Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

DZIEDINĀŠANAS LAPAS (8. turpinājums)


 Irina Belova Smorža



24. diena

 

TU ESI DIEVS, KAS DARA BRĪNUMUS

Psalmi 77: 15:

„Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku.”

Cik viegli bērni notic brīnumiem! Kamēr viņiem neiemāca to, ka brīnumi nenotiek. Viņu prāts nav saindēts ar materiālās pasaules loģiku. Tas ir brīvs. Bērni viegli notic brīnumiem. Taču, lai kā mēs, pieaugušie, nepakļautu loģikai redzamos apstākļus, kas skaidri un viennozīmīgi runā: tās ir beigas, izejas nav, diagnoze ir nāvējoša, to nevar izārstēt… kaut kur dziļi mūsu iekšienē kliedz dvēsele no visa izmisušā spēka, saucot uz Dievu: “Kungs, es vēlos redzēt brīnumu! Es gribu redzēt brīnumu!” Ja mēs ticētu kā bērni, brīnumi mūs pavadītu uz katra soļa. Jo Dievs vienmēr vērš mūsu uzmanību uz Sevi tieši tādā veidā. “Vērsies pie Manis! Es esmu tavs Dievs! Es tev palīdzēšu. Vai Man ir kas par grūtu?”

Jesajas 41: 10; 13:

 Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!

Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: "Nebīsties, Es tev palīdzu!"”

Jēzus Savu zemes kalpošanu sāka ar brīnumiem. Viņš pievērsa Sev maksimālu cilvēku  uzmanību. Cilvēki Viņam sekoja visur, jo redzēja neticamus brīnumus, ko Viņš darīja. Viņiem šie brīnumi bija vajadzīgi (sk. Jāņa 6: 2 -  Bet Viņam sekoja liels ļaužu pulks, tāpēc ka tie redzēja tās zīmes, ko Viņš darīja slimajiem.).

Lūkas 17: 11- 15:

„Un notika ceļā uz Jeruzālemi, Viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju 
un iegriezās kādā ciemā. Te Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes
 
 un paceltā balsī sauca: "Jēzu, Meistar, apžēlojies par mums!"
 
Un Viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: "Ejiet, rādaities priesteriem!" Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.
 
Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja”

Kā šis cilvēks saprata, ka ir dziedināts? Droši vien, ne pēc svaigu analīžu rezultātiem. Kaut kam acīmredzamam bija vajadzējis viņu pārliecināt par piedzīvoto dziedināšanos.

Tikko spitālība bija valdījusi pār viņa ķermeni, tā bija pārņēmusi dažādas šī ķermeņa daļas: ausis, pirkstus, varbūt viņam jau nebija deguna… viņa problēma bija neatrisināma pēc visiem materiālās pasaules dabiskajiem likumiem. Un, pēkšņi, viņš ierauga, ka ir dziedināts. Kā viņš to varēja apzināties – ka ir dziedināts? Domāju – tā. Viņš, paklausībā Jēzum, ceļā pie priestera, pamanīja, ka viņa ķermenis sācis atjaunoties. Sākuši veidoties trūkstošie orgāni, ko bija noēdusi spitālība. Viņš piedzīvoja lielu brīnumu. Un skaļi sāka slavēt Dievu par beznosacījuma mīlestību.

No R.U.Šambaka grāmatas “Brīnumi. Lielisko laiku liecinieki”.

22. nodaļa. Divdesmit seši brīnumi. (fragments).

“…Tas notika, manas kopīgās kalpošanas ar brāli A.A.Allenu, laikā. Kāda sieviete atnesa pie mums uz sapulci bērnu, kam bija divdesmit sešas, ļoti nopietnas saslimšanas. Kamēr dzīvošu, to neaizmirsīšu nekad. Bērns piedzima akls, kurls un mēms. Abas viņa rociņas bija deformētas un savērptas. Abi elkoņi bija izgriezti un dūrās viņa mazajā vēderiņā, ceļgali atdūrās pret elkoņiem. Arī abas kājas bija deformētas un savērptas, pēdas bija izkropļotas. Kad viņš piedzima, ārsti pateica, ka viņš nenodzīvos līdz viena gada vecumam, bet viņi kļūdījās – mūsu tikšanās brīdī viņam bija gandrīz četri…

