Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Atraisot dziedināšanu (12. turpinājums)


 Steven J. Anderson




                                                     7. nodaļa
                                                 Nozīmēts un svaidīts būt auglīgam

 

       „Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs izraudzīju un liku, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek.” Jāņa 15:16

                Esmu tāds kā futbola fans, un kā mazam zēnam, mans mērķis bija spēlēt kādā no profesionālajiem klubiem. Ir labi, ja ir sapņi pat, ja ne visi piepildās. Tagad, kad jau esmu diezgan pārsniedzis spēlēšanas vecumu, es samierinos ar to, ka varu skatīties kā citi spēlē. Runājot par kristieša dzīvi, ir tas, ka skatītāji nav paredzēti – jūs visi dabūjat spēlēt komandā. Esmu tā kā arī neliels kriketa fans, kas skotam ir netipiski un mēdzu spēlēt Glāzgovā, kad biju jaunietis. Es atceros, kā reiz braucām uz kādu spēli citā pilsētā, lai nonākot galā es uzzinātu, ka esmu 12 – tais komandā (komandā ir 11 spēlētāji, citiem vārdiem sakot, man bija jāsēž malā un jāskatās). Es biju ļoti vīlies un varbūt joprojām man ir vajadzīga dziļāka iekšēja dziedināšana! Doma ir tāda, ka piedalīties ir daudz interesantāk.

Dīvainā lieta ar dažiem kristiešiem ir tā, ka izskatās, ka viņi ir apmierināti būt par skatītājiem un vērot, kā citi piedalās. Es vienmēr esmu devis priekšroku būt iesaistītam un aktīvam. Man jāsaka, ka man daudz vairāk patīk sludināt nekā klausīties citus sludinām! Lielākajai daļai sludinātāju, esmu drošs, ir tā pat. Taču, šeit tas nav par personisku izvēli. Jēzus aicina visus savus sekotājus kopā būt aktīviem un ņemt dalību Viņa komandā. Šī nodaļa viscaur ir par to, kā mēs varam spēlēt savu daļu.

Sadraudzības auglis

       „Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem. Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu. Es jūs vairs nesaucu par kalpiem, jo kalps nesaprot, ko
viņa kungs dara; bet Es jūs esmu saucis par draugiem, tāpēc ka visu, ko Es esmu dzirdējis no Sava Tēva, Es jums esmu darījis zināmu. Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek, jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos. Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.” Jāņa 15:12-17

Šie panti runā par mūsu izredzētību būt auglīgiem. Tas ir norīkojums, kas izriet no draudzības. Tas ir apbrīnojams fakts, ka Jēzus sauc mūs par draugiem nevis, vergiem; ka esam izredzēti un norīkoti. Tas atraisa mūs no divām vislielākajām grūtībām dzīvē.

  (1) No bailēm par izgāšanos. Lielākā daļa no mums kaut kādā brīdī ir cīnījušies pret bailēm no izgāšanās un pat no būšanas par kļūdu. Mums iekšienē ir Dieva radīta vēlme dzīvot nozīmīgu dzīvi. Tā ir laba lieta. Tas tiek grēcīgās dabas izkropļots un tiek novests līdz smagam darbam un cenšanās dēļ nedrošības sajūtas, kas var mūs mudināt pierādīt savu vērtību. Jēzus draudzība, kuru Viņš ir uzsācis ar mums, atbrīvo mūs no mūsu nedrošības. Pēc tam Viņš mūs aicina vienkārši uzturēties Viņa klātbūtnē (Jāņa 15:5), kā rezultāts ir augļu nešana mūsu dzīvēs.

  (2) No būšanas tumsā. Atkal, daudzi ir dzīvojuši savas dzīves nebūdami pārliecināti par sevi un neskaidrībā, ko darīt. Jēzus draudzība nozīmē, ka Viņš mums dara zināmu visu, ko Viņš ir uzzinājis no Tēva. Tas ir daudz un ir nepieciešama vesela dzīve, lai Viņā klausītos. Šī atklāsme rezultējas tajā, ka esam spējīgi iesaistīties auglīgajās Dieva gribas aktivitātēs nevis izšķiest laiku darot to, ko mēs gribam.

Draudzība, kas mums ir ar Jēzu velk mūs tuvībā un vada uz auglīgumu. Un tā divi lieliski šīs draudzības augļi par, ko runā šie panti ir:

1. Atklāsme par visu, ko Tēvs ir darījis zināmu. (15.pants)

2. Atbild uz lūgšanām (17.pants), ja mēs lūdzam saskaņā ar Viņa gribu.

Vēl viena atslēga šajās attiecībās ir mīlēt vienam otru, galu galā mēs visi esam Viņa draugi. Mums būtiski ir attīstīt šīs attiecības ar Jēzu.

