Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 44. daļa
Smits Viglsvorts (Smith Wigglesworth)
1859 – 1947
Britu evaņģēlistam Smitam Viglsvortam bija viena no pašām īpašākajām kalpošanām divdesmitajā gadsimtā. Viņa piemērs turpina iedvesmot evaņģēlistus un ticīgos visā pasaulē, kas tic, ka Dievs vēl arvien dziedina un atbrīvo.
Viglsvorts piedzima trūcīgā ģimenē Anglijā Jorkšīrā. Jaunībā viņš strādāja uz laukiem un fabrikās, un beigu beigās, kļuva par ūdensvada labotāju. Līdz tam laikam, kad viņš 1882. gadā apprecējās ar Polliju Fezerstounu, viņš nemācēja lasīt. Sieva iemācīja viņam lasīt, tam izmantojot Bībeli. Viņi nolēma, ka lasīs tikai šo grāmatu.
Neskatoties uz to, ka viņu uzskatīja par neizglītotu cilvēku, Viglsvorta neparastā ticība aizskāra visu pasauli. Viņa garīgās pieredzas vēsture ir ļoti bagāta un daudzveidīga. No augšienes piedzimis astoņu gadu vecumā, viņu mācīja metodisti, anglikāņi, baptisti, Plimutas brālība un Pestīšanas Armija.
Kad Viglsvorts sāka sludināt, viņš ātri kļuva populārs, un beigu beigās pameta ūdensvada labotāja darbu. 1907. gadā Sanderlendas atmodas laikā viņš tika kristīts ar Svēto Garu un saņēma mēlēs runāšanas dāvanu. Vasarsvētku ļaudis tūlīt viņu uzņēma savās rindās. Viņš sludināja Dieva Asamblejā Anglijā, bet vēlāk saņēma diplomu caur Dieva Asambleju Amerikā.
Viglsvorts mācīja to, ka Dievs dziedina caur vienkāršu ticību, viņš tāpat uzskatīja, ka dažām slimībām ir dēmonisks raksturs. Vēzi viņš nosauca par „dzīvu ļauno garu”. Viņa pretrunīgās metodes bieži iekļāva grūdienus, pļaukas vai sitienus pa miesas slimo vietu. Bieži Viglsvorts ar dūrēm sita tiem, kas žēlojās par sāpēm vēderā, tik stipri, ka ar sitienu aizmeta cilvēku otrā istabas stūrī. Kad viņam pārmeta šajā sakarā, viņš teica, ka sit nevis cilvēku, bet dēmonu, kas stāv aiz šīs slimības.
Bez šaubām, Viglsvorta stils bija skarbs un nestandarta. Viņš uzskatīja, ka lūgt par cilvēku vairāk nekā vienu reizi ir neticības izpausme, un viņš aizdzina no platformas tos, par kuriem jau lūdza. Un tomēr ir grūti strīdēties par to, kādi rezultāti bija viņa kalpošanai. Baumas par pārsteidzošiem brīnumiem izplatījās avīzēs un žurnālos, ieskaitot ziņas par cilvēku celšanos augšā no mirušajiem. Viņa sieva Pollija bija viena no tām, kas cēlās augšā no mirušajiem.
Kalpošana aizveda Viglsfvortu uz virkni Eiropas valstu, Indiju, Dienvidāfriku, Austrāliju, Jaunzēlandi, dažām Klusā okeāna salām un Ameriku. Katrā zemē, katrā pilsētā viņš kļuva par slavenību un sensāciju, piesaistot milzīgus pūļus. Kā jebkurai ievērības cienīgai kalpošanai, viņam bija kritiķi, kas bieži viņu nomelnoja un tenkoja. Bet tas tikai vēl vairāk piesaistīja pūļus. Cerība uz to, ka Dievs no jauna darbojas spēkā, bija spēcīgāka par bailēm, kuras centās izplatīt ciniķi.
Viglsvorts neuzrakstīja nevienu grāmatu, bet dažas no viņa svētrunām bija nopublicētas. Bet viņa dzīve pamudināja citus rakstīt iedvesmojošas grāmatas par viņu. Viņa vienkāršā, bet spēcīgā ticība iedvesmoja lielu cilvēku daudzumu, tos aizskarot ar Dieva spēku, kas plūst caur viņu. Daži uzskata, ka Dziedināšanas Atmoda, kas sākās 1948. gadā, gadu pēc Viglsvorda nāves, kļuva par augli tai sēklai, kuru viņš bija sējis.
Neapšaubāmi, šī vienkāršā, bet neparastā dvēsele pamodināja veselu paaudzi noticēt, ka Tas Kungs šodien ir tas pats, kas toreiz, kad staigāja pa zemi. Viņš vēl arvien mīl cilvēkus un tos dziedina. Smits Viglsvorts ar pilnām tiesībām ir pelnījis to titulu, ar kuru viņš ir pazīstams, - „Ticības Apustulis”.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
