Ja godīgi jāatzīstas, darbu pie šīs grāmata, uzņēmu „bez apetītes”. Biju jau piedzīvojusi vilšanos dažādās kristīgās literatūrās, kad patstāvīgi meklēju Dievu, tāpēc, nospriedu, ka šī arī būs vien no tām. Arī apjoms nebija no mazajiem….. Parasti nepareizas grāmatas, ienākušas manī, mani noveda izmisumā un negribēju, lai šoreiz notiek tas pats. Pēc tādas nomaldīšanās paiet ilgs laiks, līdz nonāc atpakaļ uz īstā ceļa. Garīgi.
Taču, kad izlasīju, ka grāmatas autore vadījusies no Kenneta un Glorijas Kouplendu mācītā, mans spars ienirt šajā grāmatā trīskāršojās. Pati no viņiem esmu mācījusies un mācos, tātad- „savējie”, nodomāju un ieniru. Laikam nevienu grāmatu ar tādu azartu tulkojusi nebiju.
Gadu pirms tam, man atklāja, ka mans vairogdziedzeris ir pilnībā atrofējies. Es izskatījos pēc savas vecmāmiņas. Aizpampušām acīm, pilnīgi bez spēka. Ejot viesos pie vīramātes, kas dzīvo trešajā stāvā, vajadzēja vai reizes četras apstāties un atpūsties… Pilnīgs bezspēks. Tas ir briesmīgi, ja katru nakti mosties no tā, ka ir notirpušas rokas un kājas, kad spogulī uz tevi skatās „ nodzērusies” vecene, kaut tev ir tikai 40, un tu alkoholu principā vispār nelieto. Patstāvīgi centos visādi sevi stiprināt, lasīju Dieva Vārdu, bet sevī īpaši neticēju, ka kaut kas labosies. Tomēr pat ģimenes ārstei teicu, ka mans Dziedinātājs ir Dievs un no slimnīcas pirms diviem gadiem atteicos. Pagājušo gadu bērni pierunāja. Piecās dienās mani saveda kārtībā un visu šo gadu lietoju vairogdziedzera darbību veicinošu tableti katru rītu. Deva- maksimālā. Un teica, ka uz visu atlikušo dzīvi- bez zālēm vairogdziedzeris nedarbosies….
Un tad, kad sāku tulkot šo darbu, sāku justies sliktāk. Sāka reibt galva arvien biežāk. Bieži bija nelaba dūša. Ka grūtniece, staigāju no viena stūra uz otru un jautāju: „ Dievs, kas ar mani notiek?!” Tad vajadzēja doties pie endokrinologa, uz kārtējo pārbaudi. Pirms tam jānodod analīzes un, par cik, jau gadu nebija veikts Uss, bija jāveic arī tas. Analīzes normālas, tiesa gan, uzlabojumi jau arī iepriekš bija manāmi. Bet Uss ārsts teica, ka vairogdziedzeris maziņš, atrofējies, un nekādi uzlabojumi, pēc viņa domām, mani negaida. „Daudz tu zini!”,- pie sevis nodomāju.-„ Es taču zinu, ka tā nav! Ar Jēzus brūcēm es esmu dziedinātā, bet tu esi tikai cilvēks, un man ir absolūti vienalga, ko tie tavi kompjūteri tev tur stāsta! Dieva vārds saka, ka esmu dziedināta, tātad- esmu!” Man pat smīns uz sejas izskrēja! Viņš tā dīvaini uz mani pustumsā paskatījās, bet neko neteica.
Dakterei - endokrinoloģei jautāju, vai man tā deva nav jāsamazina, jo asinsspiediena pazemināšanās bija pārāk uzkrītoša. Viņa teica, ka nē, tas esot no kaut kā cita.
Ar ģimenes ārsti vienojāmies, ka tomēr uz pusi devu samazināsim gan, un ar speciālistiem nestrīdēsimies.
Visu cieņu manai ģimenes ārstei. Paldies Dievam, man ar viņu ir ļoti paveicies. Viņa ir mūsu ārste jau piecpadsmit gadus, un vienmēr, kad bērniem vai pašiem ir saaukstēšanās( bet ar ko citu vairs neslimojam), visas zāles ir tējas un sulas. Viņa vienmēr ir uzsvērusi, ka organismam pašam ir jātiek galā.
