8.nodaļa.
Jūs saņemsiet spēku, kad pār jums nonāks Svētais Gars.
Apustuļu Darbi 1: 4; 5; 8;9:
„Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.
Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām.
Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam."
To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm.”
Un pēc desmit dienām Svētais Gars nonāca. Tas notika Vasarsvētku dienā Jeruzālemē, kur vienuviet bija sanākuši 120 cilvēki.
Apustuļu Darbi 2: 1- 4:
„Kad Vasarassvētku diena bija atnākusi, visi bija sapulcējušies vienā vietā;
un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu, un piepildīja visu namu, kur tie sēdēja,
un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem,
un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt.”
Svētais Gars nolaidās pār katru, kas bija piedzimis no augšienes. Tie nebija mazi, ugunīgi punktiņi. Katrs, kas bija Kristum piederīgs, bija Gara uguns ieskauts. Un visi sāka lūgties garā, kā Gars tiem deva izrunāt: „ša- da- rikatariba- sadara…”. Tā bija vienīgā fiziskā Gara izpausme viņos – viņi runāja mēlēs (sk. Apustuļu Darbi 2: 4). Katrs kļuva par uguns lāpu, kas neizdeg. Viņi pieņēma spēku, kad pār viņiem nonāca Svētais Gars. SPĒKU! Ar šo spēku Dāvids devās pret Goliātu. Šis spēks šķīra ūdeni Sarkanajā jūrā, un Izraēla tauta izgāja tai cauri pa sauszemi. Šis spēks apturēja sauli Jozuas uzvarai un atgrieza ēnu par 10 pakāpieniem, kā apstiprinājumu ķēniņa Hiskijas dziedināšanai. Šis spēks radīja un augšāmcēla Jēzu Kristu. Tas ir VIŅA spēks. Mūsos šobrīd darbojas tas pats spēks. Sātans nevar mūs uzvarēt tāpēc, ka ar mums ir Dievs. Un Tas, Kurš ir mūsos ir lielāks par to, kas pasaulē. Jēzus teica, ka ticīgajam visas lietas ir iespējamas (Marka 9: 23). Ticīgajam, kas tic Tam, Kurš ir Visuvarens. Lai izietu uzvarētājos no nedziedināmas slimības, nepietiek ticēt, ka Dievs ir. Nepietiek ticēt, ka Dievs dziedina. Ir nepieciešams, lai ticīgā dzīvē dzīvotu un darbotos Dieva spēks, vadot un pasargājot no iznīcības. Dieva spēka darbības apjomus ticīgā dzīvē nosaka tas, kādā pakāpē Svētais Gars vada viņa dzīvi. Bez Viņa mēs esam bezspēcīgi šinī pasaulē. Piedzimšana no augšienes („gara jaunatdzimšana” red. piezīme. „kristīšanās glābšanai no grēkiem”) un kristīšanās ar Svēto Garu – nav viens un tas pats. Kad mēs nožēlojam savus grēkus un atdodam savu dzīvi Jēzum – Viņš attīra mūs no grēkiem, slimībām un visādiem citādiem, šīs pasaules, sārņiem viņš samaksāja pirms 2000 gadiem ar Savām Asinīm, samaksāja par mūsu grēkiem un ieguva mūs Dieva Valstībai un mūžīgai dzīvei. Mēs kļūstam par jaunu radījumu Kristū Jēzū. Un Viņš vada mūsu dzīvi kā Kungs. Pēc tam Viņš dod mums spēku. Viņš ietin mūs Savā Garā. Mēs nevaram pieņemt šo spēku, nebūdami jauni radījumi. Neviens mirstīgais nevar piedzīvot Dieva klātbūtni un palikt dzīvs. Bet, piedzimstot no augšienes, mūs daba mainās. Mūsos sāk darboties Dieva daba, un mēs kļūstam spējīgi staigāt un dzīvot Viņa spēkā (kā kaut kad staigāja Ādams). Garīgajā pasaulē šis Svētā Gara spēks ir uguns. Jānis Kristītājs bija dzimis, lai sagatavotu šo pasauli uz kristībām ar Svēto Garu. Kristījušies ūdenī (grēku nožēla), attīrījušies no grēkiem, cilvēki jau varēja kristīties Svētajā Garā un pieņemt Viņa spēku.
