Riks Džoiners
Lielais uzdevums.
Vārds nedēļai 15. daļa.
2014.gada 15.nedēļa
Pagājušajā nedēļā mēs runājām par to, ka draudze vēl ir tik tālu no tā, uz ko tā ir aicināta būt, un tomēr tas mums dod lielisku iespēju – vai mēs varam kļūt par impulsu, kas faktiski paātrina Tā Kunga dienas atnākšanu?
Vai Jūs atcerieties Dona Potera spriedumu par kāzām? Vēl dažas minūtes pirms ceremonijas līgava var izskatīties briesmīga, bet pēc tam parādīties tādā pilnīgā skaistumā. Un tas ir brīnums. Varbūt tāpat notiks arī ar Kristus līgavu. Kas var būt svarīgāks, kā palīdzēt sagatavoties līgavai, lai mūsu Ķēniņš varētu apņemt to sievu, kuru Viņš ir cienīgs?
Ir liels gods vienkārši dzīvot šajos laikos. Visi pravieši un seno laiku taisnie vienkārši vēlējās ieraudzīt šīs dienas, bet mēs esam aicināti tajās dzīvot. Droši vien vislielākais neprāts ir dzīvot šajos laikos un tos „neredzēt”.
Ja mēs gaidām, kad draudze attapsies un iekšēji sakārtosies, pirms mēs sevi tai veltīsim, tad mēs visu palaidīsim garām. Ja mēs kopā ar to neiziesim sagatavošanās procesu, tad nebūsim atbilstoši. Mūs atstās tālu aizmugurē.
Kādēļ tik liels daudzums kristiešu nevar atrast Kristus miesas daļu, kura viņiem derētu? Daudziem, iespējams lielākajai daļai, iemesls ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tas ir tad, kad mēs izraugāmies vietu, kur dzīvot, jo tur ir labāks darbs jeb mums patīk pati vieta, jeb tur dzīvo mūsu radinieki. Atrasties un palikt Dieva gribā var tikai tad, ja mēs visus svarīgos lēmumus, sevišķi to, kur mums dzīvot, pieņemam, vispirms meklējot Dieva Valstību.
Mums vispirms ir jāmeklē Valstības mērķu sasniegšanu pirms visām citām interesēm. Ja mēs visus svarīgos lēmumus nepieņemam šādā veidā, tad visdrīzāk nedzīvojam Dieva gribā tajā, kur nemeklējam Dieva Valstību. Viņš parūpēsies par visu pārējo priekš mums. Viņš visu var izdarīt daudz labāk par mums pašiem, tādēļ tas ir vislabākais darījums pasaulē. Es pazīstu daudzus, kas tā neizdarīja, bet pārcēlās tur, kur ir labāks darbs. Darbā varbūt arī viņiem viss ir teicami, bet viss pārējais dzīvē viņiem sašķīst pa gabaliņam.
Sātans kristiešus kārdina tāpat kā agrāk kārdināja To Kungu. Liekas, ka katru reizi, kad Tas Kungs aicina cilvēku uz kaut ko svarīgu, sātans ir klāt, lai piedāvātu kaut ko ļoti vilinošu, bieži tas ir darbs vai biznesa iespējas. Dažreiz tā ir labāka iespēja kalpot, kas nav tas, uz ko Tas Kungs ir aicinājis.
Es līdzīgā veidā nogāju no sava ceļa pretī mērķim uz septiņiem gadiem. Es daudz ko caur to iemācījos, kamēr Tas Kungs turpināja būt ar mani un mani mācīt visu šo laiku. Man bija vairāk panākumu, nekā es to spēju iedomāties, bet visu laiku es jutos nožēlojami un nelaimīgi. Kad es nožēloju grēkus un visu noliku uz altāri, lai atgrieztu savā dzīvē Tā Kunga gribu, es pazaudēju veselu kapitālu, gandrīz visu, kas man bija. Bet es kļuvu daudz laimīgāks un mierīgāks, kā biju visus šos gadus.
Vienīgā drošā vieta, un vienīgā vieta, kur mēs patiesi varam iepazīt Dieva mieru, tā ir Viņa griba. Ja mums būtu kaut pilīte gudrības, mēs visu mērķu priekšā noliktu Viņa gribas izpildīšanu augstāk par jebkuriem pasaulīgiem sasniegumiem un ieguvumiem. Tas nenozīmē, ka mums nevar būt pasaulē milzīgi sasniegumi, vai mums nevar piederēt kaut kas labs, bet pat šīs pasaules labākās lietas ir lētas un laicīgas salīdzinot ar mūžīgo nodomu, kas mums pieder Kristū.
Ja Jēzus patiesi ir mūsu pirmā mīlestība, tad viena no mūsu galvenajām vēlmēm ir, lai Viņam būtu dzīves vieta. Ķēniņš Dāvids teica, ka nevar gulēt, kamēr Tam Kungam nebūs vieta. Viņš pietuvojās dziļai patiesībai – arī mēs nevarēsim patiesi nomierināties, kamēr nekļūsim par viņa mājvietu. Mēs to nevaram izdarīt vieni paši. Viņa mājvieta ir templis, kas ir uzcelts no dzīviem akmeņiem. Mums no dzīvu akmeņu kaudzes, kas nekārtīgi ir salasīti kopā, ar cementa palīdzību ir jāsastiprinās kopā un jākļūst par templi.
MorningStar Ministries
No krievu valodas tulkojusi Ilze Plakane
Avots: www.outpouring.ru
