Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Dieva dāvanas


Svētā Gara dāvanas

(turpinājums)

         

  “Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars.
Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā;
citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.” (1. Kor. 12: 7 -10).

           Atšķirībā no Motivācijas dāvanām (Dieva dotajām spējām), kas ir visiem no dzimšanas, Svētā gara dāvanas, kā jau par to liecina nosaukums ir dotas tikai tiem, kas ir piedzimuši no Augšienes vai citiem vārdiem ir saņēmuši Svēto Garu. Svētais. Gars atrodas mūsos ar visām Viņam piemītošajām spējām.

           Svētā Gara dāvanas ir pārdabīgas spējas katram "no augšienes piedzimušajam", kuras ir devis mums Svētais Gars kalpošanai citiem.

Pārdabīgas spējas var būt arī cilvēkiem, kuriem nav Svētais Gars, bet tad tas ir cits gars vai gari un šādi cilvēki nekalpo Dievam (piem. Faraona burvji 2. Moz. grāmatā, verdzene ar zīlēšanas garu Ap.d. 16.nod.), bet dvēseles ienaidniekam.

Svētais Gars var epizodiski lietot arī neatdzimušus cilvēkus kādiem īpašiem Dieva mēŗķiem (ķēniņi Nebukadnēcars, Kīrs. Jēzus māte).

Dievs mums dāvā šīs dāvanas, bet par to lietošanu atbildīgi esam mēs paši (1.Kor.14:1).

Daļa kristiešu maldīgi uzskata, ka ja Dievs gribēs, Viņš dos kādu no 1.Kor. 12. nodaļā uzskaitītajām dāvanām, un ja Viņš ir ir devis, tad tās pilnībā darbojas.

Interesanti, ka iespējams, vienā draudzē Svētā Gara dāvanas darbojas, bet citā- “pāri ielai”- nē. Kāpēc tā? Vai vienus Dievs apdāvinājis, bet citus- nē? Atbilde ir vienkārša: vienā draudzē Svētā Gara dāvanas ir tikai teorētiska doktrīna, bet citā- par tām māca, tās praktizē. Dieva Valstībā viss darbojas ticībā.

Vēl ir tendence atsevišķiem mācītājiem runājot par Svētā Gara dāvanām, censties tās aizstāt ar cilvēcīgām spējām un iemācītām prasmēm, bet nerunāt par to, kas rakstīts šajā Rakstu vietā.

Maldīgi ir uzskatīt, ka pēc Svētā Gara dāvanām nav jātiecas, tās nav jāmeklē, tās nevar attīstīt,

1.Kor. 12:31 rakstīts, lai dzenamies pēc vislielākajām dāvanām. 1.Kor. 14:1 ir teikts, lai mēs dzenamies pēc mīlestības un rūpējamies par Svētā Gara dāvanām. Ēbr. 5:14 -, ka garīgi pieaugušie ir ievingrinājuši uztveres spējas. Tur ir domātas garīgās maņas nevis fiziskās.

Svētā Gara dāvanas:

  • Gudrības dāvana- pārdabīga gudrība, pielietot zināšanas un atklāsmes, lai atrisinātu sarežģītas situācijas, sapratne, kā rīkoties. Piemēram: Ķēniņa Salamana lēmums, kā noskaidrot īsto māti strīdā par bērnu starp divām sievietēm. Jēzus atbilde farizejiem, vai ir atļauts maksāt nodokļus ķeizaram.
  • Atziņas dāvana- a) īpaša spēja zināt Dieva gribu vai Dieva vārdus no Rakstiem, as nepieciešama konkrētai personai vai grupai, b) zināt informāciju no Dieva par cilvēkiem vai notikumiem, kurus nevar zināt citā veidā. Atziņas dāvana attiecas uz pagātni vai tagadni. Piemēram Jēzus zināšana par samarieti pie akas.
  • Ticības dāvana- pārliecība par Dieva plāniem vai rīcību. Ābrahāma ticība Dieva apsolījumam par bērniem.
  • Dziedināšanas dāvanas (daudzskaitlī)- pārdabīgas spējas dziedināt garīgas, dvēseliskas un fiziskas slimības.
  • Brīnumu darīšanas dāvana- pārdabīga iejaukšanās un izmaiņas dabīgā vidē. Jēzus pārvērta ūdeni vīnā.
  • Pravietošana- spēja saņemt, izskaidrot un pasludināt vēsti no Dieva atsevišķiem cilvēkiem vai cilvēku grupām. Vēstījums var tikt saņemts verbāli, vizuāli vai caur sajūtām. Atklāsme var tikt saņemta no izjūtām, "klusās balss", redzējumiem, sapņiem, satikšanās ar eņģeļiem, citām garīgām būtnē, Debesu apmeklējumiem.Vēstījums var būt apstiprinošs, konfrontatīvs,pareģojošs, izskaidrojošs vai norādošs.
  • Garu pazīšana (atšķiršana)- Spēja atšķirt garu klātnību vai vēstījuma avotu (Svētais Gars, cilvēka gars vai dēmoni).
  • Mēles (valodas). Šeit nav runa par personisko lūgšanas dāvanu mēlēs (1.Kor. 14:2). Ir 4 runāšanas "mēlēs" veidi: divi personīgās lūgšanas veidi (1. Kor. 14:2; Rom. 8:26) un divi publiskās lūgšanas veidi: īpašās situācijās Dieva dotās spējas runāt valodās, kas nav mācītas, lai aizsniegtu tajās valodās runājošos auditorijā (Ap.d. 2: 4-8), runāšana valodās, kas nav mācīta un auditorija to nesaprot, bet tādā gadījumā, ir vajadzīgs izskaidrotājs, lai vēsts sasniegtu adresātu (1.Kor. 14).

“Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.
Un arī pār Saviem kalpiem un Savām kalponēm Es tanīs dienās izliešu no Sava Gara, un tie pravietos.” Ap.d. 2: 17-18

Izskatās, ka lielai daļai Draudzes vēl vajadzētu tikt vismaz līdz bērnu stāvoklim.

Par Svētā Gara dāvanām ir jālūdz Kungu, tās ir jāapzinās, jāvingrinās un jālieto tās.

 

Kunga dotās kalpošanas.

“Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.” Mat. 22:14

“Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,
lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva Dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.” Efez. 4: 11- 13.

Tās ir kalpošanas Draudzē, kurās Jēzus ieved. Apustuļi, pravieši, evaņģēlisti, draudzes gani (vecaji) un Rakstu skolotāji nav tituli, bet tās ir funkcijas Kristus draudzē. Tas nozīmē, ka šie cilvēki nav posteņi draudzē, bet, piemēram pravietis funkcionē ar pravieša dāvanām un autoritāti, Šo Dāvanu Draudzē uzdevums ir ne tikai kalpot ar savām dāvanām, bet sagatavot svētos kalpošanai. Tas nozīmē, ka, piemēram Bībeles skolotājs, ne tikai māca Bībeli, bet sagatavo citus Bībeliskai izpratnei un mācīšanai. Evaņģēlists, ne tikai pats evaņģēlizē un stāsta citiem par to, bet sagatavo evaņģēlizācijai.

Draudzes līderu uzdevums ir, lai katrs Draudzes loceklis piepildītu savu aicinājumu Kristū!

  • Apustulis- sūtnis, draudžu, kalpošanu dēstītājs, garīgais tēvs. Ir saņemis personīgu Kunga aicinājumu kalpošanai. Bieži darbojas pārdabīgās spējās. (Mat. 10: 1-4)
  • Pravietis atklāj konkrētu Dieva gribu vai atklāsmi.
  • Evaņģēlists kalpo ar Dieva Valstības evaņģēlija pasludināšanu un demonstrēšanu, bieži pavada zīmes un brīnumi.
  • Draudzes gani, vecaji rūpējas par Dieva bērnu garīgo aprūpi, draudzes organizāciju.
  • Bībeles skolotāji ir labi Rakstu pazinēji un spēj Rakstu patiesību pasniegt Draudzei.

Skaidrs, ka neviens nepiedzimst gatavs mācītājs vai pravietis, vai par jebkuru citu kalpošanu. Ir nepieciešams ilgstošs sagatavošanās laiks, kas prasa lielu nodošanos un pūles, tāpēc retais to sasniedz. Izaugsme ir vairāk saistīta nevis ar garīgajām dāvanām, bet personību, raksturu.

Pat tiem, kuriem bija skaidrs aicinājums no dzimšanas, vajadzēja ilgstošu izaugsmes laiku (Izraēla tiesnesis Samuēls sākumā neatšķīra Dieva balsi, un viņam vajadzēja pieaugt 1.Sam. 1: 1-20).

Dievam ir aicinājums un garīgās dāvanas katram. Lai piepildītu aicinājumu, ir jāpieliek mērķtiecīga piepūle, bet pats svarīgākais ir Dieva bērna identitāte, attiecības ar Dievu Tēvu, Jēzu un Svēto Garu, dzīvošana Kristus mīlestībā.

 

Aivars Alksnis

 

 

 

 

Komentāri (0)  |  2021-06-25 01:21  |  Skatīts: 279x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