Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Par pravietošanas dāvanu (9. turpinājums)


   Gordons van Veilens




                                                                4. nodaļa
                                        Dieva balss dzirdēšanas praktizēšana


         3. nodaļa dod mums nepieciešamos priekšnosacījumus, lai mēs varētu dzirdēt Dieva balsi (un nevis tikai atkārtojot mūsu pašu vēlmes un idejas). Tagad esam nonākuši pie praktiskiem norādījumiem.

Dzirdēt Dieva balsi, tā nav racionāla lieta. Atklāsme nekad nav racionālās domāšanas, salīdzināšanas vai kalkulācijas rezultāts. Raksturojumi atklāsmes saņemšanai vienmēr norāda uz kādu intuitīvu procesu. 4. Mozus 12: 6 vai Ap. d. 2: 17 ir par sapņiem un vīzijām.

Reizēm tā ir kā dzirdama balss, reizēm tā, liekas, kā pēkšņa doma, iespaids, vai tāds kā impulss.

Marks un Patti Virkleri (Mark & Patti Virkler) izskaidro atklāsmes procesu viņu praktiskajās grāmatās 'Kā dzirdēt Dieva balsi' un 'Dialogs ar Dievu'. Ja tev ir iespēja tās iegādāties, izlasi tās. Viņi izskaidro, kā mūsu smadzenes ir sadalītas divās daļās. Kreisajā pusē atrodas mūsu racionālās zināšanas un lietas, kuras esam iemācījušies. Savukārt labajā pusē mēs atrodam iztēli un intuīciju.

Daudzās kultūrās tikai kreisā puse tiek trenēta un attīstīta (izglītībā), kamēr labā puse ir nepietiekami attīstīta.

Saskaņā ar Virklera grāmatām, Svētā Gara dāvanas uzturas mūsu labajā smadzeņu puslodē. Daudzi no mums rietumu pasaulē neesam spējīgi piekļūt šai smadzeņu zonai. Savukārt citi cilvēki (mākslinieki vai rakstnieki) var pavisam vienkārši piekļūt šim intuitīvajam un iedvesmas smadzeņu rajonam, kamēr citi (kā es) pārsvarā jūtas bez iedvesmas.

Citi cilvēki vienkārši aizver acis, lai redzētu vīzijas un mazas filmiņas (kas ir Svētā Gara iedvesmotas). Citi gaida, lai kaut kas vizuāls parādītos, taču kļūst tikai neapmierināti, jo viņi vienkārši neko 'neredz'. Es reiz piederēju pie šīs kategorijas;  taču nu vairs ne.

Tāpat kā ar pravietošanu par citiem, mēs varam piespiest sevi ielauzties šajā jomā caur ticības soļu speršanu.

Lai pārliecinātu kādus no jums, kas varētu domāt, ka es dodu tikai padomu cilvēkiem tajā kā fantazēt; es uzskatu, ka Raksti dod dziļu pamatojumu veselīgai garīgajai dzīvei.

Uzskatu, ka regulāra Bībeles lasīšana ir svarīgs aspekts, lai saņemtu vispārīgu vadību. Domāju, ka esot 'zem Vārda' (iknedēļas svētrunas klausīšanās) un piederība kādai draudzes kopienai, ir būtiska garīgajai izaugsmei.

Nekādā ziņā es neiedrošinu eksperimentālu dzīves stilu, bez mūsu atklāsmju pārbaudes Dieva vārdā.

Bet kad tas ir saistīts ar konkrētu atklāsmi (vai Dievs mani aicina uz Rumāniju?), Bībele man to nevar apstiprināt vien tāpēc, ka tāda valsts Bībelē nav minēta. Tāpēc lai mums palīdzētu, ir nepieciešama personīga atklāsme vai pravietisks vārds.

Kā gan mēs varam tikt savienoti ar atklāsmi, kas noglabāta Svētajā Garā? Kā mēs varam pievienoties šai intuitīvai atklāsmei?

Racionāliem cilvēkiem tā smadzeņu daļa ir 'jāieslēdz', otru daļu 'izslēdzot'. Daudzi no mums to esam iemācījušies darīt (līdz kādam noteiktam līmenim) brīžos, kad sākam runāt mēlēs.

Tāpēc mēs spersim 'soli ticībā', pirmkārt, ticot, ka esam atklāsmi jau saņēmuši kaut kur mūsu iekšienē, un otrkārt, 'rīkojoties' no šīs ticības pozīcijas.

Ir vairāki veidi, kā to paveikt

 
                                                       1. Saņemt vīziju

       Pats netiešākais (taču vienkāršākais) ceļš ir lūgt pēc vīzijas. Ja līdz šim neesi nevienu redzējis, tici, ka tā ir tepat (Svētajā Garā) un runā uz sevi: "Tagad Tas Kungs rāda man vīziju un es redzu..."

