Vēlos pastāstīt jums kādu notikumu. Kad 2005.gadā man atklāja vēzi, es atrados onkoloģiskajā centrā un gāju cauri visai tai tradicionālās medicīnas „gaļasmašīnai”. Man deva maz izredzu uz dzīvi, bet ārstiem bija kaut ko ar mani darīt, un viņi darīja. Bet es tajā laikā pētīju un iedziļinājos Rakstos. Katru dienu es biju tādu cilvēku ielenkumā’, kam bija tāda pati nepielūdzama diagnoze. Es centos pieskarties katram, kas nokļuva manā redzes laukā. Es nezināju droši visu to par Dieva gribu dziedināt, kā to zinu pašreiz, bet es pazinu Viņu kā Dziedinātāju un Pestītāju. Es liecināju par to, ka Dievs ir izdziedinājis mani pagātnes formā no ne mazāk neārstējamas diagnozes. Un, arī šodien, tāpat es ticu žēlsirdīgajam Dievam. Es aizlūdzu par visiem, ko redzēju, liku virsū rokas un ne pārāk mulsu no jautājumiem: „Kāpēc gan, jūs esat šeit, ja Dievs izdziedina”? Naktī, kad visi gulēja, es izgājusi slimnīcas koridorā, ziedu ar eļļu visas to palātu durvju stenderes un šķērskokus, kurās gulēja no vēža mirstošie cilvēki, un turpināju lūgties Dievu.
Kādu nakti es staigāju pa gaiteni. Man pretī pārvietojās cilvēka figūra. Sākumā bija grūti saprast- vai tas bija vīrietis, vai sieviete. Es redzēju vien lielu, satriektu ķermeni, krakstošu un ar grūtībām veicošu katru soli. Tā bija sieviete. Kājas viņai bija basas. Viņai bija vienalga, kas viņai bija mugurā un kas nebija. Vēzis bez žēlastības nogalināja viņā jebkādu dzīves uztveri. Es viņu apturēju un jautāju: „Atļausiet, es par jums aizlūgšu?” Viņa pacēla pret mani, mocību pilnas, acis, un teica: „Es tik ļoti gaidīju jūs! Jūs lūdzāt par mani liftā. Es jūs gaidīju”. Es pastāstīju viņai par Dievu, kas nesa uz Sevis visas mūsu kaites un slimības. Viņa neuzdeva man nekādus provocējošus jautājumus: „Tad kāpēc JŪS esat šeit?”. Viņa tik atklāti klausījās! Šķita, ka sāpes pārstājušas viņu žņaugt. Viņa ar tādām trīsām izrunāja grēku nožēlas lūgšanu! Raudāja un runāja: „Ja Dievs nepieļaus manu nāvi, es visu savu dzīvi kalpošu tikai Viņam”.
No rīta man teica, ka manā palātā ievietos kādu smagi slimo. Palātā bija tikai divas gultas. Es ar visu ķermeni apskāvu tukšo gultu un sāku lūgt par to cilvēku Dievam, kas tūlīt šeit iebrauks… Drīz es ieraudzīju to pašu sievieti, ar kuru naktī biju sarunājusies. Viņai pieslēdza skābekļa spilvenu. Viņa mira… Viņa atzinās: „Es lūdzu Dievam, lai satiktos ar jums vēlreiz. Jūs šobrīd esat kā eņģelis priekš manis”. Es uzliku viņai rokas. Un, pēkšņi viņas seja sāka starot! Starot tā, it kā viņa būtu ieziesta ar spīdīgu vizlu. Tā nebija vīzija. Tā bija fiziska Dieva rokas pieskāriena parādīšanās. Un viss, par ko es toreiz varēju domāt, bija tas, ka Dievs atstāj viņu dzīvot! Dievs dziedina viņu! Pie tādas Dieva iejaukšanās, man nebija nevienas citas domas, kā: tagad viņa dzīvos!... nākamajā dienā viņu pārveda uz citu vietu. Un pēc dažām dienām uzzināju, ka viņa nomira…
Apslēptais pieder Dievam. Bet manā sirdī bija miers. Un es sapratu- kāpēc. Viņa negāja ellē. Es, kā pārtvērējs, kā robežsargs uz robežas, pēdējā brīdī iegrūdu viņu Dieva rokās. Un Viņš viņu pieņēma. Kāpēc Viņš neatstāja viņu dzīvot uz šīszemes un kalpot Viņam? Es nezinu. Es tikai redzēju, kā Viņš viņai pieskārās. Un deva viņai brīvību. Kāpēc tā, un ne citādi? ..Apslēptais pieder Dievam. Bet galvenais bija noticis. Mūžību viņa pavadīs tur, kur nav sāpju, ne asaru, ne baiļu, ne bēdu. Un es pateicos Savam Dievam, ka biju Viņam kalpotāja no bēdām nogurušai dvēseli.
PĒCVĀRDS.
