Jēzus nāk drīz

Kad biju jau vesela, es meklēju tos, kam varētu būt par stiprinājumu. Es iepazinos ar sievieti, kas „ daudz bija cietusi no daudziem ārstiem, iztērējusi visu, kas viņai bija bijis, un nebija saņēmusi nekādu labumu, bet bija nonākusi vēl sliktākā stāvoklī…” (Marka 5: 26).  Viņai bija vēža pēdējā stadija. Viņa bija ticīga. Bet bija kritiskā stāvoklī. Matu uz galvas viņai nebija. Viņa mocījās sāpēs. Un draudzē, ko viņa apmeklēja, ticēja tikai tam, ka pār visu ir Dieva griba.

Pirmo reizi, kad viņa atnāca pie manis uz tikšanos, no sāpēm saliekusies, es uzliku viņai rokas un aizlūdzu. Man par neapslēptu prieku, viņa mājās aizgāja bez sāpēm. Es viņu bieži apciemoju, daudz runājāmies pa telefonu. Es centos cik varēju būt par palīgu viņai cīņā par dzīvību. Uz kādu periodu , es aizbraucu no pilsētas. Bet, kad atgriezos, atradu viņu ļoti smagā stāvoklī. Viņa no sāpēm kliedza. Viņas ķermenis bija līķa krāsā. Viņa jau ilgāku laiku nevarēja aiziet uz tualeti…

Ar Dieva palīdzību es viņu iesēdināju mašīnā un aizvedu uz klīniku, kur strādāja mani paziņas ārsti. Viņi veica USS un es izdzirdēju to, ko faktiski varēja redzēt: „ Divas dienas- tas ir maksimums. Metastāzes ir visur. Procesi ir neatgriezeniski. Līdz pirmdienai viņas vairs nebūs…”

Es palūdzu atstāt viņu klīnikā, ārstu uzraudzībā, līdz pirmdienai, un teicu: „ Izdariet to, ko jūs varat izdarīt. Bet Dievs izdarīs to, ko Viņš var”.

Nezinu, kāpēc izteicu tieši šos vārdus, bet tie iznāca pār manām lūpām. Un Dievs šiem vārdiem deva spēku.

Šai sievietei uzlika kateteri un noņēma sāpes.  Man bija izdevība turpināt viņai sacīt: „ Irusja! Tev tagad nesāp. Sarunāsim tā, ka tagad pieņemsim īstās zāles visai miesai”.

Un mēs atvērām Bībeli, lasījām un izrunājām dziedināšanas vārdus.

Es gāju prom no klīnikas, Ira smaidīja. Tā bija sestdiena. Svētdienas vakarā es iegāju pie viņas palātā. Viņa mani jau neatpazina. Viņas zīlītes piepildīja acu ābolu, un es sapratu, ka nāve, faktiski, ir iestājusies, kā bija prognozējuši kompetentie ārsti. Ārsti nebija kļūdījušies laikos. Bet tajā brīdī manī pacēlās tāds cīnās spars! Es nosēdināju viņu uz gultas, viņas galva nokrita uz krūtīm. Es uzliku abas rokas viņai uz kakla mugurkaula (ja jautāsiet man kāpēc, es nemācēšu atbildēt, nezinu), un noliku sev priekšā  to gludo seju ar bālganajām acīm, un virzīju savus vārdus tieši šajā sejā. No kurienes mani radās tik daudz drosmes, ak mans Dievs! Tajā brīdī es pavēlēju vēzim un nāvei, Jēzus Kristus vārdā. Un man bija pamatojums: Tas, Kurš ir manī, ir lielāks par to, kas pasaulē (1. Jāņa 4: 4 „Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē.”), un, pēkšņi, viņa iekrācās man zem rokām. Es vēl nodomāju: „Ja krāc, tātad – guļ. Ja guļ- tātad dzīva”.

Pirmdien man piezvanīja no slimnīcas un izbrīnā jautāja: „Viņa prasās mājās. Vai laist?”

-          Laidiet.

-          Ar visu kateteri?