Visu nedēļu bērna mēle krita ārā no mutes. Un, kad brālis Allens sāka lūgties, pirmais ko es redzēju, ka šī mēle ievilkās mutē kā gumija. Pirmo reizi četru gadu laikā, viņa mēlīte atradās mutē. Viņa actiņās es redzēju divas mazas zīlītes piena krāsā. Bērna acu krāsu saskatīt nebija iespējams. Bet lūgšanas laikā avotiņš izzuda, un es ieraudzīju divas pilnīgi jaunas, brūnas acis! Es zināju, ka Dievs viņam atvēris acis, un, ja Dievs atver acis, es zinu, ka ausu kurlums arī pāriet. Tad divas mazās rociņas sāka skrapstēt, kā sausi koku zari, un pirmo reizi dzīvē tās sāka iztaisnoties. Arī kājiņas sāka skrapstēt. Un, pēkšņi es ieraudzīju, kā Dievs no kroplīgajām pēdām sāka formēt pirkstiņus tikpat viegli, kā bērns kaut ko lipina no plastilīna…

…Es redzēju, kā bērnu nolika uz kājām, un viņš pirmo reizi dzīvē skrēja… Viņš ielēca savai mammai rokās, un es izdzirdēju, kā viņš izrunāja pirmo vārdu – mamma.”

Dievs, kas dara dzīvu, arī šodien dara brīnumus apmaiņā pret mūsu ticību. Ja mēs atbrīvojam savu ticību tam, ka Viņš var radīt jaunas kājas, - Viņš atbrīvo jaunas kājas. Ja jums pietiks drosmes ticēt, ka tas notiek tagad, - tas notiks tagad. Viņš ir Dievs! Kas ir Dievam par grūtu? Viņš rada VISU no NEKĀ. No neesošā. Kas Viņam ir grūts?  Un viens vienīgs iemesls, kura dēļ Dievs ielaužas ar debesīm uz zemi brīnumu radīšanai, tā ir Viņa beznosacījuma mīlestība pret cilvēku. Viņš vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa.

Jeremijas 33: 3:

„Piesauc Mani, tad Es tevi uzklausīšu un tev atklāšu lielas un brīnišķas lietas, kas tev nebija zināmas.”

Jūs neredzat izeju nerisināmai problēmai? Jūs nezināt, kā apturēt ķermenī progresējošu slimību, kas saēd kaulus? Saēd ķermeni? Jūs esat bezspēcīgs stāties pretī dēmonisku spēku uzbrukumam jūsu prātam? Jūs nezināt, kā dzīvot tālāk, pēc smaga tuvinieku zaudējuma? Jums nav ar ko maksāt bankai, un jūs ar bērniem var izlikt uz ielas? Sauciet uz Viņu! Viņš jums atbildēs. Tās ir Viņa garantijas – Viņš atbildēs. Jūs varat Viņam uzticēties. Viņš atbildēs kā Dievs. Neviens cilvēks nespēs parādīt jums izeju tur, kur tās nav. Bet Dievs var. Un Viņš grib pastiept jums Savu roku.

Ja tas, ko jūs gaidāt no Dieva, nav noticis vienā mirklī, nepametiet savu cerību un paļāvību. Jo dziedināšana ne vienmēr notiek vienā mirklī! Bieži tas ir process. Taču viss, ko dara gudrās Dieva rokas, tas vienmēr ir brīnums. Turpiniet ticēt brīnumiem. Ticiet Dievam. Uzticieties Viņam kā Dziedinātājam. Viņš atnāca uz šo zemi, lai iznīcinātu slimību spēku, un Viņš to izdarīja. Uzticēšanās Dievam - tās ir attiecības ar Dievu, kas tiek būvētas caur Jēzu Kristu, Kas ar Savām Asinīm izlika tiltu starp jums un Debesu Tēvu. Vienkāršā sarunā ar Dievu pie jums atnāks palīdzība. Ļaujiet Viņam ar Sevi piepildīt jūsu dzīvi. Un jūs ieraudzīsiet daudz brīnumu.

