Kāpēc mums vajadzīgs Viņa dziedināšanas spēks.
Pēc 11.septembra, kad tās lidmašīnas ietriecās divos debesskrāpjos, mēs sākām saprast, ka Islāmā viņus mācīja un trenēja nepieņemt Glābšanas vēsti. Taču, vienīgā vēsts, kas novedīs viņus pie Kristus ir Valstības Vēsts, kas atnes zīmes un brīnumus, kas tai sekos. Šīs zīmes un brīnumi nav apstrīdami.
Mateja 16: 19 ir teikts: „Un Es tev došu Debesu valstības atslēgas; - Tiek runāts par spēku.
…un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs." Redzat, Dievs dod mums spēku, ar ko mēs varētu paņemt un sasiet šeit virs zemes, un tas būtu atbalstīts ar paņemšanu un sasiešanu debesīs tāpēc, ka Dievs stāv aiz Sava apsolījuma un aiz Sava Vārda. Mums ir jāstaigā šinī apsolījumā, jāstaigā šajā vārdā, jāstaigā šajā spēkā, lai dziedinātu slimos.
Mateja 6: 33: „Meklējiet pa priekšu Dieva valstību un Viņa taisnību, un visas šīs lietas taps jums piemestas”. Jūs redzat, Dievs saka, ka, ja jūs pa priekšu meklējat Viņu un Viņa taisnību, Viņš nodrošinās ar Visu. Viņš dos Savu Spēku, lai atbalstītu Savu Vārdu, ar mērķi, lai tas nebūtu bezjēdzīgs. Tas neizies no Viņa mutes bez tā veikšanas, kam tas paredzēts.
Mateja 24: 14 teikts: „Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.”
Ja mums nav šīs Valstības evaņģēlija, tad, kā tā lai būtu izplatīta uz zemes? Tā būs izplatīta ar Draudzi, kurai nav daļējs evaņģēlijs, kas dod daļēju rezultātu, bet ar pilna evaņģēlija draudzi, kas dod pilnvērtīgu rezultātu, lai Valstības vēsts būtu ne tikai Vārdā, bet arī spēkā. Ar to, lai zīmes un brīnumi sekotu Draudzei.
Mateja 12: 28 teikts: „Bet, ja Es izdzenu ļaunos garus ar Dieva Garu, tad Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi.”
Ja mēs izpildām šo Valstības Evaņģēlija darbu, tad spēks ir atnācis. Ja mēs izdzenam ienaidnieku un iznīcinām viņa darbu ar Dieva Garu, tad Dieva Valstība ir nonākusi pār mums. dievs grib, lai šī Valstības vēsts ieietu Tā Kunga Miesā. Bet brīvā domāšana liek dziedināšanas darbu uz Dievu, un neļauj būt atbildīgiem mums pašiem. Ja Jēzus ir Draudzes Galva un mēs esam Viņa Miesa, tad šī Miesa dara darbu. Dievs neatbrīvo no Viņa Evaņģēlija daļas. Citādi, tas nav tas pats Dievs, kas bija. Kad Viņš saka Savā Vārdā, Es esmu tādas pats vakar, šodien un mūžīgi.
Viss Kristus spēks ir mums pieejams.
Vai Dievs ir noklusējis kaut kādu spēku dziedināt tāpēc, ka Viņš ir Valdītājs tā, lai daži tiktu dziedināti, bet citi nē?
Jēzus teica: „Man dota visa vara debesīs un virs zemes” Kuru daļu no „ visa” mums grūti saprast?
Efeziešiem 1: 22 teikts: „Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei’.
Efeziešiem 2: 5- 6 : „...arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs”,
Mēs augšāmcēlāmies reizē ar Viņu. Mēs esam atdzīvināti kopā ar Viņu. Mēs sēžam ar Viņu debesīs. Mēs neesam sadalīta Miesa, mēs esam apvienota Miesa. Tas pats Svētais Gars, kas augšāmcēla Jēzu pēc nāves, dzīvo šajā Miesā, lai izpildītu Valstības darbu. Bet šī brīvā domāšana ir kļuvusi par iemeslu tam, lai piepildītu mūs ar šaubām un neticību, kas nāk caur bailēm. Tas ir attīstījis Miesā ticību „ es ceru” dziedināšanai tā vietā, lai attīstītu „ es zinu” dziedināšanai. Tas ir uzvēlis darbu Dievam, lai mēs nevarētu lūgties ar ticību, tāpēc, ka mums nav vajadzīga ticība dziedināšanai, kad tā nav mūsu atbildība. Bet bez ticības Dievam nevar patikt.