-          Ar visu kateteri…

-          Ko par viņu teiksiet tagad? Tam nav izskaidrojuma.

… Ira nodzīvoja gandrīz divus mēnešus, bet būtu varējusi dzīvot un dzīvot….

Iesākumā viss bija ļoti labi. Dievs viņu uzcēla no mirušajiem. Drīz viņa atbrīvojās no katetera patstāvīgi, jo tas viņai vairs nebija vajadzīgs. Bet, pagāja laiks un simptomi atgriezās. Ar vēl lielāku ātrumu, vēzis sāka uzņemt iekavēto. Es to nespēju saprast. Es lūdzos un jautāju Dievam man izskaidrot, kur un kas tika izjaukts. To es sapratu, ka pie vainas nav Dievs. Viņš nekad nepaņem Savas svētības atpakaļ no Saviem bērniem. Zog sātans.

Jāņa 10: 10: „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu…”.

 Un Dievs man atbildēja: „ Viņas mājās netiek lasīts Dieva Vārds”. Mans Dievs! Es metos zvanīt Irai: „Ira! Tu nelasi Dieva Vārdu?!” un es saņēmu atbildi: „ Irusja, esmu nogurusi”.

Sakiet, kurš izvēlas, cik dzīvot uz šīs zemes? Kurš izvēlas, kādas zāles lietot un cik lielā daudzumā? Kurš izvēlas?

Ejot cauri nāves ēnas ielejai rokrokā ar Dievu, lietojot dziedināšanai Viņa zāles, rādot Viņa nemainīgās gribas priekš mums rezultātu (četri gadi bez ārstiem un tabletēm- vai ir rezultāts?), es varu vien palīdzēt jums iemācīties pieņemt Viņa zāles. Bet es nevaru pieņemt tās jūsu vietā. Pie pirmajām slimības pazīmēm, pieņemiet Viņa vakcīnu visai miesai. Izdariet slimību profilaksi pēc Dieva metodikas. Viņa metodika kardināli atšķiras no citām, kuras jūs kaut kad esat pielietojis, bet tā ir pati izdevīgākā sistēma no visām esošajām vispār. Jūs pat tai netērējat naudu. Viņa zālēm nav blakus efektu. Viss, ko jūs ieguldāt – ir jūsu privātais laiks, kas pavadīts kopā ar Dievu. Pie tam, jūs iegūstat nesalīdzināmi vairāk, kā spējat iedomāties.

Jozuas 1: 8: „Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies.” 

Piepildiet savu prātu  ar Dieva Vārdu, un Svētā Gara starojums iznīcinās slimības radošos mikrobus. Dieva Vārds, kā mikstūra, ielīs jūsos ( caur acīm un ausīm) un īstenos dziedināšanas darbību. Šo procesu ir nepieciešami padarīt par pastāvīgu. Pastāvība – tas vienmēr ir spēks. Ja jums izdosies izstrādāt tādu dzīves veidu, jums nekā nebūs neiespējama. Jūs būsiet slimībām nepieejams. Rakstot šo nodaļu, nevaru nepateikt sekojošo.

-          Es neesmu pret sāpju noņemšanu

-          Es neesmu pret ārstiem

-          Es neaicinu uzspridzināt visas poliklīnikas

-          Esmu par to, lai savu paļāvības fokusu pievēršam uz Dievu, kas atdzīvina mirušos… nemaz nerunājot, par slimajiem

… un jūsos sāks darboties ne tikai debesu anestēzija- Viņa patiesība, bet dzīvības likums Kristū Jēzū.

No Džona G. Leika grāmatas „ Vara pār dēmoniem, slimībām un nāvi” (5.nodaļa, 49.lpp).

