2.Mozus 15: 25- 26
„ Tad viņš sauca uz To Kungu, un Tas Kungs viņam norādīja koku; un viņš to ielaida ūdenī, un ūdens kļuva salds. Tur viņš tiem deva likumus un tiesas un tos tur pārbaudīja,
un sacīja: "Ja jūs klausīdami klausīsit Tā Kunga, sava Dieva, balsij un darīsit, kas taisns Viņa acīs, un ievērosit Viņa baušļus, un turēsit Viņa likumus, tad Es pār jums nelikšu nākt tām slimībām, kādām Es esmu licis nākt pār ēģiptiešiem, jo Es esmu Tas Kungs, jūsu ārsts."
Dievs mums piedāvājas pieņemt Viņu kā ārstu. Vienīgo Ārstu, lai mūsos nekas nebūtu salauzts un nekā netrūktu. Dievs vienmēr piedāvā izvēli.
5.Mozus 30: 15; 19
„ Redzi, es šodien lieku tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu.
Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,”
Izvēle paliek mūsu ziņā. Izvēlēties Viņa dziedināšanas ceļu, vai, izvēlēties savu ( pie kura esam jau pieraduši, pa kuru iet visa pasaule, ko var saredzēt un izanalizēt…). Visbiežāk mēs izvēlamies vieglāko ceļu- aprobežojamies ar zāļu lietošanu, kas ārējā līmenī pieklusina sāpes vai slimības ārējās pazīmes. Taču, zāles neizslēdz pašu saslimšanas problēmu, jo slimības sakne atrodas citā, neredzamā ( garīgā) dimensijā. Zāles tur iekļūt nevar. Tas ir garīgs jautājums, un risināt to vajag garīgajā līmenī.
No Kenneta E, Heigina grāmatas „Garīgas izaugsmes pamati” ( 7.mācība „Ticība un jūtas”, 22.lpp)
„Dieva dziedināšana ir garīga dziedināšana. Ja medicīna dziedina, tā to dara fiziski. „ Kristīgā zinātne” dziedina caur prātu. Bet, kad dziedina Dievs, Viņš dziedina caur garu.”
Neaprobežojieties ar paļāvību uz ārstiem. Dievs grib dot jums daudz vairāk – Savu dziedināšanu. Patiesībā Viņš JAU to ir izdarījis. Mūsu uzdevums ir pieņemt no Viņa, Viņam uzticoties. Nav pietiekami tikai noņemt sāpes un ar to nomierināties. Sāpēm ir kājas. Tām ir jāaiziet no izpirkta cilvēka dzīves. Viņām ir jāaizliedz ar Tā varu, Kurš tās ir uzvarējis. Citādi, tās, nogaidījušas pretsāpju līdzekļa darbību, sāks izplatīties pa visu ķermeni, kā slimības sekas, kuru jūs neesat izdzinis. Cik rūgti , ka mēs reizēm piekrītam medicīniski iejaukties, un atraidām Lielā, Visuvarenā Dziedinātāja roku. Nepietiek ar sāpju noņemšanu, ja audzējs paliek kur bijis. Kad sāpes atkāpjas, mēs saņemam laicīgu atpūtu, acīmredzamu atvieglojumu. Un, vairs nav vēlēšanās veltīt laiku Dieva Vaiga meklēšanai. Mums, uzreiz, rodas daudz visādu darīšanu, kas šķir mūs no sadraudzības ar Dievu. Nav nekā jauna zem Debesīm. Paskat, tieši tāda pati pasaules uztvere savā laikā bija arī faraonam no 2. Mozus grāmatas. /2.Moz. 8:15/: „15 Tad burvji sacīja faraonam: "Tas ir Dieva pirksts." Bet faraons apcietināja savu sirdi un neklausīja viņiem, kā jau Tas Kungs bija sacījis (Bet, kad faraons redzēja, ka ir atnācis atvieglojums, viņš nocietināja sirdi, un nepaklausīja viņus, kā jau Tas Kungs bija teicis” tulkojums no NIV angļu val.). Kamēr faraonam sāpēja mušu dzēlieni, nepanesami krupju uzbrukumi, viņš sauca uz Mozus Dievu un bija gatavs pieņemt visus Viņa nosacījumus, bet tikko atnāca atvieglojums, viņš palika tads kā bijis savos dvēseles nocietinājumos, dusmās, skaudībā…. Tieši šie iekšējie piepildītāji nes mums sāpes arī tagad. No tiem ir sabrukums dvēselē un, kā sekas, arī ķermenī. Dievs piedāvā Savus dziedināšanas ceļus. Šos ceļus atklāj Jēzus, Dieva Vārds.