Pirmā lieta un nevis otrā, kas iešaujas mums prātā ir tā, ko Tas Kungs vēlas tev nodot. Ja tev attēls nepatīk, vienkārši pieņem to par pašsaprotamu. Nav nekāda iemesla, kāpēc lai Svētais Gars gaidītu, lai dotu tev pareizo attēlu.

Ja ir kaut kas, uz ko esi intensīvi vērsis savu skatienu, iespējams, ka šis pēdējais attēls lec ārā, tāpēc, ka tas ir vēl aizvien tavā atmiņā. Ja tas tā notiek, vienkārši sāc no jauna.

Reiz būdams Somijā, es biju devies uz pāris stundām sēņot. Biju ļoti fokusēts, lai atrastu kādu īpašu sugu ar konkrētu krāsu un struktūru. Tūlīt pēc šīs sēņošanas pie manis ieradās kādi ciemiņi un viņi lūdza, vai varu pār viņiem pravietot. Aizvēru acis un ieraudzīju... sēni. Sāku smieties, jo apjautu, ka vairākas stundas biju fokusējies uz šo attēlu. Man vienkārši bija nepieciešams sevi 'iztīrīt' no šī attēla un sākt no jauna.

Lai vai kā, Ap. d. 10: 10 Pēteris ir izsalcis un ir lūdzis pagatavot ko ēdamu, un pēkšņi viņš 'redz' vīziju - kādu pārvalku ar nešķīstiem, bet ēdamiem dzīvniekiem.

Lai izvairītos no tavu 'paša' attēlu redzēšanas, izmet to, ja tas ir kaut kas, kas atstājis uz tevi stipru iespaidu.

Parasti daži attēli uzplaiksnīs. Tas var būt tūlītējs attēls, ar to domājot skaidru vīziju. Tas var būt kaut kas tāds, kas sākotnēji ir nenosakāms, bet pakāpeniski kļūst skaidrāks. Tas var būt viens attēls, kā filma (kāds iet pa ceļu) vai viens aiz otra attēlu secība.

Reizēm kopā ar attēlu var būt emocijas (prieks, skumjas, briesmas) un, iespējams, var būt balss: "Uzmanies!"
Tagad tev ir pirmais netiešais atklāsmes iespaids. Reizēm attēla nozīme ir skaidra uzreiz. Reizēm tā ir pilnīga mīkla.

Lai atklātu Dieva vēsti tev, tu vari sākt uzdot pavisam vienkāršus jautājumus. Došu jums kādu piemēru. Pieņemsim, ka tu redzi kādu objektu: 'automašīnu'.

Tu vari vaicāt Tam Kungam: "Vai tas ir simboliski, vai tas ir par īstu automašīnu?" Tu vari jautāt: "Kāds sakars man ir ar šo objektu? Vai es esmu šajā automašīnā, vai tas ir kaut kas manā dzīvē?" Kamēr vien mēs uzdodam šos jautājumus, mēs vienkārši 'zināsim' atbildi, jo Svētais Gars mūsos apstiprinās (ar miera sajūtu), ko Viņš ar to domā.

Iespējams, ka šīs vienkāršās izmeklēšanas beigās vēl aizvien būs neatbildēti jautājumi. Tādā gadījumā mums ir nepieciešams pāriet uz cita līmeņa atklāsmi, kas ir tiešāka, bet mazliet grūtāka.

 

                                                 2. Pravietojot pār sevi

           Ja esi pravietojis citiem, tu to vari darīt pats sev. Bet pārliecinies, ka tu necenties panākt, lai Dievs atbildētu uz taviem jautājumiem un iegribām. Atceries; tas ir par pilnīgu pakļaušanos un Viņa gribas meklējumu. Tieši šī iemesla dēļ daudzi cilvēki ieteiks tev nepravietot pār sevi. Bet tu vari, ja vien izpildi iepriekš dotos priekšnosacījumus.

Tu vari sākt teikt pašam sev kaut ko līdzīgu kā: „Šis ir Tā Kunga vārds man: Mans dēls (meita)... Es (Dievs 'pirmajā personā')..." Pēc tam, kad esi to pateicis, vari turpināt runāt līdz brīdim, kad beidzas iedvesmas plūdums.

Atceries, necenties manipulēt Dievu sakot kaut ko, ko tu patiesi vēlies zināt. Šajā gadījumā tu vari sākt 'smelt ūdeni no savas paša akas'. Tā tu, iespējams, vari sākt izteikt savas paša vēlmes.

Tev būs nepieciešama šī pieeja reizēs, kad pirmās metodes atklāsme (vīzijas) palikusi tikpat nepārliecinoša. Šajā gadījumā 'pravietošana pār sevi' iespējams sniegs vīzijas nozīmi.

Iesaku, ka pēc pravietošanas pār sevi, tu vienmēr pieraksti visu to, ko pravietoji. Vēlāk tu vari dalīties ar šiem pierakstiem ar kādu, kas ir vairāk pieredzējis Svētā Gara izšķiršanas dāvanās.
 