Psalmi 77: 15:

„Tu esi Dievs, kas dara brīnumus; Tu esi tautām darījis zināmu Savu spēku.”

 

MANA LŪGŠANA: Kungs, mans Dievs! Palīdzi man. Mani apstākļi man šķiet neatrisināmi. Es neredzu izeju. Bet es ticu, ka Tu esi Dievs, kas dara brīnumus. Pēc Tavas lielās žēlastības un mīlestības, parādi man to lielo un nesasniedzamo, ko es nezinu, bet kas man tik ļoti ir vajadzīgs. Es ticu Tev, kā brīnumu Dievam. Es atzīstu Tevi par Savu Dievu. Un pateicos par iespēju lūgties, ticēt, pieņemt savu brīnumu. Āmen!



25. diena

 

KO SASIESIET, … TAS BŪS SAIETS

Mateja 18: 18:

„Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.”

Tā mācīja Jēzus. Viņš māca mums mainīt situāciju fiziskajā pasaulē. Tam, lai kaut kas izbeigtu savu darbību uz zemes (fiziskajā pasaulē), tam pa priekšu ir jāpārtrauc darboties debesīs (neredzamajā dimensijā). Lai cik mēs ar saviem fiziskajiem spēkiem cīnītos ar situāciju, kas jau ir notikusi garīgajā pasaulē – tas ir bezjēdzīgi. Ir neredzami garīgie likumi. Un tie pārvalda fizisko pasauli.

Ja jūsu fiziskajā ķermenī ir ielauzusies slimība, tās ir noteiktas sagrāves sekas garīgajā pasaulē. Iespējams, dvēseles līmenī: stresi, aizvainojumi, nepiedošana, bailes… Jūs nevarat ieņemt tableti pret nepiedošanu, un ievadīt pret aizvainojuma injekciju. Tās ir dažādas dimensijas.

Kad Jēzus veica Savu kalpošanu uz zemes, Viņš atraisīja un saistīja problēmas ar Savu Vārdu. Viņš to darīja kā tāds, kam ir vara.  Un visa garīgā pasaule pakļāvās Viņa vārdam. Viņš atbrīvoja vārdu: “Tu esi brīvs” (izdzenot ikvienu dvēseli nomācošu garu); “tu esi dziedināts” (noņemot slimības lāstu); “tavi grēki tev piedoti” (atbrīvojot no grēka verdzības). Viņš atraisīja cilvēkus no visa tā, kas paverdzināja viņu dzīves, tādējādi iznīcinot velna darbus. Viņš izlaida nomocītos brīvībā.

Ja jūs esat piedzimis no augšienes, t.i. ja Jēzus ir kļuvis par jūsu Kungu, tad ziniet – jums ir nodota vara Jēzus vārdā.

Mateja 18: 18:

„Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs”

Kā mēs kaut ko varam sasiet? Ar vārdu. Mēs sakām: “Es sasienu tavu izplatīšanos pa ķermeni, vēzi! Jēzus Kristus vārdā, kas man devis varu pār dēmoniem, slimību un nāvi”. Tajā brīdī vārds, kas ir dzīvs un darbojas, iekļūst garīgajā dimensijā, un aptur sagrāves procesu. Un vēzis pakļaujas. Vēzis ir agresīvs un nežēlīgs. Bet viņš pakļaujas vārdam. Garīgajā pasaulē visi zina savas tiesības un pienākumus. Vēzis loka ceļus Jēzus vārda priekšā. Jūs pasakāt: “Es sasienu tevi Jēzus vārdā”. Diezin vai vēzis paklausīs jūs, ja jūs iedomāsieties pacelt balsi savā paša vārdā. Jums arī ir jāsaprot, ka jūs iestājaties ne savā spēkā, bet Svētā Gara spēkā. Tāpēc, jums ir nepieciešams piepildīties ar Svētā Gara spēku.

Paskatīsimies dažus stāstus no Rakstiem.

