Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

DZIEDINĀŠANAS LAPAS (9. turpinājums)


 Irina Belova Smorža



27. diena

 

PILNĪBĀ PĀRLIECINĀTS, KA DIEVS IR SPĒJĪGS.

Romiešiem 4: 18- 21:

„Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums. 
Viņš arī nezaudēja ticību, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi - viņam varēja būt jau simts gadu - un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis.
 
Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā,
 
pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt.”

        Runa ir par Ābrahāmu. Bībelē mēs lasām par viņu kā par ticības tēvu. Viņš noticēja Dievam par neiespējamo. Viņš bija pilnībā pārliecināts, ka Dievs ir spējīgs izpildīt apsolīto. Ābrahāms nepaļāvās uz savām dabiskajām spējām. Viņš ticēja sava Dieva spēkam. Sāra, Ābrahāma sieva, bija neauglīga. Daudziem ir zināma šāda diagnoze. Bez tā, Sāra bija labi jau gados. Un arī Ābrahāms bija vecs. Bet Dievs vērsās pie viņa:

1. Mozus 15: 5- 6:

„Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja. Un Ābrāms uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.”

 

Ābrahāms noticēja Dievam. Un no simtgadnieka, kam ķermenis jau bija atmiris, radās tauta, kas zināja Dzīvo Dievu, un kas dzīvoja tajā zemē ticībā, nevis neticībā. Jo redzamais ir laicīgs. Bet neredzamais – mūžīgs. Ābrahāms bija pārliecināts: ja Dievs teica, tad Viņš noteikti turēs Savu Vārdu. Viņam apsolījuma piepildīšanos nācās gaidīt vairāk kā 20 gadus. Bet Dievs ne nokavēja, ne pasteidzās. Viņš izpildīja Savu vārdu Savā laikā.

Un kas gan notika Ābrahāma dzīvē? 100-gadnieks večuks, un viņa 90- gadīgā veča, kas visu savu dzīvi bija bijusi neauglīga, radīja pēcnācējus, kā Dievs viņiem bija apsolījis. Diagnoze – neauglība, tika anulēta. Dieva spēks iedarbojās, jo Ābrahāms bija pilnībā pārliecināts, ka Dievs spēj izdarīt to, ko ir solījis.

Ebrejiem 11: 11, 12:

„Ticībā arī tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu To, kas devis apsolījumu. Tāpēc arī no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā.” 

Dievs zina, ar ko beigsies ikviens stāsts vēl pirms tam, kad tas sāksies. Viņš zina par jums visu. Lai kādos apstākļos jūs atrastos, Viņam piemīt tāda pilnība, ka vienmēr Viņš iet soli pa priekšu jūsu problēmām, un Viņam nav nekā par grūtu. Lai cik smagi liktos apstākļi, kuriem jūs ejat cauri, ziniet, ka Dievs zina, kam jūs ejat cauri, un vēlas izmainīt šos apstākļus par 180 grādiem. Un jūs noteikti iziesiet cauri visām grūtībām, ja koncentrēsieties nevis uz saviem spēkiem, iespējām, un dabiskajiem likumiem, bet dosiet vietu Dieva spēkam, Viņa visvarenībai, Viņa pārdabiskajai darbībai. Rēķinieties ar to, ko var Dievs, nevis ar to, ko varat jūs. Dievs ir PAR JUMS! Nevis pret jums. Tā ir aksioma.

Jeremijas 29: 11- 13:

„Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. Kad jūs Mani tad piesauksit, Es jums atbildēšu, un, kad jūs nāksit un Mani pielūgsit, Es jūs paklausīšu. Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit.”

 

Lasot Bībeli, var atrast ne vienu vien stāstu, kur Dievs anulē neauglību un dāvina pēcnācējus tad, kad tas ir bijis neiespējami pēc visiem dabas likumiem. Jāatzīmē, ka visi bērni, kas radīti šādos apstākļos, ir bijuši leģendāri bībeliski varoņi. Dievam uz viņiem bija īpaši nodomi.

1. Samuēla grāmatā (1. nodaļā) mēs lasām par Annas, kam nebija bērnu, likteni. Viņa sauca uz Dievu ar visu savu sirdi. Piedzima Samuēls – Dieva pravietis.