Tomēr pēc uzlabošanās, trešajā dienā atkal sajutos tāpat. Tad, vienā pirmdienā nolēmu vispār vairs nevienu tableti, ne pus tableti nelietot- paskatīšos, kas notiks.
Jā, un visu šo laiku tulkoju Irinas grāmatu „Atveseļoties un palikt dzīvam”.
Ar katru dienu sajutos labāk. Gluži kā rakstīts: „ Mana jaunība atjaunojas kā ērglim!” ( Psalmi 103). Tiku arī pielietojusi, kamēr tulkoju, dzīvās Rakstu vietas, ko atbilstoši tulkojumam lasīju Irinas grāmatā. TAČU nevarēju izskaidrot, kā tā var notikt? Es tikai tulkoju! Jā Dievs dziedina, par to šaubu nebija, tomēr, vai tiešām tikai no šīs grāmatas tulkošanas????....
Kad tulkoju pēdējās nodaļas sapratu, kāpēc ar mani tādi brīnumi notiek. Grāmatas beigās, Irina ir ierakstījusi savu lūgšanu par katru, kas šo grāmatu lasījis:
Mana lūgšana par jums.
Tēvs! Lūdzu Tev, piesūcini caur un cauri katru šīs grāmatas lappusi ar Savu dziedinošo spēku! Kā Tu, Kungs, esi darījis ne mazumu brīnumu ar Apustuļa Pāvila rokām (Ap. D-bi 19: 11), tā, lai arī manas rokas, kas sniegtas, šo patiesību par dziedināšanu, uzrakstīšanai tagadējā laikā, kalpo Tev tam, lai Tu paceltu šos cilvēkus ticības varoņdarbā. Mācītu neskatīties uz redzamo un darīt neredzamo. Kungs, lai šīs dziedināšanas lapas ir tāds pats kontakta punkts ar Tavu Garu, kā lakatiņi un jostas no Pāvila ķermeņa, kad apstājās slimības un ļaunie gari izgāja ārā (Apustuļu darbi 19: 12). Pievienoju šai lūgšanai savu sirdi. Un milzīgu vēlēšanos, lai neviens no šo grāmatu lasījušiem, nepārstāj barot savu ticību, neatdziest, neattālinās nodevis, Dievs, lai nekādi šī mirušas pasaules slazdi un viltības, nevarētu viņus nolaupīt no Tavas dziedinošās rokas…
Pateicos Tev, Tēvs!
Komentāri, manuprāt lieki.
Paldies visiem, kas deva man šo iespēju ienirt šīs dziedinošās grāmatas lappusēs……
Un- ESIET DZIEDINĀTS-nevis nākotnes, bet tagadnes formā!
Ar mīlestību,
Inga Krūmiņa.
7.nodaļa.
Dzīvība un nāve atrodas mēles varā.
Salamana Pamācības 18: 21:
„Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.”
Mūsu vārdiem piemīt spēja nest informāciju, un līdz ar to- ticību vai bailes, svētību vai lāstu, dzīvību vai nāvi… Mums ir spēks ienest izmaiņas mūsu dzīvē. Ja mēs ticam Bībelei, tad zinām, ka iesākumā bija Vārds, un bez tā nekas nav sācis būt, kas ir.
Jāņa 1: 1- 4:
„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
Tas bija iesākumā pie Dieva.
Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.
Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.”
Lai kaut kās sāktu būt, vajag atbrīvot vārdu. Un šis vārds sāks dzīvot. Ja jūs no sevis iznesat negatīvu vārdu, tad šis vārds sāks dzīvot un ietekmēt negatīvi. Ja izrunājat dzīvības vārdus (Bībeli arī sauc par Dzīvības Grāmatu), tad šie vārdi nes dzīvinošu spēku, t.i. dzīvības spēku. Ja jūs atļaujat sev ticēt tam, ko runājat, -notiek materializācija tam, ko esat pateicis. Kad jūs mājā ienāca problēma jebkādā tās izpausmē, nesteidzieties šo situāciju atskaņot. Neapstipriniet to ar vārdu, jo jūs dodat dzīvību pateiktajiem vārdiem. Nenosauciet šīs lietas to vārdos. Viss redzamais ir laicīgs. Dēvējiet tās tā, kā tās ir nosaucis Dievs. Runājiet uzvaras vārdus savā dzīvē. Eksistē noteikti garīgi principi, kas ļauj mums ikvienu nevēlamo situāciju izvērst mums par labu. Dievs māca mums runāt to, ko Viņš saka, nevis to, ko runā apstākļi.