Kad Tēvs deva savu spēku debesīs un uz zemes Dēlam, atbildība par šo dziedināšanas darbu, par šo Valstības darbu, pārgāja pie Jēzus un no Jēzus pie Draudzes. Tāpēc Viņš teica, ka Viņš visu ir nolicis zem Viņa kājām, un nolika Viņu pāri visam, par Draudzes Galvu. Tādā veidā, Dievs pārlika atbildību par glābšanu un dziedināšanu Jēzum, un caur Jēzu uz Miesu, jo Jēzus ir Draudzes galva, un mēs esam Kristus Miesa. Kad Jēzus devās pie Tēva, ko Viņš teica Apustuļiem? „Turp, kur Es eju, jūs nevarat Man sekot. Bet tas nesīs labumu jums tāpēc, ka Es sēdēšu pie Tēva labās rokas, iestājoties par jums, un Es dodu jums Svēto Garu”.
Šis pats Svētais Gars, kas augšāmcēla Viņu, mājo mūsos – ne cits Svētais Gars, bet Tas Pats, Bībele saka. Un tam ir jāatnes augšāmcelšanās spēks Draudzē.
Tāpēc Jāņa 14: 12 ir teikts: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.” Tāpēc, ka esam Miesa, un Miesai jāstaigā spēkā un pilnvarās, Miesai ir jāienes Valstības vēsts, šis Valstības Evaņģēlijs, uz zemes tagadnē.
Draudze sāks staigāt pilnvarās, un viņi sāks nest šo dziedināšanas spēku, lai iznīcinātu ienaidnieka darbu, jo mēs esam Viņa miesa, un Miesai tas ir jādara.
Iznes ielās pilnu Evaņģēliju.
Redziet, mums nevajag iziet ielās un sludināt bojā ejošajiem bez Evaņģēlija spēka izklāsta. Mēs iesim, bet viņi nesaņems Glābšanas vēsti. Ja viņiem ir kaite vai nespēks viņu miesā, mēs neteiksim viņiem „ Varat pagaidīt, līdz es aizeju pēc dziedinoša evaņģēlista?” mums ir jāuzliek rokas uz viņiem un jāizpilda Valstības darbs, un jāpasaka: „ Jēzus vārdā- esi dziedinās!”, un jāļauj šai dziedināšanai būt par zīmi tam, ka mūsu Dievs ir reāls.
Kad mums ir dispensionāla domāšana, mēs neticam, ka esam atbildīgi par dziedināšanu kā Kristus Miesa, un tāpēc mēs tikai nesam Glābšanas vēsti, bez dziedināšanas zīmes, ielās. Šai zīmei ir jāienāk šajā pasaulē šodien, jo īpaši tur, kur cilvēki praktizē Islāma un Jūdaisma reliģijas.
Mums ir jāsludina Valstības Evaņģēlijs – zīmēm un brīnumiem ir jāseko mums, lai atbalstītu mūsu glābšanas vēsti. Mums ir jāuzliek rokas cilvēkiem un jāpasaka: „Jēzus vārdā, celies augšā un staigā!”
Mums ir jānes šis darbs izmisušajā pasaulē. Mums nav jābūt spēkus zaudējušiem. Mums ir jāiet spēkā un pilnvarā. Bet brīvā domāšana ir kļuvusi par iemeslu tam, ka esam paņēmuši krustu un pārgriezuši viņu tieši pa vidu, tādā veidā, mēs atnesam glābšanas vēsti un atstājam to bez vēsts par dziedināšanu.
Dievs nekad nav iedomājies nodrošināt grēku izpirkšanu, kas būtu bez dziedināšanas darba. Kad Jēzus devās krustā, Viņš jau iepriekš bija paredzējis gan glābšanu, gan dziedināšanu. Dievs negrasās uzdot mums iet un sludināt evaņģēliju, bet pēc tam pamest mūs bezcerīgā stāvoklī, jo mēs to nevaram izdarīt.
Dziedināšana ir glābšanas sastāvdaļa.
Dziedināšana tā, vienkārši, ir glābšana, kas skar parastu cilvēku. Un viss. Jēzus nesaskatīja atšķirību starp personības glābšanu un dziedināšanu. Mēs varam sastādīt nelielu priekšstatu par to pie Marka 2: 9, kur Jēzus teica: „Kas ir vieglāk - vai sacīt uz triekas ķerto: grēki tev ir piedoti, - vai sacīt: celies, ņem savu gultu un staigā.” Mēs esam paņēmuši to, ko Dievs ir salicis kopā, cilvēka grēku izpirkšanā Kristū, un pārdalījuši divās dažādās lietās. Kad Jēzus devās Krustā, Viņš tur uznesa mūsu grēkus, slimības un kaites. Piedošana un dziedināšana nekad nav bijušas divas dažādas lietas. Dziedināšana ir nekas cits, kā Atdzimšana, kas skar cilvēka ķermeni.