Lūkas Evaņģēlijā mēs lasām stāstu par Jāņa Kristītāja piedzimšanu. Viņa vecāki bija taisni ļaudis – priesteris Caharija, un viņa sieva Elizabete. Bet Elizabete, kā rakstīts, bija neauglīga. Un jau vecumā. Bet Dievs izraudzīja tieši viņus, lai uzticētu viņiem to, kurš sagatavos Tam Kungam ceļu. Viņu ģimenē piedzima Jānis Kristītājs.

Jā, un arī pati Jēzus Kristus piedzimšana bija noslēpumains Dieva brīnums…

Neauglība – tas ir lāsts. Bet tas ir salauzts: Jēzus paņēma to uz Sevi un pienagloja Golgātas krustā. Jūs varat dzīvot svētībā. Par to runā Dieva Vārds, kas ir apstiprināts Debesīs. Dievs īsteno Savu vārdu. Ja jūs jau esat noguris un esat bezspēcīgs no situācijas  izejas, ar ko cīnāties, meklējumiem, bet viss ir bijis veltīgi, tad ļaujiet Dievam iestāties par jums ar Savu spēku, kas pakļauj sev VISU. Tāpēc jūs varat būt pilnībā pārliecināts, ka Tas Kungs spēj izlabot jūsu stāvokli un atjaunot patiesību.

2. Mozus 23: 26:

„Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.”

5. Mozus 28: 4:

„Svētīts būs tavas miesas auglis”

No Misijas “CEĻŠ” Dziedināšanas istabu liecībām.

Apustuļu Darbu grāmatas 19. nodaļā mēs lasām par to, ka uz slimajiem lika lakatiņus un apsējus no Apustuļa Pāvila ķermeņa. Dievs dziedināja un atbrīvoja slimos un apsēstos tā, it kā Jēzus rokas būtu pieskārušās cilvēkiem, kuriem šie lakatiņi bija uzlikti. Mēs to pašu darām sapulcēs, kad lūdzam par cilvēkiem. Un, ja kāds nav spējīgs atbraukt uz sapulci, radinieki atnes viņu lietas, mēs lūdzam, un Dievs pieskaras slimajiem. Tā, sieviete, kas bija neauglīga, sazinājās ar mums, un lūdza pēc aizlūgšanas. Mēs lūdzām pār lakatiņu, un nosūtījām to pa pastu, jo viņa dzīvo tālu aiz okeāna. Vēlāk mēs uzzinājām, ka viņa gaida pēcnācēju! Mēs nekad nebijām šo sievieti redzējuši, un viņa nebija redzējusi mūs. Dievs redzēja viņas sirdi, un izdzirdēja mūsu aizlūgšanu. Vai ir kas grūts Dievam? Viņš bija spējīgs savienot mūsu lūgšanu un viņas ticību pāri okeānam un izdarīt brīnumu."

Visu, ko Dievs apsola Savā Vārdā, Viņš izpilda. Viss, kas vajadzīgs no jūsu puses, ir – būt pilnībā pārliecinātam, ka Dievs spēj to izdarīt.

Es aicinu mācīties paļauties nevis uz saviem spēkiem, bet rēķināties uz Debesu Tēva visuvarenību. Dzīvosim ticībā uz neredzamo, kas paredz mums brīnumus.

 

MANA LŪGŠANA: Kungs! Mans stiprais Dievs! Tu esi manas ticības iesācējs un īstenotājs! (Ebrejiem 12:2). Un es esmu tas, kas dzīvo no ticības. Es uzticu Tev savus, šīs dienas, apstākļus. Lai cik grūti man tie neliktos, Tu zini izeju. Tu esi ar mani. Tavos spēkos ir visu izlabot. Un, lai manā bezspēcībā, darbojas Tavs visu varošais spēks! Āmen!






28. diena

 

ES DZĪVOJU, UN ARĪ JŪS DZĪVOSIT…

Jāņa 14: 19:

„Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.”