Kad esat izlasījis šo grāmatu, jums ir jāsaprot, ka šis ir tikai dziedināšanās sākums. Bet tas ir pareizs. Ceļš dziedināšanai, ko nolicis mums Pats Dievs. Visa šī grāmata ir tikai maza daļa no tā, ko man gribētos jums pavēstīt par Dievišķo dziedināsanu. Un tā ir maza daļa no tā, ko Viņs man ir atklājis. Ir tādas atklāsmes, kuras Dievs ir sagatavojis priekš jums. To ir daudz vairāk, kā spējat iedomāties. Tās nav spējīgas ietilpt nevienā grāmatā. Izņemot vienu. Viss, ko Viņš grib atklāt tieši jums, visas Viņa dziedināšanas receptes personīgi jums, visi brīnumainie un īpašie ceļi uz Dievišķo veselību tieši priekš jums un jūsu ģimenes, atrodas vienā vienīgā avotā- Bībelē. Jūsu dzīvības grāmatā, kur katrs vārds ir dzīvs. Tas ir Viņa pamats. Viņš Pats ir šis pamats – Dieva Vārds. Tajā var būvēt no kaitēm un slimībām brīvu dzīvi, dzīvi bez vilšanās un sakāvēm… Jūsu Visuvarošais Dziedinātājs gaida, ka jūs pieskarsieties Viņa Vārdam, lai paņemtu jūs pie rokas un izvestu no jebkuras problēmas, no jebkādas, šīs pasaules diagnozes varenā uzvarā pār nespēku, kaitēm, slimībām un nāvi. Viņš gaida jūsu izvēli: kādu ceļu iesiet jūs. Izvēlieties Viņa ceļu. Tā ir jūsu dzīve. Uzticieties Viņam. Viņš ir gatavs jums dot to, ko priekš jums ir sagatavojis. To, kas jums ir tik ļoti vajadzīgs. „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11: 28). Jums vajag nomierināties un dot Dievam kā jūsu Ārstam iejaukties jūsu dzīvē. Esiet mierīgs un skatieties uz Dieva glābšanu.
Mana lūgšana par jums.
Tēvs! Lūdzu Tev, piesūcini caur un cauri katru šīs grāmatas lappusi ar Savu dziedinošo spēku! Kā Tu, Kungs, esi darījis ne mazumu brīnumu ar Apustuļa Pāvila rokām (Ap. D-bi 19: 11), tā, lai arī manas rokas, kas sniegtas, šo patiesību par dziedināšanu uzrakstīšanai tagadējā laikā, kalpo Tev tam, lai Tu paceltu šos cilvēkus ticības varoņdarbā. Mācītu neskatīties uz redzamo un darīt neredzamo. Kungs, lai šīs dziedināšanas lapas ir tāds pats kontakta punkts ar Tavu Garu, kā lakatiņi un jostas no Pāvila ķermeņa, kad apstājās slimības un ļaunie gari izgāja ārā (Apustuļu darbi 19: 12). Pievienoju šai lūgšanai savu sirdi. Un milzīgu vēlēšanos, lai neviens no šo grāmatu lasījušiem, nepārstāj barot savu ticību, neatdziest, neattālinās no Tevis, Kungs, lai nekādi šī mirušas pasaules slazdi un viltības nevarētu viņus nolaupīt no Tavas dziedinošās rokas…Pateicos Tev, Tēvs!
Ko es darīju, kad gāju ārā no slimības.
(Instrukcija cīņai ar slimībām)
1. Neļāvu bailēm piepildīt domas. Uztraukums, bailes tās ir atvērtas durvis slimībai. Uzreiz pasakiet: „Ar mani nenotiks nekāds ļaunums”. Dievs to apsola: „… nebīsties, tici tikai” (Marka 5: 36).
2. Pastāvīgi klausījos sprediķus un pārraides par ticību un dziedināšanu. No tā aug ticība. Un, no ticības, kas kļūst arvien stiprāka- spēja pretoties slimībai.
3. Lasīju Dieva Vārdu (Bībeli) un ticēju, ka tās ir zāles visai manai miesai (Salamana Pamācības 4: 22). Vārdam ir ūdens tēls garīgajā pasaulē. Tas iesūcas, iesūcas, iesūcas kā mikstūra un iedarbojas uz mūsu fizisko organismu. Tas vienmēr paveic to, kā dēļ Dievs to ir sūtījis (Jesajas 55: 11).
4. Meklēju Bībelē Rakstu vietas par dziedināšanu. Es saliku dzeltenas grāmatzīmes lappusēs ar šīm Rakstu vietām. Un pastāvīgi tās pārlasīju (ēdu šīs zāles ne tikai ar muti, bet arī ar acīm un ausīm). Rezultātā es sāku domāt tā, kā rakstīts Bībelē.
5. Runāju balsī par to, ka Dievs dziedina (nevis tikai zināju un lasīju), pielietojot uz sevi : „Ar Viņa brūcēm esmu dziedināta” (1. Pētera 2: 24). Atkārtoju ļoti daudzas reizes. Un šī pasludināšana sāka izmainīt situāciju (sk. 9. Punktu).