Marka 5: 1- 8:

„Un tie nonāca viņpus jūras, geraziešu zemē. 
Un, Viņam no laivas izkāpjot, tūdaļ nāca pretim no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu,
 
kam bija sava mītne kapos un ko neviens nevarēja ne ķēdēm saistīt.
 
Jo tas pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja savaldīt.
 
 Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kapos un kalnos, brēca un sita sevi ar akmeņiem.
 
 Bet, Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē
 
un brēca ar stipru balsi un sacīja: "Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!"
 
Jo Viņš uz to sacīja: "Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka!"”

Šo cilvēku nevajadzēja sasiet. Viņu vajadzēja atraisīt. Cilvēks bija nešķīsta gara apsēsts. Tāpēc iestāties vajadzēja nevis pret miesu un asinīm, tas ir nevis pret pašu cilvēku, bet pret nešķīsto garu. Viņu sasēja ar dabiskajiem pazemības līdzekļiem. Tā dara, kad nezina, ko darīt ar cilvēku, kas uzvedas neadekvāti, vai ir bīstams…Viņam uzvelk t.s. “trako kreklu” ar garām piedurknēm, lai ar šīm piedurknēm varētu sasiet viņu aiz muguras.

Kā rīkojās Jēzus? Jēzus pateica vārdu. Pie kā Viņš vērsās? Pie nešķīstā gara. Par cik cilvēks nespēja domāt patstāvīgi. Pār viņu valdīja nešķīstais gars. Jēzus iestājās pret garu. Viņš tam pateica: “Izej, nešķīstais gars, ārā no šī cilvēka”. Un šis cilvēks bija atbrīvots. Nešķīstā gara darbība bija apturēta. Kā? Ar vārdu. Gars vairs nevarēja pārvaldīt cilvēku. Taču, kamēr viņam bija sasietas rokas, gars valdīja pār šo cilvēku, un izrādīja caur viņu tik daudz spēka, ka nekādas ķēdes vai važas nevarēja viņu noturēt, jo tas bija pārcilvēcisks spēks. Jēzus parādīja, ka ir spēks, kas ir daudz varenāks par to, kas pārvaldīja geraziešu apsēsto. Tas ir Dieva Vārda spēks un vara, kas piepildīti ar Viņa Garu. Jēzum bija vara pār visiem nešķīstajiem gariem un dēmoniem (Lūkas 9: 2), ieskaitot to leģionu. Gari pakļaujas Jēzus vārdam. Stāv rakstīts: Jēzus vārda priekšā locīsies visi ceļi debesīs un virs zemes.

Lūkas 13: 10- 16:

„Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā. 
 Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties.
 
Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi svabada no savas slimības!"
 
Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.
 
 Bet sinagogas priekšnieks, apskaities par to, ka Jēzus sabatā bija dziedinājis, sāka runāt uz tautu: "Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tajās nāciet un liecieties dziedināties, bet ne sabatā!"
 
Bet Tas Kungs tam atbildēja: "Jūs liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles, lai to vestu dzirdīt?
 
Un šo sievu, Ābrahāma meitu, kuru sātans turējis saistītu astoņpadsmit gadus, nebūtu brīv atraisīt sabata dienā no viņas saitēm?"”
 

Redziet, Jēzus pateica, ka šo sievieti sasējis sātans. Diez vai kāds redzēja virves uz viņas ķermeņa. Bet garīgajā dimensijā tās cieši turēja viņu savērptu. Bija redzams vien garīgās pasaules atspulga rezultāts – viņa nevarēja iztaisnoties. Iespējams, šis lāsts darbojās kopš dzimšanas… Iespējams, viņa pati sevi sasēja ar savas mutes vārdiem… Mēs nezinām… Bet mēs redzam nemainīgo Dieva gribu par atbrīvošanu ikvienai nomāktībai, beznosacījuma mīlestību un žēlastību, uz ko mēs varam paļauties arī šodien.