Kā mēs varam pārliecināties par to, ka Viņš dzīvo? Ka Viņš dzīvo mūsu dienās, mūsu vidū? Ka Viņš ir tas pats arī šodien, kā bija pirms 2000 gadiem? Ja šodien aklie kļūst redzīgi, nedzirdīgie dzird, klibie staigā, bet nabagie sludina Labo vēsti… un ja šie notikumi vēl joprojām notiek, tad dzīvs ir mūsu Dievs. Tas Kungs ir augšāmcēlies un vairs nemirst. Un Viņa augšāmcelšanās spēks dzīvo un darbojas vēl tikpat vareni.

Esmu redzējusi, kā aklie kļūst redzīgi. Esmu redzējusi, kā klibie pēc lūgšanas, nomet savus kruķus, uz kuriem atbalstījās, un atgriezās mājās brīvā solī. Redzēju, kā pēc lūgšanas, večiņa, kurla ar abām ausīm, izņēma divus dzirdes aparātus no savām ausīm tāpēc, ka pie viņas atgriezās dzirde. Kad mēs ar vīru lūdzāmies, vecmāmiņa sāka šūpoties no Dieva Gara pieskāriena. Mēs piedāvājām viņai apsēsties (pienesām krēslu). Viņa atteicās: “Nevajag. Mani tagad tur Dievs. Es pazīstu šo pieskārienu. Esmu jau reiz to piedzīvojusi”. Viņa atradās Dieva apskāvienos. Viņa atkal piedzīvoja tikšanos ar savu Dziedinātāju. Un viņa tika dziedināta. Cik svarīgi ir būt jutīgam pret Dieva Garu! Cik svarīgi ir atpazīt Viņa balsi, pieskārienu, Viņa dziedinošo klātbūtni…

Mums vajag iemācīties dzīvot Viņā. Tāpēc, ka Viņš ir pati dzīvība. Mēs ar Viņu dzīvojam. Kamēr dzīvs ir Dievs, mana dzīve turpinās. Bet Viņš dzīvo vienmēr. Viņš ir mūžīgs Dievs. Ar Savu nāvi viņš atņēma spēku tam, kam bija nāves vara – velnam. Viņš atgrieza man dzīvības spēku. Es esmu jauns radījums Kristū Jēzū. Es esmu Viņā paslēpta. Un Viņš dzīvo manī. Cik reižu mana dzīvība uz šīs zemes varēja apstāties! Bet – nē! Es dzīvoju. Tāpēc, ka Tā Gars, Kurš augšāmcēla Jēzu no mirušiem, dzīvo manī.

Jēzus, sarunā ar Martu, pēc viņas brāļa Lācara nāves, atklāja viņai Savu varenību un varu pār nāvi.

Jāņa 11: 25- 27:

„Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?" Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē.””

Jēzus Sevi parādīja kā tādu, Kas ir spējīgs atgriezt mirušajam dzīvību. Cilvēkam tas nav iespējams. Dievam – visas lietas ir iespējamas. Jēzus izsauca Lācaru no nāves un atgrieza viņu dzīvē. Neskatoties uz to, ka Lācara ķermenis, kā runāja Marta, jau smakoja, t.i. bija sācis sadalīties, tas pakļāvās dzīvības gara likumam, un Lācars uzcēlās, kad Jēzus pavēlēja viņam dzīvot. No tā mēs uzzinām, ka pat pie vissmagākās ķermeņa sagrūšanas, t.i. nāves, ķermenis pakļaujas Dieva Vārdam un atjaunojas Viņa dzīvības spēkā.

Jēzus - Dieva Vārds, bija savienots ar Tēvu. Svētais Gars deva spēku Viņa vārdam. Kad dzīvības vārds tiek atbrīvots ar Dieva ticību (tādu ticību, kāda ir Dievam – tulk. piez.), nāve atkāpjas. Tai jau ir atņemts spēks. Dieva Vārds ir dzīvības avots. Viņš ir Alfa un Omega, sākums un gals. Viss pāries, bet Viņš paliks. Un mēs Viņā. Viņā paliksim, iemācījušies dzīvot ticībā, nevis skatīšanā. Lācara ķermenis bija ļoti sliktā stāvoklī, kad Jēzus izsauca viņu no kapa. Bet Jēzus neskatījās uz redzamo. Viņš dzīvoja ticībā. Viņš, tajā brīdī, bija pieslēgts Dieva Tēva, Kas atdzīvina mirušos un sauc neesošo par esošu, spēkam. Šis spēks augšāmcēla arī pašu Jēzu Kristu. Šis spēks, pēc Jēzus augšāmcelšanas, darbojas arī šodien. Viņš ir mūžīgais Dievs.