Bībeli dēvē par Dzīvības grāmatu, Dzīvu Vārdu. Dieva Vārds ir dzīvs un spēcīgs darboties.
Ebrejiem 4: 12
„Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.”
Jesaja 55: 11
„ tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju."
Dievs jau atsūtīja mums Savu dziedinošo vārdu Jēzū Kristū. Un, tāpēc mums ir viss, lai mēs neietu bojā.
Psalmi 107: 20
„ Viņš sūtīja Savu vārdu un dziedināja viņus, un izglāba viņus no bojā ejas. „
Viņš sūtīja vārdu pirms 2000 gadiem. Šodien katrs cilvēks vai nu pieņem šo faktu, vai noraida. Kamdēļ Dievs to darīja? Jāņa 3: 16 dod atbildi: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Nepazustu! Nepazustu!
Jūs negribat pazust šajā, bojā ejošajā, pasaulē? Jūs gribat būt drošībā šis pasaules briesmu vidū? … Tad, turpināsim tikt skaidrībā.
Kas notika Golgātas krustā pirms 2000 gadu?
… „ Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes Viņš bija uzkrāvis sev,” ( Jesajas 53: 4).
Viņš uzņēmās uz Sevi mūsu grēkus, no kuriem nāca slimības. Kur ir grēks, tur ir arī slimības. Kur nav grēka, tur slimībām nav kur pieķerties. Jēzus ar Savu nāvi noturēja uzvaru un iznīcināja grēka, vājību, slimību un nāves spēku.
1.Pētera 2: 24
„Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai: ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti.”
Mēs esam dziedināti. Mēs esam izpirkti. Par mums ir samaksāts ar Jēzus Asinīm. Dvēsele atrodas asinīs. Par katru mūsu dvēseli pienests upuris. Mēs nekad nespēsim atlīdzināt Debesu Tēvam, jo tas ir nenovērtējams upuris. Viņš to izdarīja bez nosacījumiem, pēc Savas Lielās mīlestības uz mums un neizmērāmās Kristus žēlastības. Pēc varenās žēlastības, mēs un jūs neejam bojā. Ne tāpēc, ka jums ir labs raksturs, un jūs nevienam pat uz kājas neesat uzminis; ne tāpēc, ka jūs mīlat dzīvniekus un rūpējaties par viņiem; ne tāpēc, ka jums draugos ir labi ārsti… Bet pēc Dieva žēlastības.
No Džona G. Leika grāmatas „ Vara pāar dēmoniem, slimībām un nāvi” ( 11.nodaļa „ Dieva dziedināšanas žēlastība”, 105.lpp).
„Vēlos izmantot jums zināmu tekstu: Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem ( Titam 2: 11). Nekad nav eksistējis nekas lielāks par vārdu „ žēlastība”. Ja sāksim analizēt visu žēlastības darbību, tad šis brīnišķīgais jēdziens ar apbrīnojamu skaidrību atklās mums Jēzus Kristus Evaņģēlija daudzpusību. Jēzus Kristus žēlastība nav Viņa labvēlīgā attieksme, un nav Viņa dāsnais devums. Tās ir PĀRDABISKA DIEVA BŪTĪBAS IZLIEŠANĀS, debešķīgas dziedinošās mīlestības un svēta balzāma izliešanās. Tā nāk pie vajadzībās nomocītās pasaules ne tikai kā Dievišķa rīcība, kas glābj no grēka, bet arī kā dziedinoša žēlastība, kas iekļūst cilvēciskajā būtnībā un nomierina sāpes; izmaina ķīmiskos procesus ķermenī, lai tas kļūtu vesels; svētī cilvēku ar glābšanu, dziedināšanu un mūžīgu mieru Dievā. Dievišķā dziedināšana nav noslēpums, bet ir pilnīgi noteikta Dieva Gara darbība cilvēku dvēselēs un ķermeņos.”
