Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 24. daļa
Apustulis Pāvils uzrakstīja, ka mums ir Kristus prāts, nevis „man” vienskaitlī, bet „mums” (skat. 1.Kor. 2:16). Lai pilnībā varētu demonstrēt To Kungu, jāapvienojas ir visiem. Viņš bija „Sūtītais (apustulis) Augstais priesteris, ko mēs apliecinām” (skat. Ebrejiem 3:1). Viņš bija „pravietis”, par kuru Mozus runāja. Viņš bija Skolotājs un Evaņģēlists, kas nes Labo vēsti, Viņš ir mūsu Gans. Tā teikts Efeziešiem 4., kad Jēzus uzkāpa augstumā, Viņš deva dāvanas cilvēkiem, un šīs dāvanas bija Viņa Paša izpausmes. Un tagad mums ir cilvēki, kas parāda Viņa apustulisko būtību, citi Viņa pravietisko būtību, trešie Viņu parāda kā Ganu, Skolotāju, Evaņģēlistu u.t.t.
Šīs Tā Kunga kalpošanas tiek sauktas par apmācošām. Bet Viņā ir arī citi aspekti, kas izpaužas caur Viņa ļaudīm – dziedināšanas kalpošana, garu pazīšana, vadība u.t.t. Nevienam no mums nav visi viņa aspekti, bet lai Viņu parādītu, mums ir jābūt vienotiem, un katram ir jābūt savā vietā Miesā, draudzē.
Šī iemesla dēļ tādā mērā, kā mēs augam Viņā un kļūstam pieaugušāki, Viņa būtībā ir kāds aspekts, kas mūs īpaši pievelk, un tam ir kāds sakars ar mūsu aicinājumu un kalpošanu, un tādā veidā mēs maināmies, kļūstot vairāk līdzīgiem Kristum. 2. Korintiešiem mums ir teikts, ka, raugoties Tā Kunga godībā, mēs maināmies. Ja mēs esam aicināti, piemēram, par ganu, mēs sākam redzēt Jēzus kā Gana godību. Ja par skolotāju, tad saskatīsim Viņa skolotāja kalpošanas godību. Tā mēs pieaugam Viņā, vērojot Viņa kalpošanas aspektus, un paši tajā pārvēršoties, ar savu kalpošanu parādot Pašu Jēzu.
Nu protams, tas nenozīmē, ka citus aspektus mēs vienkārši neredzam un nenovērtējam, vai nepieņemam no citiem aspektiem tās rakstura iezīmes, kas der mūsu kalpošanai. Daudzi mācītāji tāpat ir skolotāji, evaņģēlisti u.t.t.. Katrs var parādīt jebkuru Kristus aspektu jebkurā laika posmā. Piemēram, mācītājs var saņemt pravietisku atklāsmi. Bet tas ir kā izņēmums un nav mūsu galvenais mērķis.
Lūkas ev. 2:52 mums ir teikts, ka Jēzus «pieņēmās gudrībā un augumā…». Mēs tāpat redzam Jēzus pieaugšanu brīnumu darīšanā. Pirmais cilvēks, kuru viņš uzmodināja no mirušajiem bija miris pavisam neilgi. Otro jau gatavoja apbedīšanai. Bet trešais, Lācars, jau četras dienas bija kapā. Katrs nākošais brīnums bija pārsteidzošāks par iepriekšējo. Tie, kas pieaug brīnumu darīšanas kalpošanā, mācās tādā pašā veidā.
Es bieži dzirdu, kā ticīgie un neticīgie žēlojas, ka dziedināšanas kalpošanas laikā tiek dziedināts tikai procentuāli neliels slimo skaits. Bet es domāju, mums ir jābūt pateicīgiem par jebkuru dziedināšanu skaitu. Mums ir jābūt pacietīgiem, lai ļautu kalpošanai pieņemties augumā tāpat kā Jēzum. Ja Viņam vajadzēja pieaugt un pieņemties gudrībā un augumā, cik daudz vairāk to vajadzētu mums! Neviens nesāk darbu pilnīgi nobriedis un prasmīgs. Visi sāk neprasmīgi. Citiem vārdiem sakot, neviens nepiedzimst pieaudzis un gudrs. Tas atnāk ar pieredzi.
Viens no iemesliem, kādēļ mums ir tik maz nobriedušu kalpotāju un kalpošanu, visdrīzāk ir tādēļ, ka izturamies neiecietīgi pret citu un savu pieaugšanu. Es ļoti vēlētos tādu dāvanu, ka uzliekot rokas un pasakot: „Topi nobriedis Jēzus Kristus vārdā!”, ieraudzītu, ka cilvēks pēkšņi pieaugtu un kļūtu gudrs. Bet es neesmu redzējis tādu dāvanu. Atcerieties: apsolījumus var iemantot ar ticību un pacietību (skat. Ebrejiem 6:12). Vai jūs kādreiz esat padomājuši, kādēļ mums bija šī lielā „ticības kustība”, bet par „pacietības kustību” neviens nekad nav dzirdējis? Vajadzīgs ir gan viens, gan otrs, lai iemantotu apsolījumus. Neniciniet mazus iesākumus.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
