Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Kad pienāk grūti laiki.



22.10. – Glorija Kouplende 


   Apustuļu Darbi 9: 31
„Tad … tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu.”
Ir arī laiki virs zemes, kad dzīve kļūst grūta un neiepriecinoša… reizēm pat slimīga un sāpīga. Tādos laikos jums kā nekad vajadzīgs tāds mierinājums, kādu spēj dot vienīgi Svētais Gars. Kā pieņemt šādu mierinājumu? Darot to pašu, ko ticīgie darīja Apustuļu darbos- staigājot dievbijībā. 
Lūdzu saprotiet pareizi. Kad runa ir par „ bijību Dieva priekšā”, tas nenozīmē „ bailes no Dieva”. Viņš ir jūsu Tēvs. Kad nākat pie Dieva, jums jājūt drošība. Kā bērnam, kas zina, ka viņu ļoti mīl un nebaidās. Bet jums arī tik ļoti jāciena Viņš, ka tad, kad Viņš rāda jums, kas jums darāms, jums uzreiz tas jāizdara. Pat, ja tas ir pretrunā ar jūsu dabisko gribu. Lūk, tā ir bijība Dieva priekšā.
   Atļaujiet parādīt, ko es ar to domāju. Pirms daudziem gadiem es saņēmu nepatīkamu ziņu, tieši pirms dievkalpojuma. Ar kādu no maniem bērniem bija netaisni iztrīkojušies. Šī ziņa lika mani sirdij asiņot. Es sāku raudāt, un, dabiski, vēlējos sadusmoties un kaut kā atriebties. Taču tā vietā es saņēmos un sāku lūgties mēlēs. Un, lūgšanas laikā sajutu, ka vajag priecāties un slavēt To Kungu. Protams, es negribēju ne slavēt, ne priecāties. Man gribējās sist kājas pie zemes! Bet, aiz cieņas pret To Kungu, es atliku savas izjūtas malā un paklausīju. Pēc tam Svētais Gars pamudināja mani izlasīt vienu pravietojumu. Un, kad es to darīju, es sajutu, ka saņemu stiprinājumu. Pēkšņi sapratu, ka esmu atbrīvota. Pateicoties savai paklausībai, es biju atvērusi durvis svētā Gara mierinošajam spēkam. Dusmas un sāpes, kas bija mani pārņēmušas, bija prom! To vietā, mani bija pārņēmusi maiga Dieva mīlestība un uzmundrinājums. 

   Tāpēc, lai cik sāpīga un smaga būtu jūsu situācija, uzticieties un esiet paklausīgi sava Tēva vadībai. Viņš dos jums to pašu pārdabisko, Svētā Gara iemiesoto, mierinājumu.
Rakstu vieta šodienai – /Mateja 4: 1- 11/

1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.
2 Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.
3 Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi."
4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes."
5 Tad velns Viņu noveda sev līdzi uz svēto pilsētu, uzcēla Viņu pašā Dieva nama jumta galā un saka:
6 "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš Saviem eņģeļiem par Tevi pavēlēs, un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzi."
7 Tad Jēzus tam sacīja: "Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt."
8 Atkal velns To ved sev līdzi uz ļoti augstu kalnu un rāda Viņam visas pasaules valstis un viņu godību,
9 un Viņam saka: "To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi."
10 Tad Jēzus viņam saka: "Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot."
11 Tad velns Viņu atstāja. Un redzi, eņģeļi pie Viņa piestājās un Viņam kalpoja.”


Kenneth and Gloria Copeland Ministries

 

© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.

 

 

Komentāri (0)  |  2011-10-22 21:52  |  Skatīts: 2753x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