Mēs redzam, ka grēks nes zaudējumus cilvēka ķermenim. Mēs vara paskatīties uz kādu, kas bijis grēkā visu savu dzīvi, un mēs to sapratīsim no viņa izskata. Mēs varam pateikt, ka viņš dzīvojis skarbu dzīvi. Viņa grēks ir izveidojis nevēlamu efektu. Ja kāds ir alkoholiķis ilgākā laika periodā, tad mēs varam redzēt tā sekas. Un, kad cilvēki atdzimst, un dziedināšana ieiet viņu ķermeņos, mēs varam redzēt žēlastības pār viņiem priekšrocības.
Mēs redzējām to ar sievieti, kas atnāca pie mums un atdzima. Viņai bija HIV. Krusta spēks ne tikai skāra viņas dvēseli, tas skāra viņas prātu, un tas, arī, skāra un dziedināja viņas ķermeni.
Nekad neaizmirsīšu šo sievieti, kad tā atnesa man fotogrāfiju no tiem laikiem, kad viņu ielika cietumā, vēl pirms viņa iepazina Dievu. Jūs varētu redzēt grēka ietekmi uz viņas ķermeni. Viņa lietoja narkotikas 21 gada garumā. Bet tagad, skatoties uz viņu, jūs redzat grēku izpirkšanas spēka ietekmi. Viņa ir glābta, Vārds ir atjaunojis viņas prātu, un šī Vārda spēks izārstēja viņas ķermeni, jo viss HIV bija pametis viņas ķermeni.
Tagad jūs varat redzēt šo dārgo lēdiju, Kristus apgaismotu. Viņa veica apmācību un strādā Dziedināšanas Istabas Kalpošanā un atved citus, kas bijuši ienaidnieka sakropļoti, lai arī viņi varētu saņemt dziedināšanu.
Glābšanai ir jāskar visa personība.
Jēzus, reliģiozajiem līderiem, gribēja parādīt, ka Viņš var piedot grēkus. Reliģiozie līderi varēja vadīties tikai no tā, ko viņi redzēja, tāpēc Jēzus parādīja viņiem glābšanu būtībā. Viņš dziedināja klibo, lai parādītu kā darbojas glābšana. Citiem vārdiem sakot, Viņš teica: „Ja tu nevari redzēt glābšanu vienā veidā, es tev parādīšu citu. Es pierādīšu tev, ka man ir spēks piedot grēkus. Es teikšu šim vīram celties un iet, un viņš to izdarīs”. Un to Viņš izdarīja, un viņi bija pilnībā satriekti. Kad Evaņģēlija spēks skāra viņa fizisko būtību, viņš piecēlās un gāja, un glābšana atjaunoja visu cilvēku.
Glābšana nav paredzēta tam, lai atjaunotu kādu daļu no mums, bet tam, lai pilnīgs Dievs skartu mūs visus.
Jesajas 53: 4- 5: „Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu.
Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”
Glābšana un dziedināšana nav dažādas lietas. Jēzus tās nestādīja priekšā tādā veidā. Mēs nekad nespēsim staigāt spēkā pilnā pakāpē, lai dziedinātu slimos, kamēr mums nebūs vajadzīgās, pamatotās sapratnes par dziedināšanu un grēku izpirkšanu.
Jāņa 3: 17 teikts: „Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.”
Tagad, kad paskatāmies uz šo vārdu „glābšana” stingrā saskaņā, grieķu valodā tas nozīmē „ sozo”. Tas tiek skaidrots kā „nodot tālāk, aizsargāt, dziedināt, sargāt, glābt, justies labi, padarīt nekaitīgu.”
Ja jūs paskatīsieties uz vārdu „ atveseļoties” Mateja 9: 21, tur ir teikts: „jo tā sacīja pati pie sevis: "Kaut tik vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es taptu vesela."
Sieviete, kam bija asiņošana, pieskārās Viņa drēbēm un kļuva vesela. Šis vārds „atveseļoties” arī ir grieķu „sozo”. Visa personība bija visa Dieva skarta.
Marka 10: 50- 52 mēs lasām: „Un, savu apmetni nometis, tas cēlās un nāca pie Jēzus. Un Jēzus griezās pie tā un sacīja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Bet aklais Viņam sacīja: "Rabuni, ka es varētu redzēt." Un Jēzus tam sacīja: "Ej, tava ticība tev palīdzējusi. [krievu tekstā – ir izglābusi- tulk. piez.]" Un tūdaļ tas kļuva redzīgs un pa ceļu Viņam sekoja.”
Šinī fragmentā vārds „izglābusi” arī ir „sozo”, būt pilnīgam. Jūs redzat, ka glābšana ir tam, lai personību skartu vai padarītu nekaitīgu garā, prātā un ķermenī. Tā nav paredzēta tikai, lai daļēji skartu mūs ar daļu Dieva. Tā nav tam, lai noveltu visu darbu Dievam un domātu, ka Dieva griba ir katra glābšana, bet nav dziedināšana katram. Kad mēs noveļam visu atbildību uz Dievu, tad tas ir „Lai ko Dievs darītu, tas ir labi priekš mums”. bet Dieva griba ir glābšana, kas skar katru personību, un tāpat, arī, dziedināšana, kas skar katru personību.