 

Laiks ir tagad: Izdevības un Iespējas

        

        Šis dotais laiks ir pilns ar izdevībām, kad katru dienu mums sniedzas pretī iespējas Dieva Valstības darbiem un liecībai. Stefans, viens no mūsu brīvprātīgajiem, kādu nedēļu ar mums dalījās, ka viņš bija ieskrējis milzīgā lielveikalā pēc dažām pārtikas precēm. Tas, ko viņš pārsvarā dara, ir ceļā būdams, viņš prasa Tēvam: vai ir kāds, uz ko viņam vajadzētu vērst uzmanību vai uzrunāt, vai piedāvāt aizlūgšanu. Viņš ievēroja kādu sievieti, kurai bija grūtības pacelt cukura maisu un tā viņš piegāja pie viņas un iesaistījās nelielā sarunā. Sieviete atklāja Stefanam, ka viņai ir grūtības cilāt smagumus dēļ artrīta, kas ir viņas locītavās. Stefans piedāvāja aizlūgšanu, kurai viņa piekrita. Mēs redzam, ka daudzi cilvēki ir ļoti atvērti saņemt aizlūgšanu dažādās vietās. Kad viņš lūdza, svētā Gara spēks skaidri sāka ietekmēt šo sievieti. Stefans aizgāja uz mašīnu pēc Dziedināšanas Istabas vizītkartes priekš šīs sievietes, un kad viņš atgriezās šī sieviete joprojām bija skaidri redzamā Svētā Gara ietekmē! Iespējas ir visur.

Patiesi, šajā laikā ir lielas garīgas slāpes, kas ir acīm redzamas caur „new age” un citu garīgo kustību pārpilnības. Tas nav tas par ko mums būtu jāžēlojas vai jāapraud. Šis ir laiks draudzei piecelties un atklāt patieso un spēcīgo dzīvā Dieva garīgumu. Diemžēl daudzi draudzē spēlē tikai dievkalpojumu apmeklēšanu.

Nu jau kādus gadus mēs ņemam stendus mediju izstādēs, kur mūsu komandas lūdz, pravieto tur daudziem. Labs skaits ir to, kas ir nākuši pie ticības uz Jēzu un ir sākuši Viņam sekot. Pie tā visa, daži no mūsu ļaudīm ir attīstījuši kalpošanu, kas saucas Gaisma un Dzīvība, kura pastāv, lai sarūpētu patiesas kristietības garīguma parādīšanu, parādot Dieva mīlestību un spēku, radošā un kultūrai piederošā veidā. (skaties www.Lightlife.org.uk ) Vakari, kurus viņi notur, bieži kafejnīcās vai viesnīcās, ir pārpildīti un mēs dzirdam liecības par cilvēkiem, kas nāk pie ticības, tiek dziedināti vai ir piedzīvojuši ievērojamu sastapšanos ar Dievu.

Izdevības ir papilnam, iespējas liekas ir bezgala un ražas ir daudz; strādnieki ir tie, kas ir vajadzīgi. Kristus Miesai ir jātiek atraisītai un sagatavotai darbībai.


 
Atraisot Kristus Miesu
 

         Mūsu vīzija ir pacelt parastus ticīgos darīt neparastas lietas. Kad Džimijs pirmo reizi atnāca uz „Dziedināšanas Istabu”, Paislijas pilsētā (Paisley), viņš bija ļoti nevesels vīrs un viņa dzeltenīgā sejas krāsa norādīja, ka viņa aknas nedarbojās, kā vajadzētu. Spēcīgas zāles sirdij bija bojājušas viņa aknas jau kādu laiku un analīzes slimnīcā to uzrādīja. Sliktās ziņas bija, ka Džimijam bija teikts, ka bojājumi ir neatgriezeniski un, ka akna nespēs atjaunoties.

Pēc pāris aizlūgšanas reizēm Džimijs sāka justies daudz labāk un viņa sejas krāsa ievērojami mainījās. Sekojošās pārbaudēs slimnīcā uzrādīja, ka viņa aknas tagad atkal pilnībā darbojas. Džimijs tika piepildīts ar Svēto Garu pilnīgi jaunā veidā, pēc tam apmeklēja mūsu apmācību kursus un kļuva par brīvprātīgo „Dziedināšanas Istabās”. Tagad viņa septiņdesmit gados viņš gūst iepriecinājumu lūgt par slimajiem.