Joēls 3: 10 :
„Nespēcīgais lai saka: esmu spēcīgs!”
Kad jūs esat vajadzībās vai trūkumā, pasludiniet ticībā: „Mans Dievs apmierinās katru manu vajadzību pēc SAVAS godības pilnās bagātības Kristū Jēzū” (Filipiešiem 4: 19).
Ja esat apslimis, sakiet ticībā: „Ar Jēzus brūcēm esmu dziedināts!” (1. Pētera 2: 24). Un Dievs, kā virspriesteris mūsu apliecinājumiem, izpilda katru, ticības vārdu, kas pateikts ticībā.
4.Mozus 14: 28:
„Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši!”
Jūs nemānīsiet, ja ar ticību teiksiet: „esmu dziedināts” laikā, kad jūsu ķermenis izrādīs visas redzamās angīnas pazīmes. Jūs piekrītat Dieva vārdam, kas saka, ka jūs esat dziedināts. Jūsu dziedināšana jums pieder neatkarīgi no tā, ko par to saka jums jūsu ķermenis. Vai saprotat?
Marka 11: 23:
„Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks”.
Te ir teikts, ka MUMS pašiem ir jārunā šim kalnam. Mums ir jārīkojas tā, kā rīkojas Dievs. Kā? Dievs negaida, ka apstākļi mainīsies, pirms Viņš būs par to runājis. Dieva Vārds piespiež apstākļus mainīties. Un mēs varam darīt to pašu, ja sakārtosim savu valodu atbilstībā Dieva vārdiem un izrunāsim tos ar ticību. Un, pat, ja šķiet, ka apstākļi nav mainījušies momentāni, nesteidziet to atskaņot. Jūs nezināt, kā šinī brīdī šī situācija izskatās neredzamajā pasaulē. Bet viss redzamais ir laicīgs, pārejošs. Patiesībā, ja Dieva Vārds saka, ka notiks tas, ko mēs runājam ( ja vien nešaubīsimies), tad tā tas notiks. Iespējams, redzamajā dimensijā viss parādīsies ne uzreiz. Bet neredzamajā ir tā, kā jūs esat pateicis. Vārdi nes noteiktu informāciju. Marka evaņģēlijā 11: 14 Jēzus, pavēlējis vīģes kokam nokalst, nesteidzās pārbaudīt tā stāvokli. Viņš pateica un zināja, ka darbs ir padarīts un notiks tā, kā Viņš ir pateicis. Tikai nākamajā rītā visi pārliecinājās par to. Vārds bija materializējies.
Es pietiekami skaidri iztēlojos, ar ko beidzas ķīmijterapijas cikli. Es ilgu laiku biju tādu sieviešu sabiedrībā, kas caur šīm procedūrām bija izgājušas, vai arī gāja cauri tām kopā ar mani. Rezultāts acu priekšā- matu noiešana. Kad cilvēka praktiski ir miris, viņam vajadzētu būt jau vienalga, kā viņš izskatās. Bet, teikšu jums, man nebija vienalga. Es negatavojos nāvei. Es neuzvedos kā cilvēks, kas tveras pēc dzīves. Es dzīvoju. Un, pie tam, es visu šo laiku sludināju. Es domāju: „ Staigāt tādā izskatā pat kā interjera dizaina pasniedzēja- tas ir pārāk kreatīvi”. Kā apturēt matu izkrišanu? Kā pretoties? Tomēr, kad mazgāju galvu, vanna vēl vairāk izklājās ar dabisko matu paklāju. Kad pārlaidu roku matiem, es redzēju, ka pirkstos palika veselas buķetes no jauna izkritušu matu.
Visu to laiku es turpināju lasīt Bībeli. Es sapratu, ka tur ir atbilde. Un, kādā brīdī, tie vārdi, ko biju tūkstošiem reižu lasījusi, zinājusi, atcerējusies…. Pēkšņi, it kā „izleca” man acīs un ieguva reālu jēgu.
Lūkas 12: 7 :
„Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti.”
