Jēzus nāk drīz

Ir grāmatas, kas ir manas rokasgrāmatas. Šis fragments ir no viens no tām. Ar kādu informāciju jūs piepildāt savas acis un ausis? No tā atkarīgs, vai jūs būsiet baiļu, vai ticības vadīts. Vēl ir arī tukšums- visādu lietu liels daudzums, ko mēs sevī uzņemam. Tas viss nenes dzīvību, bet tikai aizņem jūsos vietu, kam jābūt piepildītai ar Dieva Vārdu, no kurienes nāk ticība.
Kaut kad mūs izsvērs. Un būsim atrasti… Cilvēki, kas uzpildās no šīs pasaules, būs piepildīti ar bailēm un tukšumu.

Daniēla 5: 27 „…  tu esi svērts svaru kausā un atrasts par vieglu;” 

„Vēstules Ebrejiem 11.nodaļa ir nodaļa par ticības varoņdarbiem un ticības cilvēkiem, „ kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši, uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt. 
Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos… „ ( Ebrejiem 11: 33- 35).

No nespēka stiprinās. Tas nozīmē, ka vajag veikt stiprinājuma darbus. Un, saskaņā ar Dieva Vārdu, pretoties velnam mēs varam tikai ar stipru ticību.

1.Pētera 5: 9  „Tam turieties pretī stipri ticībā…”

Stipri ticībā… to ir nepieciešams pastiprināti piepildīt, noblietēt, un atkal piepildīt.  Līdz tā izspiedīs no mums visas bailes un nemieru. Un paliks tikai miers. Kam šodien ir miers? Tam, kurš dzīvo Visuaugstākā patvērumā.

Psalmi 91: 1- 16

 „Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, 
tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!" 
Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. 
Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. 
Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, 
nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. 
Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. 
Tiešām, tu vēl skatīsi ar savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. 
Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. 
Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, 
jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. 
Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. 
Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! 
"Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu. 
Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā. 
Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu!" 

Šķiet, šo Psalmu zina visi. Šis vārds ir Dievišķās aizsardzības apsolījums mums, kas izvēlamies Kungu par savu patvērumu, aizsardzību un paļāvību.

5.pants: Tu nebīsies… Mēs varam nebaidīties ne no kā vienā vienīgajā gadījumā: ja esam Visuaugstākā patvērumā. Tam, lai šis patvērums mums būtu realitāte, mums nepieciešams atrasties Viņā.

Jāņa 15: 7 „Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.” 

Un tad :

Jesajas 54: 14; 15; 17 „Tu spēcīgi balstīsies savā taisnīgumā. Atraisies no bailēm, jo tev vairs ne no kā nav jābīstas; esi tālu projām no šausmām un briesmām, jo tās tev neuzbruks! 
Zini, ja pret tevi kāds vērš uzbrukumu, tas nenāk no Manis; kas saceļas pret tevi, tas kritīs tevis dēļ. Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt, un ikvienu mēli, kas uzstāsies tiesā pret tevi, tu noraidīsi kā netaisnu liecību. Tas ir Tā Kunga kalpu mantojums un Mana svētība, kas tos pavadīs," saka Tas Kungs.” 

Kad mēs tiecamies pēc Viņa klātbūtnes, meklējam tuvību, atrodamies Viņa Vārdā, barojam savu garu (kas ir mūsu iekšējais cilvēks) no Viņa Gara, tad Viņš, Kas ir Mīlestība, izspiež jebkādas bailes.

1.Jāņa 4: 18  „Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.” 

Mēs varam sasniegt pilnību. Viņš deva mums Sevi kā Vārdu, ar ko viss rodas, mainās, labojas… Dievs dod mums instrukciju:

Joēla 4: 10 „…  Lai arī nespēcīgais par sevi saka: es esmu stiprs!” 

Tad, bailīgais lai saka „Es nebaidos!” (Psalmi 91), kas zaudējis drosmi, lai saka: „Es nešaubīšos!” (Salamana Pamācības 10: 30), bet tas, kurš ir slims, lai saka : „Ar Jēzus brūcēm esmu dziedināts!” (1. Pētera 2: 24) …

Ticību stiprina Vārds. Mēs dziedināmies ar Vārdu. Ar Vārdu mēs izgaismojamies Viņa gaišajā tēlā no ticības ticībā. Kad man paziņoja, ka manā ķermenī ir vēzis, bet vecākiem skaidri paziņoja: „Nu, šeit jau ir viss”, tad kas pats brīnumainākais – nebija panisku šausmu. Kaut kādā, mums nesaprotamā veidā, kaut kur pazuda bailes. Pēdējā, grūtākajā, laikā, bija viss: sāpes, nespēks, sēras… bet baiļu nebija! Bija brīdis, kad es noteiktā veidā jau gāju ārā no ķermeņa. Ieklausieties- manī nebija nāves baiļu! Es sapratu, ka tas nebija no manis. Es sajutu tuvu Dieva klātbūtni. Dievs pietuvojās man, lai izvestu no nāves ielejas. Dima, mans vīrs, vienmēr ienāca pie manis palātā ar platu smaidu sejā. Daktere reiz pat jautāja, vai mēs izprotam visu apstākļu nopietnību… es biju Visuaugstākā patvērumā. Pat tad, kad manas acis redzēja tikai briesmīgā bunkura četras sienas, kur no gaismas un gaisa atdala svina durvis, kur, uz vēža savainoto ķermeni tiek virzīti radioaktīvie stari, es vienalga biju Viņa patvērumā. Un, par cik, es, gandrīz, neko neēdu un nepārtraukti lūdzos, robeža starp šo un to pasauli bija tik ļoti vāja, ka es garā redzēju, kā Dievs, ik reizi, kad gūlos zem nāvējošajiem stariem, radīja priekš manis patvērumu un turēja manu galvu ar abām rokām, stāvēdams man pagalvī. Viņš tur bija kopā ar mani. Viņš mani neatstāja un nepameta. Viņa apsolījumi palika Viņa varenājā spēkā:

Jesajas 43: 2 „Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs!” 

Redzamajā pasaulē rādījās, ka esmu jau sadedzināta, bet liesmas mani neskāra! Mans Dievs! Cik Tu esi varens Savā Vārdā. Mani vadīja caur tādu procedūru, kad ķermeņa iekšpusē ievadīja elektrodu, kas uzsildīja manas iekšas līdz galējai temperatūrai. No ārpuses ķermeni apklāja ar ledu, lai tas nepārkarstu pārāk ātri. Bet- reizē ar vēža šūnām, sadega arī dzīvās. Sakiet man, kā, pēc visa tā, es vēl esmu dzīva savā ķermenī? Kā tas notika, ka visi orgāni no jauna darbojas? Vīram pateica: „ Savāciet viņu. Vairāk viņa neizturēs. Ejiet, kārtojiet invaliditāti”.

Ābrahāms neatzina sevi par cilvēku bez bērniem. Viņš sevi redzēja kā daudzu tautu tēvu. Sāra dzemdēja 90 gadu vecumā. Un, nejautājiet man, lūdzu, kurā poliklīnikā viņa ir reģistrēta. Mēs esam Ābrahāma bērni, ja piederam Kristum. Es neatzinu sevi par invalīdu. Es paļāvos uz Dievu, kas ceļ augšā no mirušiem. Un tagad saku jums: man ir jauni orgāni! Visas manu iekšējo orgānu funkcijas darbojas pēc dzīvības likuma Kristū Jēzū! Un tas ir fakts!

Kungs Jēzus, kaut kādā veidā manī izslēdza bailes. Vēzis vairs nevarēja rāpot pa manu ķermeni.  Bija iespēja tūkstošiem reižu krist panikā, kad parādījās jauni un negaidīti simptomi, bet Jēzus vienmēr bija blakus un bailes atkāpās. Un Tas, Kurš ir manī, vienmēr bija lielāks par apstākļiem.

Filipiešiem 1: 27;28  „… nekādā lietā nebīdamies no pretinieku draudiem. Tā ir viņu pazušanas, bet mūsu pestīšanas zīme, un tas ir no Dieva;” 

Psalmi 27: 1;2 „Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? 
Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs.” 

Mans pretinieks bija vēzis. Un, ne tikai viņš. Mani pretinieki bija šaubas, neticība, nezināšana un viss, kas atdalīja mani no patiesības atziņas. No Dieva Vārda. Bet! Klupa un krita! Dievs ir tas Pats, teikšu jums. Viņš nemainās. Vai es pirmā, kas tika cauri laista ugunij, radioaktīvai apstarošanai, ķīmiskai indēšanai? Saskaņā ar visiem dabas likumiem, ķermenis kļūst darbam nederīgs, cilvēks kļūst par invalīdu. Bet, kad ar mums ir Dieva muskulis, dabīgie likumi atkāpjas. Un, ja Viņam labpatīk tos mainīt, pagriezt atpakaļ, apturēt mēnesi un sauli, pagriezt ēnu par 10 soļiem atpakaļ… Viņš to dara. Viņš ir Dievs. Un- Viņš ir MŪSU Dievs!

Daniēla grāmatā ir stāsts par trim, Dievam uzticīgiem, puišiem, kas nelocījās svešu dievu priekšā un tika iemesti krāsnī. Viņi ticēja Dievam, kas bija ar viņiem un kurš nekad neatstāj un nepamet. Viņi ticēja Viņam, vienīgajam, kad viņiem draudēja ar nāvi, viņi ticēja Viņam, kad viņus meta krāsnī, viņi ticēja Viņam, kad jau bija krāsnī.

Daniēla 3: 27 „Un zemes pārvaldnieki, priekšnieki un augstākie virsnieki, kas tur bija sapulcējušies, redzēja, ka uguns tiem trim vīriem nemaz nebija kaitējusi: viņu galvas mati nebija apsviluši, viņu apmetņi nebija apdeguši un deguma smaka tajos nebija manāma.” 

Tie vīri bija mums līdzīgi. Ēlija bija cilvēks, līdzīgs mums. Pāvils bija cilvēks, līdzīgs mums. Ar viņiem, tāpat, kā ar mums, bija un ir Dzīvā Dieva Gars, kas sargā mūs ar savu pārsegu, noņem ugunij spēku, saglabā matus uz galvas „un deguma smaka tajos nav manāma.” Lasot Bībelē par viņiem, es sapratu, ka mūsu Mūžīgajam Dievam visi ir dzīvi.

Tā, no dienas dienā, no mēneša uz mēnesi, Dievs mani mācīja caur Savu Vārdu un atjaunoja manu jaunību kā ērglim (103. Ps.). Dievs nogrieza vēzim ceļu ar Vārdu. Viņš uzlika aizliegumu nāves darbībai.

Salamana Pamācības 3: 21- 26 „Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs. 
Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam. 
Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies. 
Apguldamies tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi, 
un tevi nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju uzbrukuma, ja tas nāktu. 
Jo Tas Kungs ir tavs patvērums, Viņš pasargās tavas kājas, ka tu nenokļūsti gūstā.”

Ziniet, mans ķermenis būtu atgrūdis slimību daudz ātrāk, ja es būtu bijusi stiprāka ticībā Dievam un Viņa patiesībai. Brīvu no šīs nāvējošās slimības mani darīja šīs patiesības IZZINĀŠANA.

Kādas patiesības? Patiesības par to, ka Dievs tieši mani ir izpircis no jebkādas slimības un ikviena nespēka pirms 2000 gadu. Man pieder dziedināšana. Bija jāpavada laiks Dieva Vārdā, lai to uzzinātu. Iepriekš es veltīju nepietiekoši daudz laika tam, lai pretotos stiprā ticībā ļaunā dienā. Ļaunā diena pienāca, bet ticība, izrādījās, nepietiekami stipra. Uzziniet TAGAD patiesību par to, ka esat brīvs no ikviena nespēka un jebkādas slimības, jebkādās tās izpausmes formā. TAGAD! Negaidiet, ka audzējs kaut kādā veidā, pats uzsūksies tikai tāpēc, ka esat kristietis. Negaidiet, līdz jūsu bērns paaugsies un pats atgriezīsies no šīs pasaules ar tās postošajiem slazdiem. Mums vajag zināt garā, ka:

Jesajas 54: 13  „Visi tavi dēli būs Tā Kunga mācīti, un liels būs tavu dēlu miers.” 

Tad, ja jūsu dzīvē ielauzīsies šīs pasaules postošie apstākļi, jūs būsiet gatavs atgrūst tos ar Gara un Ticības vārda spēku. Un, pirmais, ko jūs pateiksiet ar savām lūpām šinī fiziskajā pasaulē, būs: ES NEBĪŠOS! Bailes, es pretojos jums Jēzus vārdā. Šaubas, es pretojos jums Jēzus vārdā! Jo ar mani ir mans Dievs.

Lūgsimies uz 91. Psalma pamata:

Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos! Viņš glābj mani no ķerēja tīkliem un pasargā no iznīcinātāja mēra, ar Saviem spārniem Viņš mani sedz, zem Viņa spārniem es būšu drošībā; patiesība mani pasargā. Es nebīstos nakts briesmu, nedz bultu, kas dienā skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā. Tūkstoši krīt man blakus un desmit tūkstoši man pa labo roku, bet mani tas neskars, man netuvosies: jo Tu Kungs, esi mans patvērums, uz Tevi es paļaujos; nekāds ļaunums man nenotiks, nekāda nediena netuvosies manai mājai; jo tu Saviem eņģeļiem esi pavēlējis pasargāt mani visos manos ceļos: tie mani uz rokām nesīs, lai mana kāja nepieduras pie akmens; pār lauvām un odzēm es varēšu staigāt; es samīšu jaunos lauvas un čūskas; es saukšu pēc Tā Kunga, un Viņš mani izdzirdēs; Viņš man ir klāt bēdās; Viņš mani no tām izraus un cels godā, Viņš man dos ilgu mūžu un parādīs man Savu pestīšanu. Āmen!

6.nodaļa.

Vien tici!

Lūkas 8: 41- 42 „Un redzi, tur nāca vīrs, vārdā Jairs; tas bija sinagogas priekšnieks. Un, nokritis Jēzum pie kājām, viņš To lūdza nākt viņa namā, 
jo viņam bija viena vienīga meitiņa ap divpadsmit gadu veca, un tā gulēja uz miršanu. Un, Viņam ejot, ļaudis drūzmējās ap Viņu.” 

Lūkas 8: 49- 50 „Un, Viņam vēl runājot, nāk kāds sinagogas vecākā sūtīts cilvēks un saka: "Tava meitiņa ir mirusi, neapgrūtini Mācītāju." Bet Jēzus, to dzirdējis, tam teica: "Nebīsties, tici tikai, un viņa taps izglābta." 

Marka 9: 23  „Bet Jēzus uz to sacīja: "Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." 

Jāņa 11: 40 „Jēzus viņai saka: "Vai Es tev nesacīju: ja tu ticēsi, tu redzēsi Dieva varenību?"” 

Jēzus teica viņam… Jēzus teica viņai… Jēzus to pašu saka arī tev: „Nebīsties, vien tici!” Viņa Vārds ir tikpat aktuāls, dzīvs un darbīgs, jo Viņš ir Tas pats, un Viņā nav pārmaiņu ēnu un Viņš rada visu vēl joprojām.

Vai Viņš mums Vārdā nesaka, ka, ja vien ticēsim, mēs ieraudzīsim Viņa godību? Mēs redzēsim kā aizvelkas rētas, aiziet sāpes, atkāpjas nāve, dzīvības Gara likuma Kristū Jēzū darbības ietekmē (Romiešiem 8: 2; Jāņa 11: 40). Protams, mēs to redzēsim. Dieva nosacījums ir TICĒT.

No Kenneta E,Heigina grāmatas „ Garīgas izaugsmes pamati” ( 1.nod. „ Kā mēs iegūstam ticību”).

„Ja Dievs pieprasa no mums ticību, kad mums tas nav iespējams, tad mēs varētu izvirzīt Viņam pretenzijas, bet , ja Viņš dod mums rokās tos līdzekļus, no kuriem rodas ticība, tad atbildība par mūsu ticību gulstas uz mums. …Vainot Dievu par to, ka mums nav ticības ir nekas cits, kā nejēdzība. Dievs ir sagatavojis to ceļu, pa kuru visiem ir pieejama ticība”.

Ebrejiem 11: 6  „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” 

Viņš atmaksā visiem ar Savu dziedināšanu. Viņš ir gatavs apmierināt visas jūsu vajadzības. Mums ir jābūt gataviem pieņemt Viņa svētības, kas domātas mums. Un, pieņemt mēs tās varam tikai ar ticību. Par ticības gigantiem cilvēki nekļūst 24 stundu laikā. Šis ceļš, gadās, ilgst visas dzīves garumā.

Ebrejiem 11:1  „Ticība ir stipra paļaušanās uz to kas cerams; pārliecība par neredzamām lietām.”

Visa vēstules Ebrejiem 11 nodaļa ir par ticību un ticības varoņdarbiem. Šie jēdzieni kopš tiem laikiem nav mainījušies. Ja mēs uzdrošināmies dzīvot ticībā šodien, tad mūsu dzīvē brīnumi nav izbeigušies. Ēlija bija cilvēks, līdzīgs mums. Un tiem, par kuriem mēs lasām šajā 11.nodaļā, arī bija ticības mērs, kā mums. Šie cilvēki ticēja brīnumiem un dzīvoja no brīnumiem tāpēc, ka uzticējās savam Dievam. Spilgts piemērs ir Ījaba dzīves stāsts. Būdams visveiksmīgākais un bagātākais cilvēks Austrumos, viņš pārdzīvoja grandiozu sagrāvi savā dzīvē, viņš zaudēja visu un visus, izņemot vienu: paļāvību un pārliecinātību Dievā.

Ījaba 19: 25 „… Taču es zinu, ka mans pestītājs ir dzīvs...”

Romiešiem 10: 10  „Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana,” 

Ar sirdi tic. Pārliecība atrodas sirdī. Kā mūsu sirdī rodas pārliecība. Mēs tur ievietojam Dieva Vārdu. Caur acīm un ausīm. Mēs piepildāmies ar šo vārdu. Un plūstam pāri… vārds sāk mūsos atdzīvoties. Viņš dara savu darbu mūsos. Un pēc tam sāk runāt uz mums. Mēs Dievu dzirdam iekšpusē. Un sākam ticēt. Šis ir brīdis, kad vārds ir iemiesojies. Kad vārds „ ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti” nonāk no iekšienes līdz mūsu dzirdei, mūsu ķermenis to ir pieņēmis. Un nekāda slimība nevar noturēties, pat, ja tā ir nāvējoša, pat, ja ķermenī ir izgulējumi, pat, ja ķirurgs ir izgriezis gandrīz visu… Dieva Vārds izpilda vareno un nepieejamo. Ja ar katru šūniņu jūs ticat Dievam, tas nozīmē, ka Vārds ir atklājies jums. Kas jums deva atklāsmi? Jēzus. Dieva Vārds. Tas nozīmē, jūs esat ļāvis Viņam piepildīt jūsu apziņu. (mūsu prāts ir dvēseles daļa). Jūsu dvēsele pārveidojas saskaņā ar vārdu, kas jūsos iesakņojies, izdīdzis un pārmiesojies. Vārds ir tapis par miesu.

Kā aug mūsu ticība?

Romiešiem 10: 17 „Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles,” 

( krievu un angļu valodās: ticība nāk no dzirdēšanas, un dzirdēšana no Dieva Vārda- tulk. piezīme).

Ticība nesākas no tā, ka mēs varam redzēt vai sajust. Ticība sākas no tā, ko mēs nevaram redzēt. Bet, tajā brīdī, kad jūs pieņemat lēmumu ticēt tam, ko saka Dieva Vārds, nevis jūsu ķermenis, - visi garīgie orgāni atsaucas  uz jūsu lēmumu un sāk strādāt atbilstoši vārdam, kuram esat nolēmis noticēt.

Lūks, slavena sludinātāja Kenneta Kouplenda, ilustrācija. Jūs pieņemat lēmumu apēst citronu. Jūs vēl neesat sācis to ēst, bet tikai skatāties uz to ar noteiktu lēmumu – apēst. Vienlaicīgi, jūsu mutē, pieplūst siekalas. Ķermenis jau ir atsaucies jūsu lēmumam un noreaģējis.

Tieši tāpat notiek, kad pieņemat lēmumu ticēt Dievam par jūsu dziedināšanu. Jūsu ķermenis pakļaujas lēmumam un sāk darboties dzīvības Gara likums Kristū Jēzū. Jūs neredzat šos iekšējos procesus. Bet, kamēr jūs ticat, tie notiek.

Ebrejiem 11: 1  „Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”

Kad mūsu gars ir pieķēries Vārdam, mēs kļūstam spējīgi nosaukt neesošo par esošu. Bībelē ir daudz ilustrāciju. Ābrahāms, būdams vecs, ticēja Dievam par pēcnācējiem. Viņš noticēja tad, kad, pēc lietu dabiskās kārtības, tas nevarēja atbilst tam, ko apsolīja viņam Dievs. Bet viņš ticēja Dievam pāri visām cerībām. Viņš ticēja Dievam, kas spēj atdzīvināt mirušos un, kas nosauc neesošo par esošu. To Dievs māca arī mums. Un, kā Dievs ar Vārdu izsauca esošo no neesošā Ābrahama dienās, tā , arī mūsu dzīvē, šis princips strādā.  Kad mēs uzticamies Dieva Vārdam, tiek atbrīvota mūsu ticība.

Romiešiem 4: 18- 21 „Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: tāds būs tavs dzimums.  Viņš arī nezaudēja ticību, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi - viņam varēja būt jau simts gadu - un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis.  Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā,  pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt.” 

Lai pienestu par upuri Īzāku, vajadzēja būt iegūtai atklāsmei par Dievu, kas atdzīvina mirušos (sk. 1. Mozus 22.nod.). Lai varētu atdot visu savas trūcības iztiku (divas artavas), vajadzēja būt atklāsmei par Dieva apgādības principiem, par Viņa vairošanas likumiem (sk.Lūkas 21.nod.).

Ticības pārbaudījumi būs. Bez tiem mēs nebūsim derīgi, nebūsim rūdīti Kristus stiprumā. Ikviena lieta iziet cauri pārbaudījumam uz stiprumu.

Pirms dažiem gadiem, Kastels Franko mūs  ar vīru, kā arhitektus, uzaicināja uz kādu itāļu pilsētu, uz gaismekļu fabriku „ Fabbian”. Mums demonstrēja šo gaismekļu radīšanas pilnu procesu: no idejas dzimšanas līdz iepakojumam. Mums rādīja, kā šie dārgie modeļi iziet pārbaudījumus: gaismekli iegremdē saldētavā, un noteiktā temperatūrā kādu laiku tas atrodas tur- tam sarežģītos nosacījumos. Pēc tam to ievieto kamerā, kur rada saunas efektu, pakāpeniski paaugstinot temperatūru. Gaismekli pārbauda uz izturību. Šie materiāli, no kā tos gatavo, izturēja pārbaudījumu, un gaismeklis tiek laists ražošanā. Šis modelis tiek pavairots. Tiek izplatīts pa visām pasaules valstīm. Šī fabrika zināma visās attīstītākajās valstīs. Tā savu darbu padara ļoti labi. Un saglabā savu reputāciju, jo tā ir autors katram gaismeklim. Uz visiem gaismekļiem tiek likts firmas logotips, kā to radītāja zīmogs un garantija tam, ka tas ir izpildīts pienācīgā līmenī un nepievils ekspluatācijas laikā, jo ir izcietis pārbaudījumus. Tieši tāpat tiek stiprināta mūsu ticība – atkarībā no tā, kā uz to iedarbojas slodze.

Ebrejiem 10: 35- 39 „Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! 
 Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. 
"Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies. 
Bet Mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts." 
Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.” 

Velnam patīk, kad mēs, jau izpirktie no nespēka un vājībām, ar acīm ieķeramies savā diagnozē. Viņam patīk, kad dvēselē ielien šaubas: vai patiešām Dievs teicis patiesību, ka ar Viņa brūcēm esmu dziedināts? Velns dara visu, lai mēs noticētu diagnozei no šīs pasaules. No velna. Un ar to samierinātos. Vai arī, pilnībā sevi atdevuši ārstu rokām un paļaujamies tikai uz viņu kompetenci. Apustuļu darbus uzrakstīja Lūka. Viņš bija ārsts. Bet, nekur Apustuļu darbos nav rakstīts, ka dziedināja Lūka. Lūka apraksta, kā uz Jēzu ticīgie dziedināja. Kā Dievs ar Pāvila rokām dziedināja un atgrieza cilvēkus dzīvē. Vai prātīgi ir apsieties ar lakatiņiem un sūtīt tos, kā plāksterus dziedināšanai? Pāvils uz to skatījās ar ticības acīm, nevis ar vīzijas acīm. Uz Dievam tas patika.

Ja jūs katru dienu pavadīsiet laiku, lasot Bībeli – Dzīvības Vārdu, jūsu ticība būs ar katru dienu stiprāka, bet nemiers un neticība būs apslāpēti ar Dieva Vārdu. Jūsu apziņa ( dvēsele) nonāks saskaņā ar to, ko saka Vārds, un apgāzīs to, ko saka slimības simptomi. Un tagad jūs varat pavēlēt (ir svarīgi runāt, pasludināt to, ko jūs pieņemat no Dieva Vārda) šiem simptomiem:

„ Slimība! Es nosaucu tevi vārdā… Tev nav varas un spēka manā ķermenī. šis ir ķermenis Dievam un Dievs ir šim ķermenim. Tas, Kurš ir manī, ir lielāks, nekās tas, kurš ir pasaulē. Kunga Jēzus vārdā es aizliedzu tev, riebīgā slimība, dzīvot manā ķermenī. Vācies!  Es ticu Dieva teiktajam, ne taviem simptomiem. Dievs man ir devis Gara spēku, ar Ko es stājos pret tevi! Es atrodos Kristus uzvarā! Esmu dziedināts uz 1. Pētera 2: 24 pamata. Tā ir patiesība par mani. Es izvēlos šo patiesību. Es saku tev sejā, sātan: „Es dzīvošu un sludināšu Tā Kunga darbus! Jēzus vārdā!”

IRINA BELOVA-SMORŽA
www.raku-net.ucoz.ru

© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.

Turpinājums sekos

Dziedināšanas Istabas Rīgā
Starptautiskā Dziedināsanas Istabu Asociācija (IAHR, Spokane, USA)
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/

Priestera Andreja Mediņa liecība
 https://www.youtube.com/watch?v=qt3qzhG6JN4ba

       Ieteikt draugiem       TweetMe