Lūkas 3: 16:
„Jānis visiem atbildēdams sacīja: "Es kristīju jūs ar ūdeni, bet pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.”
Apustuļu Darbi 19: 1-6
„Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,
viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir."
Viņš jautāja: "Ar kādu kristību jūs esat kristīti?" Tie atbildēja: "Ar Jāņa kristību."
Bet Pāvils sacīja: "Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, Jēzum."
To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.”
Viņi sāka pravietot svešās mēlēs. Svešās, atšķirīgās valodās, atšķirīgās no tām, ko mēs zinām un dzirdam. Tas ir Svētais Gars mūsos, kas rada pārdabisku valodu. Viņš tādā veidā nodod mūsu prātam atklāsmi, redzējumu, pravietojumu, mierinājumu, stiprina ticību un audzina, atklāj Vārdu- mēs uzzinām par Kungu Jēzu Kristu. Viņš dod mums svaidījumu un vajadzīgo garīgo uzlādi. Tādā veidā, kopā ar Viņa spēku mēs saņemam visu nepieciešamo, ko par vajadzīgu mums, uzskata Dievs. Kad lūdzaties svešās mēlēs, jūs, visbiežāk, nesaprotat, par ko lūdzaties, ja vien Dievs nav devis jums mēļu skaidrošanas dāvanu. Bet, šī lūgšana absolūti pilnīga un trāpa tieši dievišķajā tās veidā, tieši tur, kurp vērsta. Šī lūgšana vienmēr tiek uzklausīta, jo to, mūsu garā, formulē Svētais Gars. Viņš aizlūdz par mums! Viņš zina, kāpēc mēs esam nespēcīgi, Viņš zina, kāpēc mēs nespējam pieņemt savu dziedināšanu, Viņš zina par visām mūsu vajadzībām un gādā par mums. Viņš zina visu, mēs- neko. Viņš zina, kā mums jālūdz, mēs- nē. Viņš vienmēr ir gatavībā lūgties caur mums par visu, kas mūs uztrauc. Viņam nav nepieciešamības lūgties par Sevi – Viņam viss ir ļoti, ļoti labs. Viņš lūdzas par mums! Viņš deg vēlmē mācīt mūs un vadīt visādā patiesībā, kas dara mūs brīvus.
Jāņa 8: 32:
„…jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus."
Svētais Gars atklāj mums Dieva noslēpumus. Mēs maināmies Viņa Vārda spēkā, ko Viņš dod mums savā pārdabiskajā valodā. Iespējams, dažos, mums nesaprotamos, vārdos, atrodas atbilde uz mūsu dziedināšanu, bērnu atbrīvošanu, izeju no parādiem… neviens nezina mūsu aicinājumu labāk, par Svēto Garu. Lūdzoties svešās mēlēs, jūs lūdzaties vienotībā ar Dieva gribu.
Romiešiem 8: 26:
„Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.”
Jums nav jābaidās runāt šajā, jūsu prātam, nesaprotamajā valodā, lai ko neteiktu tradīcijas un reliģija. Meklējiet atbildi Dieva Vārdā. Nevar lasīt Bībeli starp rindām. Pāvils vairāk par visiem lūdza mēlēs. Viņš vairāk par citiem uzrakstījis Jauno Derību. Vispār, ne viņš, bet Dieva žēlastība pastrādāja.
1.Korintiešiem 14: 18:
„Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.”
