Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Reformācijas tēvs


  Riks Džoiners
 Kristieša brīnišķīgā dzīve

 Vārds nedēļai 49. daļa



Jans Huss (Jan Hus)
1369-1415

      Jans Huss bija garīdznieks, mācītājs, profesors un filozofs, bet viņa lielākais ieguldījums bija skolotāja un patiesībai veltītu grāmatu autora darbs. Piedzimis dienvidu Bohēmijā 1300-to gadu beigās, viņš bija Mārtiņa Lutera priekštecis vienu gadsimtu agrāk, un daudzi vēsturnieki viņu uzskata par pirmo īsto reformatoru. Tāpat viņu uzskata par Morāviešu brāļu kustības un draudžu garīgo tēvu. Burtiski visi reformatori, kas sekoja Husam atzina viņu par savu iedvesmotāju.

Tāpat kā viens no ekstraordinārākajiem pirmo gadsimtu sludinātājiem, Huss bija lielas zinātnes un plašu pasaules zināšanu cilvēks. Būdams spēcīgs sludinātājs, viņš satricināja nospiedošo reliģisko sistēmu līdzīgi kā zemestrīce un iesēja Reformācijas – līdz mūsdienām pasaules vēsturē lielākās baznīcas transformācijas sēklu.

1402. gadā Huss kļuva par Prāgas universitātes- vienas no tā laika progresīvākajām augstākās mācību iestādes rektoru. Tajā pašā gadā tikko uzceltā Bēteles kapela viņu nozīmēja par savu sludinātāju. No šīs katedras Huss sāka pieprasīt baznīcas reformāciju, sludinot radikālu, Bībeles redzējumu par baznīcas uzdevumu. Lai arī Romas Katoļu Baznīca aizliedza Džona Vitklifa grāmatas, Huss mācīja pēc tām un tās pārtulkoja čehu valodā.

Viņš tāpat uzstājās pret garīdznieku, bīskapu, kardinālu un pat pāvesta morālo izlaidību. Viņš nosodīja indulgenču tirdzniecību kā ticības sagrozīšanu un Dieva zaimošanu. Viņš nonāca tik tālu, ka paziņoja, ka pāvests var arī nebūt patiess kristietis, kamēr neatbildīs Bībeles ticības definīcijai.
 
Husa vēsts kļuva diezgan populāra un izplatījās tuvākajās valstīs Polijā, Ungārijā, Horvātijā, Austrijā. Pieaugot nesaskaņām starp šīm reformācijas prasībām un baznīcas varu, baznīca pieprasīja, lai Huss ierastos Padomē. Tā iemesla dēļ, ka viņa mērķis bija reformēt nevis sašķelt baznīcu, viņš ieradās. Viņa ķēniņš garantēja drošu  ierašanos un atgriešanos. Taču 1414.gada Padomē Huss tika pasludināts par ķeceri un sadedzināts uz sārta.
 
Pirms uguns paņēma Husa dzīvību, viņš pateica pravietojumu, ka brīvības vēsts un garīgā reformācija nemirs. Turklāt tā būs kā zemē iekritis paslēpies grauds. Tas uz laiku ir miris, bet reiz uzdīgs un nesīs daudz augļu.
 
Oficiālā baznīcas vara bija pārliecināta, ka Husa vēsts nomira kopā ar viņu. Bet tiem par šausmām viņa varonīgā nāve tikai uzpūta liesmas, kuras bija aizdedzinājušas viņa svētrunas. Patiesība ir spēcīgāka par nāvi, bet vajāšanas tikai izmētā patiesības sēklas plašākā laukā. Husa drosme un viņa lēmums labāk mirt nekā iet uz kompromisu, atsakoties no pārliecības, iedvesmoja neskaitāmu mocekļu daudzumu pēc viņa.
 
Kā pravietoja Huss, šī sēkla atkal uzdīga un vēl arvien nes vairāk augļu, kā viņš vispār varēja sapņot. Šo sēklu savās sirdīs nesa lielie svētie, kas to auklēja līdz laikam. Pa Husa pēdām gāja Jans Amoss Komenskis, kas kļuva par Ludviga fon Cincendorfa «mūsdienu misiju tēvu» iedvesmotāju. Un tomēr tieši Husa vēstījuma spēks un skaidrība un viņa bezkompromisa veltīšanās Rakstiem bija patiesie avoti doktrīnām, kuras izmainīja pasauli.
 

 

MorningStar Ministries

Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova

No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace

Avots: www.outpouring.ru



Komentāri (0)  |  2016-02-08 07:15  |  Skatīts: 695x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