Visi dziedināšanas brīnumi virs zemes notiek Dieva Gara spēkā. Viņš ir visuresošs. Viņš ir viss un visur. Tāpēc, jūsu ārsts atrodas tieši tagad blakus jums. Ja jūs lasāt šo grāmatu, tātad jūs esat atvēris Viņam ceļu pie jums. Tas ir brīnišķīgs ceļš! Ticiet, kad jūs iesiet ārā no slimības roku rokā ar Viņu, dziedināšana pārstās būt jūsu mērķis. Par patiesi īstu dārgumu jums kļūs tuvās attiecības ar Savu Dziedinātāju un Radītāju visam jaunajam jūsu dzīvē. Viņš rada visu jauno. Ja jums vajadzīgi jauni orgāni, Viņš radīs tos priekš jums. Pajautājiet man, no kurienes manī ir visi jaunie orgāni? Viņš mani atjaunoja. Kā tas notika? Es nezinu. Un necenšos tikt skaidrībā ar to. Bet zinu vienu – mans ķermenis, praktiski, bija vēža apēsts, bet tagad es dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi bez ārstiem un zālēm. Pēc smaga procedūru kompleksa onkoloģiskajā centrā, mani orgāni bija viens vienīgs izspiests biezenis, tie bija saplūduši kopā! … es biju vairāk mirusi, kā dzīva! Un es atceros, kā devos projām no sava ķermeņa… Ārsti nav nekas vairāk, kā cilvēki. Viņi daudz ko nezina. , reizēm eksperimentē, reizēm kļūdās… Kā visi cilvēki: inženieri, konstruktori, celtnieki, piemēram. Un, tad, gadās, ka būves grūst no, aprēķinos neparedzētām, slodzēm. Bet Dievs nekļūdās. Viņš zina un spēj visu, un tāpēc Viņš neveic eksperimentus. Viņš ir mūsu Autors. Mēs- Viņa radījumi. Un, ja mūsu organisms ir izgājis no ierindas, Viņš viens zina, kā mūs salabot. Vai tam piekrītat?”
Cilvēks ir brīnišķīgs radījums. Dievs radījis viņu pēc noteiktiem likumiem tā, lai tas nesabruktu. Ja mēs novirzāmies no šiem likumiem, tad notiek sagrāve. Tāpēc cilvēks nespēj dzīvot bez sava Radītāja. Viņam ir jābūt vienotībā ar savas Dzīvības Avotu. Citādi viņš ir miris: mieram sirdī; laimei ģimenē (kad bērni ir svētīti, nevis atrodas smagās atkarībās); mīlestībai, kas nemeklē savu labumu; priekam un smiekliem bez alkohola ietekmes; ilgstošam uzplaukumam, bez ilgstošas pieķeršanās naudai; pilnīgam veselīgumam un nostiprinātai ticībai.
1.Jāņa 5: 11- 12
„ Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā.
Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.”
Esmu arhitekte. Esmu daudzu skaistu projektu autore. Spēju izmainīt ikvienu no viņiem un izveidot kaut ko vēl labāku. Esmu autors. Dievs ir Autors pār visiem autoriem. Un Viņam nekas nav neiespējams. Viņam vienīgajam pieder tiesības un spēja radīt mūs un pilnveidot mūsu dvēseles un ķermeņus.
No Katrīnas Kūlmanes grāmatas : „ Es ticu brīnumiem” (12.lpp)
„ …Pie slimā istabā ienākošais ārsts nav viens. Viņš spēj kalpot vajadzībās nonākušajiem tikai ar zinātniskās medicīnas dabīgajiem instrumentiem. Viņa ticība, augstākajam spēkam, dara visu pārējo. …
” Visām dziedināšanām ir dievišķa daba,” saka doktors Elmers Hess”.”