Un iesaka mums: „Vēlos, lai visi runātu mēlēs…” (1. Korintiešiem 14: 5).apustulis Pāvils, izcieta visus iespējamos pārbaudījumus savā dzīvē. Viņa dzīve vien vienīgs ticības varoņdarbs. Viņš iemācījās dzīvot un izdzīvot jebkādās šīs pasaules situācijās. Tādos nosacījumos, kādos ne katrs būtu izdzīvojis. Pāvils bija un ir (jo Dievam visi ir dzīvi) Dieva cilvēks. Tas nozīmē, ka viņa dzīve un darbi bija pēc Dieva, pārdabiski un neparasti. Pat, ja likās, ka viņam nekā nav, Pāvils zināja, ka valda pār visu. Viņš to zināja no Svētā Gara, Kas Pats viņu mācīja. Pāvils zināja, ka viņam pieder, Jēzus dota vara, pār dēmoniem, slimībām un nespēku. Un arī elle to zināja. Dēmoni teica: „Jēzu zinu, par Pāvilu esmu dzirdējis…” jo Pāvils pielietoja varu, ko bija saņēmis no Dieva. Un dēmoni pakļāvās viņam. Pāvils staigāja Svētā Gara spēkā.
Apustuļu Darbi 19: 11- 16:
„Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām,
tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.
Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus Vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: "Es jūs apsaucu tā Jēzus Vārdā, ko Pāvils sludina."
Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli.
Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: "Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?"
Un cilvēks, kurā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievārēja, tā ka tiem kailiem un ievainotiem bija jābēg no šī nama.”
Pāvila dzīve bija varenas ticības pārbaudījums. Pāvils mācēja bez bailēm skatīties nāvei acīs. Un, kad tā pienāca, Pāvils tikai nopurināja to un atgriezās sludināt uz to pilsētu, kur viņu bija tikko nomētājuši ar akmeņiem un iznesuši no tās teritorijas ārā. Viņš droši zināja, ka, acīmredzami, tai nav varas pār viņu. Žēlastība, kas bija pār viņu, bija pastrādājusi. Tas ir fakts. Un, arī ar mums, ir tāda pati žēlastība. Pāvils rakstīja: „Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem!” (2.Korintiešiem 13: 13). Āmen!
Pievērsiet uzmanību - „ Svētā Gara sadraudzība”. Svētais Gars grib ar mums draudzēties. Mums arī vajadzētu to gribēt. Neviens cits mums neatklās Dieva Vārdu. (Bībele ir cilvēku, kas atradās Svētā Gara ietekmē, sarakstīta). Neviens cits neaizstāvēs mūs un nedziedinās. Visi dziedināšanas un atbrīvošanās brīnumi, notiek uz zemes Svētā Gara– Trīsvienības Trešās Personas spēkā. Viņš ir Dievs, Kurš vienmēr ir ar mums virs zemes. Viņš ir Apsolījums, Dāvana, Zīmogs, mūsu glābšanas Ķīla… katram no mums ir vajadzīga šī Dāvana, lai mēs varētu iemācīties dot brīvību Svētā Gara, mūsu skolotāja, kas dzīvo mūsos, spēkam. Viņš vēlas lūgties kopā ar mums stundu pēc stundas, pastāstot mūsu noslēpumus Tēvam un Tēva noslēpumus mums. Lūgšana mēlēs vienmēr nes augļus. Ja katru dienu veltām uzmanību lūgšanai mēlēs, mūsu dzīve izmainās garā, dvēselē un ķermenī. Mēs pārveidojamies saskaņā ar patiesību par mums. Patiesība ir tāda, ka mēs esam dziedināti jau 2000 gadus. Ir nepieciešama pārveidošanās. Un tas ir Svēta GARA DARBS MŪSOS. Mūsu darbs ir veltīt tam laiku. Lūgties 10 minūtes dienā mēlēs ir daudz par maz! Vēzis cilvēka organismā darbojas nepārtraukti – 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā! Bet mums pieder žēlastība- visu laiku būt Svētā Gara klātbūtnē un aizsardzībā. Mums ir jāuzlādē sevi no Svētā Gara un dzīvības Vārda katru, Dieva doto, dienu.
Jūdas 1: 20- 21:
„Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā.
Un pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību.”
Kad runāju ar cilvēkiem,, kas ir slimi, bet tic dievišķajai dziedināšanai, man ir viņš vienīgs jautājums: „ Vai esat kristīts ar Svēto Garu?” Šo pašu jautājumu Pāvils uzdeva mācekļiem Efezā.