Romiešiem 8: 11:

„Un, ja jūsos mājo Tā Gars, kas Jēzu uzmodinājis no miroņiem, tad Viņš, kas Kristu Jēzu uzmodinājis no miroņiem, arī jūsu mirstīgās miesas darīs dzīvas ar Savu Garu, kas ir jūsos.” 

Dievs ieguva mūs Sev. Viņš iemājoja mūsu iekšienē ar Savu Garu, savienojoties ar mums. Mēs esam saplūduši ar Viņu vienā veselumā.

1.Korintiešiem 6: 17:

„Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu.” 

 

Viens gars! Un tas ir dzīvības gars. Viņš elpo mūsos Savu elpu. Viņš runā uz mums, un atklāj Savus noslēpumus…

Kolosiešiem 1: 26- 27:

„Noslēpums, kas ļaužu ciltīm bija apslēpts no mūžīgiem laikiem, bet tagad atklāts Viņa svētajiem. Viņiem Dievs gribējis darīt zināmu, cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība.” 

Galatiešiem 2: 20:

„Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani.” 

 

Apustuļu darbi 17: 28:

„Jo Viņā mēs dzīvojam un rosāmies, un esam, kā arī daži jūsu dziesminieki sacījuši: mēs arī esam Viņa cilts.”

 

Es priecājos un baudu to, ka dzīvoju tagad, šodien. Jēzus ir mana dzīvība. Un ceļš. Un patiesība. Un es dzīvoju Viņā. Dzīvoju, kustos un eksistēju. Viņš šodien sūta mani turp, kurp Pats gribētu iet. Un Viņš iet turp, kur nepieciešams ienest dzīvību, dziedināšanu, brīvību, pārticību, mieru, prieku, pārliecību par neredzamo… Viņš rada izeju no tām situācijām, kur izejas nebija un nevarēja būt. Es ticu brīnumiem, un gribu būt šo brīnumu dalībniece. Tur, kur dzīvo Dievs, tur viss ir pārdabisks. Tur nav bezizejas. Bet ir cerība, ticība, mīlestība… un mīlestība – lielāka par visu. Dievs ir mīlestība. Un Viņš ir izvēlējies Sev mājas vietu.. Tie esam mēs ar jums.

2. Korintiešiem 6: 16:

„Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis.”

 

Arī dziesmas vārdi apstiprina:

“Un tagad esmu savienots Dieva Garā ar manu Tēvu,

Un tagad Viņš dzīvo manī, un es Viņā”.

Izskatās, ka tas ir viss, kas jāzina, un kam ir jātic, lai paliktu mierā ikvienā situācijā. Cik brīnišķīgi ir zināt par to, ka visu varošais un mīlošais Dievs ir tik tuvu, un tev nav no kā baidīties… Tavs ķermenis ir kļuvis par māju Dievam. Un Dievs ieved tur Savu kārtību. Slimības pamet tavu ķermeni tāpēc, ka nevar sadzīvot ar Viņa klātbūtni. Ķermenis pakļaujas dzīvības gara likumam.

Jāņa 14: 19:

„Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs, bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.” 

 

Tavs Dziedinātājs dzīvo tevī. Viņš ieguva mūs par Savas Asins cenu. Viņš nomira mūsu vietā un tagad dzīvo mūsos ar Savas augšāmcelšanās spēku. Taču – par to ir jāzina, un tam ir nepieciešams ticēt.

 

MANA LŪGŠANA: Dārgais Kungs! Es pateicos Tev par dzīvību, ar kuru es dzīvoju Tevī. Tu dzīvo, un es dzīvoju. Palīdzi man atzīt, cik bezgalīgi liela ir Tava varenība manī. Es ticu, ka es esmu Dzīvā Dieva templis. Lai tiek svētīts šis templis ar Tavu Garu, visas manas dzīves dienas. Lai darbojas šis augšāmcelšanās spēks manī spēcīgi un vareni, lai varu pilnībā izpildīt Tavu gribu uz zemes. Āmen!








