Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Mīlestība ir galvenā – Atklāsmes grāmata


 Riks Džoiners
Vārds nedēļai

2016. gada 17. nedēļa

 
          Šajā nedēļā mēs sākam apskatīt Tā Kunga vēstījumu septiņām draudzēm:

«Efezas draudzes eņģelim raksti: tā saka Tas, kas tur labajā rokā septiņas zvaigznes un kas staigā septiņu zelta lukturu vidū:
Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem.
Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis.
Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.
Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies.
Bet tas tev ir, ka tu ienīsti Nikolaītu darbus, ko arī Es ienīstu.
Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm: tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.» (Atklāsmes gr. 2:1-7).
 
Daži pētnieki uzskata, ka vārds «Efesinos» nozīmē «vēlamais», bet tā sakni un nozīmi ir grūti izsekot. Citi uzskata, ka tas nozīmē «atvērējs», «pirmais» vai «sākums», tas viss var attiekties uz agrīno draudzi.

Šī draudze tāpat ir uzslavēta tādēļ, ka «pārbaudīja tos, kas sevi sauc par apustuļiem, bet viņi tādi nav, un saprata, ka viņi ir meļi». Pēc pirmā gadsimta baznīca neatzina apustuļus, tā kā to neder pielietot pēc šī perioda.

Efezas draudze tāpat ir uzslavēta dēļ tās neatlaidības un pacietības. Tas Kungs tāpat pārmeta Efezas draudzei «pirmās mīlestības» pazaudēšanu (skat. Atklāsmes gr. 2:4). Kā kristiešiem mums ir no tā sevišķi jāsargās, ka esam tā aizņemti ar darīšanām, ka aizmirstam To, kurā mēs bijām aicināti pieaugt. Tas ir viens no lielākajiem draudzes vai kustības izaicinājumiem. Vispirms «pirmā mīlestība» ir tik aizgrābjoša, ka ir viegli būt visu laiku Tā Kunga aizrautam. Tad mēs lēnām kļūstam ar viņu familiāri, pamazām pazaudējot kaisli, kas bija sākumā.

Visi, kas pazina šo «iemīlēšanās» kaisli un pēc tam bija savstarpējās attiecībās brieduma periodā, brīnās, vai vispār ir iespējams saglabāt šo spēcīgo kaisli, kas bija sākumā. Mēs no zinātnes zinām, ka endorfīna rašanās rada šo sevišķo kaisli un cilvēki sajūt pievilcību viens pret otru, kas var arī novest līdz eiforijai. Taču mūsu ķermenī ir ierobežots endorfīnu daudzums un tie izsīkst pēc pāris mēnešiem. Kas ir atradies šajā stāvoklī, pēc tam var salūzt, vai justies kā paģirās („lomkās” red. piez.) līdzīgi kā, kad pārstāj lietot narkotikas. Tas var novest pie domas, ka «medus mēnesis» ir beidzies vai ka «mīlestība aizgājusi». Patiesībā viņu endorfīns izsīka un viņiem jāturpina virzīties uz lielāku briedumu un dziļām savstarpējām attiecībām. Tie, kas tam ir izgājuši cauri, piekritīs, ka nobriedusi mīlestība ir labāka.

Tā ir patiesība cilvēciskajās attiecībās, bet Tas Kungs pārmet Efezas draudzei par mīlestības zaudēšanu, kas viņiem bija sākumā. Viņā mums vienmēr var būt tā pati kaisle uz Viņu, kas bija sākumā. Kad mēs satiekamies ar To Kungu jeb piedzimstam no jauna, mums var arī nebūt endorfīna uzliesmojums, bet kaut kas labāks – Svētais Gars. Eiforija, kuru mēs sajūtam kristībā Svētajā Garā, ir daudz lielāka nekā jeb kas no jebkurām narkotikām. Un pats galvenais, ka tā nav ilūzija. Tieši pretēji, mēs pieskaramies jeb pārdzīvojam tā Kunga spēku un Viņa labestību. Kā mums ir teikts: «Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala.» (Jesajas 9:7). Tas Kungs teica, ka mums būs dzīvā ūdens avots, kas izplūdīs no iekšienes, kas neizsīks. Tas ir tas, kas nekad nebeigsies un nesamazināsies, bet mūsu dzīvēs visu laiku palielināsies.

Pat tad, ja lielākā daļa kristiešu, kā redzams, pārdzīvo laikus, kad aiziet prom no Dzīvības Upes, tam nav obligāti jānotiek. Kad tas notiek ar mums, vajag to atpazīt un steidzīgi atgriezties pie tās kaisles, kas bija sākumā – lasīt, studēt, meklēt izzināt Viņu un Viņa ceļus. Stāstiet citiem par Viņu un neaizmirstiet turēt saikni ar citiem ticīgiem, kā mēs esam aicināti, kā 1. Jāņa 1:7 mums tiek teikts «dzīvot gaismā».

Cilvēciskā kaislīgā mīlestība ir mūsu attiecību ar To Kungu prototips jeb modelis. Rakstos šie modeļi tiek saukti par «atveidu» jeb «ēnu» (skat. Ebrejiem 8:5). Mūsu mīlestība uz Dievu var būt vēl vairāk piesātinātāka, nekā mēs pārdzīvojam pret kādu no cilvēkiem. Un tā, kā mums var būt tāda kaisle, burtiski visu aprijoša mīlestība pret To Kungu, kas dzīves laikā nebeidzas?

Es par to jautāju Tam Kungam vairākus gadus, un man tika iedots neliels šīs mīlestības piedzīvojums. Tas bija tik visu aprijošs un pat kaut kādā mērā bīstams. Es biju tā pārņemts ar Dievu un Viņa mīlestību, ka visu un visus, uz ko es skatījos, es mīlēju ar tādu mīlestību, kāda man agrāk nebija bijusi. Es varēju skatīties uz telefona stabu, un būt ļoti aizgrābts ar tā skaistumu. Neskatoties uz agrāko narkotiku lietošanas pieredzi manās dienās PK (pirms Kristus), es nekad nebiju pārdzīvojis tādu mīlestības virsotni, kādu es sajutu šajā pārdzīvojumā. Taču es gandrīz nevarēju neko citu darīt, it kā es būtu zem spēcīgu narkotiku iedarbības. Kad tas aizgāja, es jautāju Tam Kungam, kā es varu tajā staigāt un tajā normāli funkcionēt. Man tika parādīts, kā man tajā ir pamazām jāpieaug, kopā ar atturību un gudrību, lai savas jūtas pārvērstu rīcībā.

Es esmu mērķtiecīgs cilvēks, kas var justies ļoti slikti, ja nevar izpildīt dienā paredzēto. Tas, par ko mēs kļūstam, Viņam ir svarīgāk nekā tas, ko mēs darām. Mūsu kā cilvēku augstākais mērķis ir mīlēt Dievu. Mēs sasniegsim savu augstāko mērķi un savu aicinājumu tikai mīlestībā. Kā 1. Korintiešu 13 mums teikts, ka bez mīlestības visi mūsu darbi ir tukši. Ir labi pārvērst mīlestību darbībā, bet nevajag aizmirst, ka mīlestība ir galvenais.

 

MorningStar Ministries

Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova

No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace

 

Avots: www.outpouring.ru



Komentāri (0)  |  2016-06-03 06:25  |  Skatīts: 939x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