Apustuļu Darbi 19: 2:
„… viņš tiem sacīja: "Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?" Tie viņam atbildēja: "Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir."
Kad esam kristīti ar Svēto Garu, Viņš mūs ved pa šo zemi un audzina ticības garā. Man nebija pašas spēku, vai, kā saka, gribasspēka, pretoties vēzim un alkoholismam. Viss spēks ir pie Viņa. Viņš to nodod mums. Mums vienmēr ir aizsardzība. Dievs teica: „ Es nekad neatstāšu un nepametīšu”. Svētais Gars ir ar mums visas mūsu dzīves dienas līdz pasaules galam. Mēs esam Viņa apzīmogoti. Viņš ir ar mums, lai izvestu mūs cauri dzīvei līdz mūsu dienu galam, piepildītus ar Viņa spēku, iemācītiem pretoties jebkādai slimībai, izaugušiem ticībā un visus apsolījumus, kā Jēzus Kristus līdzmantinieki, pieņēmušiem. Lai Viņš varētu mūs nodod Tēva rokās. Bez Viņa, mēs apmaldīsimies, un, diez vai noturēsimies. Ļaujiet Svētajam Garam padarīt jūs par spēcīgu ticīgo, lai jūs varētu paņemt ticībā savu dziedināšanu, bērnu atbrīvošanu un visus citus apsolījumus, kurus Debesu Tēvs jums ir piespriedis. Viena no lielākajām atslēgām uz spēcīgu ticību, spējīgai padzīt velnu un viņa slimības, ir lūgšana mēlēs.
No Deiva Robersona grāmatas „ Spēks, ko radījis Gars” ( 205.lpp, 228.lpp).
„Vienīgais šķērslis, kas stāv starp mums un visiem iespējamiem brīnumiem, ir organiskais domāšanas veids. Ar tādu domāšanu, ticība ir bezspēcīga, precīzāk- ar tādu domāšanu ticības nav. Tādu domāšanu pavada nepiepildītas cerības, bailes un ciešanas…
Svētais Gars noteikti aizvietos šo nekārtību ar ļoti spēcīgu cerību, ko ticība izpildīs realitātē. Bet mums vajag būt paklausīgiem Viņa vadībai, kad Viņš sāk izskaust šo postošo domāšanu, jo citādi mēs paliekam šī, neredzamā, cietuma gūstekņi līdz savas dzīves galam.”
Manuprāt, pie šī, izņemot lūgšanu, nav ko piebilst.
Dārgais Tēvs! Es lūdzu Tevi, piepildi mani ar Svēto Garu! Piepildi mani ar Sava Gara spēku, lai man būtu iespējams pretoties visām kaitēm, slimībām un citiem šīs pasaules lāstiem. Pamatojoties uz Lūkas evaņģēlija 11: 13, es ticu, ka Tu dod Svēto Garu visiem, kas Tevi lūdz. Ticībā es pieņemu kristību ar Svēto Garu. Es, tāpat, ticu, ka sākšu runāt mēlēs, kā, Tu, Svētais Gars, liksi man izrunāt. Es nepalikšu iepriekšējais. Ticībā es pieņemu spēku, kuram pateicoties, es būšu spējīgs pretoties ikvienam velna darbam manā dzīvē, un, tāpat, vēstīt labo ziņu nabagiem, dziedināt salauztas sirdis, sludināt cietumniekiem atbrīvošanu, akliem- redzēšanu, laist izmocītos brīvībā… Kunga Jēzus Kristus vārdā. Ticībā saku: Dieva Tā Kunga Gars ir uz manis! Viņš svaidījis mani! Āmen!
9.nodaļa.
Redziet, Es jums esmu devis varu.
Lūkas 10: 19:
„Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs.”