6. Sasniedzu saprašanu par to, ka cilvēks nespēj dziedināt cilvēku. Cilvēkam nav dota spēja dziedināt. Tā ir tikai fiziska iedarbība. Slimību avots (grēks) atrodas garīgajā pasaulē, citā dimensijā. Garīgas problēmas var un vajag risināt garīgā līmenī. Ar medikamentiem un fizioterapiju garīgajā pasaulē iekļūt nevar.
7. Pārdomājot par to, ka dziedināšana ir nevis kaut kas, (kā lieta), bet ir kaut Kas, (kā dzīvība), Jēzus (Personība), Dieva Vārds. Ir nepieciešams neizlaist Jēzu no savas uzmanības centra- fokusa- , viss ir Viņā. Dziedināšana ir Viņā.
8. Sapratu, ka nav cita balsta un citas cerības, kā vienīgi Jēzus. Ir nepieciešams uzdrošināties ticēt Dievam, Ko neredzi vairāk, kā simptomiem, ko jūti. Tam es atkārtoju: „Es nedzīvoju ar to, ko jūtu un redzu. Es dzīvoju ar Dieva Vārdu”.
9. Nenosaucu redzamās lietas savos vārdos (lai cik paradoksāli tas neizklausītos). Es izrunāju dziedināšanas Vārdu pastāvīgi. Tāds pasludinājums pakāpeniski maina reālo situāciju, izvērš to tad, kad tu nenosauc lietas to īstajos vārdos, bet nosauc tā, kā par tām saka Dieva Vārds. Redzamais tādējādi kļūst laicīgs, ja runā nevis to, ko jūti, bet to, kas rakstīts Bībelē.
10. Darīju to pastāvīgi. Pat tad, kad kļuva fiziski sliktāk. Biežāk, stāvokļa pasliktināšanās ir atbilde uz lūgšanu par dziedināšanu (dēmoniem nav omulīgi ar apstiprinātu garu vienā ķermenī).
11. Meklēju ticīgos, kas bija gājuši to pašu ceļu un izgājuši uzvarā! Bieži tikos un runājos ar viņiem, izrunāju uzvaru. Uzvarošajam vienmēr pieder vara: viņš lūdzas un runā ar drosmi un spēku.
12. Atsvešinājos no līdzjutējiem un tiem, kas visapkārt sēj šaubu, neticības, drūma noskaņojuma vārdu sēklas… Neticīgie, šaubīgie, tie, kas paļaujas uz cilvēku… -visi šie cilvēki, kam bija tāda pati diagnoze, kā man, atrodas uz nāves sliekšņa. Atrodoties blakus viņiem, tu ļauj savai ticībai iznīkt. Un viņi rauj jūs sev līdzi savā bezdibenī.
13. Pārdomāju, līdz saņēmu iekšēju pārliecinātību: slimība ir no grēka. Grēku, pirms 2000 gadiem Jēzus pienagloja Golgātas krustā. Tāpēc tagad tevī grēka nav. Jēzus izpircis tevi no grēka (dvēsele) un slimības (ķermeni): divi vienā. Dziedināšana ir glābšanas sastāvdaļa. Tad- ko mēs ārstējam?
14. Vingrinoties gavēņos un lūgšanā („Un nebūs nekā neiespējama priekš jums”, „Bet šī suga neiziet citādi kā vien ar lūgšanas un gavēšanas palīdzību.") (Mateja 17:21).
15. Gaidīju dziedināšanu. Dziedināšana var nenotikt vienā mirklī vai 24 stundu laikā. Tas ir process, kas sākas iekšienē. Atjaunojas prāts. Vārds iesakņojas apziņā. Kļūst par asinīm un miesu. Atspoguļojas ķermenī.
16. Atradu tādus kā es, kas meklē dziedināšanos, lai runātu viņiem par Kristu (tas ir labs iemesls, lai pasludinātu dziedināšanu savā dzīvē).
17. Piedevu visiem; atdevu visu, kas man nepieder; atzinos visos savos grēkos. Ja biju uz kādu apvainojusies, - piedevu.
18. Liecināju. Klausījos. Lasīju. Ticēju. Kam pastāvīgi pārlasu Katrīnas Kulmanes grāmatas? Priekš sevis! Es pastāvīgi uzkarsēju savu ticību visuvarošajai dziedināšanai.
19. Apzinājos, ka slimnīcas teritorija nav labākā vieta, lai dziedinātos. Tur katru dienu tiek pastiprināta sātana diagnoze, tā vietā, lai to iznīcinātu. Ar ko? Ar medikamentiem? Nē! AR VĀRDU!
P. S. Simptomi var atgriezties. Ko darīt? To pašu! (sk. 1. – 19.punktam).
IRINA BELOVA-SMORŽA
https://healingrooms.at.ua/
© No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
Dziedināšanas Istabas Rīgā Starptautiskā Healing Rooms Asociācijas (IAHR, Spokane, USA) dalībniece
https://healingrooms.com/
https://gaismapasaulei.lv/22-dziedinasanas-istabas/
Pasūtiet Ирина Белова-Сморж „Выздороветь и остаться в живых” grāmatu pa tālr. 27175728 vai E- pastu: gaisma.j@inbox.lv