„ 2. Mozus grāmatas 15.nodaļā mēs atrodam dziedināšanas Derību, ko Dievs noslēdza ar Izraēla tautu pēc tam, kad tā šķērsoja Melno jūru un nonāca pie Māras ūdeņiem. Visuvarenais Dievs noslēdza šo derību kā Jehova- Raffa, kas nozīmē „Tas Kungs - Dziedinātājs”. Dieva tauta daudzus gadus dzīvoja šajā Derībā. Gadu simtiem Izraēlim nebija ārstu. Cilvēki augstākas un zemākas izcelsmes, bagāti un nabagi, ķēniņi un kalpi paļāvās uz Dzīvo un Mūžīgo Dievu. Bībelē atrodams tikai viens gadījums, kad cilvēks pārkāpa Derības ar Dievu noteikumus. Šis cilvēks bija Asa, Jūdu ķēniņš. Ķēniņš cieta no kāju slimības. Viņš neticēja Dievam, bet sameklēja ārstus, tāpēc atdusējās ar saviem tēviem.

2.Laiku 16: 12- 13: „Un savā trīsdesmit devītajā valdīšanas gadā Asam palika slimas kājas, un viņa slimība augtin pieauga spēkā; taču arī savā slimībā viņš nemeklēja To Kungu, bet meklēja padomu pie ārstiem. 
 Un tā Asa gūlās pie saviem tēviem, un viņš nomira savā četrdesmit pirmajā valdīšanas gadā.”

Ķēniņam Dāvidam pieder visbrīnišķīgākie vārdi par cilvēku dziedināšanu: 

Psalmi 105: 37: „…un izveda Savus ļaudis ar visu sudrabu un zeltu, UN NEVIENA GURDENA NEBIJA VIŅU CILTĪS”. ( krievu valodā- nebija neviena slimojoša…; angļu standarta versijā – neviena no viņu ciltīm, kas paklupa.- tulk, piezīme).

Padomājiet par to…

Un lūdzieties kopā ar mani balsī: 

Debesu Tēvs!

Es atveru savu sirdi tam, lai pieņemtu Tavu recepti manis dziedināšanai. Lai mana sirds kļūst par ietilpīgu krātuvi Taviem dziedinošajiem vārdiem un par labu krātuvi visai manai dzīvei. Palīdzi man, Kungs, kļūt pastāvīgam tajā, lai barotos ar Tavu Vārdu un nepārkāptu to, kam tas mani māca. Palīdzi man pārlikt visu savu paļāvību uz Tevi, kā manu privāto Dziedinātāju. Es nosliecu pretī Tavam Vārdam savu ausi, lai dzirdētu no Tevis to vārdu, kas padarīs mani veselu, Jēzus Vārdā! Āmen!

5. nodaļa.

Nebaidies!

Lūkas 8: 41- 42: „Un redzi, tur nāca vīrs, vārdā Jairs; tas bija sinagogas priekšnieks. Un, nokritis Jēzum pie kājām, viņš To lūdza nākt viņa namā, 
jo viņam bija viena vienīga meitiņa ap divpadsmit gadu veca, un tā gulēja uz miršanu. Un, Viņam ejot, ļaudis drūzmējās ap Viņu.” 

Lūkas 8: 49- 50: „Un, Viņam vēl runājot, nāk kāds sinagogas vecākā sūtīts cilvēks un saka: "Tava meitiņa ir mirusi, neapgrūtini Mācītāju." 

Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: "Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta." 

Šie vārdi tika pateikti cilvēkam, kura meita jau bija mirusi. Bija iemesls krist depresijā. Bija iemesls šaubīties par Jēzus vārdiem. Viņš negriezās atpakaļ. Viņš sekoja Jēzum. Viņš ticēja Viņa vārdiem. Un viņa meita augšāmcēlās. Kas gan vēl var būt Dievam neiespējams? Kādas vēl prasības bija vajadzīgas, lai atdzīvotos miris cilvēks. Jēzus neuzstāda vairāk nekādas prasības. „ Nebīsties!”, tas ir viens; „ Vien tici!”, tas ir divi. Ne par velti Bībelē (bet tā ir Dieva Vārds) tik bieži Kungs instruē mūs: Nebaidies! Nebīsties ne no kā! Esi drosmīgs! Nedrebi šausmās! …

Jozuas 1: 6; 7; 9: „Esi stiprs un drošsirdīgs! …” (Tikai) Esi stiprs un drošsirdīgs … (krievu valodā - tulk. piez. )„Vai Es neesmu tev pavēlējis: esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi." 