                                                  3. Uzraksti sev vēstuli

 Vēl viens veids, kā saņemt ziņu no Dieva, ir ar „vēstules rakstīšanu sev”, metodi. Šajā gadījumā sūtītājs ir Dievs, bet tu esi saņēmējs. Tāpēc vēstuli varētu sākt šādi.

Sūtītājs: Tas Kungs

Saņēmējs: es

Vēstule varētu sākties apmēram tā: "Mans dēls (meita), Es (Dievs runā pirmajā personā)..."

Atceries, ka tas nav racionāls process. Necenties iztēloties, ko Dievs vēlētos tev teikt. Vienkārši turpini rakstīt, kamēr turpinās iedvesma.

Es piekrītu Markam un Patti Virkleriem (Mark & Patti Virkler), ka visgudrāk ir veikt pierakstus par to, ko tu saņem no Dieva un vēlāk parādīt tos kādam, kas ir vairāk pieredzējis dzirdēt Dieva balsi. Tas cilvēks tūlīt pat noteiks vai tas, kas ar tevi runā, ir Dievs.

Reizēm, kad mēs vēl ciešam no atstumtības vai paša sevis nosodījuma gara, šī atstumtība vai paša sevis nosodījums runās uz mums. Pieredzējis pravietis uzreiz izšķirs un veiks korekcijas.

Kāda rakstura lietas gan Dievs varētu mums teikt? Protams, es gribu, lai atklāsme, ko saņem, ir autentiska un nevis kopija no tā, ko saņemu es. Taču esmu atklājis, ka atklāsme no Dieva sirds ir daudz pozitīvāka, nekā es spētu iedomāties.

Es sagaidīju, ka man vairākums Dieva vārdi būs brīdinoši, pamācoši vai apsūdzoši. Savā personīgajā dzīvē 90% no tiem ir bijuši mīloši un apstiprinoši, 8% norādoši un tikai 2% brīdinoši. Un es tik tiešām nekļūdos.

Es atrados mašīnā, ceļā uz sludināšanas pasākumu, kad pirmo reizi mēģināju pravietot pār sevi. Es teicu sev: "Šis ir Tā Kunga vārds... Mans dēls, Es ļoti lepojos ar tevi, jo tu esi tik uzticams."

Biju mazliet pārsteigts, sev sakot to. Esmu uzticama persona, taču ne jau tādā mērā, ka Dievs varētu ar mani lepoties (es padomāju). Es atkārtoju: "Kungs – tas nevar būt Tu; tas ir par daudz. Reizēm es esmu uzticams, taču ne jau tik ļoti, ka Tu varētu ar mani lepoties".

Tā nu es noraidīju šo vārdu un nospriedu, ka pravietot pašam pār sevi, nebija pareizais veids kā saņemt atklāsmi.

Dievs nevarēja būt tik pozitīvi noskaņots par mani.

Biju atbraucis līdz sludināšanas vietai. Pēc slavēšanas, draudze pieņēma Svēto Vakarēdienu. Vadītājs, kas ievadīja Svēto Vakarēdienu, paziņoja, ka draudzes telpas aizmugurē būs kalpošanas komanda. Viņi lūgs par ikvienu, kam nepieciešama aizlūgšana pirms pieņemt Svēto Vakarēdienu.

Es nospriedu, ka tā ir laba ideja un atstājis savu sēdvietu, devos uz zāles aizmuguri, lai saņemtu aizlūgumu. Tur stāvēja kāds pāris, viņi man teica: "Mācītāj Gordon, vai Jums vajadzīga aizlūgšana? Vai Jums ir kāda vajadzība?

Es atbildēju: "Man nav nekādas konkrētas vajadzības vai problēmas, bet es vēlos, ka kāds par mani aizlūgtu".

Sieviete uzlika savu roku man uz pleca un sāka par mani lūgt: "Tēvs, Tu tik ļoti lepojies ar šo vīru, jo viņš ir tik uzticams". Es sāku raudāt, jo viņa lietoja to pašu frāzi, ko es pirms stundas biju pasludinājis pats pār sevi. Tā nevarēja būt sagadīšanās!

Un es apzinājos: tas ir tas, ko Dievs domā par mani.

Turpmākajās nedēļās ar mani notika līdzīgas lietas. Pravietojumi, kurus biju pasludinājis pār sevi, tika atkārtoti pasludināti caur citiem cilvēkiem pār mani veselas sešas reizes. Beidzot es biju pārliecināts, ka Dievs vēlējās runāt uz mani caur šādu 'metodi'.

Turpmākajos gados es attīstīju dziļu komunikāciju ar To Kungu, lietojot šo pieeju caur pravietošanu pār sevi. Tas ir dramatiski mainījis manu dzīvi. Esmu kļuvis par komunikatoru (ar Dievu).

 

Gordon van Veelen "About the gift of prophesy"

No angļu valodas tulkojis Roberts Vaitkus





 

Komentāri (0)  |  2016-06-04 07:19  |  Skatīts: 642x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