Saskaņā ar Dieva gribu, mēs esam Viņa varas, Viņa autoritātes, visu Viņa ieroču, ko Viņš atstājis mums visiem, nesēji, lai pretotos ikvienam ienaidniekam uz zemes. Saprotot šīs varas nozīmi, mēs neko negaidīsim paši no sevis. Mēs ticēsim Dieva spēkam. Trijos- Mateja, Marka un Lūkas – evaņģēlijos ir aprakstīta diena, kad Jēzus deva Saviem mācekļiem varu un pavēlēja izdzīt dēmonus un dziedināt slimos. Mateja evaņģēlija 9.nodaļā, Jēzus kā Mācītājs, demonstrē šīs varas izpausmi un brīnumu atbrīvošanu Svētā Gara spēkā. Viņš, vienu pēc otra, parādīja, prātam nepieņemamus, brīnumus: Viņš uzcēla kājās vājo (paralizēto), Viņš izdziedina sievieti ar 12 gadu ilgu asiņošanu, Viņš atdzīvina mirušu meitenīti, Viņš dod acis aklajiem, Viņš izdzen dēmonus no mēmā, dēmonu apsēstā, kas pēc tam sāka runāt. Un tas viss no aprakstītajiem brīnumiem. Tam visam klāt, Viņš māca sinagogās, sludina Valstības Evaņģēliju, dziedina ikvienu kaiti un slimību cilvēkos, kas sekoja viņa lielā daudzumā. Ikvienu!
Mateja evaņģēlija 10.nodaļā mācekļi saņem no Jēzus varu (spēku) darīt to pašu.
Mateja 10: 7- 8:
"Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet."
Pievērsiet uzmanību, ka dziedināšana, šķīstīšana, augšāmcelšana… visas caur komatu. Dievs ir spējīgs dziedināt, tāpat, kā augšāmcelt no mirušiem. Viņš ir spēcīgs Svētā Gara spēkā. Tagad, Dieva Gars ir uz mums. Tam ticīgos, noteikti, pavadīs zīmes.
Marka 16: 17,18,20:
"Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās,
tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli. Un tie izgāja un mācīja visās malās, un Tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm."
Mums pieder spēka vara- apzināmies to, vai nē. Pilnīgāk par varu, kas pieder ticīgajam, tiek runāts Pāvila vēstulē Efeziešiem. 1.un 3.nodaļu beigās atrodas ar Garu svaidītas lūgšanas. Šīs lūgšanas attiecas uz mums šodien tieši tāpat, kā uz ticīgajiem Efezā, jo tā bijušas uzrakstītas Svētā Gara vadībā.
Efeziešiem 1: 16- 23:
"...es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,
aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu,
apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot,
un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā,
kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs,
augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā.
Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei,
kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda."
Efeziešiem 3: 14- 19:
"Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā,
no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu,
lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku
un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā,
ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums,
un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību."
No Kenneta E. Heigina grāmatas „ Ticīgā vara”.
„ Mums vajag iegūt šo gudrības un atklāsmes, par Kristu un Viņa vārdu, garu, ja mēs vēlamies augt. Mēs nesaņemsim to caur savu prātu. Tam ir jābūt mums atklātam ar Svēto Garu… Savu pētījumu rezultātā, es no nācu pie secinājuma, ka mums kā Draudzei, pieder tāda vara uz zemes, kādu mēs vēl neesam aptvēruši, - vara, ko mēs neizmantojam…. Ļoti nedaudzi no mums ir pieskārušies šīs varas maliņai, bet, pirms Kristus atgriešanās, būs vesela grupa ticīgo, kas pielietos šo varu. Viņi zinās, kas viņiem pieder pēc likuma, un viņi izdarīs to darbu, kuru Dievs viņiem ir paredzējis.”
Kāpēc cilvēki, saņēmuši savu dziedināšanu sapulcēs, kur darbojas Gara dāvanas, laika gaitā, zaudē to, ko saņēmuši? Tāpēc, ka viņiem nav ticības pamata, un velns no jauna atnāk ar viltus simptomiem un no jauna padara viņus par slimību rokaspuišiem. Kāpēc viņi zaudēja dziedināšanu? Tāpēc, ka viņi nezināja savas varas iespējas. Viņi nezināja, kā noturēt to, ko ieguvuši. Mēs sakaujam velnu tad, kad mums ir Dieva Vārda fundaments, un kad mēs rīkojamies un dzīvojam pēc šī vārda. Dieva Vārds māca mūs, kā pretoties velnam un viņa slimībām.
