Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Dievišķās dziedināšanas kalpotājs


  Riks Džoiners
 Kristieša brīnišķīgā dzīve

 Vārds nedēļai 41. daļa


      Mēs turpināsim pētīt dažu ievērojamu kristiešu dzīves ar vēl vienu nesenu piemēru, Džonu Vimberu (John Wimber). Man bija dota privilēģija pazīt un kontaktēties ar Džonu viņa dzīves pēdējos gados, un es viņu uzskatu par vienu no lielākajiem kristiešiem, kurus esmu pazinis.

Džons Vimbers (25.02.1934 – 17.11.1997)

Džonam Vimberam bija viena no lielākajām dziedināšanas dāvanām 20. gadsimta otrajā pusē. Taču bija vēl kaut kas, kas viņu padarīja par tā laika vienu no ietekmīgākajiem draudzes līderiem. Džons mīlēja teoloģiju, bet nebija teologs. Tai pat laikā tikai nedaudziem teologiem bija tāda veida ietekme uz katras denominācijas skolotājiem, kā Džonam.

Džons tāpat arī bija viens no lielākajiem piemēriem Efesiešiem 4 sagatavošanai kalpošanai. Viņš bija instruments, kas atraisīja daudzus cilvēkus patiesai dziedināšanas un atbrīvošanas kalpošanai. Viņš atraisīja vairāk mācītājus, skolotājus un evaņģēlistus viņu aicinājumam nekā, iespējams, vēl kāds baznīcas vēsturē. Tikai nedaudziem bija tik dziļa un transformējoša ietekme uz tik plašu Kristus miesas daļu, kā Džonam Vimberam.

Džons bija veltījies veselīgai Bībeles mācībai, bet viņš mīlēja cilvēkus vairāk par principiem. Džons reiz man teica, ka lūdza par tūkstoti cilvēku par dziedināšanu, pirms notika pirmais brīnums. Viņš ticēja, ko Bībele runā par dziedināšanu un nepadevās. Viņa neatlaidīgā vēlēšanās redzēt dziedināšanu draudzē bija ne tikai savas ticības vai doktrīnas apliecināšanai, bet mīlestības dēļ pret cilvēkiem. Džons bija viens no lielākajiem piemēriem tam, ka «Mīlestība nekad nebeidzas» (skat. 1.Korintiešiem 13:8).

Džona mīlestība pret teoloģiju un veselīgām doktrīnām sakņojās viņa taisnības mīlestībā. Viņš bija veltījies patiesībai un runāja patiesību. Viņš nekad neattaisnoja savas kļūdas un, ja kāds netika dziedināts, viņš atvainojās un teica, ka nezin, kādēļ. Kad kritiķi Džonam teica, ka tikai 10% cilvēku, par kuriem viņš lūdza, tika dziedināti, viņš priecājās arī par tiem un teica, ka cer uz labāko, jo šie 10% bija visu pūļu vērti. Neizteiksmīgais Vimbera stils piesaistīja tos, kuriem nepatika citu dziedināšanas kalpotāju cirka atmosfēras stils, bet viņa spēja atdzīt savas kļūdas bija tik valdzinoša, ka viņš ieguva daudzus skeptiķus un šaubīgos.

Džons reti, ja vispār kādreiz, runāja negatīvi par citām kalpošanām, kaut gan bija sašutis par tiem, kas grūda cilvēkus un paziņoja, ka viņi ir nokrituši zem Dieva spēka. Viņš mācīja, ka mākslīgi radīta emocionāli uzlādēta atmosfēra ir šķērslis patiesai dziedināšanai un ticībai. Viņš mācīja saviem līderiem apstādināt cilvēkus, kuriem ir pretrunīgas izpausmes. Džonam un citiem „Vineyard” līderiem bija tik redzami brīnumi paši par sevi, ka bija sarežģīti apvainot par manipulācijām ar emocijām un reklāmu. Tas pacēla cieņu pret dziedināšanas kalpošanu tik spēcīgi, ka daudzi, kas sākumā to noliedza, kļuvi atvērti tai.

Džona otra mīlestība bija mūzika, un viņš pats līdz savas kalpošanas sākumam bija profesionāls mūziķis. Džons savienoja savu mīlestību uz mūziku un uz Dievu, radot dažas mūsdienu lieliskākās slavas dziesmas.

1974. gadā Džons kļuva par Fullera Teoloģijas semināra Draudzes augšanas departamenta direktoru. Tajā pašā laikā viņš kopā ar sievu Karolu sāka pulcināt savās mājās kristiešus, lai mācītu un kontaktētos. Kad viņi sāka ticēt un pārdzīvot Gara dāvanas, tas izsauca Kvākeru baznīcā izlaušanos. Šī mazā grupa izauga par Anaheim Vineyard Christian Fellowship, kas kļuva par vienu no pašām ietekmīgākām draudzēm pasaulē.

Pirmajos gados šī draudze kļuva par Calvary Chapel kustības daļu, kurā Džons viņiem palīdzēja ielikt pamatus mīlestībai uz Dieva Vārdu un veselīgām doktrīnām. Taču pateicoties Džona centieniem pēc Gara dāvanām, kuras viņš gribēja atraisīt šajā draudzē, viņu attiecības pārtrūka un divas kustības aizgāja katra pa savu ceļu. Džons piebiedrojās mazai draudžu grupai, kuru iesāka Kenn Gulliksen, ar nosaukumu „Vineyard” (Vīna kalns).

Jaunumi par lielajiem brīnumiem, kas notika Vīna kalnā, izplatījās ļoti plaši. Cilvēki nāca no visas pasaules, lai apmeklētu konferences vai kādu no viņu draudzēm. Drīz vien Vīna kalna draudzes auga kā sēnes. Vineyard mūzika arī kļuva populāra, un radīja lielu interesi par šo kustību. Džons un citi Vīna kalna līderi sāka uzstāties citās draudzēs un konferencēs. Drīz vien Vīna kalna ietekme izplatījās daudzās denominācijās daudzās valstīs, ko pavadīja lieli brīnumi un zīmes.

Džons sevišķi vēlējās sasniegt evaņģēlistus, jo domāja, ka viņi vairāk par citiem ir balstījušies Vārdā un tādēļ varēja labāk tikt galā ar dāvanu spēku. Taču izskatījās, ka tādas baznīcas kā katoļi, anglikāņi, reformāti un protestantu denominācijas pieņēma Vīna kalnu un tā vēstījumu vairāk nekā jebkurš cits Kristus miesas segments.

Džona draugs Pīters Vāgners (C. Peter Wagner) nosauca Dieva kustību, kuru bija aizdedzinājis Vīna kalns par «Trešo Svētā Gara vilni». Džona mācība par kristībām un Svētā Gara dāvanām atšķīrās no klasiskās vasarsvētku un harismāu kustības, kas to padarīja pievilcīgāku Kristus miesas lielākai daļai. Viņš mācīja, ka runāšana valodās dāvana bija tikai viena no dāvanām vai kristības pierādījumiem. Tas novāca galveno šķērsli baptistiem pieņemt kristības Garā. Pamazām ši mācība atvēra ceļu miljoniem pārdzīvot šo Svētā Gara spēku, kas pirms tam viņiem nebija atvērts.

Vīna kalns tika izlietots, lai paceltu daudzus lielus kalpotājus, tādus kā Džonu un Karolu Arnotus. Arnoti nonāca līdz tam, kas kļuva pazīstams kā «Toronto svētības», kas pieskārās milzīgai Kristus miesas daļai. Maikls Bikls, Kanzasas pilsētas Starptautiskā lūgšanu nama dibinātājs, arī bija kādu laiku daļa no Vīna kalna.

Lai arī es nekad nebiju Vīna kalna daļa, man bija tā privilēģija pietiekoši labi pazīt Džonu. Es tāpat esmu uzstājies dažās Vīna kalna konferencēs un daudzās Vīna kalna draudzēs, ieskaitot Anaheimas Vīna kalnu. Neatceros nevienu Vīna kalna draudzi, kas mani nepārsteidza, sevišķi līderu kvalitāte. Neatceros nevienu Vīna kalna draudzi, kur katrs loceklis nebūtu apmācīts efektīgai evaņģelizācijai, lūgšanai par slimajiem un atbrīvošanai.

Džons Vimbers mira 1997.gada 17. novembrī 63 gadu vecumā no asins izplūduma smadzenēs. Bez šaubām, tikai nedaudz cilvēku ietekmēja visu Kristus miesu tik spēcīgi kā savā laikā Džons Vimbers.

 

MorningStar Ministries

 

Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.

No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace

Avots: www.outpouring.ru


Komentāri (0)  |  2015-11-22 04:49  |  Skatīts: 794x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