„Ārsts var savienot lauztu kaulu, taču, saaugs tas tikai dievišķa spēka ietekmē. Ķirurgs var veiksmīgi novadīt sarežģītu operāciju, viņš var būt īsts skalpeļa meistars un izmantot visaugstākās zināšanas, bet viņam ir jāgaida, kamēr augstākais spēks piepildīs pilnīgo dziedināšanu. Cilvēkiem nav dota spēja dziedināt”.
Daudzu cilvēku prātā ir nostiprinājies viedoklis, ka Dievišķā dziedināšana nav mūsdienīga, ka tā piederēja tikai agrīnajām Draudzēm. Citi uzskata, ka Dievs izdziedina tikai dažus, bet nekad nevar zināt, vai Viņš dziedinās tieši tevi. Bet! Mēs esam tā pati Draudze! Draudze- baznīca- tās nav sienas. Tie ir cilvēki, kas pieder Jēzum Kristum. Mēs esam radīti tajā pašā Garā! Mums pieder tie paši apsolījumi! Un Dievs vienmēr ir garantējis Savai tautai dziedināšanu! Atcerieties, Viņš ir Vienīgais, Kas šodien dziedina!
Tā ir bezrūpība, domāt, ka viss nokārtosies pats no sevis, ka pats par sevi uzsūksies audzējs: „ Kā tā? Es taču nožēloju grēkus!” nedrīkst aizmirst, ka mēs dzīvojam pasaulē, kas atrodas ļaunuma vidū, guļ tajā.
Kāda garīga sieviete, pusotru gadu pēc diagnozes „ vēzis” noteikšanas, domāja nevērīgi: „ Es domāju, ka kaut kā pāries…” Nekā nepāries! Līdz kāds nebūs ņēmis varu pār to, un nenoliks ar ticības vārdu un Gara spēku, visu savās likumīgajās vietās. Tomēr, lai varētu pielietot Gara varu un spēku, mums ir jāpielieto ticība, zināt vārdu no Dieva un zināt Viņa gribu. Un tas ir ceļš. Tas ir laiks. Un tad, kad esat nostiprinājušies ar Dievu un Viņa spēka varenību, lūdzu! Gāziet kalnus! Vājību un slimību kalnus. Jo ticīgajam viss ir iespējams. Ticīgajam uz ko? Uz to, ka Viņš, Jēzus, var visu. Un mēs esam Viņā. Un bez Viņa mēs nespējam neko. Tāpēc mums ir jāatrodas Viņā, Viņa Vārdā. Viņš ir atstājis mums instrukcijas, kā dzīvot uzvaru nesošu dzīvi un nenomirt spēku pilnbriedā, vai, no šīs pasaules ārkārtas situācijām. Viņš ir atdalījis mūs no šīs pasaules. Mēs varam ar fiziskām acīm neredzēt Viņa visu pārklājošo roku, ar ko Viņš mūs atdala, aizsargā, nošķir, virza… Bet mēs to sajūtam ar sirdi. Tāpēc atrodamies mierā. Mēs dzīvojam Visuaugstākā patvērumā. Šinī patvērumā dzīvo katra ģimene, katrs nams; katru elpu Viņš pārsedz ar Savu pārklāju. Un, lai tas būtu tieši mūsu nams, tieši mūsu ģimene, tieši mūsu elpa – mums personīgi vajag tam noticēt.
Turpinājumā, savā tekstā vēlos iekļaut fragmentu no Maheša Čavdas grāmatas. Es vēlētos, ka tā tiktu nopublicēta pilnībā tāpēc, ka tādi stāsti no ticības cilvēku dzīvēm, ir priekš mums, sekotājiem, Dieva atklāsmes par Dieva žēlastību un mīlestību, tāpat, kā Viņa dziedinošās klātbūtnes reālo tuvumu. Es bieži lasu šo nodaļu un iedvesmojos. Mums visiem ir jākļūst pārliecinātiem Dieva palīdzībā. Mums visiem tas ir tik ļoti vajadzīgs!
