts”.

Tu vari pārliecinoši sevi dēvēt par dziedinātu šajā pašā mirklī. Un tā būs pilnīga patiesība, jo tavi vārdi nonāks atbilstībā Dieva Vārdam. Dievs mums deva Savu Vārdu, lai mēs uzzinām patiesību. Un patiesība dara mūs brīvus. Brīvus no grēkiem, vājumiem, nespēkiem, slimībām un nāves.

Ja jūs šodien dzīvojat grēkos, nespēkos, slimībās, nabadzībā, un jūs jūtaties saistīts ar visiem šīs pasaules lāstiem, un nezināt, kā izdzīvot; jūs jūtat bezizeju un pilnīgu bezspēcību… Jūs neredzat izeju… Jums šķiet, ka visas pasaules ciešanas ir ienākušas jūsu mājās, ģimenē… Tad jūs varat nākt pie Tēva tieši tagad grēku piedošanai un svētībai kopā ar svētītajiem. Jūs varat pieņemt no Viņa žēlastības pilnajām rokām dziedināšanos no jebkuras slimības, jo:

1.Pētera 2: 24:

„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”

MANA LŪGŠANA: Debesu Tēvs! Es nāku pie Tevis pēc žēlastības Tavos apskāvienos uz grēku piedošanu un dziedināšanos no nespēkiem un slimībām. Stāv rakstīts: ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti”. Man ir vajadzīga šī Vārda piepildīšanās manā dzīvē, manā ģimenē, manā namā, manā valstī… Es ticu Jēzus Kristus izpirkuma upurim. Es pieņemu šo patiesību priekš sevis. Un pateicos Tev, mans Dievs, par visu, kas dāvināts man caur šo Upuri. Es slavēju Tevi! Āmen! 



20. diena

 

KUR IR SĀPES UN GAUDAS? KUR IR CIEŠANAS?

Salamana Pamācības 23: 29- 35:

„Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?
Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets.
 
Neuzlūko vīnu, ka tas ir tik sārts un kausā tik jauki zvīļo, ka tas tik vēlīgi un gludeni ierit cilvēkā!
 
Bet pēc tam tas kož kā čūska un dzeļ kā odze.
 
Tavas acis tad skatīsies pēc citām un svešām sievām, un tava sirds runās pavisam aplamas lietas,
 
 un tu būsi kā tāds, kas jūras vidū guļ, un kā tāds, kas laivas masta galā guļ.
 
"Viņi sit mani, bet man tas nesagādā sāpes; viņi kuļ un slāna mani, bet es to nejūtu. Kad es pamodīšos? Tad es gribu atkal darīt tāpat un meklēt vīnu no jauna!"”

Ir grūti noticēt tam, ka brīdis, kad tu nespēsi atteikt sev pavadīt vakaru bez spirtota dzēriena, kļūs tev iznīcinošs. Un tad tādas vēlēšanās kļūst nepiepildāmas. Tas nozīmē, ka esat nokļuvis atkarību tīklos. Alkoholisma gars ir saņēmis jūsu dvēseli gūstā. Prāts kļūst cilvēka nekontrolējams un ir zem nešķīsta gara kontroles. Un tad, no laba, labsirdīga tēva, mīloša un uzmanīga vīra, profesionāla strādnieka, viņš ar laiku pārvēršas cilvēkā, kas zaudē paškontroli, apkārtējo cieņu, kļūst par apkaunojumu saviem bērniem, un, bieži vien, par agresīvu personību savai sirdij vistuvākajiem cilvēkiem. Jo, cilvēks nepiedzimst ar šo “diagnozi”. Šī grēcīgā pasaule ar tās vainām ievelk cilvēku savos tīklos.

Vai tu spēji iedomāties, ka dzīve kļūs tik tukša un nevajadzīga?... Vai tu varēji iedomāties, ka pēc vairākkārtējas ārstēšanās narkoloģiskajā centrā, un psihologa nerezultatīva darba, tevi gaida gulta psihiatriskajā dziednīcā? Un daudziem šī vieta kļūst par pēdējo dzīves vietu uz zemes… Garīgā pasaule ir reāla. “Balto pelīšu” stāvoklī, cilvēks redz, ka viņu ieskauj briesmīgas lietas. Mums ir tieksme uzskatīt, ka, ja priekš mums šī pasaule nav redzama, tad viņas nav. Mēs skatāmies ar tā gara acīm, kurš mūsos dzīvo. Cilvēks, kas daudz laika pavada Dieva Vārdā un lūgšanā, kas ir piepildīts ar Svēto Garu, arī var redzēt garīgo pasauli. Tāds cilvēks atrodas saskarsmē ar Dievu un Svētais Gars viņam atklāj to, ko grib pateikt Dievs.

Reiz es izdzirdēju kāda puiša no Višgorodas liecību. Viņš par sevi pastāstīja: Es spēlēju kristietību. Kad man bija viss kārtībā, es pazudu tādās vietās, kur ielej. Kad kļuva slikti, es atrāpoju uz baznīcu, kur mana mamma kalpoja, un mani nomazgāja. Pēc tam es atkal atgriezos vecajās sliedēs.

