16. 11. – Kennnets Kouplends
1.Timotejam 6: 11- 12: „Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.”
Kad jūs apstākļi ir piespieduši pie sienas, nelūdziet Dievu, priekš jums to izsist. Dievs rīkojas citādāk. Viņš dos jums plānu. Viņš dos jums spēku. Viņš garantē jums uzvaru. Bet, Viņam būs vajadzīgas jūsu rokas, lai šo darbu izdarītu. Jums nāksies izstiept savu roku, runājot un rīkojoties saskaņā ar Dieva Vārdu pat tad, kad apstākļi izkārtojas pret jums.
Dievs deva man satriecošu atklāsmi par to pirms vairāk kā 25 gadiem caur vīziju, ko saņēmu no Viņa Bjūmontā, Teksasas štatā. Es gatavojos dievkalpojumam pavadot laiku lūgšanā, kad, pēkšņi ieraudzīju sevi, stāvam pie katedras, draudzē. Pacēlis skatienu, pie galvenās ieejas, es ieraudzīju pretīgu drakonu. Kad viņš ienāca draudzē, viņa ķermenis uzpūtās kā gaisa balons, piepildīdams visu zāli. No viņa nāsīm nāca dūmi un uguns. Kad, šajā redzējumā, viņš pagriezās uz manu pusi, viņš, gandrīz, sadedzināja manu paģērbu! Nokritis uz grīdas, ieraudzīju sev blakus Jēzu, ar zobenu rokā. „ Kāpēc Viņš kaut ko nedara? – es nodomāju.- Vai, tad, Viņš neredz, ka man ir sāpīgi?”
Taču, Jēzus nekustējās ne no vietas. Viņš, vienkārši, stāvēja blakus ar dusmīgu seju. Bībele saka, ka Dievs nebija labvēlīgs pret tiem, kas bija sakauti tuksnesī (1. Korintiešiem 10: 5). Tieši tāpat, Viņš nebija labvēlīgs pret mani, kad es tur gulēju, ciezdams sakāvi.
Tad Jēzus pasniedza man zobenu un norādīja uz drakonu. Viņa seja teica: „ Celies augšā!” es pastiepu roku, lai paņemtu zobenu, un, tiklīdz tam pieskāros, Jēzus to atlaida. Zobens palika, gaisā karājoties. Es to saķēru un pūlējos piecelties. Zobens, ne tikai turpināja karāties gaisā, bet sāka celt arī mani! Es piecēlos un piedūros ar zobenu drakona zodam, un, pāršķēlu to uz pusēm. Pārsteigumā paskatījos uz zobenu. „ Kāpēc es to nepielietoju agrāk?” nodomāju.
Negaidiet, līdz Dievs nogalinās drakonu jūsu dzīvē. Jums ir Gara zobens, visuspēcīgais dzīvā Dieva Vārds. Paņemiet to un izmantojiet to šodien!
Rakstu vieta: Jozuas 11: 5- 23:
„Visi šie ķēniņi sapulcējās un nāca un kopā nometnē uzcēla teltis pie Meromas ūdeņiem, lai karotu pret Israēlu.
Tad Tas Kungs sacīja uz Jozuu: "Nebīsties no viņiem! Jo rītdien ap šo laiku Es visus viņus nolikšu nokautus Israēlam pie kājām; tad tu varēsi pārgriezt viņu zirgiem pakaļkāju dzīslas un viņu cīņas ratus sadedzināt ugunī."
Tad Jozua un visa viņa karavīru saime negaidot parādījās pie Meromas ūdeņiem un pēkšņi viņiem uzbruka. Un Tas Kungs tos nodeva Israēla rokā, un viņi tos kāva un vajāja viņus līdz Sidonai, šai lielajai pilsētai, un līdz Šerapot-Majimai, arī līdz Micpas ielejai austrumos, un tos sakāva, tā ka neviens no tiem nepalika dzīvs.
Un Jozua tiem darīja, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis: viņu zirgus viņš padarīja tizlus, un viņu kara ratus viņš sadedzināja ugunī.
Un Jozua tanī laikā atgriezās atpakaļ un ieņēma Hacoru, un tās ķēniņu viņš sagūstīja un nokāva ar zobena asmeni; jo Hacora bija pirms tam visām šīm ķēniņu valstīm galvaspilsēta.
Un tie nokāva visus iedzīvotājus, kas tur bija, viņus pilnīgi iznīcinādami; un tur nepalika pāri neviena dvēsele, un Hacora viņš sadedzināja ugunī.
Un Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas, sagūstīja visus viņu ķēniņus un nokāva tos ar zobena asmeni, viņus pilnīgi iznīcinādams, kā Mozus, Tā Kunga kalps, bija pavēlējis.
Tomēr tās pilsētas, kas bija nocietinātas kalnos, Israēls nenodedzināja, izņemot vienīgi Hacoru, kurai Jozua lika aiziet bojā liesmās.
Bet visu šais pilsētās gūto laupījumu un visus lopus Israēla bērni paturēja paši sev, cilvēkus turpretī visus nogalināja ar zobena asmeni, tos pilnīgi iznīcinādami; tie neatstāja pāri nevienas dzīvas dvēseles.
Kā Tas Kungs Savam kalpam Mozum bija pavēlējis, tā Mozus pavēlēja Jozuam, un tā arī Jozua darīja; viņš itin neko neatstāja neizpildītu no visa tā, ko Tas Kungs bija Mozum pavēlējis.
Un tā Jozua ieņēma visu šo zemi - gan kalnus, gan visu dienvidu zemi, gan visu Gošenes zemi un ieleju un klajumu un Israēla kalnus un to ielejas,
no Halaka kalna, kas paceļas pretī Seīra kalnam, līdz Baal-Gadai, kas atrodas Libanona ielejā Hermona pakājē,- viņš sagūstīja visus to ķēniņus, tos sita un nogalināja.
Ilgus gadus Jozua karoja pret šiem ķēniņiem.
Tur nebija nevienas pilsētas, kas ar labu būtu padevusies Israēlam, izņemot tos hīviešus, kas dzīvoja Gibeonā; visas pārējās viņš ieņēma ar kauju,
jo tas bija Tā Kunga nolikts, ka viņu sirdis tika nocietinātas karam pret Israēlu, lai iznīcības lāsts tiktu piepildīts un lai tiem netiktu nekāda žēlastība parādīta, bet lai viņi tiktu izdeldēti, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.
Tanī laikā Jozua nāca un iznīcināja anakiešus kalnājā ap Hebronu, Debīru, Anābu, kā arī Jūdas un visos Israēla kalnu novados, un Jozua tos pilnīgi iznīcināja kopā ar viņu pilsētām.
Neviena no anakiešiem neatlika Israēla bērnu zemē, un tikai Gazā, Gatā un Ašdodā tie vēl palika.
Tā Jozua ieņēma visu zemi, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis, un Jozua to nodeva par īpašumu Israēlam, to dalīdams pēc viņu ciltīm; tad zeme varēja atpūsties no kariem.”
Kenneth and Gloria Copeland Ministries
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