Ja jūsu dzīvē apstākļi nav atrisināmi, un jums šķiet, ka jūs esat vienīgais, ko tik  nelietīgi sātans ir sasējis ar savām važām, vērsieties lūgšanā pie Tēva. Viņš atklās jums jūsu ciešanu iemeslu un atnesīs atbrīvošanos, un atklās jums Savu vārdu par varu saistīt un apturēt ļauno spēku darbību, kas nes jums sāpes, ciešanas, slimības, sagrāves. Mums ir atstāts visu varošs Dieva ierocis. Mums pieder dzīvs Dieva Vārds. Mums ir atstāta Jēzus vārda vara. Mums ir dots Svētais Gars. Tēvs atkārtoti neizsniegs to, ko jau ir izsniedzis. Mums ir jāapgūst darbības rokasgrāmata (Dieva Vārds), un jārīkojas Gara spēkā. Ar ticību Jēzus vārdā atbrīvojiet Dieva vārdu ikvienā situācijā, ko vajag sasiet vai atraisīt. Viss, ko mēs sasiesim, būs sasiets, un tas nozīmē, apturēs savu darbību. Viss, kam mēs atļausim būt, būs. Tādu varu ir devis Debesu Tēvs cilvēkiem, kas piedzimuši Viņa Garā.

 Mateja 18: 18:

„Patiesi Es jums saku: ko vien jūs virs zemes siesit, tas būs siets arī debesīs; un, ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” 

 

MANA LŪGŠANA: Saskaņā ar Mateja Evaņģēlija 18: 18, ar Jēzus varu, es sasienu izplatīšanos un darbību savā ķermenī ikvienai slimībai (nosauciet diagnozi). Jēzus vārdā, es pasludinu Dieva gribu par savu dziedināšanos (iekšējo un fizisko). Es pateicos manam Dievam par varu, ko Viņš devis cilvēkiem! Āmen!





26. diena

 

UN ASINIS LAI IR JŪSU GLĀBŠANAS ZĪME

2. Mozus 12: 13:

„Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.”

2. Mozus grāmatā pastāstīts par to, kā Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes verdzības. Kungs pacēla Mozu, kā vadoni izraēla tautai. Mozus dzirdēja Dievu un bija paklausīgs Viņa vadībai. Mozus bija dzīvā Dieva rupors. Tā laika notikumi vēsta no paaudzes paaudzē par desmit sodiem pār Ēģipti, kur Dievs Sevi visvaroši parādīja kā brīnumu Dievu. Dievs pārvērta ūdeni Nīlā par asinīm, sūtīja postu varžu, knišļu, mušu, sērgu, iekaisumu, krusas, siseņu un tumsas pa visu Ēģiptes zemi, veidā. Un bija vēl viena nelaime, beidzamā iziešanai.

2.  Mozus 12: 12- 13:

„Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi.”

Visa Ēģiptes zeme tajā naktī pārvērtās par nāves teritoriju. Katrā mājā apglabāja pirmdzimušos. Tikai tām mājām, kur dzīvoja izraēlieši, kas zināja Savu Dievu un bija Tam paklausīgi, nebija mirušo tajā naktī. Šie cilvēki klausījās, ko teiks Dievs. Un Dievs teica: Ejiet un ņemiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pashā svētkos. Ņemiet pušķi īzapa un mērciet to asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abus durvju stabus ar asinīm, kas bļodā; un neviens neizejiet pa sava nama durvīm līdz rītam ( 2. Mozus 12: 21-22). Dievs deva apsolījumu: Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat; kur Es redzēšu asinis, Es iešu jums garām, un pār jums nenāks tas sods, kas nomaitā, kad Es sitīšu Ēģiptes zemi. (2. Mozus 12: 13).

Šis vārds no Dieva, kas bija viņiem instrukcija uz pašaizsardzību, pasargāja viņus no kapiem. Cilvēki ticēja Dievam: ja Dievs pateica, ka jēra asinis pasargās viņus no pirmdzimto iznīcināšanas, tad tā tas arī būs. Izraēla tauta paklausībā ņēma asinis no jēra, un smērēja (svaidīja) durvju stabus un palodzes (2. Mozus 12: 7) . Pēc viņu ticības viņiem notika. Visi viņu bērni palika dzīvi. Un pat viņu mājdzīvnieki netika cietuši. Iedomājieties. Nāves gars iet pa visu Ēģipti, lai paņemtu katra pirmdzimtā dzīvību katrā ģimenē. Bet, pieejot pie mājām, kuru durvju stabiem un palodām bija novilkta jēra asins līnija, viņš apgriezās, un gāja projām. Iznīcinātājs redzēja asinis, un tas viņu apturēja. Līnija, kas  bija novilkta ar asinīm pa izraēliešu namu durvju stabiem un palodzēm, bija šķērslis tam, lai nāve ielauztos viņu mājās. Tā nepieļāva iznīcinātājam ieiet viņu mājās iznīcināšanai.