No Mheša Čavdas grāmatas „ Ticīgā pieskāriena slēptais spēks” ( 1.nodaļa „ Tas Kungs ir mūsu ārsts”)
„…Pirms dažām dienām mana sieva laida pasaulē Bendžamīnu, mūsu pirmdzimto… Dežūrizmeklēšana parādīja nopietnu problēmu. „ Sākumā nodomāju, ka tas ir vēžveidīgs audzējs,- teica ārsts,- Bet izrādījās, daudz sliktāk. Jūsu dēlam iedzimts nieru bojājums. Lielākā abu nieru daļa tikusi ievainota jau mātes klēpī…” Mums pateica, ka visticamāk, Bendžamīns nomirs tuvāko nedēļu laikā, labākajā gadījumā, dažu mēnešu laikā, jo infekcija nogalinās palikušās nieru audu daļas.
Mēs to negribējām un nebijām gatavi pieņemt tādu notikumu iznākumu. To dienu un nedēļu garumā, kad Bedžamīns vāji tvērās pie dzīvības, Svētais Gars izveda mani cauri manas staigāšanas ticībā pārbaudījumam. Es centos atrast Rakstos visus pantus par dziedināšanu, kādus vien varēju atrast, izrakstīju tos, iekļaujot tekstā mana dēla vārdu. Pēc tam es pasludināju šo dziedināšanu īpaši viņam: „ Ar Viņa brūcēm mans dēls Bendžamīns ir dziedināts. Dievs sūta Savu Vārdu un manu dēlu, Bendžamīnu, dziedina!” es to darīju dienu no dienas, izrakstīdams un pasludinādams Rakstus, pārdomājot un lūdzot Dievu.
Ārsti izdarīja visu, ko varēja, un mums ieteica: „ Lūdzieties, jo mēs nevaram dot Bendžamīnam jaunas nieres”.
Bendžamīnu izveda no operācijas ar caurulītēm no sāniem, kas veda no urīnpūšļa un nierēm. No sāpēm viņš kliedza. Auklītes raudāja un runāja: „ Mums ir tik ļoti žēl, ka mēs nevaram iedot viņam pretsāpju līdzekļus, jo tās apturēs viņa sirdi”.
Bendžamīnu ievietoja speciālā palātā, kur viņš tika pieslēgts elektroniskai aparatūrai, kas ilgstoši izsekoja viņa dzīvības ritmus. Mums pateica, ka viņš pastāvīgi jutīs sāpes. Bendžamīns nepārtraukti kliedza, monitorā signāls te palēcās, te nokritās, reaģējot uz traumām viņa sīciņajā ķermenītī, un parādot sāpju izjūtu intensitāti….
…Mums tik ļoti gribējās paķert viņu uz rokām, cieši apskaut, skūpstīt, ar savu mīlestību padzīt šīs šausmīgās sāpes. Bet mūsu dēliņš lēnām mira šajās mocībās, un mēs jutāmies tik bezpalīdzīgi!
Atceros, kā tajā dienā, izgāju ārā un lūdzos: „ Dievs, esmu dalījies ar Tavu Vārdu visā pasaulē, esmu redzējis neskaitāmu daudzumu cilvēku, kas nākuši pie Jēzus; esmu liecinājis par zīmēm un dziedināšanas brīnumiem tūkstošiem cilvēku; tagad MAN pašam to vajag piedzīvot. MAN un manai ģimenei vajag zināt, ka Jēzus ir paņēmis MŪSU nespēku un slimības, un, ka ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti”.
Kad, dažas stundas vēlāk, mūs ielaida speciālā palātā, kurā bija Bendžamīns, medmāsa, kuras acīs vēl bija asaras, teica: „ Kaut kas notiek”.
Mana sirds pamira. „ Viņš mirst”?
„ Nē, kungs, paskatieties uz monitoru”.