Kā grēku nožēlošana ietekmē grēku izpirkšanu.
Romiešiem 5: 12 teikts: „Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši;”
Ja ielūkosimies 5. Mozus 28.nodaļā, mēs redzam, ka slimība ir nāves sākums, vai nāve progresā.
Fragments no vēstules Romiešiem runā, ka grēks ienācis pasaulē ar viena cilvēka palīdzību, un nāve- ar grēka palīdzību. Caur Ādama krišanu, grēks ienāca pasaulē caur nepaklausību, un nāve ar grēka palīdzību. Slimība ir nāves sākums. No tā laika, kad slimība ir bauslības daļa, un tikai Dievs varēja noņemt šo lāstu, tad vienīgais ceļš, kā Viņš to varēja izdarīt, bija ar maiņas palīdzību, visas mūsu brīvās gribas sekām.
Mums ir izvēles brīvība- Dievs nav mūsu diktators. Viņš necenšas piespiest mūs būt Viņa bērniem. Maiņas veidā Viņš varēja noņemt lāstu.
Galatiešiem 3: 13 teikts: „Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka.”
Ja dziedināšana nav priekš mums, tad, kā Dievs var piedot mums mūsu grēkus un tajā pašā laikā, pieprasīt, mūs palikt zem bauslības lāsta, neviz zem žēlastības? (Romiešiem 6: 14)
Kāpēc katram vajag palikt zem bauslības lāsta, kad viņi nav zem bauslības? Tas būt tāpat, kā, kad kādu nosūta uz cietumu un tur patur, kaut arī tiesa ir pasludinājusi viņu par nevainīgu.
Jēzus ir atbrīvojis mūs no bauslības lāsta. Viņš ir kļuvis par mūsu aizvietotāju. Viņš kļuva par lāstu, lai slimības lāsts varētu noiet no mums un ieiet Viņā uz krusta. Viņš paņēma uz Sevi mūsu nespēku, kaites un uznesa mūs slimības.
Ja mēs tikām izpirkti pie Dieva caur glābšanu, tad, kāpēc mums būt jābūt zem bauslības lāsta, kas ir slimības? Slimība ir lāsta daļa. Redziet, ja miesa nav iekļauta izpirkšanā, tad, kāda šeit var būt atdzimšana?
1.Korintiešiem 15: 52- 54 teikts: „Piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā. Un, kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: nāve ir aprīta uzvarā!”
Ja mēs bijām augšāmcelti kopā ar ķermeni, kas vēl joprojām atrodas zem lāsta- ja izpirkšana nav skārusi fizisko cilvēku- un mēs esam atdzimuši ar slimības lāstu, kas vēl joprojām ir mūsos, tad slimības dotos pa tiešo debesīs.
Bet Jēzus ir izpircis mūs no bauslības lāsta, kļūdams mūsu labā par lāstu, jo Viņš bija šis aizvietotājs. Grēks un slimība nonāca uz Viņu, tādā veidā, izpirkšana skārusi visu cilvēku, nevis tikai tā daļu. Dievs atnāk, lai izpirktu cilvēku garā, dvēselē un miesā. Tāpēc trūdēšana pārvēršas par netrūdēšanu tajā dienā - tādā veidā, dziedināšana skars visu personību.
Kopš brīža, kad mūsu nākamais liktenis kļuvis kā garīgs, tā miesīgs, mūsu izpirkšanai ir jābūt tikpat garīgai, kā miesīgai. Nevar būt miesīgas izpirkšanas bez miesīgas dziedināšanas. Tas nevar notikt.
Vai Dievs vēlas mums parādīt kā dziedināšanas žēlastību pret Viņa Miesu, tā arī piedošanas žēlastību pret Viņa ienaidniekiem? Padomājiet par to. Ja glābšanai un dziedināšanai ir jāaizskar mūs, un Viņš vēlas parādīt Savu žēlastību uz glābšanu arī pret Viņa ienaidniekiem, tad Viņš, tāpat, vēlas parādīt žēlastību uz dziedināšanu arī Savai Miesai.
Kels Pīrss (Healing in the Atonement by Cal Pierce)
IAHR (International Association of the Healing Rooms)
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
„Dziedināšanas Istabas” Rīgā
Starptautiskā Dziedināsanas Istabu Asociācija (IAHR, Spokane, USA)
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/
Priestera Andreja Mediņa liecība
https://www.youtube.com/watch?v=qt3qzhG6JN4ba