Protams, uznāk bailes. Bet Dievs nekad nepaiet malā. Jūsu ticībai tas jāzina vienmēr.

Ebrejiem 13: 5-6: … Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu, - tā ka mēs droši varam sacīt: Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs? – 

Jesajas 44: 8: „Nebīstieties un neuztraucieties! Vai Es to tev neesmu no senlaikiem darījis zināmu un pasludinājis? Tā jūs esat Mani liecinieki. Vai ir bez Manis vēl cits Dievs? Nē, nav nevienas citas klints, Es nezinu nevienas!" 

Visuvarenais Dievs vienmēr ir ar mums. Jums nav vajadzības baidīties! Var likties, ka viss apkārt brūk un jūk, jūs ejat bojā, situācija tūlīt kļūs nenovēršama… Ja velns pūlas uzspiest jums slimību, sabrukumu vai kādu citu lāstu, nepiekrītiet šai situācijai. Nereaģējiet un neatbildiet tai. Viņš centīsies uzspiest jums domas, ka Dievs ir atkāpies, ka jums nekad netikt galā ar šo situāciju. Tie ir meli. Velns ir melis! Viņa taktika- iebiedēt jūs un pēc tam, piemānīt. Vienkārši palieciet pie sava, līdz Dieva Vārds pabeigs savu darbu jūsos un jūs būsiet spējīgs pretoties ar stipru ticību.

No Kenneta un Glorijas Kouplendu grāmatas „ Tiecoties būt Viņa klātbūtnē” (27.janvāris)

„…Ticība ir spēks, ko Dievs izmanto, lai radītu. Bailes ir spēks, ko izmanto velns, lai iznīcinātu.”

Jūsu baiļu robeža ir jūsu sakāves robeža. Kur sākas bailes, tu beidzas ticība. Ir nepieciešama vīrišķīga drosme, lai pārkāptu šo baiļu slieksni, atvirzīt to no sevis tālāk un tālāk, līdz „ es nebaidos” kļūs par realitāti jūsu dzīvē”.

Ja jums ir noteikta neārstējama diagnoze, un, jums šķiet, ka jūs nevarēsiet pretoties, atveriet Bībeli. Tajā teikts, ka mēs varam izrādīt varu pār bailēm savā personīgajā dzīvē. Mums tas ir jāzina un jāpielieto ( jāpasludina) sava vara: „ Bailes, es pretojos jums Jēzus vārdā!” Šaubas un bailes pametīs jūs, kad to izdarīsiet.

2.Timotejam 1: 7: „Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. ( krievu valodā- veselīgas gudrības- tulk. piez.) Paskatieties: bailes ir gars. Vēzis ir gars. Dievs mums ir devis noteiktu spēku. Tas, Kurš ir mūsos, ir lielāks. Svētais Gars lielāks, augstāks, un, Viņš vienmēr dod mums gavilēt Viņa uzvarā.”

No Džona G. Leika grāmatas „ Vara pār dēmoniem, slimībām un nāvi” (12.nodaļa, 114- 119.lpp)

„Baiļu likums darbojas fiziskajā pasaulē tāpat kā garīgajā. Cilvēks dzīvo baiļu stāvoklī. Piemēram, kāds saslimis ar tīfu, un pie viņa mājas tiek piekārta tāfelīte ar uzrakstu, kas par to brīdina citus cilvēkus, lai pasargātu viņus no kontakta ar briesmīgu slimību. Bailes piespiež jūsu prātu atrasties pakļautībā. Kad jūsu prātu piepilda bailes, jūsu ķermeņa poras sevī ieņems visu, kas jūs ieskauj. Tieši tā cilvēki saslimst ar lipīgām slimībām.

