Jēzus nāk drīz

     Šajā nedēļā mēs iesim mazliet tālāk centienos saprast un saglabāt savu pirmo mīlestību uz To Kungu (Atkl. 2: 4). Tas ir tik svarīgi, ka Tas Kungs teica Efezas draudzei, ja tie nenožēlos savus grēkus un neatgriezīsies pie pirmās mīlestības, tad tās lukturis tiks nostumts, kas nozīmē, ka tā vairs nebūs Viņa draudze. Tādēļ mums ir jāsakārto vispirms tieši tas. 2. Korintiešu 13: 5 Pāvils pamudina ticīgos:
 
„Pārbaudiet paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.”
 
Mūsu kā cilvēku galvenais uzdevums ir mīlēt Dievu. Mums ir sevi jānovērtē pēc virknes kritēriju, bet pats pirmais un galvenais vērtējuma kritērijs ir, vai mēs augam mīlestībā pret Viņu. Tas ir galvenais, kas nosaka, vai esam dzīvē patiesi veiksmīgi.
 
Dzīves ceļā mīlestība visu laiku aug, sākot ar mīlestību uz Dievu. Ja mēs pazaudējam šo pieaugošo kaisli pret Viņu, tad mīlestība pret citiem arī pazūd. Var neatlaidīgi strādāt un paveikt milzīgus varoņdarbus, bet, kā saka 1. Korintiešiem 13., šie darbi neskaitīsies bez mīlestības. Mīlestība ir dzīvē pats galvenais.
 
Kā mēs zinām, nekāds kaifs no narkotikām nav salīdzināms ar «iemīlēšanās» pārdzīvojumu. Un būtība nav tikai eiforijā. Domāt par kādu vai kaut ko citu izņemot to, ko mīli, ir ļoti grūti. Labi, ka šī ekstremālā, visu aptverošā kaisle pasaulē ilgst dažus mēnešus, bet pēc tam pāraug dziļā un mazāk visaptverošā mīlestībā. Ja tā nebūtu, mēs dzīvē neko nevarētu sasniegt. Taču Efezas draudzi Tas Kungs norāja par pirmās mīlestības pazaudēšanu! Tas nozīmē, ka Kungā šo pirmās mīlestības (skat. Atkl. 2: 4), kaisli un eiforiju ne vien var saglabāt, bet tā ir jāsaglabā.
 
Kā mēs apspriedām pagājušajā nedēļā, cilvēciskā kaislīgā mīlestība ir mūsu attiecību ar To Kungu prototips jeb modelis. Mīlestība, kas mums ir uz Dievu, var būt daudz saturīgāka, kā jebkas, kas ir izjusts attiecībā pret citu cilvēku. Un tā, kā mums var būt tik kaislīga, burtiski visu aptveroša mīlestība pret To Kungu, un vēl arvien mēs varam funkcionēt dzīvē?
 
Pirmkārt, tas ir grūti funkcionēt šajā dzīvē ar tāda veida dedzīgu mīlestību uz Kungu. Tas ir iespējami, bet grūti. Par tiem, kurus ir pārņēmusi tāda mīlestība, saka, ka viņi tā lidinās kā pa mākoņiem, ka nav derīgi zemes darbiem. Dažos gadījumos izteiciens ir taisnīgs attiecībā uz dažiem, un, ja tas ir tā, tad šie cilvēki ir izvēlējušies labāko dzīvi. Mums ir jāpatur prātā, ka Tas Kungs mīlēja gan Mariju, gan Martu. Lai iegūtu labāko daļu, Martai bija jākļūst vairāk līdzīgai Marijai. Bet arī Marijai bija jāmācās no Martas, bet tikai ne viņas attieksmi. Vai/ vai te neiederas. Abas ir svarīgas.
 
Jēkabs rakstīja tā: «ticība bez darbiem ir nedzīva» (skat. Jēk. 2:26), bet tāpat var teikt, ka mīlestība bez darbiem ir nāvējoša. Kuram vīram patiks atnākt uz mājām un ieraudzīt mājās nekārtību, bet bērnus nepabarotus un nepieskatītus? Kas notiks, ja viņš jautās, kas ir noticis, bet sieva atbildēs, ka viņa ir tik ļoti piepildīta ar mīlestību pret viņu, ka nevarēja neko darīt, tikai sēdēt un domāt par viņu? Tādā pat veidā, kurai sievai patiks, ka vīrs pateiks: nevaru strādāt un pelnīt, tādēļ, ka sēžu un domāju, cik ļoti es mīlu savu ģimeni?
 
Kā saka Heidija Beikere: «Mīlestībai ir kontūras». Patiesa mīlestība modina darbībai. Bet tagad padomājiet, vai var pavēlēt mīlēt? Vai var kādam pavēlēt mūs mīlēt? Bet Dievs mums pavēl Sevi mīlēt. Kā tas darbojas? Mīlestība nav vienkārši emocijas, bet tā ir emocija. Kurš gribētu, lai laulātais draugs (draudzene) pateiktu, ka mīl viņu ticībā?
 
Es pārdzīvoju pārsteidzošas emocijas, kad piepildījos ar Dieva mīlestību. Tās mani izsita no līdzsvara, jo biju nenobriedis citās pamata lietās. Bet tas bija brīnišķīgi! Es gribētu to no jauna izbaudīt, piedzīvot to pastāvīgi, bet lai es būtu gatavs pildīt savu darbu. Kā Viņš man parādīja, man tajā ir jāaug. Kad mēs pieaugam Viņā, mēs pieaugsim mīlestības jūtās un disciplīnā. Jo mīlestība ir gan viens, gan otrs. Ja Dievs mums pavēl Viņu mīlēt, mēs varam sākt ar cenšanos Viņam paklausīt. Ja mēs to darīsim, atnāks arī jūtas. Citi sāk ar jūtām, un viņiem ir jāmācās disciplīna. Bet ir jāmeklē gan viens, gan otrs.
 
Katra cita kaisle vai narkotika ir šī ultimatīvā dzīves stāvokļa – staigāšanas Viņa mīlestībā -  imitācija. Kas gan var būt labāks? Par to ko mēs kļūstam ir daudz svarīgāk Viņam, nekā tas,  ko mēs darām. Mūsu augstākais mērķis ir mīlēt Dievu. Sasniegt to, uz ko esam aicināti, mēs varam tikai mīlestībā. Kā jau mēs runājām, 1. Kor. 13., bez mīlestības mūsu darbi neskaitās. Mīlestība ir galvenais. Bet galvenajam vienmēr ir jāpaliek galvenajam.
 

MorningStar Ministries

Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova

No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace

Avots: www.outpouring.ru