29. diena

 

NO VISĀM MANĀM BAILĒM MANI IZGLĀBA. 1. daļa

Psalmi 34: 5:

„Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.” 

 

Angļu Bībelē “no visām briesmām” (krievu valodā – tulk. piez.) skan kā “no visām bailēm”.

Katram no mums dzīvē mēdz būt laiki, kad viss izskatās bezcerīgi un bez izejas: neārstējama diagnoze, un medicīna bezspēcīga; epidēmija un letāli iznākumi; nelaimes un neatgriezeniski zaudējumi; likumpārkāpumi no valsts puses, un masveida asins izrēķināšanās; kara notikumi un bērnu neaizsargātība…Nenoteiktības laiki, krīzes laiki… Bailes iegrūž cilvēkus pastāvīgās bezizejās. Bailes paralizē. Bailes, neatrisināmas situācijas priekšā, liek atņemt sev dzīvību. Daudzi cilvēki dzīvo bailēs no apkārt notiekošā. Daudzi nēsā bailes sevī kops pašas bērnības, un tās pāraug cietokšņos. Šī situācija pieprasa pārdabisku Dieva spēka iejaukšanos. Baiļu gars ir ļauns gars. Baiļu gars ieslēdz savus upurus verdzībā. Nedrīkst palikt šī baiļu gara uzvarēts.

No Daniēla Roudsa grāmatas “Baiļu gara pārvarēšana”.

Bailes var kļūt tik ļoti iznīcinošas, ka cilvēki zaudē ticību Dievam, un daži baiļu upuri nonāk psihiatriskajā slimnīcā…

Ja jūs pieļaujat, ka bailes pārņem jūs, jūs varat nonākt baiļu verdzībā uz visu dzīvi… Jēzus iznīcināja baiļu autoru tajā brīdī, kad Viņš nomira krustā, izliedams Savas asinis, un augšāmcēlās, svinot uzvaru pār visiem velna spēkiem.

Ebrejiem 2: 14- 15:

„ Bet, tā kā bērniem ir asinis un miesa, tad arī Viņš tāpat to ir pieņēmis, lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu, un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā.” 

 

Ļaujiet šai patiesībai iekļūt dziļi jūsu būtībā. Kad Jēzus nomira Golgātas krustā, Viņš iznīcināja nāves varu, un velna varu, un atbrīvoja tos, kas no nāves bailēm visu savu dzīvi bijuši pakļauti verdzībā. Par cik tā ir patiesība, tad – kāpēc gan mums būtu jāpaliek verdzībā?

…Vienīgais ierocis, kas ir palicis velnam, tie ir meli. Ja viņš spēj ievest cilvēkus maldos dzīvot bailēs, ķildās, apmelošanās un citos grēkos, viņš pārstāj būt uzvarēts velns… Kad cilvēki baidās, viņi ir apmānīti un tic velna meliem, nevis Dieva patiesībai.

Mums ir vara pieprasīt, lai šis ļaunais baiļu gars mūs atstāj Jēzus Kristus vārdā! Saskaņā ar Marka 16:17, mums ir vara izdzīt nešķīstos garus. Paldies Dievam, šis spēks darbojas!”

Mēs kalpojam cilvēkiem Dziedināšanas Istabās un saprotam, ka caur bailēm ienāk daudz nepatikšanu. Tās tik tiešām ienāk cilvēka dzīvē. Taču, tās arī tāpat pamet cilvēku, ja mēs pielietojam Jēzus vārda varu un Svētais Gars darbojas Savā atbrīvojošajā spēkā.

No Dziedināšanas Istabu stāstiem.