 
Jūs dodiet viņiem paēst

 

         Lūkas evaņģēlijā 9:12-17 mēs lasām par brīnumaino piecu tūkstošu cilvēku paēdināšanu. Kad un caur ko šis varenais brīnums parādījās? Tekstā patiesībā nav precīzi norādīts, kad ēdiens pavairojās. Vai tas notika, kad Jēzus to pārlauza vai tas notika, kad mācekļi to dalīja? Jebkurā gadījumā, Jēzus lika saviem mācekļiem pabarot pūli. Mūsdienās ir daudz izsalkušu cilvēku, kuri meklē patieso maizi, bet nezina, kur to meklēt. Draudze, ko bieži redz kā „rībošu institūciju”, viņu acīs neizskatās kā tāda, kurai būtu atbilde. Mācekļi ieteica saprātīgu un racionālu risinājumu cilvēku izsalkumam – sūtīt viņus uz apkārtējiem ciemiem. Bet Jēzus vēlējās paplašināt viņu ticību, lai redzētu brīnumaino iespēju. Mēs neesam ierobežoti ar to, kas mums šeit uz zemes pieder dabīgi, un varam paplašināt savu potenciālu Garā. Jēzus saviem mācekļiem šeit māca četras lietas:

  1. Pieņem tev Dieva doto atbildību – jūs pabarojiet viņus; jūs dziediniet viņus; jūs pārvariet ienaidnieka spēku. Viņš ir sarūpējis nepieciešamos līdzekļus; Viņš sagaida, ka mēs tiksim galā ar nepieciešamo izplatīšanu.

  2. Organizējiet savu pieeju – sadaliet tos piecus tūkstošus grupās pa 50 (14.pants). Vajadzības ap mums var likties nomācošas, tādēļ ir būtiski zināt, kur sākt un kā turpināt, savādāk mēs varam nonākt pie runāšanas un nekā nedarīšanas. Vienkārši sāc kaut kur un tad turpini soli pa solim.

  3. Ieliec to, kas tev ir Jēzus rokās – viņiem bija tikai dažas zivis un maizes klaipi, bet, kad tie tika ielikti Jēzus rokās, kur tie tika lauzti un svētīti; tie pavairojās, kad tika doti tālāk. Dievs prasīja Mozum, kas viņam ir rokās. Tā bija ikdienišķa, parasta nūja. Un tomēr, Dievs darīja Mozu spējīgu šo nūju lietot ar apbrīnojamu autoritāti pār Ēģipti.

  4. Ceri uz brīnumiem un pavairošanos. Kāpēc gan to nedarīt? Šis ir laiks visai Kristus Miesai pamosties ar to potenciālu, ko sevī nes Tās katrs loceklis. Varbūt ir daži, kuri izskatās, ka viņiem ir dots īpašs svaidījums, bet  mums pārējiem nav paredzēts sēdēt, apbrīnot un aplaudēt viņiem. Ja kas, viņiem būtu mūs jāiedvesmo darīt to pašu. Mēs visi varam, jo mums visiem ir dota sevī ticības sēklas un Svētā Gara klātbūtne. Ir laiks kustēties! Man patīk stāsts par Jonatānu un viņa bruņu nesēju 1.Samuēla 14:1-15. Par spīti, ka visa armija nīkuļoja nospiestā noskaņā un par spīti, ka viņi bija ievērojamā mazākumā attiecībā pret filistiešiem, Jonatāns iesaka savam bruņu nesējam, ka viņi veiks drosmīgu uzbrukumu ienaidnieku priekšpostenim. Viņiem ir tāds „uz priekšu” teiciens, „varbūt Tas Kungs darbosies mūsu labā.” Viņu drosme tiek atalgota un viņi iekaro šo priekšposteni. Šī rīcība noved pie tā, ka visa filistiešu armija tiek sakauta, un ka Sauls ar israēliešu armiju beidzot sāk atdzīvoties.

        Šodien draudzē ir vajadzīgi pavisam vienkārši varoņi, kas sāk darīt to, ko Jēzus teica, ka varam un, kas zina, šāda rīcība var izkustināt daudzus citus no viņu snaušanas.

Viens no mūsu brīvprātīgajiem Edinburgā (Edinburgh) kādu dienu bija iekustējies. Viņš sastapa kādu vīru ratiņkrēslā uz ielas un tuvojās viņam piedāvājot aizlūgt par viņu. Vispirms, šis vīrs atteicās un pat ļāva kritikas straumei plūst no viņa pret draudzi. Jaunais vīrs sajuta, ka Dievs saka viņam, lai klausās un gaida. Viņš tā izdarīja un tad vēlreiz piedāvāja aizlūgt. Šoreiz pie ratiņkrēsla piesaistītais vīrs pieņēma piedāvājumu. Dievs viņu spēcīgi aizskāra un vēlāk viņš ieradās uz vietējo „Dziedināšanas Istabu”, kur viņš tika ārā no ratiņkrēsla un nāca pie ticības uz Jēzu.

Jēzus mums ir devis atļauju iet un pasludināt Labo Vēsti par Valstību, dziedināt slimus un izdzīt dēmonus. Mums vajag satvert izdevības un nepadoties nekādām bailēm. Mums ir jāiet uz ienaidnieka nometni, uz vistumšākajām vietām, nebaidoties no aptraipīšanās, bet tā vietā izplatīt lipīgo Dieva mīlestību. Pēc bauslības kontakts ar spitālīgo padarīja tevi nešķīstu, bet kad Jēzus aizskar spitālīgo, spitālīgais top šķīsts! Viņš sūta mūs – tā ir Viņa ideja. Viņš mūs ir stiprinājis un devis mums autoritāti. Apskatīsim šīs divas atslēgas tagad.


 
Spēks un autoritāte

 

        „Un Viņš mācīja kādā no sinagogām sabatā.Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā, ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties. Bet Jēzus, to ieraudzījis, piesauca viņu klāt un sacīja viņai: "Sieva, topi svabada no savas slimības!" Pie tam Viņš tai uzlika Savas rokas, un tā tūliņ tapa taisna un slavēja Dievu.” Lūkas 13:10-13

Šeit mēs atrodam sievieti, kura ‘nevarēja pilnīgi taisni atliekties’ un, kura šādā stāvoklī jau bija garā savilkta 18 gadus. Mēs redzam, ko Jēzus dara pie viņas; tas ir arī tas, ko viņš dara pie mums un kā mums ir jākalpo citiem. Jēzus viņu dziedināja ar autoratīvu vārdu un spēka izpausmi.

     1. Jēzus viņu ieraudzīja (12.pants): Viņš viņu ievēroja un ieraudzīja viņas stāvokli kā arī iemesla sakni. Viņš viņu arī ‘redzēja’ brīvu pirms kaut kas bija noticis.

     2. Viņš viņu pasauca: Viņš viņu sauc ārā no viņas gūsta; ārā no vietas, kur viņa bija iesprostota un iestigusi. Viņš vienmēr aicina uz priekšu ļaudis, ārā no viņu pagātnes un iekš ‘vairāk’ Dieva un Viņa Valstības.

     3. Viņš autorizē viņas dziedināšanu un brīvību (12.pants 2.daļa). ticībā Viņš izrunāja autoratīvo vārdu. Viņš sauca, kas tagadnē notiks – ‘topi brīva’. Viņš atraisīja uz zemes to, kas bija atraisīts(atļauts) debesīs (Mateja 18:18). Tāpat Viņš runā uz mums atraisot debess mērķus mūsu dzīvēs.

     4. Viņš aizskāra viņu ar spēku: Kad Viņš to izdarīja, viņa uzreiz iztaisnojās un slavēja Dievu. Viņš runāja vārdu, pēc tam darīja darbu (pieskārās), kas noveda pie brīnuma. Kad Viņš mums pieskaras, Viņš mūs iztaisno uz Dievu vērstās attiecībās nevis noliektus uz citām lietām.

Tādēļ, mēs varam kalpot ar dziedināšanu, redzot cilvēkus un redzot stāvokli un iemeslu; un, ko Dievs vēlas darīt ar viņiem, caur potenciālu, kāds viņiem ir Kristū. Mēs varam aicināt cilvēkus virzīties uz priekšu, paskubināt viņus un runāt ar autoritāti, atraisot Dieva gribu no Debesīm uz zemi. Mēs varam tikt iedvesti ar spēku no augšas, lai kad mēs aizskaram cilvēkus, Dieva spēks plūdīs caur mums uz viņiem.



Steven J. Anderson "Healing Rooms Scotland" direktors

No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs 
 




Komentāri (0)  |  2014-12-17 23:07  |  Skatīts: 999x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