Signāls uz ekrāna vēl joprojām lēkāja. Es teicu: „ Viņš vēl joprojām izjūt stipras sāpes”. Māsa aizrādīja: „ Nē, kungs, es to nesaprotu, bet paskatieties uz savu dēlu”. Es pagāju nost no monitora un paskatījos uz savu dārgo, mazo Bendžamīnu. Viņš cieši gulēja, smaidīdams un izstiepis savas mazās rociņas. Ap viņu vijās spilgta, zeltīta gaisma, un viņš izskatījās svētlaimīgi mierīgs. Bet, pēc monitora rādījumiem, viņš locījās nepanesamu sāpju spazmās. Ārsti pielīdzināja to sāpēm, kādas sievietes izcieš dzemdību laikā. Tomēr, acīmredzams bija tas, ka Bendžamīns neizjūt neko tamlīdzīgu. Tajā vakarā, tajā brīdī, kaut kādā veidā, ko es nebiju spējīgs saprast, es atklāju, ka Jēzus bija paņēmis viņa sāpes. Kā nekad iepriekš, es zināju patiesību, ka „ ar Viņa brūcēm mēs esam izdziedināti”. Kaut kādā, noslēpumainā, veidā Bendžamīns bija pieslēgts Dieva spēkam- pie notikumiem Golgātā, pirms diviem tūkstošiem gadu. Dievs dziedināja manu dēlu!
Dažas dienas vēlāk rentgens uzrādīja, ka Bendžamīna nieres ir dzīvot spējīgas un pilnībā atjaunotas! Ārsti bija bezspēcīgi to izskaidrot! Viņi pieņēma, ka, nesaprotamu iemeslu dēļ, iepriekšējā rentgena analīze bijusi kļūdaina, bet es taču zināju, kas bija noticis! Jēzus paņēma mana dēla sāpes un, burtiski, augšāmcēla viņa nieres!”
Jums priekšā ir Vārda, kas dziedina, izzināšanas process. Nav nekā, jūsu piedzīvotajā ar Dievu, kas būtu noslēpts un nekļūtu zināms. Ja esat pieņēmis Viņa atklāsmi, tā jūsos kļūst par miesu. Jūsu ķermenis to iegūst un pēc tam izstaro.
Sagatavojiet Dievam ceļu. No sevis. No savas dvēseles. Mums ir jāatjaunojas savā sirdsprātā, attieksmē pret to, ka Dievs ir tas pats Dziedinātājs. Viņš ir vienīgais, Kurš šodien dziedina. Un ar Viņa brūcēm mēs visi, tāpat, esam dziedināti. Un to mums neatņems.
„ Es, Tas Kungs, esmu tavs Ārsts” ( 2.Mozus 15: 26)
Lūdzieties kopā ar mani.
„ Dārgais Debesu Tēvs! Dod man Tevi iepazīt kā manu personīgo Dziedinātāju! Es vēlos kopā ar visiem ticīgajiem aizsniegt Tavu Vārdu, ka ar Tavām brūcēm, Kungs, es un mana ģimene bijām izdziedināti. Jēzu! Palīdzi man atzīt Tavas patiesības, kas dara mani brīvu no visa šīs pasaules, nespēka, slimībām, jebkādas nebrīves un atkarības. Es izvēlos Tavus ceļus. Es paļaujos uz Tevi Vienīgo. Tu zini visas manas vajadzības un problēmas. Bez Tevis es tās nespēju atrisināt. Es ticu, ka Tu mīli mani un rūpējies par mani, kā mīlošais Tēvs un Visuvarenais Dievs. Es zinu un ticu, ka mans Dziedinātājs ir man blakus. Tu, Kungs, esi mans Ārsts!”
IRINA BELOVA-SMORŽA
raku-net.ucoz.ru
grāmata krievu val.:
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
Turpinājums sekos
Dziedināšanas Istabas Rīgā
Starptautiskā Dziedināsanas Istabu Asociācija (IAHR, Spokane, USA)
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/
Pasūtiet Ирина Белова-Сморж „Выздороветь и остаться в живых” grāmatu pa tālr. 27175728 vai E- pastu: gaisma.j@inbox.lv
