12.01. – Kennets Kouplends
Apustuļu darbi 2; 26,27 : „Tāpēc mana sirds priecājas un mana mēle līksmojas, un arī mana miesa dusēs cerībā. Jo Tu manu dvēseli nepametīsi pazemē, nedz Savam Svētajam liksi redzēt satrūdēšanu.”
Aptuveni 40 gadus atpakaļ, Dievs man pateica ko tādu, kas atstāja nospiedumu manā kalpošanā uz visiem laikiem. Viņš pateica: „Jebkura cilvēka vienīgā cerība ir ticība uz Jēzu Kristu.”
Visa tā gaismā, kas šodien notiek ap mums, šī teiciena taisnība ir kā nekad acīm redzama. Mēs esam paaudze ar slimībām, kuras nekad neviens nespēs izārstēt; paaudze ar problēmām, kuras neviens nespēj atrisināt. Visi mūsu īslaicīgie panākumi ātri pārklājas ar jaunu un vēl šausmīgāku krīžu ēnu. Pārāk bieži kas tāds notiek ne tikai ar neticīgajiem, bet arī ticīgo vidū. Tā tam nav jānotiek, tomēr tā notiek. Ticīgie iet bojā no tādām pašām slimībām, kas iznīcina visu pārējo pasauli. Viņus moka tās pašas problēmas. Un ļoti daudzi dzīvo bez cerības, tāpat, kā visa pārējā pasaule.
Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēka vienīgā cerība ir un paliek ticība uz Jēzu Kristu. Taču lielākā daļa kristiešu nezin kā dzīvot ticībā.
Tā vietā, lai būtu piepildīti ar Dieva Vārdu un ticību, viņi ir piepildīti ar reliģiozām tradīcijām un aizspriedumiem. Un, kad velns uzbrūk viņiem ar nespēku un slimībām, nabadzību, depresiju vai šķiršanos, viņi bieži izrādās bezpalīdzīgā stāvoklī un ļauj tam viņus iznīcināt. Viņi vienkārši nezin, kas ir jādara. Bībele saka : „Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma, un tā negrib neko mācīties.’’ (Hozejas 4: 6).
Bet jūs zināt. Jūsu cerība ir Jēzū. Uzticieties viņam. Un pasakiet šai pasaulei, ka arī viņu cerība ir Jēzū.
Rakstvieta – Marka 4: 35- 41:
"Un Viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: "Pārcelsimies uz viņu malu."
Un, ļaudis atlaiduši, tie Viņu ņēma līdzi, tā ka Viņš laivā bija, un citas laivas bija pie Viņa.
Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu.
Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie Viņu modina un saka Viņam: "Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?"
Un uzmodies Viņš apsauca vēju un sacīja uz jūru: "Klusu, mierā!" Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums.
Un Viņš uz tiem sacīja: "Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?"
Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: "Kas Tas tāds, ka pat vējš un jūra Viņam paklausa?"
Kenneth Copeland Ministries
© No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa
