Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Neatvairāmais redzējums


 Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve

Vārds nedēļai 20. daļa


         Es dalījos ar to, kā es uzcēlu veiksmīgu biznesu, bēgot no sava aicinājuma. Es patiešām domāju, ka Dievs to svētīja, jo Viņš dara visu iespējamo, lai mūs svētītu, pat tad, ja mēs neesam Viņam līdz galam paklausīgi. Taču, kā mēs redzam Rakstos, Dievs svētī daudz no tā, kur Viņš nedzīvo. Labais var būt visbriesmīgākais ienaidnieks vislabākajam, un starp labo un vislabāko var būt milzīga atšķirība. Mums visiem ir dota izvēles brīvība. Romiešiem 12:2 pārliecina:

„Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā prātā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”

Šeit mēs redzam, ka Dieva griba var būt „laba”, „tīkama” un „pilnīga”. Mēs varam izvēlēties „Labo un tīkamo” un vēl arvien atrasties Viņa gribā, vadīt labu un auglīgu dzīvi. Par to nav nosodījuma, drīzāk svētības un mūžīgā balva, lielāka nekā mēs kādreiz varējām iedomāties. Bet apustulis Pāvils redzēja kaut ko daudz lielāku, tādēļ viņš skrēja sacīkstēs tās dēļ, ko viņš nosauca par „augstāko Dieva balvu Jēzū”. Pat dzīves beigās viņš vēl arvien koncentrējās centienos pēc tās. (Skat. Filipiešim 3)

Atklāsmes grāmatas 7. nodaļā mēs redzam lielu ļaužu pūli no daudzām tautām un ciltīm Dieva troņa priekšā, kas Viņu pielūdz. Šie cilvēki būs daudz laimīgāki nekā mēs varam iztēloties. Vēl jo vairāk, Atklāsmes grāmatā 3:21 rakstīts, ka tie, kas uzvar, sēdēs pie Viņa uz Viņa goda krēsla. Ir augstākā balva, kuras dēļ katrs ticīgais var skriet sacīkstēs. Bet pat tad, ja mēs izvēlamies neriskēt un izvēlēties zīli rokās, balva par Kristus izpirkuma pieņemšanu un dzīvi paklausībā Viņam būs augstāka par jebkurām cerībām.

Kad es paskatījos uz ceļu, pa kuru mani veda mans aicinājums, tad ieraudzīju, ka tas ir briesmu pilns. „Tīkamais” ceļš likās drošāks. Nav ceļu bez grūtībām, bet tas ceļš, kas atradās manā priekšā bija to pilns. „Tīkamais” ceļš bija pārbaudīts, pa to staigāja daudzi, guva panākumus, sekojot labi izklāstītiem biznesa vadības principiem. Otrs ceļš nebija iestaigāts, tur gandrīz nebija ceļotāju. Tas veda pa pašu bīstamāko teritoriju, un likās, ka tie, kas iet pa šo ceļu, var redzēt tikai dažus soļus uz priekšu.

Kas varēja piespiest izvēlēties grūto ceļu? Tas pats, kas piespieda Ābrahāmu to izvēlēties – viņam bija redzējums par Dieva pilsētas celtniecību, kas apēnoja visu, ko cilvēks var uzcelt.

Lai būtu daļa no tā, ko Dievs ceļ, ir vērts riskēt. Pat tad, ja jūs izgāzīsieties, mēģinājums ir to vērts. Tā ir mūžīgā pilsēta. Cenšanās pēc tās mums var dot iespēju baudīt to, kas mums ir šeit, bet varbūt arī nē. Bet tas bija tik saistošs, ka Ābrahāms, Īsāks un Jēkabs nebija pret dzīvošanu teltīs, neskatoties uz to, ka bija pietiekoši bagāti, lai celtu milzīgas pilis. Viņu redzējums bija vērsts uz augstāko, bet ne uz to, kas viņiem bija uz zemes. Viņus neinteresēja tas, ko viņi var šeit uzcelt, jo viņi neredzēja uz zemes to, kas varēja būt tik varens.

Tas pats redzējums neatvairāmi vilka katru patiesu ceļotāju no Ābrahāma laikiem. Sekošana šim redzējumam ir pats brīnišķīgākais piedzīvojums šajā dzīvē. Bet kā jau visi patiesi piedzīvojumi, tie ir bīstami. Tie ir briesmu pilni, kas prasa pastāvīgu mūsu ticības, gudrības un izpratnes paplašināšanu, bet visvairāk pastāvīgu tuvināšanos Tam Kungam, staigājot ar Viņu.

 

MorningStar Ministries

 

Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.

No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace

Avots: www.outpouring.ru

 

Komentāri (0)  |  2015-06-21 08:18  |  Skatīts: 758x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