1.Pētera 5: 9:
"Tam turieties pretī stipri ticībā,…"
Mūsu ticības līmenis tieši proporcionāli ir atkarīgs no tā, cik ļoti Dieva Vārds mājo mūsu sirdī. Tas ir- vārds, kas priekš mums ir realitāte un kurā mēs atrodamies katru dienu. Mums ir jāiemācās ņemt varu, lai noturētu Kristus uzvaru.
No Maheša Čavdas grāmatas „ Lūgšanas un gavēņa slēptais spēks”
„Kur, gan, ir armija?
Teksasas reindžeri, kas uzturēja likumību un kārtību Senajos Rietumos, reiz paši pārstāja ievērot likumu. Kādas Teksasas pilsētiņas Šerifs izsūtīja steidzamu telegrammu reindžeru vadībai, kas skanēja tā: „ Sūtiet armiju! Cilvēki pārvēršas par salašņām. Viņi saceļas, un anarhija draud mūs iznīcināt!” drīz viņš saņēma īsu atbildi: „Sagaidiet vilcienu plkst. četros”. Nākamajā rītā, uztrauktais šerifs un vēl vairāk satrauktais majors, stāvēja uz platformas un gaidīja vilciena pienākšanu. Drīz viņi ieraudzīja, ka tikai viens Teksasas reindžers, klusēdams izkāpj no vagona uz platformas, turot rokās savu vinčesteri. Šie divi pilsētnieki, pamatīgi pārsteigti, vērsa savu skatienu no reindžera un aizejošos vilcienu, bet, kad tas nozuda skatienam, viņu sejas sāka bālēt. Viņi pienāca pie reindžera un jautāja: Kur gan ir armija?” viņš paskatījās tiem acīs, un daudznozīmīgi izteica: „Viens protests, viens reindžeris”. Tas bija viss, kas bija vajadzīgs, jo reindžeris zināja, kas viņš ir, ko pārstāv, un izjuta visu savas varas apmēru kā likuma pārstāvis.
Jūsu uzdevums ir sajust to, ko Dievs jūt pret apkārtējo pasauli, un pēc tam kaut ko izdarīt. Saskaņā ar Dieva gribu, jūs esat Viņa varas nesējs. Viņa autoritātes nesējs. Visu Viņa ieroču nesējs…”
No Kenneta un Glorija Kouplendu grāmatas „ Tiecoties Viņa klātbūtnē” (18.janvāris).
„Dievs ir devis varu mūsu dzīvēs tieši tāpat, kā to deva Ādamam Ēdenes dārzā. Jums pieder vara pār jūsu ģimeni un jūsu namu. Bet, ja jūs neizmantosiet savu varu, velns atnāks un valdīs pār jūsu dārzu, kā viņš valdīja pār Ādama dārzu. Kad mēs ar Kennetu bijām tikko piedzimuši no augšienes, mēs to nesapratām. Mēs vienkārši turpinājām krist tajās pašās problēmās, kurā kritām arī pirms tam. Mēs bijām tikpat nabagi, kā visi citi cilvēki pasaulē. Protams, mēs zinājām, ka Dievs dara brīnumus. Kennets personīgi redzēja tos, strādājot par pilotu un lidojot ar Oralu Robertsu uz viņa dziedināšanas dievkalpojumiem. Kad viņi vadīja sapulces, Kenneta pienākumos ietilpa cilvēku sagatavošana Orala Robertsa, kurš viņiem kalpoja, atnākšanai invalīdu teltīs. Invalīdu telts bija vieta, uz kurieni nāca tik ļoti slimi cilvēki, ka nevarēja atrasties kopējā sapulcē. Vairums no viņiem bija invalīdu krēslos vai, kāds nedziedināmas slimības, pēdējā stadijā. Bet, kad brālis Robertss uzlika viņiem rokas, Kennets redzēja pārsteidzošus brīnumus. Kāda sieviete vēža audzēju izspļāva tieši uz grīdas. Meitenīte, ko atnesa, piesietu pie speciālām nestuvēm, jo viņa bija pilnībā paralizēta, vienkārši uzlēca kājās, kad brālis Robertss viņai pieskārās, un aizskrēja, būdama pilnībā izdziedināta. Kennets šos brīnumus redzēja pats savām acīm. Bet, ziniet ko? Viņš neizdarīja neko mūsu ģimenes labad. Mūsu dzīve izmainījās tikai tad, kad mēs izdzirdējām, ka Jēzus ir paņēmis uz Sevi mūsu slimības un aiznesis mūsu kaites. Kad mēs ieraudzījām Dieva Vārdā, ka mums pieder vara pār slimībām, mēs sākām pasludināt to, tad mūsu dzīvē ienāca brīvība. Kad apzinājāmies, ka mēs neesam slimie, kas cenšas atveseļoties, bet, ka tas ir velns, kas cenšas nozagt mūsu veselību, mēs sākām pielietot varu ur runāt: „Velns, prom no šejienes!”. Un viņš bēga, savācot sev līdzi savas slimības.