… Pievērsiet uzmanību dzīvības likuma darbībai. Ticība- tā ir pamats šim likumam. Ticība ir pilnīgs pretstats bailēm. Sekojoši, tā izsauc tieši pretēju efektu cilvēka garā, dvēselē un ķermenī, atšķirībā no visa tā, ko dara ar viņu bailes. Ticība piespiež cilvēka garam iegūt pārliecinātību, un tas ieved cilvēka prātu miera stāvoklī – viņa domas kļūst pozitīvas. Pozitīvi noskaņots prāts atraida slimību. Tādā veidā, Svētā Gara starojums iznīcina slimības mikrobus…

Kad cilvēks ar savas gribas rīcību, apzināti ieved sevi saskarē ar Dievu, ticība pārņem viņa sirdi un maina viņa būtības stāvokli. Tā vietā, lai baidītos, cilvēks piepildās ar ticību. Tā vietā, lai piesaistītu sev visādas slimības, viņa gars aktīvi pretojas ikvienai slimībai. Jēzus Kristus Gars piepilda visu šī cilvēka būtību – rokas, sirdi, katru viņa ķermeņa šūniņu.

… reiz man gadījās kalpot vietā, kur plosījās buboņu mēris. Pat, par tūkstošiem dolāru, nevarēja atrast kādu, kas gribētu apglabāt mirušos. Bet man nepielipa un es nesaslimu… Mēs apglabājām no buboņu mēra, mirušos… jo zinājām, ka Dzīvības gara likums Kristū Jēzū pasargā mūs ( no grēka un nāves likuma- Romiešiem 8:2-tulk. piez.). Šis likums darbojās.

… Palīgā cietušajiem tika sūtīts valdības kuģis ar medikamentiem un ārstu komandu. Viens no ārstiem man jautāja: „ Ko jūs lietojat sevis aizsardzībai? Jūsu komandai ir dažādi profilaktiskie līdzekļi, un mēs esam pārliecināti, ka, ja jūs esat varējis palikt vesels, turpinādams kalpot slimajiem un apglabādams mirušos, tad jums, obligāti, ir jābūt kaut kādam noslēpumam. Kur tas slēpjas?”

Es atbildēju: „ Brāl, mans noslēpums ir Dzīvības gara likums Kristū Jēzū. Es ticu, ka tikmēr, kamēr mana dvēsele atrodas saskarsmē ar Dzīvo Dievu un Viņa Garu, Kurš var ieplūst manā dvēselē un ķermenī, neviens mikrobs nespēj man pielipt, jo Dieva Gars to nogalina”.

Viņš jautāja: „ Vai jūs nedomājat, ka jums būtu jāizdara pote?”

Es atbildēju: „ Nē nedomāju. Bet, ja jums sagribēsies ar mani paeksperimentēt, jūs varat paņemt putas no viena no mirušajiem cilvēkiem un palikt tās zem mikroskopa.   Jūs ieraudzīsiet tur dzīvu mikrobu masu. Jūs atklāsiet, ka tās paliek dzīvas ilgstošu laiku pēc cilvēka nāves. Ielieciet tās manā plaukstā, ko es turēšu zem mikroskopa, un jūs atklāsiet, ka šie mikrobi, tā vietā, lai dzīvotu, uzreiz nomirs”. Viņi izdarīja tā, kā es teicu un pārliecinājās par to, ka man bija taisnība.  „ Kā tas varēja notikt?” viņi izbrīnīti jautāja. Un es atbildēju: „ tā ir Dzīvības gara likums darbība Kristū Jēzū. Kad cilvēka gars un ķermenis piepildās ar svētīgo Dieva klātbūtni, Viņa Gars sulojas caur jūsu ķermeņa porām un nogalina mikrobus”.

Manuprāt, šī ir izsmeļoša informācija. Ja, pat, es vairāk neko šajā nodaļā nerakstītu, varētu pāriet pie nākamās.

IRINA BELOVA-SMORŽA
www.raku-net.ucoz.ru

 © No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.

Dziedināšanas Istabas Rīgā
Sestdienās no 18:00 - 20:00
pieteikšanās pa E- pastu gaisma.j@inbox.lc vai tālruni 27175728
       Ieteikt draugiem       TweetMe