Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 6. daļa
2015. gada 6. nedēļa
Pagājušajā nedēļā mēs pārskatījām garīgās attīstības pamata soļus līdz pilnīgam briedumam Kristū: 1) Ticīgais, 2) Māceklis, 3) Kalps, 4) Draugs, 5) Dēls. Par šiem soļiem runā Jaunā Derība, un mēs izstudēsim katru no tiem īsi, bet pietiekoši, lai būtu par tiem skaidrs priekšstats. Tas viss ir vajadzīgs, lai redzētu, kur mēs atrodamies no šī aicinājuma viedokļa. Vispirms, šeit var palīdzēt neliels ieskats vēsturē.
Šos brieduma attīstības soļus mācīja pirmajā gadsimtā, tāpat tos mācīja arī pirmās draudzes Tēvi, kas bija tieši pirmo apustuļu mācekļi. To māca visa Jaunā Derība, kādēļ gan tad to tik reti pārspriež un studē tagad? Liela daļa no doktrīnām un tradīcijām, kuras pieņēma baznīcas organizācija pēc III gadsimta, ļoti efektīvi aizplīvuroja šo patiesību. Bet tagad viss izskatās kā puzle, kas pēc kāda vārdiem, tiek vākta noteiktā attēlā, bet ar pirmo acu uzmetienu jums tas nav redzams, bet ja jūs ieraudzīsiet attēlu, tad bez tā neko citu neredzēsiet. Mums to jāatklāj Svētajam Garam, tāpat kā visas pārējās garīgās patiesības.
Trešajā gadsimtā šis aicinājums skriet sacīkstēs augstā Dieva aicinājuma Kristū dēļ kļuva neskaidrs, izplūdis, tāpat kā doktrīna par katra atsevišķa glābšanu ticībā tika nomainīta pret ticību baznīcai. Glābšana sāka piederēt ne katram personīgi, bet baznīcas institūtam, un lai izglābtos, no cilvēkiem tika pieprasīts, lai viņi kļūtu par šīs institūcijas daļu. Dažiem patiesība par glābšanu ticībā vēl vairāk tika atšķaidīta ar pārliecību, ka Dievišķā izredzētība ir tā, ka cilvēks vienkārši piedzimst „kristīgā” valstī, kultūrā. Tam apakšā nebija Bībeles mācības pamats, bet attīstījās baznīcas politikā caur arvien lielāku veltīšanos tradīcijai un dogmām, nekā Bībeles patiesībai. Tādā veidā, sistemātiski soļi uz briedumu Kristū faktiski tika nomainīti pret baznīcas institūta zemes valdības attīstību.
Tādā mērā, kā reliģijas humānais gars nostiprina savu varu baznīcas organizācijā, liekas, ka tas kristiešiem mērķtiecīgi liek visus iespējamos šķēršļus, pat slēpjot šo skrējienu sacīkstēs, kurā katrs kristietis ir aicināts piedalīties. Tādā veidā kristieši paliek garīgi nenobrieduši un atkarīgi no baznīcas institūta varas.
Šajā laikā Tā Kunga namu pielūdz vairāk nekā To Kungu, Kuram pieder šis nams. Un tomēr katrā paaudzē bija lielas dvēseles, kam bija redzējums par augstāko aicinājumu, kas stingri nolēma piedalīties šajā skrējienā. Tā kā tam bija nepieciešama personīga iniciatīva un ticība, tad parasti šādi cilvēka izrādījās par draudu baznīcas varai. Tādēļ šie vīrieši un sievietes gandrīz vienmēr tika pakļauti vajāšanām no baznīcu organizāciju puses. Tajā laikā valdīja farizejisks gars, kas uzlika smagu jūgu citiem, lai traucētu tiem ieiet valstībā. Līdz šodienai visspēcīgāko pretestību tiem, kas skrien sacīkstēs, parāda tas pats reliģijas gars, kas pretojās Jēzum, kad Viņš staigāja pa zemes virsu.
Reformācija piedzima galvenokārt pateicoties atklāsmei, ka ticībai un glābšanai jābūt personīgām. Šī doma tiem laikiem bija tik radikāla, ka kļuva par politiska lūzuma iemeslu, iesākot mūsdienu demokrātiju, bet tāpat arī metot izaicinājumu reliģiskajām institūcijām. Tā iemesla dēļ, ka glābšana ir personīga, katrs cilvēks kļūst par neierobežotu vērtību, kas savukārt radīja koncepciju, ka valdība eksistē, lai kalpotu cilvēkiem, bet nevis otrādi.
Neskatoties uz to, ka šīs kustības ātri pašas sastinga, pārvēršoties organizācijā, personīgā glābšana iedeva citu jēgu katra cilvēka personīgajai atbildībai, radot to, ko sauc par «protestantu darba ētiku». Tas atraisīja bezprecedenta iniciatīvu un inovāciju, kas būtiski ietekmēja civilizāciju, palielināja zināšanu daudzumu, kas veidoja mūsdienu pasauli. Pašai pamata garīgajai patiesībai atraisoties ir milzīga ietekme uz pasauli, nesot cilvēcei milzīgu labumu, bet tai pat laikā prasot no šīs cilvēces lielu atbildību. Ko mēs atraisām debesīs, tas atraisās uz zemes, un, ko mēs saistām debesīs, tiek saistīts virs zemes.
Pat ņemot vērā šo nopietno konfliktu starp personību un sabiedrību, mums jāatrod savu vietu Viņa miesā un jāaug attiecībās ar citiem, ja vēlamies pieaugt Kristū, kā esam aicināti. Vajadzīgā līdzsvara atrašana ir pirmais solis ceļā uz veselīgu Bībeles māceklību. Šeit mēs tāpat mācāmies sabalansēt mūsu atbildību attiecībā pret pasauli ar pieaugšanu Garā. Un patiesībā šie divi aspekti palīdz viens otram, un, ja nav līdzsvara, tad rodas tikai problēmas.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