Protams, ir brīnišķīgi redzēt, kā Dievs dara brīnumus. Bet jūs nespēsiet dzīvot brīnumos no dienas dienā. Jūsu dzīve mainīsies, kad jūs paņemsiet savās rokās varu, kas jums pieder pēc Dieva Vārda, un atbrīvosiet šo varu ar savām lūpām. Ja to darīsiet, jūs varēsiet turēt velnu zem savām kājām, kur arī ir viņa vieta.”
Ja jums šodien ir nepieciešama dziedināšana, jums vajag ņemt varu pār to. Jums jānostājas Dieva Vārdā un jāpasaka:
„ Jēzus vārdā! Dziedināšana pieder man. Velns nenozags man to. Tā pieder man. Dievs man ir devis varu pār dēmoniem, slimībām un nāvi. Tāpēc, es ņemu savu varu pār ikvienu situāciju, kas par mani neatbilst Dieva Vārdam. Paklausies mani, sātan! Jēzus Kristus no Nācaretes, vārdā, es sasienu tevi un tavus slimības simptomus manā dzīvē, jo man pieder vara samīt katru no taviem ienaidnieku spēkiem. Un nekas man nekaitēs. Es pretojos tev ticībā. Mana ticība ir Jēzus, kas izpircis mani no bauslības zvēresta ar Savām Asinīm, un ir uzvarējis vēzi, AIDS, nāvi, elli… Es esmu Viņā. Un esmu Viņa uzvarā. Un, katra, mana ķermeņa, gara un dvēseles šūniņa dzīvo pēc dzīvības Gara likuma Kristū Jēzū. Man Viņā pieder pilnība. Man pieder dievišķā veselība kā jaunam cilvēkam, kas ar Viņa brūcēm ir dziedināts. Es pasludinu savu ķermeni par dziedinātu, strādājošu pēc dzīvības gara likuma, es pasludinu savus bērnus par izglābtiem, Dieva mācītiem, es saku ticībā, ka es un mans nams, mēs kalposim Tam Kungam. Es apstiprinu, ka visas manas vajadzības ir Kristus Jēzus apmierinātas. Man netrūkst ne nieka. Es piekrītu Dieva Vārdam visās savas dzīves sfērās! Es tevi, sātan, pasludinu par bezspēcīgu un par varu zaudējušu, jo Jēzus tev ir atņēmis spēkus un varu. Tu esi atbruņots. Un es tam ticu. Nevienam ierocim, kas vērsts pret mani, neizdosies mani pieveikt. Pateicos manam Dievam, kas ir dāvinājis tādu varu cilvēkam. Āmen!”
IRINA BELOVA-SMORŽA
www.raku-net.ucoz.ru
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
Turpinājums sekos
Dziedināšanas Istabas Rīgā Starptautiskā Healing Rooms Asociācijas (IAHR, Spokane, USA) dalībniece
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/
Pasūtiet Ирина Белова-Сморж „Выздороветь и остаться в живых” grāmatu pa tālr. 27175728 vai E- pastu: gaisma.j@inbox.lv