“Reiz pa telefonu ar mums sazinājās sieviete, kam bija  vajadzīga lūgšanu palīdzība. Atbraukt pie mums uz dievkalpojumiem viņa nevarēja, jo sen nebija gājusi ārā no mājas. Viņa nepanesa gaismu, atradās pustumsā, neatverot aizkarus. Jebkādas skaņas, ieskaitot putnu dziedāšanu, viņu kaitināja. Viņa vispār baidījās dzīvot. Kad viņa sāka uzskaitīt savas diagnozes, likās, ka tām nav gala. Es lūdzos pa telefonu, viņu neredzot. Ko es izdarīju? Es pateicu: “Es sasienu bailes jūsu prātā, un ar Jēzus varu iznīcinu ikviena lāsta darbību, kas ienācis caur bailēm”. Jēzus vārdā es pasludināju viņas dvēseles atbrīvošanu, un pēc tam – ķermeņa dziedināšanu. Un, vēl neizrunājot līdz galam pēdējos vārdus, es vada otrā galā izdzirdēju, kā sieviete sāka klepot. Viņā notika atbrīvošanās. Un pēc tam, mierā un priekā, viņa sāka pateikties Dievam par atbrīvošanu. Acīmredzot, viņa saprata, kas notiek. Sieviete atbrīvojās caur atbrīvošanās vārdu, kas tika pasludināts (izrunāts) ar Jēzus vārda varu”.

No Džona G.Leika grāmatas “Vara pār nešķīstajiem gariem, slimībām un nāvi”. Baiļu darbs fiziskajā pasaulē.

“Baiļu likums, fiziskajā pasaulē, darbojas tāpat, kā garīgajā. Cilvēks dzīvo baiļu stāvoklī. Piemēram, kāds saslimst ar tīfu, un viņam mājā tiek piekārts uzraksts, kas brīdina par to citus cilvēkus, lai pasargātu viņus no kontakta ar briesmīgo slimību. Bailes piespiež jūsu prātu atrasties pakļautībā. Kad jūs piepilda bailes, jūsu ķermeņa poras ievelk sevī visu, kas jūs ieskauj. Tieši tā cilvēki saslimst ar lipīgām slimībām. Man gadījās kalpot miestā, kur trakoja buboņa mēris. Pat par tūkstošiem dolāru nevarēja atrast brīvprātīgos, kas vēlētos apglabāt mirušos. Bet es neaplipu…Kāpēc? Kad cilvēks ar savas gribas darbību apzināti ieved sevi saskarsmē ar Dievu, ticība pārņem viņa sirdi un maina viņa būtnes stāvokli. Tā vietā, lai baidītos, cilvēks piepildās ar ticību. Tā vietā, lai piesaistītu sev ikvienu bacili, viņa gars aktīvi pretojas ikvienai slimībai. Jēzus Kristus Gars piepilda visu šī cilvēka būtni – roku, sirdi, katru viņa ķermeņa šūniņu.”

Nav nepieciešamības baidīties. Psalmu dziedātājs Dāvids teica: “Es nebaidīšos”, tāpēc, ka viņš bija brīvs no baiļu gara. Viņš atrada metodi, kā atbrīvoties no bailēm paļāvībā un uzticībā Dievam, un patiesos pasludinājumos.

 Psalmi 27: 1- 2:

„Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs.” 

 

Filipiešiem 1: 28:

„Tā ir viņu pazušanas, bet mūsu pestīšanas zīme, un tas ir no Dieva;”

 

Kas ir jūsu pretinieki šodien? Nosauciet viņu vārdus: diabēts, hepatīts, migrēna, sarkoma, vēzis,…Nebaidieties no viņiem. Dievs saka, ka, ja arī viņi uzkāps jūsu miesai, tad viņi paši klups un kritīs. Droši pasludiniet (izrunājiet) to savā dzīvē.

Psalmi 34: 5:

„Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.” 

 

 

MANA LŪGŠANA: Dievs, mana gaisma un glābšana. Man nav iemeslu bailēm. Es pretošos ikvienam uztraukumam ar stingru ticību. Es pakļauju sevi mīlestības un veselā saprāta spēkam. Es pasludinu savu aizsardzību caur Jēzus asinīm. Un nekādi sātana meli diagnozes veidā, vai kādi citi draudi manai dzīvībai, nepārkāps Dieva Vārdu, kas dzīvo un darbojas manā dzīvē! Āmen!

 

No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa




Komentāri (0)  |  2014-11-17 05:38  |  Skatīts: 1219x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