Pienāca brīdis, kad viņš, tieši pie gastronomijas veikala, nokrita komā… Viņu paņēma uz reanimācijas nodaļu un māti brīdināja: gatavojieties uz to sliktāko, jo no tādas komas ārā parasti neiziet. Puisis nomira. Bet viņa mamma bija patiesi ticīgs cilvēks. Viņa nepateica: “Nu, ko, pār visu Dieva prāts”. Viņa pateica: “Dievs vēl nav pateicis Savu pēdējo vārdu”. Un lūdzās visu nakti. Puisis augšāmcēlās pēc 9 stundām. Un stāstīja par to briesmīgo vietu, kur bija nokļuvis, par melniem putniem, kam spārnu vēziens bijis 3 metru plats…Un visapkārt šausmas un kliegšana. Kaut kāds spēks bija sācis viņu grūst ūdenī, kas deg…Un pēkšņi, viņš attapies kalnā, un blakus stāvējis Jēzus. No Viņa nākusi mīlestība un žēlastība. Kungs viņam teicis: “Tev daudz darāmā tavā pilsētā”. Viņš dzīvoja Višgorodā.

Puisis stāstīja par to, un raudāja…

Bet es nodomāju: Dievam nemēdz būt neatgriešanās punkta. Viņš ir Dievs. Kas var Viņam būt grūti?

Es arī nogāju briesmīgu ceļu: ģimenes izjukšana, vienas darba vietas zaudēšana, pēc citas, kaut biju talantīgs speciālists. Es atnesu tik daudz sāpju un sarūgtinājuma sev visdārgākajiem cilvēkiem. Mani neglāba mana augstākā izglītība, ne vecāku centieni, ne lūdzošās dēla acis. Es biju gūstā. Bet šodien esmu brīva. Šo brīvību man nevarēja iedot neviens cits. Tikai Viņš, Jēzus, kas izpirka mani ar Savu Asiņu cenu. Mana dvēsele un manas asinis ir šķīstītas ar Viņa Asinīm. Viņš man iedeva jaunu dzīvi.

Jāņa 1: 4- 5:

„Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.”

Jūs nevar ieskaut nekāda tumsa, ja ļausiet Dievam ieiet jūsu dzīvē ar Savu gaismu. Alkoholisms, vai jebkura cita atkarība - tā ir tumsa. Tas ir spiediens, kas velk līdz tam brīdim, kamēr dvēsele nonāk ellē. Un pie tā strādā tumšie spēki. Velna darbs uz šīs zemes ir – nogalināt, nozagt un iznīcināt.

Šie mezgli tiek atraisīti tikai ar Dieva rokām, ar Viņa žēlastību un Mīlestību…

Kopš brīža, kad Jēzus krustā pateica: “Piepildīts”, velna vara uz šīs zemes ir beigusies.

1.Jāņa 3: 8:

„Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”

Un Viņš to izdarīja. Viņš pabeidza Savu darbu uz zemes.. jūs esat brīvs.

Salamana Pamācības rakstīja ķēniņš Salamans vēl pirms mūsu ēras. Taču, rodas iespaids, ka rakstījis mūsu dienās dzīvojošs cilvēks. Tāpēc, ka nav nekā jauna zem saules. Kā līdz mūsu ērai tā čūska iznīcināja cilvēku dzīves, tā tas notiek arī šodien. Bet, lai slavēts Dievs! – Dievs ir mūžīgs. Vai Dievam ir kas par grūtu? Alkoholisma gars nav visuspēcīgs. Bet Dievs ir visuvarošs. Viss pakļaujas Dievam, kas radījis debesis, zemi un visu, kas uz tās dzīvo. Viņš radīja cilvēku, un, kā Autors, zina, kā salabot Savu radījumu. Viņš vēl joprojām atbrīvo mūs, dziedina un pārveido mūsu dzīvi.

Iespējams, jūs jau esat noguris no šīs dzīves, jums šķiet, ka tā jau ir sagrauta līdz galam, un šis mazais ceļa gabals uz zemes priekš jums ir nepanesams, bet izejas nav… tomēr, lai jūsu sirds dziļumos iekļūst mani vārdi: IZEJA IR. Un tā ir vienīgā. Patiesu brīvību var iedot vienīgi Dievs. Viņš ir dzīvs. Viņš ir augšāmcēlies un vairs nemirst. Viņš gaida katru nomocītu dvēseli, lai atbrīvotu to no grēka, visāda veida lāsta un nomāktības, lai varētu dziedināt no slimībām un nespēkiem. Un dāvātu mūžīgo dzīvību. Aizdomājieties, kur jūs pavadīsiet mūžību? Tas ir pats svarīgākais jautājums. Tas ir jūsu un jūsu ģimenes glābšanas jautājums.

MANA LŪGŠANA: Debesu Tēvs! Es atveru savu sirdi Tavā priekšā un ticu, ka Tu esi man līdzcietīgs. Es saucu pēc Tavas žēlastības un piesaucu Tavu žēlastību manā izmocītajā dzīvē. Piedod man visus manus grēkus, nomazgā mani Savās Svētajās Asinīs no šīs pasaules netīrības. Izstiep uz mani Savu svēto roku. Es ticu, ka Tu esi dzīvs Dievs. Pateicos Tev par to, ka Tu pieņem mani tādu, kāds esmu. Es atdodu Tev savu dzīvi, Jēzu! Ar ticību pieņemu savu glābšanu un atbrīvošanu no visādas atkarības un dēmonisku garu nomāktības. Es pateicos Tev, mans Dievs! Āmen!



Komentāri (0)  |  2014-10-29 04:43  |  Skatīts: 3304x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