Vēstulē Ebrejiem par Mozu rakstīts: Ticībā viņš izpildīja Pashā svētku ieražu un slacīšanu ar asinīm, lai pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu. (Ebrejiem 11: 28).

Un tā, Pashā tika izpildīta ar ticību. Vai varēja maza jēriņa asinis apturēt tādu nežēlīgu spēku, kā nāve? Nē! Dievs redzēja uz viņu mitekļiem asinis, kas izlietas ticībā. Un Viņš novērtēja to, kā dārgas, izpērkošas Dieva Jēra Asinis, kas bijis paredzēts un nokauts vēl pirms pasaules radīšanas. Kad tici tās aizsardzībai, tā kalpo par efektīvu aizsargu pret velna uzbrukumiem. Tas ir šķērslis, kas aptur iznīcinātāju.

Ko nozīmēja šī atzīme uz durvīm? Tā bija zīme tam, ka upuris jau pienests. JAU! Dzīvību pret dzīvību. Upura jērs bija nokauts par ģimeni. Pirmais Pashā bija attēlojums tam, kam bija jānotiek Golgātā. Kas notika Golgātā? Mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus.“ (1.Korintiešiem 5: 7)  Un tagad mums dota pestīšana, grēku piedošana.  (Kolosiešiem 1: 14). Jēzus bija Dieva Jērs, kas uz Sevi uzņēmās pasaules grēku. Viņš bija katra no mums aizvietojošais upuris. Viņš nomira, lai mēs dzīvotu. Mums ir jātic upurim, ko Viņš jau atnesis, un Asinīm, ko Viņš jau izlējis, un brūcēm, ar kurām Viņš mūs ir dziedinājis. Ja mēs tam ticam, mēs varam lūgšanā lūgt Dievu pārklāt mūs un mūsu ģimeni ar Jēzus Asinīm. Atcerieties, caur Mozu, Dievs teica: “Ejiet un ņemiet savai saimei jērus un nokaujiet tos Pashā svētkos. (2.Mozus 12: 21).

2.Mozus 12: 13:

„Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat”

Zīme ir zīme, pazīme. Dievs aizsargāja māju, uz kuras bija šāda zīme. Kāpēc Dievs aizsargāja izraēla tautu? Tāpēc, ka viņi bija cilvēki, kas bija iestājušies ar Viņu asins derībā. Ja Vecās Derības laikos dzīvnieku asinis varēja pasargāt ģimeni, tad cik daudz spēcīgāk Kristus Asinis pasargā mūs šodien!

No Billijas Brimas grāmatas “Asinis un godība”.

Dievs ieskicēja asins ceļu: no  debesīm uz zemi, un pēc tam atpakaļ uz debesīm. Jautājums sekojošs: vai var ticīgi cilvēki noteikt šo līniju?

Ņemot Jēra Asins lomu kā pamata ieroci cīņā ar ienaidnieku, es kļuvu par liecinieci satriecošam notikumam.

Stīvensu ģimene – mācītājs un viņa sieva - vadīja lūgšanu sapulces lielā draudzē Kanādā. Bet bērni atradās viņu vecāku aprūpē Amerikas dienvidaustrumos. Jāsaka, viņu kā mācītāju darbība Kanādā, darīja lielus zaudējumus tumsas valstībai. Daudzi ieguva jaunu dzīvi Kristū, un daudzi atbrīvojās no velna tīkliem.

Mācītāju darbības panākumi sakaitināja velnu, un sātans sāka vajāt brāli Stīvensu ar domu, ka grasās atņemt viņa bērniem dzīvību.