Lūkas 21: 18
„Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;”
Tad es apzināti sapratu, ka Dievs atbild par katru Savu Vārdu. Viņš ir atbildīgs par to, lai neviens mats no manas galvas nepazustu. Esmu dārga Viņa acīs, citādi Viņš nemaksātu par manis glābšanu tik dārgu cenu- Savu Asiņu cenu. Es pat nelūdzu saglabāt visus matus uz manas galvas. Es vienkārši izrunāju neesošo esošās plikpaurības priekšā: „Neviens mats no manas galvas nenokritīs. Jo visi mati uz manas galvas ir saskaitīti”. Mati turpināja izkrist. Bet es turpināju stāvēt vārdā: „Neviens nenokritīs” un ziniet, ko? Es nepaliku bez matiem. Es nepirku parūkas. Visi mati uz manas galvas šobrīd ir kārtībā. Slimības laikā visa mana radošā darbība apstājās. Vai es biju interesanta tiem, kas strādāja pie manis, manā pakļautībā, 2005.gadā, kad man noteica diagnozi „vēzis”, un viss runāja ne par labu turpmākai dzīvei? Blakus nepalika neviena- tikai Dievs un mana ģimene. Darbnīca pārstāja darboties. Cilvēkiem, kas seko kādam, ir jābūt drošiem tās spēkam, kas viņu ved. Pasūtītāji „ izkūpēja”. Kurš pasūtītājs vēlēsies ieguldīt naudu nāvei nolemtā cilvēkā? Darbs pie projekta prasa ilgstošu laika veltīšanos. Man tā nebija. Es miru. Un nekāda nauda nebūtu spējusi šo jautājumu atrisināt. Tas, ka esmu dzīva tagad, ticiet, tas nav ārstu nopelns. Un arī ne to cilvēku palīdzība, kam no sirds veltīju tik daudz dzīves laika, lai viņu mājās būtu labi. Mani pasūtītāji ir pietiekami turīgi ļaudis, un toreiz nebija krīzes. Neviens nepainteresējās: „ Varbūt varu kā palīdzēt?” Tik un tā atbilde būtu bijusi „ Nē”. Cilvēkam tas nebija iespējams. Tas pa spēkam bija tikai Dievam. Ja es esmu arhitekte, projekta autore, tad es zinu, kā šo projektu var labot. Dievs ir mans autors. Viņš mani atdzīvināja. Vajadzēja tikai tuvoties Viņam. (Tā ir rekomendācija. Izvēle vienmēr paliek cilvēka ziņā). Toreiz es negribēju vienkārši izdzīvot, bet izdzīvot ar jēgu darbam. Šīs laiks man nebija viegls. No rīta mans ķermenis tika pakļauts smagām, tradicionālās medicīnas prakses procedūrām, bet vakarā es sludināju. Es turpināju lasīt interjera dizainera kursu. Un, katru reizi, ienākot auditorijā, pārvarot briesmīgu ceļu četru stāvu garumā, ar augstiem, veciem pakāpieniem (es ienīdu šīs kāpnes un savu bezspēcību, pārvarot pēdējos pakāpienus!), es paziņoju: „Mani mīļie, es nezinu, vai vēl būšu nākamajā stundā, vai būšu vispār…” Es atgriezos mājās ar briesmīgām sāpēm, trinos maršruta autobusā, un ne vienmēr sēžot…
Šodien saku jums, ka ar tādu mutes runāšanu: „ vai būšu?”, „ vai es varu?”, „ vai es gribu?”… var pa taisno var braukt uz personīgās apdziedāšanas ceremoniju, jo, ja es esmu stāvoklī, kad „es nezinu”, „neesmu pārliecināta”, „šaubos”…. Tad sātans ātri noteiks, ko ar jums darīt. Viņam tik vien vajag kā mūsu pasludinājumu- izrunātos vārdus- atbilstošus tam, ko redzam un jūtam. Tas bija manu lūpu nepareizais pasludinājums. Es izteicu fiziskas lietas, un tas nozīmēja, ka apliecināju eksistējošo situāciju. To vajadzēja izmainīt, nevis apstiprināt! Šodien vairs tā nerīkojos. Es saku Dievam: „Patvērums un mana pils, mans Dievs uz ko es paļaujos!” ( Psalmi 91: 2) .
Jēkaba 3: 11:
„Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu?”
Ja esat pieņēmis lēmumu sekot savai mēlei, neizrunāt nekādus sagrāves vārdus, bet pasludināt tikai to, ko saka Dieva Vārds, tad esiet sājā nodarbē pastāvīgi. Ja jūs pirmajā dienas pusē lūgšanā iestājaties pret artrīta simptomiem, un neatlaidīgi atkārtojat : Nekāds ļaunums man nenotiks! Nevienam ierocim, kas vērsts pret mani, neizdosies mani pieveikt! Dievs sargā visus manus kaulus, neviens no tiem netiks lauzts…”, tad nevajag otrajā dienas pusē, pa telefonu, visiem paziņām stāstīt, cik slikti jūsu kauli panes straujas temperatūras maiņas un ka parasti tāds stāvoklis ilgst ….dienas, un, ka jums jau mēle nogurusi no tā, ka nemitīgi, neskaitāmas reizes esat pasludinājuši šo Jēzus Asiņu aizsardzību pār saviem kauliem… Nedariet tā! Nemainieties! Nesagraujiet savu darbu, ko esat padarījis pirmajā dienas pusē. Ļaujiet vārda sēklai uzdīgt! Jo, nav nekā slepena, kas nekļūtu atklāts. Esiet pastāvīgs. Jūsu mājā ir jāskan tikai uzvaras vārdiem, nevis sakāves vārdiem. Un tam ir jākļūst par jūsu dzīves veidu. Jūs obligāti ieraudzīsiet rezultātu jūsu lūpu apliecinājumam, ja vien nepārrausiet tiem dzīvi ar šaubu, neticības, nemiera vārdiem.
1.Pētera 3: 10:
„Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.”
Jūs mīlat dzīvību? Jūs gribat redzēt labas dienas? Sāciet audzināt savu mēli. Iemācieties kontrolēt savu valodu. Nenodarbojieties ar tukšu vārdu izrunāšanu. Tukšie vārdi ar mirušu smagumu ieņem to vietu jūsu prātā, kam ir jābūt piepildītai ar patiesību. Patiesība par jums ir šāda: „ar Jēzus brūcēm jūs esat dziedināts”.
No Kenneta un Glorijas Kouplendu grāmatas „ Tiecoties Viņa klātbūtnē” (20.janvāris).
Iegūstiet savu dziedināšanu.
… Ja šodien jums ir vajadzīga dziedināšana, jums vajag ieņemt šo dziedināšanas zemi. Jums ir jānostājas Dieva Vārdā un jāpasaka: „ Dziedināšana pieder man. Velns to man nenozags. Neviens un nekas nespēs mani atrunāt no tās. Tā pieder man. Šī ir tā diena, es pieņemu savu dziedināšanu!”
To pateicis, nekad nerunājiet neko pretēju tam. Neļaujiet sevi virzīt simptomiem, vai laikam, vai vēl kaut kam. Stingri stāviet pie sava. Turpiniet pieņemt Dieva zāles- Viņa Vārdu – katru dienu, un jūs ar katru dienu kļūsiet veselāks.
Lūdziet kopā ar mani.
Dārgais Dievs! Es šobrīd patiesi nožēloju katru reizi, kad esmu runājis tukšu. Katru vārdu, kas ir nācis pār manām lūpām, bet nav atbildis Tavai patiesībai. Piedod man katru veltīgo vārdu. Piedod man manis teiktos dusmu, aizkaitinājuma, apvainojuma vārdus… Es to nožēloju! Un novēršos no katra bojāta vārda. Es vairs negribu, lai šie vārdi traucētu manis dziedināšanai. Es pieņemu lēmumu runāt savā dzīvē tikai uzvaras vārdus, vārdus, kas atbilst Dieva Vārdam par mani. Es runāju [ienesu] tos savā dzīvē: „Kungs piedod man visus manus pārkāpumus, dziedina visas manas kaites; Viņš izglābj manu dzīvību no pazudināšanas un vainago mani ar mīlestību un žēlastību; Viņš bagātīgi iepriecina mani vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka mana jaunība atjaunojas kā ērglis.” (Psalmi 103: 3-5)Palīdzi man, Dievs, kļūt par to avotu, no kura plūst prieks un līksmība, dziedināšana un miers, spēks un gudrība… Iemāci man kontrolēt savas emocijas un valdīt pār savu mēli tā, lai būtu kā rakstīts: „lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,” ( Jēkaba 1: 19). Palīdzi man, Dievs, kļūt un būt tādam. Āmen!
IRINA BELOVA-SMORŽA
www.raku-net.ucoz.ru
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
Turpinājums sekos
Dziedināšanas Istabas Rīgā
Starptautiskā Healing Rooms Asociācijas (IAHR, Spokane, USA) dalībniece
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/
Pasūtiet Ирина Белова-Сморж „Выздороветь и остаться в живых” grāmatu pa tālr. 27175728 vai E- pastu: gaisma.j@inbox.lv