Brālis Stīvenss pateica: “Velns, tu esi melis! Tu nevari nogalināt manus bērnus!” Uz ko sātans, acīmredzot, atbildēja: “Varu gan. Jo esmu saindējis ar trakumsērgu lapsas mežos, kas pieder jūsu zemei”.

Brālis Stīvenss tūlīt pat atminējās draugu sarunas, kas bija redzējuši lapsas, klejojam pa viņu īpašuma daļu  vēl pirms aizbraukšanas uz Tenesiju.

Brālis Stīvenss sapulcināja vēl trīs ticīgus cilvēkus, kam bija patiesa ticība, viņi vienojās lūgšanā, un ar ticību novilka Asins līniju, kas norobežoja Stīvensu īpašumus.

Nedēļu vēlāk brālis Stīvenss saņēma vēstuli no sava brāļa Tenesijā. Vēstulē bija rakstīts: “Šodien, pastaigājoties, es redzēju piecas mirušas lapsas uz tavas daļas robežas. Viņu galvas nodeva analīzēm. Izrādījās, ka visas bija slimas ar trakumsērgu”.

Lapsas mira, kad centās pārkāpt Asins līniju!”

2. Mozus 12: 13:

„Un asinis lai ir jūsu glābšanas zīme tajos namos, kuros jūs mītat;”

Kad Dievs redz šo zīmi, Viņš pasargā jūs, un jūsu bērnus. Es aicinu – aktivizēsim šo Asins spēku lūgšanā.

 

MANA LŪGŠANA: Dārgais Kungs! Es pateicos Tev par Tavām asinīm, ar Kurām Tu izpirki mani un manu ģimeni! Es ticu, un tāpēc saku: es un mana ģimene esam izpirkti! Un ar Jēzus brūcēm dziedināti. Kungs, pārklāj ar Savām Asinīm manus bērnus, mazbērnus (nosauciet viņu vārdus Kunga priekšā). Pasargā viņu sirdis un domas. Pasargā viņu dvēseles no pasaules netīrības, pasargā viņu ķermeņus no slimību ielaušanās. Es pateicos Tev! Āmen!

Tulkotāja piezīmes: Par Jēzus Asins spēku arī man ir liecība. 2009. gadā Madonā, pilsētā kur dzīvoju , bija nepieredzēta viesuļvētra. Tajā 9. augusta rītā mēs ar ģimeni devāmies izbraukumā uz citu rajonu. Par Jēzus Asins mācību biju dzirdējusi no Billijas Brimas, Kenneta un Glorijas Kouplendu raidījumos “Ticīgo Uzvaras balss”. Kopš tā laika, šo pasludinājumu veicu ik reizi, kad pametu māju, laidu bērnus uz skolu, vīru uz darbu, sēdos mašīnā… Tajā rītā, pēc ieraduma, pasludināju Jēzus asinis pār mūsu īpašumiem. Nav jau nekādi lielie, tomēr ir savs jumts virs galvas.

Kad atgriezāmies mājās, vētra bija nopostījusi visu, izņemot mūsu īpašumus. Pakāpjoties pa kāpnēm un jumta, mēs ieraudzījām satriecošu skatu – viesulis bija nācis tiešā virzienā pār mūsu māju, un tieši pie mūsu mājas pagriezies par 90 grādiem pilsētas virzienā un “nopļāvis” mums blakus esošās priedes! Kopš tā laika, es nekad nekur neeju, nebraucu un nevienu nelaižu no mājas ārā bez pasludinājuma: “Jēzus Asinis pār tevi!”. /Inga Krūmiņa./

 





Komentāri (2)  |  2014-11-09 20:11  |  Skatīts: 1352x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
liga42 - 2017-01-31 23:21
paldies par so lugsanos kas loti nodereja man.Lai slava Jezum Kristum!!! Amen!

liga42 - 2017-01-31 23:24
Es ticu Jezu Kristu piedzivojumiem,jo es pati esmu ar to saskarusies veselas 3 reizes.
Lai slava tam Kungam! Amen!


- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